Paṭis_I,IV.8: Katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti;
katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti?
Katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti;
katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti?
Katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti;
katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti?
Katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavo hoti;
katih' ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavaṃ pajānāti?
Katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti;
katih’ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti?
Cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti;
cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānam samudayaṃ pajānāti.
Cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti;
cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti.
Pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti;
pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti.
Pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavo hoti;
pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ ādīnavaṃ pajānāti.
(005) Asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti;
asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti.
Paṭis_I,IV.9: Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti?
Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti?
Adhimokkhatthāya āvajjanāya samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, adhimokkhavasena chandassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, adhimokkhavasena manasikārassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, saddhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ saddhindriyassa samudayo hoti.
Paggahatthāya āvajjanāya samudayo viriyindriyassa samudayo hoti, paggahavasena chandassa samudayo viriyindriyassa samudayo hoti, paggahavasena manasikārassa samudayo viriyindriyassa samudayo hoti, viriyindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ viriyindriyassa samudayo hoti.
Upaṭṭhānatthāya āvajjanāya samudayo satindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, satindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ satindriyassa samudayo hoti.
Avikkhepatthāya āvajjanāya samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena chandassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena manasikārassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, samādhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ samādhindriyassa samudayo hoti.
Dassanatthāya āvajjanāya samudayo paññindriyassa samudayo hoti, dassanavasena chandassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti, dassanavasena manasikārassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti, paññindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ paññindriyassa samudayo hoti.
Adhimokkhatthāya āvajjanāya samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, paggahatthāya āvajjanāya samudayo viriyindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānatthāya āvajjanāya (006) samudayo satindriyassa samudayo hoti, avikkhepatthāya āvajjanāya samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, dassanatthāya āvajjanāya samudayo paññindriyassa samudayo hoti.
Adhimokkhavasena chandassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, paggahavasena chandassa samudayo viriyindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena chandassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, dassanavasena chandassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti.
Adhimokkhavasena manasikārassa samudayo saddhindriyassa samudayo hoti, paggahavasena manasikārassa samudayo viriyindriyassa samudayo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa samudayo satindriyassa samudayo hoti, avikkhepavasena manasikārassa samudayo samādhindriyassa samudayo hoti, dassanavasena manasikārassa samudayo paññindriyassa samudayo hoti.
Saddhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ saddhindriyassa samudayo hoti, viriyindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ viriyindriyassa samudayo hoti, satindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ satindriyassa samudayo hoti, samādhindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ samādhindriyassa samudayo hoti, paññindriyassa vasena ekattupaṭṭhānaṃ paññindriyassa samudayo hoti.
Imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayo hoti;
imehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ samudayaṃ pajānāti.
Paṭis_I,IV.10: Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti?
Katamehi cattārīsāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti?
Adhimokkhatthāya āvajjanāya atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, adhimokkhavasena chandassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, adhimokkhavasena manasikārassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, saddhindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ saddhindriyassa atthaṅgamo hoti.
Paggahatthāya āvajjanāya atthaṅgamo viriyindriyassa (007) atthaṅgamo hoti, paggahavasena chandassa atthaṅgamo viriyindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena manasikārassa atthaṅgamo viriyindriyassa atthaṅgamo hoti, viriyindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ viriyindriyassa atthaṅgamo hoti.
Upaṭṭhānatthāya āvajjanāya atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, satindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ satindriyassa atthaṅgamo hoti.
Avikkhepatthāya āvajjanāya atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena chandassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena manasikārassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, samādhindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ samādhindriyassa atthaṅgamo hoti.
Dassanatthāya āvajjanāya atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena chandassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena manasikārassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti, paññindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ paññindriyassa atthaṅgamo hoti.
Adhimokkhatthāya āvajjanāya atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahatthāya āvajjanāya atthaṅgamo viriyindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānatthāya āvajjanāya atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepatthāya āvajjanāya atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanatthāya āvajjanāya atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti.
Adhimokkhavasena chandassa atthaṅgamo saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena chandassa atthaṅgamo viriyindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena chandassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena chandassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena chandassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti.
Adhimokkhavasena manasikārassa atthaṅgamo saddhin-(008)driyassa atthaṅgamo hoti, paggahavasena manasikārassa atthaṅgamo viriyindriyassa atthaṅgamo hoti, upaṭṭhānavasena manasikārassa atthaṅgamo satindriyassa atthaṅgamo hoti, avikkhepavasena manasikārassa atthaṅgamo samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, dassanavasena manasikārassa atthaṅgamo paññindriyassa atthaṅgamo hoti.
Saddhindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ saddhindriyassa atthaṅgamo hoti, viriyindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ viriyindriyassa atthaṅgamo hoti, satindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ satindriyassa atthaṅgamo hoti, samādhindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ.
samādhindriyassa atthaṅgamo hoti, paññindriyassa vasena ekattaṃ anupaṭṭhānaṃ paññindriyassa atthaṅgamo hoti.
Imehi cattārisāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamo hoti;
imehi cattārisāya ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ atthaṅgamaṃ pajānāti.
Paṭis_I,IV.11: Katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti?
Katamehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti?
Assaddhiyassa anupaṭṭhānaṃ saddhindriyassa assādo hoti, assaddhiyapariḷāhassa anupaṭṭhānaṃ saddhindriyassa assādo hoti, adhimokkhacariyāya vesārajjaṃ saddhindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo saddhindriyassa assādo hoti, yaṃ saddhindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saddhindriyassa assādo hoti.
Kosajjassa anupaṭṭhānaṃ viriyindriyassa assādo hoti, kosajjapariḷāhassa anupaṭṭhānaṃ viriyindriyassa assādo hoti, paggahacariyāya vesārajjaṃ viriyindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo viriyindriyassa assādo hoti, yaṃ viriyindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ viriyindriyassa assādo hoti.
Pamādassa anupaṭṭhānaṃ satindriyassa assādo hoti, pamādapariḷāhassa anupaṭṭhānaṃ satindriyassa assādo hoti, upaṭṭhānacariyāya vesārajjaṃ satindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo satindriyassa assādo hoti, (009) yaṃ satindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ satindriyassa assādo hoti.
Uddhaccassa anupaṭṭhānaṃ samādhindriyassa assādo hoti, uddhaccapariḷāhassa anupaṭṭhānaṃ samādhindriyassa assādo hoti, avikkhepacariyāya vesārajjaṃ samādhindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo samādhindriyassa assādo hoti, yaṃ samādhindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ samādhindriyassa assādo hoti.
Avijjāya anupaṭṭhānaṃ paññindriyassa assādo hoti, avijjāpariḷāhassa anuppaṭṭhānaṃ paññindriyassa assādo hoti, dassanacariyāya vesārajjaṃ paññindriyassa assādo hoti, santo ca vihārādhigamo paññindriyassa assādo hoti, yaṃ paññindriyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ paññindriyassa assādo hoti.
Imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādo hoti, imehi pañcavīsatiyā ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ assādaṃ pajānāti.
Paṭis_I,IV.13: Katamehi asītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti?
Katamehi asitisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti?
Adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ assaddhiyā nissaṭaṃ hoti, assaddhiyapariḷāhā nissaṭaṃ hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca nissaṭaṃ hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi nissaṭaṃ hoti, tato panītatarasaddhindriyassa paṭilābhā purimatarasaddhindriyā nissaṭaṃ hoti;
paggahaṭṭhena viriyindriyaṃ kossajjā nissaṭaṃ hoti, kosajjapariḷāhā nissaṭaṃ hoti . . . pe . . . purimataraviriyidriyā nissaṭaṃ hoti;
upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ pamādā nissaṭaṃ hoti, pamādapariḷāhā nissaṭaṃ hoti . . . pe . . . purimatarasatindriyā nissaṭaṃ hoti;
avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ uddhaccā nissaṭaṃ hoti, uddhaccapariḷāhā nissaṭaṃ hoti . . . pe . . . purimatarasamādhindriyā nissaṭaṃ hoti;
dassanaṭṭhena paññindriyaṃ avijjāya nissaṭaṃ hoti, avijjāpariḷāhā nissaṭaṃ hoti . . . pe . . . purimatarapaññindriyā nissaṭaṃ hoti.
Pubbabhāge pañcah’ indriyehi paṭhamajjhānavasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, paṭhamajjhāne pañcah' indriyehi dutiyajjhānavasena pañc’ indriyāni {nissaṭāni} honti, dutiyajjhāne pañcah’ indriyehi tatiyajjhānavasena {pañc’ indriyāni} nissaṭāni honti, tatiyajjhāne pañcah’ indriyehi catutthajjhānavasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, catutthajjhāne pañcah’ indriyehi ākāsānañcāyatanasamāpattivasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā pañcah’ indriyehi viññāṇañcāyatanasamāpattivasena (011) pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā pañcah’ indriyehi ākiñcaññāyatanasamāpattivasena pañc indriyāni nissaṭāni honti, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā pañcah’ indriyehi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivasena, {pañc’ indriyāni} nissaṭāni honti, nevasaññānāsaññāyatana samāpattiyā pañcah’ indriyehi aniccānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, aniccānupassanāya pañcah' indriyehi dukkhānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, dukkhānupassanāya pañcah’ indriyehi anattānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, anattānupassanāya pañcah’ indriyehi nibbidānupassanāvasena pañc' indriyāni nissaṭāni honti, nibbidānupassanāya pañcah’ indriyehi virāgānupassanāvāsena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, virāgānupassanāya pañcah’ {indriyehi nirodhānupassanāvasena} pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, nirodhānupassanāya pañcah’ indriyehi paṭinissaggānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, paṭinissaggānupassanāya pañcah’ indriyehi khayānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, khayānupassanāya pañcah’ indriyehi vayānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, vayānupassanāya pañcah’ indriyehi vipariṇāmānupassanāvasena pañc' indriyāni nissaṭāni honti, vipariṇāmānupassanāya pañcah' indriyehi animittānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, animittānupassanāya pañcah’ indriyehi appaṇihitānupassanāvasena pañc’ indriyāni {nissaṭāni} honti, appaṇihitānupassanāya pañcah’ indriyehi suññatānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, suññatānupassanāya pañcah’ indriyehi adhipaññādhammavipassanāvasena pañc' indriyāni nissaṭāni honti, adhipaññādhammavipassanāya pañcah’ indriyehi yathābhūtañāṇadassanavasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, yathābhūtañāṇadassane pañcah' indriyehi ādīnavānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, ādīnavānupassanāya pañcah’ indriyehi paṭisaṅkhānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, paṭisaṅkhānupassanāya pañcah’ indriyehi vivaṭṭanānupassanāvasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, vivaṭṭanānupassanāya pañcah’ indriyehi sotāpattimaggavasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, sotāpattimagge pañcah’ indriyehi sotāpattiphala-(012)samāpattivasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, sotāpattiphalasamāpattiyā pañcah’ indriyehi sakadāgāmimaggavasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, sakadāgāmimagge pañcah’ indriyehi sakadāgāmiphalasamāpattivasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, sakadāgāmiphalasamāpattiyā pañcah' indriyehi anāgāmimaggavasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, anāgāmimagge pañcah’ indriyehi anāgāmiphalasamāpattivasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti, anāgāmiphalasamāpattiyā pañcah’ indriyehi Arahattamaggavasena pañc' indriyāni nissaṭāni honti, Arahattamagge pañcah’ indriyehi Arahattaphalasamāpattivasena pañc’ indriyāni nissaṭāni honti;
nekkhamme pañc’ indriyāni kāmacchandato nissaṭāni honti, abyāpādāto pañc’ indriyāni byāpādato nissaṭāni honti, ālokasaññāya pañc’ indriyāni thīnamiddhato nissaṭāni honti, avikkhepe pañc’ indriyāni uddhaccato nissaṭāni honti, dhammavavatthāne pañc’ indriyāni vicikicchāya nissaṭāni honti, ñāṇe pañc’ indriyāni avijjāya nissaṭāni honti, pāmojje pañc’ indriyāni aratiyā nissaṭāni honti, paṭhamajjhāne pañc’ indriyāni nīvaraṇehi nissaṭāni honti, dutiyajjhāne pañc’ indriyāni vitakkavicārehi nissaṭāni honti, tatiyajjhāne pañc’ indriyāni pītiyā nissaṭāni honti, catutthajjhāne pañc' indriyāni sukhadukkhehi nissaṭāni honti, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā pañc’ indriyāni rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya nissaṭāni honti, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā pañc’ indriyāni ākāsānañcāyatanasaññāya nissaṭāni honti, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā pañc’ indriyāni viññāṇañcāyatanasaññāya nissaṭāni honti, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā pañc’ indriyāni ākiñcaññāyatanasaññāya nissaṭāni honti;
aniccānupassanāya pañc’ indriyāni niccasaññāya nissaṭāni honti, dukkhānupassanāya pañc' indriyāni sukhasaññāya nissaṭāni honti, anattānupassanāya pañc’ indriyāni attasaññāya nissaṭāni honti, nibbidānupassanāya pañc’ indriyāni nandiyā nissaṭāni honti, virāgānupassanāya pañc’ indriyāni rāgato nissaṭāni honti, nirodhānupassanāya pañc’ indriyāni samudayato nissaṭāni honti, paṭinissaggānupassanāya pañc’ indriyāni ādānato nissaṭāni (013) honti, khayānupassanāya pañc’ indriyāni ghanasaññāya nissaṭāni honti, vayānupassanāya pañc’ indriyāni āyuhanato nissaṭāni honti, vipariṇāmānupassanāya pañc’ indriyāni dhuvasaññāya nissaṭāni honti, animittānupassanāya pañc' indriyāni nimittato nissaṭāni honti, appaṇihitānupassanāya pañc’ indriyāni paṇidhiyā nissaṭāni honti, suññatānupassanāya pañc’ indriyāni abhinivesato nissaṭāni honti, adhipaññādhammavipassanāya pañc’ indriyāni sārādānābhinivesato nissaṭāni honti, yathābhūtañāṇadassane pañc’ indriyāni sammohābhinivesato nissaṭāni honti, ādīnavānupassanāya pañc’ indriyāni ālayābhinivesato nissaṭāni honti, paṭisaṅkhānupassanāya pañc’ indriyāni appaṭisaṅkhāya nissaṭāni honti, vivaṭṭanānupassanāya pañc’ indriyāni saññogābhinivesato nissaṭāni honti, sotāpattimagge pañc' indriyāni diṭṭhekaṭṭhehi kilesehi nissaṭāni honti, sakadāgāmimagge pañc’ indriyāni oḷārikehi kilesehi nissaṭāni honti, anāgāmimagge pañc’ indriyāni anusahagatehi kilesahi nissaṭāni honti, Arahattamagge pañc’ indriyāni sabbakilesehi nissaṭāni honti. {Sabbesaññeva} khīnāsavānaṃ tattha tattha pañc’ indriyāni nissaṭāni c’ eva honti sunissaṭāni ca paṭipassaddhāni ca suppaṭipassaddhāni ca.
Imehi atītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ hoti;
imehi atītisataṃ ākārehi pañcannaṃ indriyānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti.
Paṭis_I,IV.27: Cāro ca vihāro ca anubuddho hoti paṭividdho, yathā carantaṃ yathā viharantaṃ viññū sabrahmacārī gambhīresu ṭhānesu okappeyyuṃ, addhā ayaṃ āyasmā patto vā pāpuṇissati vā.
‘Cariyā’ ti Aṭṭha cariyāyo -- iriyāpathacariyā, āyatanacariyā, saticariyā, samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokuttaracariyā.
‘Iriyāpathācariyā’ ti. Catūsu iriyāpathesu.
‘Āyatanacariyā’ ti Chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.
‘Saticariyā’ ti. Catūsu satipaṭṭhānesu.
‘Samādhicariyā’ ti. Catūsu jhānesu.
‘Ñāṇacariyā’ ti. Catūsu ariyasaccesu.
‘Maggacariyā’ ti. Catūsu ariyamaggesu.
‘Patticariyā’ ti. Catūsu sāmaññaphalesu.
Tathāgatesu Arahantesu Sammāsambuddhesu padesapaccekabuddhesu padesasāvakesu.
Iriyāpathacariyā ca paṇidhisampannānaṃ, āyatanacariyā ca indriyesu guttadvārānaṃ, saticariyā ca appamādavihārīnaṃ, samādhicariyā ca adhicittamanuyuttānaṃ, ñāṇacariyā ca buddhisampannānaṃ, maggacariyā ca sammāpaṭipannāmaṃ, patticariyā ca adhigataphalānaṃ, lokuttaracariyā ca Tathāgatānaṃ Arahantānaṃ Sammāsambuddhānaṃ padesapaccekabuddhānaṃ padesasāvakānaṃ.
(020) Aparā pi aṭṭha cariyāyo.
Adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto viriyena carati, upaṭṭhāpento satiyā carati, avikkhepaṃ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇacariyāya carati.
‘Evaṃ paṭipanno visesaṃ adhigacchatīti’ visesacariyāya carati,
‘evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti’ āyatanacariyāya carati.
Dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhiropanacariyā ca sammāsaṅkappassa, pariggahacariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhānacariyā ca sammākammantassa, vodānacariyā ca sammā-ājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa, upaṭṭhānacariyā ca sammāsatiyā, avikkhepacariyā ca sammāsamādhissa.
Paṭis_I,IV.28: ‘Vihāro’ ti.
Adhimuccanto saddhāya viharati, paggaṇhanto viriyena viharati, upaṭṭhāpento satiyā viharati, avikkhepaṃ karonto samādhinā viharati, pajānanto paññāya viharati.
‘Anubuddho’ ti Saddhindriyassa adhimokkhaṭṭho anubuddho hoti, viriyindriyassa paggahaṭṭho anubuddho hoti, satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho anubuddho hoti, samādhindriyassa avikkhepaṭṭho anubuddho hoti.
paññindriyassa dassanaṭṭho anubuddho hoti.
‘Paṭividdho’ ti Saddhindriyassa adhimokkhaṭṭho paṭividdho hoti, viriyindriyassa paggahaṭṭho paṭividdho hoti, satindriyassa upaṭṭhānaṭṭho paṭividdho hoti, samādhindriyassa avikkhepaṭṭho paṭividdho hoti, paññindriyassa dassanaṭṭho paṭividdho hoti.
Evaṃ saddhāya carantaṃ, evaṃ viriyena carantaṃ, evaṃ satiyā carantaṃ, evaṃ samādhinā carantaṃ, evaṃ paññāya carantaṃ.
Evaṃ saddhāya viharantaṃ, evaṃ viriyena viharantaṃ, evaṃ satiyā viharantaṃ, evaṃ samādhinā viharantaṃ, evaṃ paññāya viharantaṃ. (021) ‘Viññū’ ti.
Viññū vibhāvī medhāvī paṇḍitā buddhisampannā.
Ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā.
Gambhīrāni ṭhānāni vuccanti jhānāni ca vimokkhā ca samādhī ca samāpattiyo ca maggā ca phalāni ca abhiññāyo ca paṭisambhidā ca.
‘Okappeyyun' ti. Saddaheyyuṃ adhimucceyyuṃ.
‘Addhā’ ti Ekaṃsavacanaṃ etaṃ, nissaṃsayavacanaṃ etaṃ, nikkaṅkhavacanaṃ etaṃ, advejjhavacanaṃ etaṃ, adveḷhakavacanaṃ etaṃ, niyogavacanaṃ etaṃ, apaṇṇakavacanaṃ etaṃ, avatthāpanavacanaṃ etaṃ ‘addhā’ ti.
‘Āyasmā’ ti. Piyavacanaṃ etaṃ, garuvacanaṃ etaṃ, sagāravasappatissādhivacanaṃ ‘āyasmā’ ti
‘Pāpuṇissati vā’ ti Adhigamissati.
Paṭis_I,IV.30: Kathaṃ ādhipateyyaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni?
Assaddhiyaṃ pajahato adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena viriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhānaṭṭhena satin-(022)driyaṃ daṭṭhabbaṃ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
kosajjaṃ pajahato paggahādhipateyyaṭṭhena viriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, viriyindriyassa vasena upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . ādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
pamādaṃ pajahato upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . paggahaṭṭhena viriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
uddhaccaṃ pajahato avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
avijjaṃ pajahato dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ
Kāmacchandaṃ pajahato nekkhammavasena adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, saddhindriyassa vasena paggahaṭṭhena viriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
kāmacchandaṃ pajahato nekkhammavasena paggahādhipateyyaṭṭhena viriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, viriyindriyassa vasena upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
kāmacchandaṃ pajahato nekkhammavasena upaṭṭhānādhipateyyaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, satindriyassa vasena avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . paggahaṭṭhena viriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
kāmacchandaṃ pajahato nekkhammavasena avikkhepādhipateyyaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, samādhindriyassa vasena dassanaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ;
kāmacchandaṃ pajahato nekkhammavasena dassanādhipateyyaṭṭhena paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ daṭṭhabaṃ.
Byāpādaṃ pajahato abyāpādavasena . . . pe (023) . . . thīnamiddhaṃ pajahato ālokasaññāvasena . . . pe . . . sabbakilese pajahato Arahattamaggavasena adhimokkhādhipateyyaṭṭhena saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena samādindriyaṃ daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ ādhipateyyaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni.
Paṭis_I,IV.32: Kathaṃ adhimattaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni?
Saddhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati, assaddhiyassa pahānāya chando uppajjati, assaddhiyapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati, diṭṭhekaṭṭhānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati, oḷārikānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati, aṇusahagatānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati, sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati, chandavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
chandavasena pāmojjaṃ uppajjati, pāmojjavasena (024) saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
pāmojjavasena pīti uppajjati, pītivasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
pītivasena passaddhi uppajjati, passaddhivasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
passaddhivasena sukhaṃ uppajjati, sukhavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
sukhavasena obhāso uppajjati, obhāsavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
obhāsavasena saṃvego uppajjati, saṃvegavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
saṃvejitvā cittaṃ samādahati, samādhivasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ paggaṇhāti, paggahavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
tathā paggahitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhati, upekkhāvasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṃ vimuccati, vimokkhavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
vimuttattā te dhammā ekarasā honti, ekarasaṭṭhena bhāvanāvasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
bhāvitattā tato paṇītatare vivaṭṭanti, vivaṭṭanāvasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
vivaṭṭitattā tato vossajjanti, vossaggavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
vossajjitattā tato nirujjhanti, nirodhavasena saddhāvasena saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti.
Nirodhavasena dve vossaggā -- pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossago ca.
‘Kilese ca khandhe ca pariccajatīti' pariccāgavossaggo, ‘nirodhanibbānadhātuyā cittaṃ pakkhandatīti’ pakkhandanavossaggo.
Nirodhavasena ime dve vossaggā.
Paṭis_I,IV.33: Viriyindriyassa bhāvanāya chando uppajjati, kosajjassa pahānāya chando uppajjati, kosajjapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati, diṭṭhekaṭṭhānaṃ kilesānaṃ pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . satindriyassa (025) bhāvanāya chando uppajjati, pamādassa pahānāya chando uppajjati, pamādapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . samādhindriyassa bhāvanāya chando uppajjati, uddhaccassa pahānāya chando uppajjati, uddhaccapariḷāhassa pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . paññindriyassa bhāvanāya chando uppajjati, avijjāya pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . avijjāpariḷāhassa pahānāya chando uppajjati . . . pe . . . sabbakilesānaṃ pahānāya chando uppajjati, chandavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
chandavasena pāmojjaṃ uppajjati, pāmojjavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
pāmojjavasena pīti uppajjati, pītivasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
pītivasena passaddhi uppajjati, passaddhivasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
passaddhivasena sukhaṃ uppajjati, sukhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
sukhavasena obhāso uppajjati, obhāsavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
obhāsavasena saṃvego uppajjati, saṃvegavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
saṃvejitvā cittaṃ samādahati, samādhivasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ paggaṇhāti, paggahavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
tathā paggahitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhati, upekkhāvasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṃ vimuccati, vimokkhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
vimuttattā te dhammā ekarasā honti, ekarasaṭṭhena bhāvanāvasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
bhāvitattā tato paṇītatare vivaṭṭanti, vivaṭṭanāvasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
vivaṭṭitattā tato vossajjanti, vossaggavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti;
vossajjitattā tato nirujjhanti, nirodhavasena paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti.
Nirodhavasena dve vossaggā -- pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo ca.
‘Kilese ca khandhe ca paricca-(026)jatīti’ pariccāgavossaggo, ‘nirodhanibbānadhātuyā cittaṃ pakkhandatīti’ pakkhandanavossaggo.
Nirodhavasena ime dve vossaggā.
Evaṃ adhimattaṭṭhena indriyāni daṭṭhabbāni.
Paṭis_I,IV.40: Puthujjano vipassanaṃ bhāvayanto katamehi navah' ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katamehi navah’ ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti?
Aniccato upaṭṭhānakusalo hoti, niccato anupaṭṭhānakusalo hoti;
dukkhato upaṭṭhānakusalo hoti, sukhato anupaṭṭhānakusalo hoti;
anattato upaṭṭhānakusalo hoti, attato anupaṭṭhānakusalo hoti;
khayato upaṭṭhānakusalo hoti, ghanato anupaṭṭhānakusalo hoti;
vayato upaṭṭhānakusalo hoti, āyuhanānupaṭṭhānakusalo hoti;
vipariṇāmūpaṭṭhānakusalo hoti, dhuvato anupaṭṭhānakusalo hoti;
animittūpaṭṭhānakusalo hoti, nimittānupaṭṭhānakusalo hoti;
appaṇihitūpaṭṭhānakusalo hoti, paṇidhānupaṭṭhānakusalo hoti;
suññatūpaṭṭhānakusalo hoti, abhinivesānupaṭṭhānakusalo hoti.
Puthujjano vipassanaṃ bhāvayanto imehi navah’ ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, imehi navah’ ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti.
Sekho vipassanaṃ bhāvayanto katamehi dasah’ ākārehi (029) upaṭṭhānakusalo hoti, katamehi dasah’ ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti?
Aniccato upaṭṭhānakusalo hoti, niccato anupaṭṭhānakusalo hoti . . . pe . . . suññatūpaṭṭhānakusalo hoti, abhinivesānupaṭṭhānakusalo hoti, ñāṇūpaṭṭhānakusalo hoti, aññāṇānupaṭṭhānakusalo hoti.
Sekho vipassanaṃ bhāvayanto imehi dasah’ ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, imehi dasah’ ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti.
Vītarāgo vipassanaṃ bhāvayanto katamehi dvādasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, katamehi dvādasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti?
Aniccato upaṭṭhānakusalo hoti, niccato anupaṭṭhānakusalo hoti . . . pe . . . ñāṇūpaṭṭhānakusalo hoti, aññāṇānupaṭṭhānakusalo hoti;
visaññogūpaṭṭhānakusalo hoti, saññogānupaṭṭhānakusalo hoti;
nirodhūpaṭṭhānakusalo hoti, saṅkhārānupaṭṭhānakusalo hoti.
Vītarāgo vipassanaṃ bhāvento imehi dvādasahi ākārehi upaṭṭhānakusalo hoti, imehi dvādasahi ākārehi anupaṭṭhānakusalo hoti.
Āvajjitattā {ārammaṇūpaṭṭhānakusalavasena} indriyāni samodhāneti, gocarañ ca pajānāti, samatthañ ca paṭivijjhati . . . pe . . . dhamme samodhāneti, gocarañ ca pajānāti, samatthañ ca paṭivijjhati.
Paṭis_I,IV.43: Sotāpattimaggakkhaṇe anaññātaññassāmītindriyassa saddhindriyaṃ adhimokkhaparivāraṃ hoti, viriyindriyaṃ paggahaparivāraṃ hoti, satindriyaṃ upaṭṭhānaparivāraṃ hoti, samādhindriyaṃ avikkhepaparivāraṃ hoti, paññindriyaṃ dassanaparivāraṃ hoti, manindriyaṃ vijānanaparivāraṃ hoti, somanassindriyaṃ abhinandanaparivāraṃ hoti, jīvitindriyaṃ pavattasantatādhipateyyaparivāraṃ hoti.
Sotāpattimaggakkhaṇe jātā dhammā ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sabbe 'va kusalā honti, sabbe 'va anāsavā honti, sabbe 'va niyyānikā honti, sabbe 'va apacayagāmino honti, sabbe 'va lokuttarā honti, sabbe 'va nibbānārammaṇā honti.
Sotāpattimaggakkhaṇe anaññātaññassāmītindriyassa imāni aṭṭh’ indriyāni sahajātaparivārā honti, aññamaññaparivārā honti, nissayaparivārā honti, sampayuttaparivārā honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti. Te 'va tassa ākārā c’ eva honti parivārā ca.
Sotāpattiphalakkhaṇe . . . pe . . . Arahattaphalakkhaṇe aññātāvindriyassa saddhindriyaṃ adhimokkhaparivāraṃ hoti . . . pe . . . jīvitindriyaṃ pavattasantatādhipateyyaparivāraṃ hoti.
Arahattaphalakkhaṇe jātā dhammā sabbe
'va abyākatā honti ṭhapetvā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sabbe 'va anāsavā honti, sabbe 'va lokuttarā honti, sabbe
'va nibbānārammaṇā honti. Arahattaphalakkhaṇe aññā-(031)tavindriyassa imāni aṭṭh’ indriyāni sahajātaparivārā honti . . . pe . . . Te 'va tassa ākārā c’ eva honti parivārā ca.
Iti imāni aṭṭhakāni catusaṭṭhī honti.
Paṭis_I,IV.44: ‘Āsavā’ ti.
Kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo.
Katth’ ete āsavā khīyanti?
Sotāpattimaggena anavaseso diṭṭhāsavo khīyati, apāyagamanīyo kāmāsavo khīyati, apāyagamanīyo bhavāsavo khīyati, apāyagamanīyo avijjāsavo khīyati;
etth’ ete āsavā khīyanti.
Sakadāgāmimaggena oḷāriko kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati;
etth’ ete āsavā khīyanti.
Anāgāmimaggena anavaseso kāmāsavo khīyati, tadekaṭṭho bhavāsavo khīyati, tadekaṭṭho avijjāsavo khīyati;
etth’ ete āsavā khīyanti.
Arahattamaggena anavaseso bhavāsavo khīyati, anavaseso avijjāsavo khīyati;
etth’ ete āsavā khīyanti.
Na tassa adiṭṭhaṃ idh’ atthi kiñci
atho aviññātaṃ ajānitabbaṃ
sabbaṃ abhiññāsi yad atthi neyyaṃ.
Tathāgato tena samantacakkhūti.
Ken’ aṭṭhena samantacakkhu?
Cuddasa Buddhañāṇāni: dukkhe ñāṇaṃ Buddhañāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ Buddhañāṇaṃ . . . pe . . . anāvaraṇañāṇaṃ Buddhañāṇaṃ.
Imāni cuddasa Buddhañāṇāni;
imesaṃ cuddasannaṃ Buddhañāṇānaṃ aṭṭha ñāṇāni sāvakasādhāraṇāni, cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi.
Paṭis_I,IV.45: ‘Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho ñāto, aññāto dukkhaṭṭho n’ atthīti’ samantacakkhu, yaṃ samantacakkhu taṃ paññindriyaṃ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ, paggahaṭṭhena {viriyindriyaṃ}, upaṭṭhānaṭṭhena satindriyaṃ, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ.
‘Yāvatā dukkhassa dukkhaṭṭho diṭṭho vidito sacchikato (032) phassito paññāya, aphassito paññāya dukkhaṭṭho n’ atthīti' samantacakkhu, yaṃ samantacakkhu taṃ paññindriyaṃ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ.
‘Yāvatā samudayassa samudayaṭṭho . . . pe . . . yāvatā nirodhassa nirodhaṭṭho, yāvatā maggassa maggaṭṭho, yāvatā atthapaṭisambhidāya atthapaṭisambhidaṭṭho . . . pe . . . yāvatā dhammapaṭisambhidāya dhammapaṭisambhidaṭṭho, yāvatā niruttipaṭisambhidāya niruttipaṭisambhidaṭṭho, yāvatā paṭibhānapaṭisambhidāya paṭibhānapaṭisambhidaṭṭho, yāvatā indriyaparopariyatte ñāṇaṃ, yāvatā sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ, yāvatā yamakapāṭihīre ñāṇaṃ, yāvatā mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇaṃ . . . pe . . . yāvatā sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāya, aphassitaṃ paññāya n’ atthīti’ samantacakku, yaṃ samantacakkhu taṃ paññindriyaṃ, paññindriyassa vasena adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ.
Saddahanto paggaṇhāti paggaṇhanto saddahati, saddahanto upaṭṭhāpeti upaṭṭhāpento saddahati, saddahanto samādahati samādahanto saddahati, saddahanto pajānāti pajānanto saddahati;
paggaṇhanto upaṭṭhāpeti upaṭṭhāpento paggaṇhāti, paggaṇhanto samādahati samādahanto paggaṇhāti, paggaṇhanto pajānāti pajānanto paggaṇhāti, paggaṇhanto saddahati saddahanto paggaṇhāti;
upaṭṭhāpento samādahati samādahanto upaṭṭhāpeti . . . pe . . . upaṭṭhāpento paggaṇhāti paggaṇhanto upaṭṭhāpeti;
samādahanto pajānāti pajānanto samādahati . . . pe . . . samādahanto upaṭṭhāpeti upaṭṭhāpento samādahati;
pajānanto saddahati saddahanto pajānāti . . . pe . . . pajānanto samādahati samādahanto pajānāti.
Saddahitattā paggahitaṃ paggahitattā saddahitaṃ, saddahitattā upaṭṭhāpitaṃ upaṭṭhāpitattā saddahitaṃ, saddahitattā samādahitaṃ samādahitattā saddahitaṃ, saddahitattā pajānitaṃ pajānitattā saddahitaṃ;
paggahitattā upaṭṭhāpitaṃ upaṭṭhāpitattā paggahitaṃ . . . pe . . . paggahitattā saddahitaṃ (033) saddahitattā paggahitaṃ;
upaṭṭhāpitattā samādahitaṃ samādahitattā upaṭṭhāpitaṃ . . . pe . . . upaṭṭhāpitattā paggahitaṃ paggahitattā upaṭṭhāpitaṃ;
samādahitattā pajānitaṃ pajānitattā samādahitaṃ . . . pe . . . samādahitattā upaṭṭhāpitaṃ upaṭṭhāpitattā samādahitaṃ;
pajānitattā saddahitaṃ saddahitattā pajānitaṃ . . . pe . . . pajānitattā samāhitaṃ samāhitattā pajānitaṃ.
Yaṃ Buddhacakkhu taṃ {Buddhañāṇaṃ}, yaṃ Buddhañāṇaṃ taṃ Buddhacakkhu, yena cakkhunā Tathāgato satte passati apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino appekacce na paralokavajjabhayadassāvino.
Paṭis_I,IV.46: ‘Apparajakkhe mahārajakkhe’ ti.
Saddho puggalo apparajakkho, asaddho puggalo mahārajakkho;
āraddhaviriyo puggalo apparajakkho, kusīto puggalo mahārajakkho;
upaṭṭhitassati puggalo apparajakkho, muṭṭhasati puggalo mahārajakkho;
samāhito puggalo apparajakkho, asamāhito puggalo mahārajakkho;
paññavā puggalo apparajakkho, duppañño puggalo mahārajakkho.
‘Tikkhindriye mudindriye’ ti.
Saddho puggalo tikkhindriyo, asaddho puggalo mudindriyo . . . pe . . . paññavā puggalo tikkhindriyo, duppañño puggalo mudindriyo.
Saddho puggalo svākāro, asaddho puggalo dvākāro . . . pe . . . paññavā puggalo svākāro, duppañño puggalo dvākāro.
‘Suviññāpaye duviññāpaye’ ti.
Saddho puggalo suviññāpayo, asaddho puggalo duviññāpayo . . . pe . . . paññavā puggalo suviññāpayo, duppañño puggalo duviññāpayo.
‘Appekacce paralokavajjabhayadassāvino appekacce na paralokavajjabhayadassāvino’ ti.
Saddho puggalo paralokavajjabhayadassāvī, asaddho puggalo na paralokavajjabhayadassāvī . . . pe . . . paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī.
Khandhaloko dhātuloko āyatanaloko vipatti-(034)bhavaloko {vipattisambhavaloko} sampattibhavaloko {sampattisambhavaloko}.
Eko loko: sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.
Dve lokā: nāmañ ca rūpañ ca. Tayo lokā: tisso vedanā.
Cattāro lokā: cattāro āhārā. Pañca lokā: pañc’ upādānakkhandhā. Cha lokā: cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā: satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā: aṭṭha lokadhammā. Nava lokā: nava sattāvāsā. Dasa lokā: das' āyatanāni. Dvādassa lokā: dvādas’ āyatanāni. Aṭṭhārasa lokā: aṭṭhārasa dhātuyo.
Sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā.
Iti imasmiñ ca loke imasmiñ ca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake.
Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañc’ indriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati.
Paṭis_I,V.1: Tayo 'me Bhikkhave vimokkhā. Katame tayo?
Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho.
Ime Bhikkhave tayo vimokkhā.
Api ca aṭṭhasaṭṭhī vimokkhā.
Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho, ajjhattavuṭṭhāno vimokkho, bahiddhāvuṭṭhāno vimokkho, dubhatovuṭṭhāno vimokkho, ajjhattavuṭṭhānā cattāro vimokkhā, bahiddhāvuṭṭhānā cattāro vimokkhā, dubhatovuṭṭhānā cattāro vimokkhā, ajjhattavuṭṭhānānaṃ anulomā cattāro vimokkhā, bahiddhāvuṭṭhānānaṃ anulomā cattāro vimokkhā, dubhatovuṭṭhānānaṃ anulomā cattāro vimokkhā, ajjhattavuṭṭhānā paṭippassaddhī cattāro vimokkhā, bahiddhāvuṭṭhānā paṭippassaddhī cattāro vimokkhā, dubhatovuṭṭhānā paṭippassaddhī cattāro vimokkhā, ‘rūpī rūpāni passatīti’ vimokkho, ‘ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passatīti’ vimokkho, ‘subhan t’ eva adhimutto hotīti' vimokkho, ākāsānañcāyatanasamāpattivimokkho, viññāṇañcāyatanasamāpattivimokkho, ākiñcaññāyatanasamāpattivimokkho, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivimokkho, saññāvedayitanirodhasamāpattivimokkho, samayavimokkho, asamayavimokkho, sāmayiko vimokkho, asāmayiko vimokkho, kuppo vimokkho, akuppo vimokkho, lokiyo vimokkho, lokuttaro vimokkho, sāsavo vimokkho, anāsavo vimokkho, sāmiso vimokkho, nirāmiso vimokkho, nirāmisā nirāmisataro vimokkho, paṇihito vimokkho, appaṇihito vimokkho, paṇihitappaṭippassaddhivimokkho, saññutto vimokkho, visaññutto vimokkho, ekattavimokkho, nānat-(036)tavimokkho, saññāvimokkho, ñāṇavimokkho, sītisiyā vimokkho, jhānavimokkho, anupādā cittassa vimokkho.
Paṭis_I,V.3: Katame ajjhattavuṭṭhānā cattāro vimokkhā?
Paṭhamajjhānaṃ nīvaraṇehi vuṭṭhāti, dutiyajjhānaṃ vitakkavicārehi vuṭṭhāti, tatiyajjhānaṃ pītiyā vuṭṭhāti, catutthajjhānaṃ sukhadukkhehi vuṭṭhāti.
Ime ajjhattavuṭṭhānā cattāro vimokkhā.
Katame bahiddhāvuṭṭhānā cattāro vimokkhā?
Ākāsānañcāyatanasamāpatti rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya vuṭṭhāti, viññāṇañcāyatanasamāpatti ākāsānañcāyatanasaññāya vuṭṭhāti, ākiñcaññāyatanasamāpatti viññāṇañcāyatanasaññāya vuṭṭhāti, nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti ākiñcaññāyatanasaññāya vuṭṭhāti.
Ime bahiddhāvuṭṭhānā cattāro vimokkhā.
Katame dubhatovuṭṭhānā cattāro vimokkhā?
Sotāpattimaggo sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sab-(037)banimittehi vuṭṭhāti;
sakadāgāmimaggo oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti;
anāgāmimaggo aṇusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā aṇusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti;
Arahattamaggo rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti.
Ime dubhatovuṭṭhānā cattāro vimokkhā.
Paṭis_I,V.11: Katamo sāmiso vimokkho?
Rūpappaṭisaññutto vimokkho.
Katamo nirāmiso vimokkho?
Arūpappaṭisaññutto vimokkho.
Katamo nirāmisā nirāmisataro vimokkho1?
Cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañ ca.
Ayaṃ nirāmisā nirāmisataro vimokkho.
Katamo paṇihito vimokkho?
Cattāri jhānāni catasso ca arūpasamāpattiyo.
Katamo appaṇihito vimokkho?
Cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañ ca.
Ayaṃ appaṇihito vimokkho.
Katamo paṇihitappaṭippassaddhivimokkho?
Paṭhamajjhānassa paṭilābho vā vipāko vā . . . pe . . . nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā paṭilābho vā vipāko vā. Ayaṃ paṇihitappaṭipassaddhivimokkho.
Katamo saññutto vimokkho?
Cattāri jhānāni catasso ca arūpasamāpattiyo.
Katamo visaññutto vimokkho?
Cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañ ca.
Ayaṃ visaññutto vimokkho.
Cattāro ca ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañ ca. Ayaṃ ekattavimokkho.
Cattāri jhānāni catasso ca arūpasamāpattiyo. Ayaṃ nānattavimokkho.
Paṭis_I,V.18: Aniccānupassanāñāṇaṃ katamehi tīh’ upādānehi muccati?
Diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Aniccānupassanāñāṇaṃ imehi tīh’ upādānehi muccati.
Dukkhānupassanāñāṇaṃ katamā ekūpādānā muccati?
Dukkhānupassanāñāṇaṃ imā ekūpādānā muccati.
Anattānupassanāñāṇaṃ katamehi tīh’ upādānehi muccati?
Diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Anattānupassanāñāṇaṃ imehi tīh’ upādānehi muccati.
Nibbidānupassanāñāṇaṃ katamā ekūpādānā muccati?
Nibbidānupassanāñāṇaṃ imā ekūpādānā muccati.
Virāgānupassanāñāṇaṃ katamā ekūpādānā muccati?
Virāgānupassanāñāṇaṃ imā ekūpādānā muccati.
Nirodhānupassanāñāṇaṃ katamehi catūh’ upādānehi muccati?
Kāmūpādānā diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Nirodhānupassanāñāṇaṃ imehi catūh' upādānehi muccati.
Paṭinissaggānupassanañāṇaṃ katamehi catūh’ upādānehi muccati?
Kāmūpādānā diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ imehi catūh' upādānehi muccati.
Animittānupassanāñāṇaṃ katamehi tīh’ upādānehi muccati?
Kāmūpādānā diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā. Animittānupassanāñāṇaṃ tīh’ upādānehi muccati.
Appaṇihitānupassanāñāṇaṃ katamā ekūpādānā muccati?
Appaṇihitānupassanāñāṇaṃ imā ekūpādānā muccati.
Suññatānupassanāñāṇaṃ katamehi tīh’ upādānehi muccati?
Diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Suññatānupassanāñāṇaṃ imehi tīh’ upādānehi muccati.
Yañ ca aniccānupassanāñāṇaṃ yañ ca anattānupassanāñāṇaṃ yañ ca animittānupassanāñāṇaṃ yañ ca suññatānupassanāñāṇaṃ, imāni cattāri ñāṇāni tīh’ upādānehi muccanti -- diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Yañ ca dukkhānupassanāñāṇaṃ yañ ca nibbidānupassanāñāṇaṃ yañ ca virāgānupassanāñāṇaṃ yañ ca appaṇi-(048)hitānupassanāñāṇaṃ, imāni cattāri ñāṇāni ekūpādānā muccanti -- kāmūpādānā.
Yañ ca nirodhānupassanāñāṇaṃ yañ ca paṭinissaggānupassanāñāṇaṃ, imāni dve ñāṇāni catūh’ upādānehi muccanti -- kāmūpādānā diṭṭhūpādānā sīlabbatūpādānā attavādūpādānā.
Ayaṃ anupādā cittassa vimokkho.
Vimokkhakathāya paṭhamabhāṇavāraṃ.
Paṭis_I,V.20: Aniccato manasikaroto kathaṃ saṅkhārā upaṭṭhahanti?
Dukkhato manasikaroto kathaṃ saṅkhārā upaṭṭhahanti?
Anattato manasikaroto kathaṃ saṅkhārā upaṭṭhahanti?
Aniccato manasikaroto khayato saṅkhārā upaṭṭhahanti.
Dukkhato manasikaroto bhayato saṅkhārā upaṭṭhahanti.
Anattato manasikaroto suññato saṅkhārā upaṭṭhahanti.
Aniccato manasikaroto kiṃbahulaṃ cittaṃ hoti?
Dukkhato manasikaroto kiṃbahulaṃ cittaṃ hoti?
Anattato manasikaroto kiṃbahulaṃ cittaṃ hoti?
Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulaṃ cittaṃ (049) hoti.
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulaṃ cittaṃ hoti.
Anattato manasikaroto vedabahulaṃ cittaṃ hoti.
Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo katamindriyaṃ paṭilabhati?
Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo katamindriyaṃ paṭilabhati?
Anattato manasikaronto vedabahulo katamindriyaṃ paṭilabhati?
Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo saddhindriyaṃ paṭilabhati.
Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo samādhindriyaṃ paṭilabhati.
Anattato manasikaronto vedabahulo paññindriyaṃ paṭilabhati.
Paṭis_I,V.21: Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Bhāvanāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Bhāvanāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Anattato manasikaroto vedabahulassa katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Bhāvanāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa saddhindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti. Bhāvanāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno, so bhāveti; n’ atthi micchāpaṭipannassa indriyabhāvanā.
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa samādhindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti. Bhāvanāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā (050) honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno, so bhāveti; n’ atthi micchāpaṭipannassa indriyabhāvanā.
Anattato manasikaroto vedabahulassa paññindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti. Bhāvanāyā cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammapaṭipanno, so bhāveti; n’ atthi micchāpaṭipannassa indriyabhāvanā.
Paṭis_I,V.22: Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Bhāvanāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Paṭivedhakāle katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Paṭivedhāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Bhāvanāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Paṭivedhakāle katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Paṭivedhāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Anattato manasikaroto vedabahulassa katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Bhāvanāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Paṭivedhakāle katamindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti?
Paṭivedhāya kat’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
(051) Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa saddhindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti. Bhāvanāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti sampayuttapaccayā honti.
Paṭivedhakāle paññindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti;
paṭivedhāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho.
Evaṃ paṭivijjhanto pi bhāveti, bhāvento pi paṭivijjhati.
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa samādhindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti. Bhāvanāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭivedhakāle paññindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti;
paṭivedhāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho.
Evaṃ paṭivijjhanto pi bhāveti, bhāvento pi paṭivijjhati.
Anattato manasikaroto vedabahulassa paññindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti. Bhāvanāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭivedhakāle paññindriyaṃ ādhipateyyaṃ hoti;
paṭivedhāya cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho.
Evaṃ paṭivijjhanto pi bhāveti, bhavento pi paṭivijjhati.
Paṭis_I,V.24: ‘Saddahanto vimutto' ti saddhāvimutto, ‘phuṭṭhattā sacchikarotīti’ kāyasakkhī, ‘diṭṭhattā patto’ ti diṭṭhippatto: ‘saddahanto vimuccatīti' saddhāvimutto;
‘jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti’ kāyasakkhī; ‘dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho ti ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāyāti’ diṭṭhippatto.
Yo cāyaṃ puggalo saddhāvimutto, yo ca kāyasakkhī, yo ca diṭṭhippatto, siyā ime tayo puggalā saddhāvimuttā pi kāyasakkhī pi diṭṭhippattā pi vatthuvasena pariyāyena.
Aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti;
dukkhato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti;
anattato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti.
Evaṃ ime tayo puggalā saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā.
Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti;
anattato manasikaroto samādhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti;
aniccato manasikaroto samādhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti.
Evaṃ ime tayo puggalā samādhindriyassa vasena kāyasakkhī.
Anattato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti.
paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti;
aniccato (053) manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti;
dukkhato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti.
Evaṃ ime tayo puggalā paññindriyassa vasena diṭṭhippattā.
Yo cāyaṃ puggalo saddhāvimutto yo ca kāyasakkhī yo ca diṭṭhippatto, evaṃ siyā ime tayo puggalā saddhāvimuttā pi kāyasakkhī pi diṭṭhippattā pi vatthuvasena pariyāyena.
Yo cāyaṃ puggalo saddhāvimutto yo ca kāyasakkhī yo ca diṭṭhippatto, siyā ime tayo puggalā, añño yeva saddhāvimutto, añño kāyasakkhī, añño diṭṭhippatto.
Aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā saddhāvimutto hoti;
dukkhato manasikaroto samādhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, samādhindriyassa adhimattattā kāyasakkhī hoti;
anattato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññindriyassa adhimattattā diṭṭhippatto hoti.
Yo cāyaṃ puggalo saddhāvimutto yo ca kāyasakkhī yo ca diṭṭhippatto, evaṃ siyā ime tayo puggalā saddhāvimuttā pi kāyasakkhī pi diṭṭhippattā pi vatthuvasena pariyāyena, añño yeva saddhāvimutto añño kāyasakkhī añño diṭṭhippatto.
Paṭis_I,V.25: Aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā sotāpattimaggaṃ paṭilabhati;
tena vuccati saddhānusārī: cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
saddhindriyassa vasena catunnaṃ indriyānaṃ bhāvanā hoti.
Ye hi keci saddhindriyassa vasena sotāpattimaggaṃ paṭilabhanti, sabbe te saddhānusārino.
Aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā sotāpattiphalaṃ sacchikataṃ hoti;
tena vuccati saddhāvimutto: cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
saddhindriyassa vasena cattār’ indriyāni bhāvitāni honti (054) subhāvitāni.
Ye hi keci saddhindriyassa vasena sotāpattiphalaṃ sacchikatā, sabbe te saddhāvimuttā.
Aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhindriyassa adhimattattā sakadāgāmimaggaṃ paṭilabhati . . . pe . . . sakadāgāmiphalaṃ sacchikataṃ hoti, anāgāmimaggaṃ paṭilabhati, anāgāmiphalaṃ sacchikataṃ hoti, Arahattamaggaṃ paṭilabhati, Arahattaphalaṃ sacchikataṃ hoti;
tena vuccati saddhāvimutto: cattār’ indriyāni tadanvayāni honti . . . pe . . . sampayuttapaccayā honti;
saddhindriyassa vasena cattār’ indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.
Ye hi keci saddhindriyassa vasena Arahattaṃ sacchikatā, sabbe te saddhāvimuttā.
Paṭis_I,V.27: Anattato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññindriyassa adhimattattā sotāpattimaggaṃ paṭilabhati;
tena vuccati dhammānusārī: cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, samapayuttapaccayā honti; (055) paññindriyassa vasena catunnaṃ indriyānaṃ bhāvanā hoti.
Ye hi keci paññindriyassa vasena sotāpattimaggaṃ paṭilabhanti, sabbe te dhammānusārino.
Anattato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññindriyassa adhimattattā sotāpattiphalaṃ sacchikataṃ hoti;
tena vuccati diṭṭhippatto: cattār’ indriyāni tadanvayāni honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paññindriyassa vasena cattār’ indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.
Ye hi keci paññindriyassa vasena sotāpattiphalaṃ sacchikatā, sabbe te diṭṭhippattā.
Anattato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññindriyassa adhimattattā sakadāgāmimaggaṃ paṭilabhati . . . pe . . . sakadāgāmiphalaṃ sacchikataṃ hoti, anāgāmimaggaṃ paṭilabhati, anāgāmiphalaṃ sacchikataṃ hoti, Arahattamaggaṃ paṭilabhati, Arahattaphalaṃ sacchikataṃ hoti;
tena vuccati diṭṭhippatto: cattār’ indriyāni tadanvayāni honti . . . pe . . . sampayuttapaccayā honti;
paññindriyassa vasena cattār’ indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.
Ye hi keci paññindriyassa vasena Arahattaṃ sacchikatā, sabbe te diṭṭhippattā.
Paṭis_I,V.29: Ye hi keci abyāpādaṃ . . . pe . . . ālokasaññaṃ, avikkhepaṃ, dhammavavatthānaṃ, ñāṇaṃ, pāmojjaṃ, paṭhamajjhānaṃ, dutiyajjhānaṃ, tatiyajjhānaṃ, catutthajjhānaṃ, ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ, viññāṇañcāyatana-(056)samāpattiṃ, ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ, aniccānupassanaṃ, dukkhānupassanaṃ, anattānupassanaṃ, nibbidānupassanaṃ, virāgānupassanaṃ, nirodhānupassanaṃ, paṭinissaggānupassanaṃ, khayānupassanaṃ, vayānupassanaṃ, vipariṇāmānupassanaṃ, animittānupassanaṃ, appaṇihitānupassanaṃ, suññatānupassanaṃ, adhipaññādhammavipassanaṃ, yathābhūtañāṇadassanaṃ, ādīnavānupassanaṃ, paṭisaṅkhānupassanaṃ, vivaṭṭanānupassanaṃ, sotāpattimaggaṃ, sakadāgāmimaggaṃ, anāgāmimaggaṃ, Arahattamaggaṃ;
ye hi keci cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañc’ indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ;
ye hi keci aṭṭha vimokkhe bhāvitā vā bhāventi vā bhāvissanti vā, adhigatā vā adhigacchanti vā adhigamissanti vā, pattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, paṭiladdhā vā paṭilabhanti vā paṭilabhissanti vā, paṭividdhā vā paṭivijjhanti vā paṭivijjhissanti vā, sacchikatā vā sacchikaronti vā sacchikarissanti vā, phassitā vā phassanti vā phassissanti vā, vasippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, pāramippattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā, vesārajjappattā vā pāpuṇanti vā pāpuṇissanti vā;
sabbe te saddhindriyassa vasena saddhāvimuttā, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippattā.
Paṭis_I,V.31: Katih’ ākārehi saccapaṭivedho hoti?
Katih’ ākārehi saccāni paṭivijjhati?
Catūh’ ākārehi saccapaṭivedho hoti.
Catūh’ ākārehi saccāni paṭivijjhati.
Dukkhasaccaṃ pariññāpaṭivedhaṃ paṭivijjhati, samudayasaccaṃ pahānapaṭivedhaṃ paṭivijjhati, nirodhasaccaṃ sacchikiriyāpaṭivedhaṃ paṭivijjhati, maggasaccaṃ bhāvanāpaṭivedhaṃ paṭivijjhati.
Imehi catūh’ ākārehi saccapaṭivedho hoti;
imehi catūh' ākārehi saccāni paṭivijjhanto saddhindriyassa vasena saddhāvimutto, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippatto.
Katih’ ākārehi saccapaṭivedho hoti?
Katih’ ākārehi saccāni paṭivijjhati?
Navah’ ākārehi saccapaṭivedho hoti.
Navah’ ākārehi saccāni paṭivijjhati.
Dukkhasaccaṃ pariññāpaṭivedhaṃ paṭivijjhati, samudayasaccaṃ pahānapaṭivedhaṃ paṭivijjhati, nirodhasaccaṃ sacchikiriyāpaṭivedhaṃ paṭivijjhati, maggasaccaṃ bhāvanāpaṭivedhaṃ paṭivijjhati, abhiññāpaṭivedho ca sabbadhammānaṃ, pariññāpaṭivedho ca sabbasaṅkhārānaṃ, pahānapaṭivedho ca sabbākusalānaṃ, bhāvanāpaṭivedho ca catunnaṃ maggānaṃ, sacchikiriyāpaṭivedho ca nirodhassa.
Imehi navah’ ākārehi saccapaṭivedho hoti, imehi navah' ākārehi saccāni paṭivijjhanto saddhindriyassa vasena saddhāvimutto, samādhindriyassa vasena kāyasakkhī, paññindriyassa vasena diṭṭhippatto.
(058) Paṭis_I,V.32: Aniccato manasikaroto kathaṃ saṅkhārā upaṭṭhahanti?
Dukkhato manasikaroto kathaṃ saṅkhārā upaṭṭhahanti?
Anattato manasikaroto kathaṃ saṅkhārā upaṭṭhahanti?
Aniccato manasikaroto khayato saṅkhārā upaṭṭhahanti.
Dukkhato manasikaroto bhayato saṅkhārā upaṭṭhahanti.
Anattato manasikaroto suññato saṅkhārā upaṭṭhahanti.
Aniccato manasikaroto kiṃbahulaṃ cittaṃ hoti?
Dukkhato manasikaroto kiṃbahulaṃ cittaṃ hoti?
Anattato manasikaroto kiṃbahulaṃ cittaṃ hoti?
Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulaṃ cittaṃ hoti.
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulaṃ cittaṃ hoti.
Anattato manasikaroto vedabahulaṃ cittaṃ hoti.
Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo katamaṃ vimokkhaṃ paṭilabhati?
Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo katamaṃ vimokkhaṃ paṭilabhati?
Anattato manasikaronto vedabahulo katamaṃ vimokkhaṃ paṭilabhati?
Aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo animittavimokkhaṃ paṭilabhati.
Dukkhato manasikaronto passaddhibahulo appaṇihitavimokkhaṃ paṭilabhati.
Anattato manasikaronto vedabahulo suññatavimokkhaṃ paṭilabhati.
Paṭis_I,V.33: Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Anattato manasikaroto vedabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, (059) nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa animitto vimokkho ādhipateyyo hoti.
Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno, so bhāveti; n’ atthi micchāpaṭipannassa vimokkhabhāvanā.
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti.
Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno, so bhāveti; n’ atthi micchāpaṭipannassa vimokkhabhāvanā.
Anattato manasikaroto vedabahulassa suññato vimokkho ādhipateyyo hoti.
Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā. Yo sammāpaṭipanno, so bhāveti; n’ atthi micchāpaṭipannassa vimokkhabhāvanā.
Paṭis_I,V.34: Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Paṭivedhakāle katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Paṭivedhāya kati vimokkhā tadanvayā honti . . . pe . . . ekarasā honti?
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Paṭivedhakāle katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Paṭivedhāya kati vimokkhā tadanvayā honti . . . pe . . . ekarasā honti?
(060) Anattato manasikaroto vedabahulassa katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Bhāvanāya kati vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti?
Paṭivedhakāle katamo vimokkho ādhipateyyo hoti?
Paṭivedhāya kati vimokkhā tadanvayā honti . . . pe . . . ekarasā honti?
Aniccato manasikaroto adhimokkhabahulassa animitto vimokkho ādhipateyyo hoti.
Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti.
Paṭivedhakāle animitto vimokkho ādhipateyyo hoti.
Paṭivedhāya dve vimokkhā tadanvayā honti . . . pe . . . ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho.
Evaṃ paṭivijjhanto pi bhāveti, bhāvento pi paṭivijjhati.
Dukkhato manasikaroto passaddhibahulassa appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti.
Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti.
Paṭivedhakāle appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti.
Paṭivedhāya dve vimokkhā tadanvayā honti . . . pe . . . ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho.
Evaṃ paṭivijjhanto pi bhāveti, bhāvento pi paṭivijjhati.
Anattato manasikaroto vedabahulassa suññato vimokkho ādhipateyyo hoti.
Bhāvanāya dve vimokkhā tadanvayā honti, sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti, ekarasā honti.
Paṭivedhakāle suññato vimokkho ādhipateyyo hoti.
Paṭivedhāya dve vimokkhā tadanvayā honti . . . pe . . . ekarasā honti. Ekarasaṭṭhena bhāvanā, dassanaṭṭhena paṭivedho.
Evaṃ paṭivijjhanto pi bhāveti, bhāvento pi paṭivijjhati.
Paṭis_I,V.38: Aniccato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṃ jānāti passati?
Kathaṃ sammādassanaṃ hoti?
Kathaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā aniccato sudiṭṭhā honti?
Dukkhato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṃ jānāti passati?
Kathaṃ sammādassanaṃ hoti?
Kathaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā dukkhato sudiṭṭhā honti?
Anattato manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṃ jānāti passati?
Kathaṃ sammādassanaṃ hoti?
Kathaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā anattato sudiṭṭhā honti?
Aniccato manasikaronto nimittaṃ yathābhūtaṃ jānāti passati.
Tena vuccati sammādassanaṃ.
Evaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā aniccato sudiṭṭhā honti.
Dukkhato manasikaronto pavattaṃ yathābhūtaṃ jānāti passati.
Tena vuccati sammādassanaṃ. Evaṃ tadan-(063)vayena sabbe saṅkhārā dukkhato sudiṭṭhā honti.
Anattato manasikaronto nimittañ ca pavattañ ca yathābhūtaṃ jānāti passati.
Tena vuccati sammādassanaṃ.
Evaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā anattato sudiṭṭhā honti.
Yañ ca yathābhūtaṃ ñāṇaṃ yañ ca sammādassanaṃ yā ca kaṅkhāvitaraṇā, ime dhammā nānatthā c’ eva nānābyañjanā ca?
Udāhu ekatthā, byañjanam eva nānan ti?
Yañ ca yathābhūtaṃ ñāṇaṃ yañ ca sammādassanaṃ yā ca kaṅkhāvitaraṇā, ime dhammā ekatthā, byañjanam eva nānaṃ.
Paṭis_I,V.40: Aniccato manasikaroto kiṃ paṭisaṅkhā ñāṇaṃ uppajjati?
Dukkhato manasikaroto kiṃ paṭisaṅkhā ñāṇaṃ uppajjati?
Anattato manasikaroto kiṃ paṭisaṅkhā ñāṇaṃ uppajjati?
Aniccato manasikaroto nimittaṃ paṭisaṅkhā ñāṇaṃ uppajjati.
Dukkhato manasikaroto pavattaṃ paṭisaṅkhā (064) ñāṇaṃ uppajjati.
Anattato manasikaroto nimittañ ca pavattañ ca paṭisaṅkhā ñāṇaṃ uppajjati.
Yā ca muñcitūkamyatā yā ca paṭisaṅkhānupassanā yā ca saṅkhārūpekkhā, ime dhammā nānatthā c’ eva nānābyañjanā ca?
Udāhu ekatthā, byañjanam eva nānan ti?
Yā ca muñcitūkamyatā yā ca paṭisaṅkhānupassanā yā ca saṅkhārūpekkhā, ime dhammā ekatthā, byañjanam eva nānaṃ.
Aniccato manasikaroto kuto cittaṃ vuṭṭhāti?
Kattha cittaṃ pakkhandati?
Dukkhato manasikaroto kuto cittaṃ vuṭṭhāti?
Kattha cittaṃ pakkhandati?
Anattato manasikaroto kuto cittaṃ vuṭṭhāti?
Kattha cittaṃ pakkhandati?
Aniccato manasikaroto nimittā cittaṃ vuṭṭhāti, animitte cittaṃ pakkhandati.
Dukkhato manasikaroto pavattā cittaṃ vuṭṭhāti, appavatte cittaṃ pakkhandati.
Anattato manasikaroto nimittā ca pavattā ca cittaṃ vuṭṭhāti, animitte appavatte nirodhanibbānadhātuyā cittaṃ pakkhandati.
Yā ca bahiddhāvuṭṭhānavivaṭṭane paññā ye ca gotrabhūdhammā, ime dhammā nānatthā c’ eva nānābyañjanā ca?
Udāhu ekatthā, byañjanam eva nānan ti?
Yā ca bahiddhāvuṭṭhānavivaṭṭane paññā ye ca gotrabhūdhammā, ime dhammā ekatthā, byañjanam eva nānaṃ.
Aniccato manasikaronto katamena vimokkhena vimuccati?
Dukkhato manasikaronto katamena vimokkhena vimuccati?
Anattato manasikaronto katamena vimokkhena vimuccati?
Aniccato manasikaronto animittavimokkhena vimuccati.
Dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhena vimuccati.
Anattato manasikaronto suññatavimokkhena vimuccati.
Yā ca dubhatovuṭṭhānavivaṭṭane paññā yañ ca magge (065) ñāṇaṃ, ime dhammā nānatthā c’ eva nānābyañjanā ca?
Udāhu ekatthā, byañjanam eva nānan ti?
Yā ca dubhatovuṭṭhānavivaṭṭane paññā yañ ca magge ñāṇaṃ, ime dhammā ekatthā, byañjanam eva nānaṃ.
Paṭis_I,V.41: Katih’ ākārehi tayo vimokkhā nānākhaṇe honti?
Katih’ ākārehi tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti?
Catūh’ ākārehi tayo vimokkhā nānākhaṇe honti.
Sattah' ākārehi tayo vimokkhā ekakkhaṇe honti.
Katamehi catūh’ ākārehi tayo vimokkhā nānākhaṇe honti?
Ādhipateyyaṭṭhena adhiṭṭhānaṭṭhena abhinīhāraṭṭhena niyyānaṭṭhena.
Kathaṃ ādhipateyyaṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti?
Aniccato manasikaroto animitto vimokkho ādhipateyyo hoti, dukkhato manasikaroto appaṇihito vimokkho ādhipateyyo hoti, anattato manasikaroto suññato vimokkho ādhipateyyo hoti.
Evaṃ ādhipateyyaṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti.
Kathaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti?
Aniccato manasikaronto animittavimokkhassa vasena cittaṃ adhiṭṭhāti, dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhassa vasena cittaṃ adhiṭṭhāti, anattato manasikaronto suññatavimokkhassa vasena cittaṃ adhiṭṭhāti.
Evaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti.
Kathaṃ abhinīhāraṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti?
Aniccato manasikaronto animittavimokkhassa vasena cittaṃ abhinīharati, dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhassa vasena cittaṃ abhinīharati, anattato manasikaronto suññatavimokkhassa vasena cittaṃ abhinīharati.
Evaṃ abhinīhāraṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti.
Kathaṃ niyyānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti?
Aniccato manasikaronto animittavimokkhassa vasena (066) nirodhaṃ nibbānaṃ niyyāti, dukkhato manasikaronto appaṇihitavimokkhassa vasena nirodhaṃ nibbānaṃ niyyāti, anattato manasikaronto suññatavimokkhassa vasena nirodhaṃ nibbānaṃ niyyāti.
Evaṃ niyyānaṭṭhena tayo vimokkhā nānākhaṇe honti.
Imehi catūh’ ākārehi tayo vimokkhā nānākhaṇe honti.
Paṭis_I,VI.2: Gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti?
Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati kusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati akusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi nāmarūpaṃ.
Paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā sahajātapaccayā honti, (073) aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe cattāro mahābhūtā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe tayo jīvitasaṅkhārā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca rūpañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe pañc' indriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe tayo hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca viññāṇañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime aṭṭhavīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Gatisampattiyā ñāṇasampayutte imesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti.
Paṭis_I,VI.3: Khattiyamahāsālānaṃ {brāhmaṇamahāsālānaṃ} gahapatimahāsālānaṃ kāmāvacarānaṃ devānaṃ ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti?
Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati kusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā, tasmiṃ khaṇe jātecetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati akusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya (074) sahajātapaccayā honti;
tena vuccati nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi nāmarūpaṃ.
Paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe cattāro mahābhūtā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe tayo jīvitasaṅkhārā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca rūpañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe pañc' indriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe tayo hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca viññāṇañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti
Paṭisandhikkhaṇe ime aṭṭhavīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Khattiyamahāsālānaṃ {brāhmaṇamahāsālānaṃ} gahapatimahāsālānaṃ kāmāvacarānaṃ devānaṃ ñāṇasampayutte imesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti.
Paṭis_I,VI.4: Rūpāvacarānaṃ devānaṃ katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti?
Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā . . . pe . . . Rūpāvacarānaṃ devānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti.
Arūpavacarānaṃ devānaṃ katamesam aṭṭhannaṃ hetū-(075)naṃ paccayā upapatti hoti?
Kusalakammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati kusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati akusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ viññāṇapaccayā pi nāmarūpaṃ.
Paṭisandhikkhaṇe cattāro khandhā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe pañc' indriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe tayo hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca viññāṇañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime aṭṭhavīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Arūpavacarānaṃ devānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti, hoti.
Paṭis_I,VI.6: Gatisampattiyā ñāṇavippayutte katamesaṃ channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti?
Kusalakammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati kusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati akusalamūlapaccayā pi saṅkhārā.
Paṭisandhikkhaṇe dve hetū abyākatā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati nāmarūpapaccayā pi viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā pi nāmarūpaṃ.
Paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe cattāro mahābhūtā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe tayo jīvitasaṅkhārā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca rūpañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime cuddasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe cattāro dhammā arūpino sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe cattār' indriyāni sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe dve hetū sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti;
paṭisandhikkhaṇe nāmañ ca viññāṇañ ca sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
Paṭisandhikkhaṇe ime dvādasa dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, sampayuttapaccayā honti.
(077) Paṭisandhikkhaṇe ime chabbīsati dhammā sahajātapaccayā honti, aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā honti, vippayuttapaccayā honti.
Gatisampattiyā ñāṇavippayutte imesaṃ channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti.
Khattiyamahāsālānaṃ {brāhmaṇamahāsālānaṃ} gahapatimahāsālānaṃ kāmāvacarānaṃ devānaṃ ñāṇavippayutte katamesaṃ channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti?
Kusalakammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā, tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti;
tena vuccati kusalamūlapaccayā pi saṅkhārā . . . pe . . . Khattiyamahāsālānaṃ {brāhmaṇamahāsālānaṃ} gahapatimahāsālānaṃ kāmāvacarānaṃ devānaṃ ñāṇavippayutte imesaṃ channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti.
Paṭis_I,VII.1: AHOSI kammaṃ ahosi kammavipāko, ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko, ahosi kammaṃ atthi kammavipāko, ahosi kammaṃ n’ atthi kammavipāko, ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko, ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko;
atthi kammaṃ atthi kammavipāko, atthi kammaṃ n’ atthi kammavipāko, atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko, atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko;
bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko, bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko.
Ahosi kusalaṃ kammaṃ ahosi kusalassa kammassa vipāko, ahosi kusalaṃ kammaṃ nāhosi kusalassa kammassa vipāko, ahosi kusalaṃ kammaṃ atthi kusalassa kammassa vipāko, ahosi kusalaṃ kammaṃ n’ atthi kusalassa kammassa vipāko, ahosi kusalaṃ kammaṃ bhavissati kusalassa kammassa vipāko, ahosi kusalaṃ kammaṃ na bhavissati kusalassa kammassa vipāko;
atthi kusalaṃ kammaṃ atthi kusalassa kammassa vipāko, atthi kusalaṃ kammaṃ n’ atthi kusalassa kammassa vipāko, atthi kusalaṃ kammaṃ bhavissati kusalassa kammassa vipāko, atthi kusalaṃ kammaṃ na bhavissati kusalassa kammassa vipāko;
bhavissati kusalaṃ kammaṃ bhavissati kusalassa kammassa vipāko, bhavissati kusalaṃ kammaṃ na bhavissati kusalassa kammassa vipāko.
Ahosi akusalaṃ kammaṃ ahosi akusalassa kammassa vipāko, ahosi akusalaṃ kammaṃ nāhosi akusalassa kammassa vipāko, ahosi akusalaṃ kammaṃ atthi akusalassa kammassa vipāko, ahosi akusalaṃ kammaṃ n’ atthi akusalassa kammassa vipāko, ahosi akusalaṃ kammaṃ bhavissati akusalassa kammassa vipāko, ahosi akusalaṃ kammaṃ na bhavissati akusalassa kammassa vipāko;
atthi (079) akusalaṃ kammaṃ atthi akusalassa kammassa vipāko, atthi akusalaṃ kammaṃ n’ atthi akusalassa kammassa vipāko, atthi akusalaṃ kammaṃ bhavissati akusalassa kammassa vipāko, atthi akusalaṃ kammaṃ na bhavissati akusalassa kammassa vipāko;
bhavissati akusalaṃ kammaṃ bhavissati akusalassa kammassa vipāko, bhavissati akusalaṃ kammaṃ na bhavissati akusalassa kammassa vipāko.
Paṭis_I,VIII.2: Cattāro 'me Bhikkhave na-saññāvipallāsā na-cittavipallāsā na-diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro?
Anicce Bhikkhave ‘aniccan’ ti na-saññāvipallāso na-cittavipallāso na-diṭṭhivipallāso, dukkhe Bhikkhave
‘dukkhan’ ti na-saññāvipallāso na-cittavipallāso na-diṭṭhivipallāso, anattani Bhikkhave ‘anattā’ ti na-saññāvipallāso na-cittavipallāso na-diṭṭhivipallāso, asubhe Bhikkhave ‘asubhan’ ti na-saññāvipallāso na-cittavipallāso na-diṭṭhivipallāso.
Ime kho Bhikkhave cattāro na-saññāvipallāsā na-cittavipallāsā na-diṭṭhivipallāsā.
Anicce niccasaññino dukkhe ca dukkhasaññino
anattani ca ‘attā’ ti asubhe subhasaññino,
micchādiṭṭhigatā sattā khittacittā visaññino (081) te yogayuttā Mārassa ayogakkhemagāmino
sattā gacchanti saṃsāraṃ jātimaraṇagāmino,
yadā ca Buddhā lokasmiṃ uppajjanti pabhaṅkarā,
te imaṃ dhammaṃ pakāsenti dukkhūpasamagāminaṃ,
tesaṃ sutvāna sappaññā sacittaṃ paccaladdhuṃ te,
aniccaṃ aniccato dakkhuṃ dukkhamaddakkhuṃ dukkhato
anattani ‘anattā’ ti asubhaṃ asubhataddasuṃ
sammādiṭṭhisamādānā sabbadukkhaṃ upaccagun ti.
Ime cattāro vipallāsā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā appahīnā ti. Keci pahīnā, keci appahīnā. Anicce
‘niccan’ ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno;
dukkhe ‘sukhan’ ti saññā uppajjati, cittaṃ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno;
anattani ‘attā’ ti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno;
‘subhan’ ti saññā uppajjati, cittaṃ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno.
Dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā;
dvīsu vatthūsu dve vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnā;
catūsu vatthūsu aṭṭha vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnā ti.
Paṭis_I,IX.1: ‘MAGGO’ ti.
Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā pahānāya maggo c’ eva hetu ca, sahajātānaṃ dhammānaṃ upatthambhanāya maggo c’ eva hetu ca, kilesānaṃ pariyādānāya maggo c’ eva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa vodānāya maggo c’ eva hetu ca, visesādhigamāya maggo c’ eva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo c’ eva hetu ca, saccābhisamayāya maggo c’ eva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo c’ eva hetu ca;
abhiropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappassa pahānāya maggo c’ eva hetu ca, sahajātānaṃ dhammānaṃ upatthambhanāya maggo c’ eva hetu ca, kilesānaṃ pariyādānāya maggo c’ eva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa vodānāya maggo c’ eva hetu ca, visesādhigamāya maggo c’ eva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo c’ eva hetu ca, saccābhisamayāya maggo c’ eva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo c’ eva hetu ca;
pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya pahānāya maggo c’ eva hetu ca, sahajātānaṃ dhammānaṃ upatthambhanāya maggo c’ eva hetu ca, kilesānaṃ pariyādānāya maggo c’ eva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa vodānāya maggo c’ eva hetu ca, visesādhigamāya maggo c’ eva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo c’ eva hetu ca. (083) saccābhisamayāya maggo c’ eva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo c’ eva hetu ca;
samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantassa pahānāya maggo c’ eva hetu ca, sahajātānaṃ dhammānaṃ upatthambhanāya maggo c’ eva hetu ca, kilesānaṃ pariyādānāya maggo c’ eva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa vodānāya maggo c’ eva hetu ca, visesādhigamāya maggo c’ eva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo c’ eva hetu ca, saccābhisamayāya maggo c’ eva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo c’ eva hetu ca;
vodānaṭṭhena sammā-ājīvo micchāājīvassa pahānāya maggo c’ eva hetu ca . . . pe . . . paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmassa pahānāya maggo c’ eva hetu ca . . . pe . . . uppaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā pahānāya maggo c’ eva hetu ca . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhissa pahānāya maggo c’ eva hetu ca, sahajātānaṃ dhammānaṃ upatthambhanāya maggo c’ eva hetu ca, kilesānaṃ pariyādānāya maggo c’ eva hetu ca, paṭivedhādivisodhanāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa adhiṭṭhānāya maggo c’ eva hetu ca, cittassa vodānāya maggo c’ eva hetu ca, visesādhigamāya maggo c’ eva hetu ca, uttaripaṭivedhāya maggo c’ eva hetu ca, saccābhisamayāya maggo c’ eva hetu ca, nirodhe patiṭṭhāpanāya maggo c’ eva hetu ca.
Paṭis_I,IX.3: Dassanamaggo sammādiṭṭhi, abhiropanamaggo sammāsaṅkappo, pariggahamaggo sammāvācā, vodānamaggo sammā-ājīvo, paggahamaggo sammāvāyāmo, upaṭṭhānamaggo sammāsati, avikkhepamaggo sammāsamādhi;
upaṭṭhanamaggo satisambojjhaṅgo, pavicayamaggo dhanamavicayasambojjhaṅgo, paggahamaggo viriyasambojjhaṅgo, pharaṇamaggo pītisambojjhaṅgo, upasamamaggo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepamaggo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānamaggo upekkhāsambojjhaṅgo;
assaddhiye akampiyamaggo saddhābalaṃ, kosajje akampiyamaggo viriyabalaṃ, pamāde akampiyamaggo satibalaṃ, uddhacce akampiyamaggo samādhibalaṃ, avijjāya akampiyamaggo paññābalaṃ;
adhimokkhamaggo saddhindriyaṃ, paggahamaggo viriyindriyaṃ, upaṭṭhāna-(085)maggo satindriyaṃ, avikkhepamaggo samādhindriyaṃ, dassanamaggo paññindriyaṃ.
Ādhipateyyaṭṭhena indriyaṃ maggo, akampiyaṭṭhena balaṃ maggo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgo maggo;
hetuṭṭhena maggo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā maggo, padahaṭṭhena sammappadhānā maggo, ijjhanaṭṭhena iddhipādā maggo, tathaṭṭhena saccāni maggo, avikkhepaṭṭhena samatho maggo, anupassanaṭṭhena vipassanā maggo, ekarasaṭṭhena samathavipassanā maggo, anativattanaṭṭhena yuganandhā maggo;
saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi maggo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi maggo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi maggo;
muttaṭṭhena vimokkho maggo, paṭivedhaṭṭhena vijjā maggo, pariccāgaṭṭhena vimutti maggo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ maggo;
chando mūlaṭṭhena maggo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena maggo, phasso samodhānaṭṭhena maggo, vedanā samosaraṇaṭṭhena maggo, samādhi samukhaṭṭhena maggo, sati ādhipateyyaṭṭhena maggo, paññā taduttaraṭṭhena maggo, vimutti sāraṭṭhena maggo, amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena maggo ti.
Paṭis_I,X.2: ‘Adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṃ assaddhiyaṃ kasaṭo, assaddhiyaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā saddhindriyassa (087) adhimokkhamaṇḍaṃ pivatīti' maṇḍapeyyaṃ; ‘paggahamaṇḍo viriyindriyaṃ kosajjaṃ kasaṭo, kosajjaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā viriyindriyassa paggahamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘upaṭṭhānamaṇḍo satindriyaṃ pamādo kasaṭo, pamādaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā satindriyassa upaṭṭhānamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘avikkhepamaṇḍo samādhindriyaṃ uddhaccaṃ kasaṭo, uddhaccaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā samādhindriyassa avikkhepamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘dassanamaṇḍo paññindriyaṃ avijjā kasaṭo, avijjaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā paññindriyassa dassanamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ.
‘Assaddhiye akampiyamaṇḍo saddhābalaṃ assaddhiyaṃ kasaṭo, assaddhiyaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā saddhābalassa assaddhiye akampiyamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ;
‘kosajje akampiyamaṇḍo viriyabalaṃ kosajjaṃ kasaṭo, kosajjaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā viriyabalassa kosajje akampiyamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘pamāde akampiyamaṇḍo satibalaṃ pamādo kasaṭo, pamādaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā satibalassa pamāde akampiyamaṇḍaṃ pivatīti' maṇḍapeyyaṃ; ‘uddhacce akampiyamaṇḍo samādhibalaṃ uddhaccaṃ kasato, uddhaccaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā samādhibalassa uddhacce akampiyamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘avijjāya akampiyamaṇḍo paññābalaṃ avijjā kasaṭo, avijjaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā paññābalassa avijjāya akampiyamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ
‘Upaṭṭhānamaṇḍo satisambojjhaṅgo pamādo kasaṭo, pamādaṃ kasataṃ chaḍḍetvā satisambojjhaṅgassa upaṭṭhānamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ;
pavicayamaṇḍo dhammavicayasambojjhaṅgo avijjā kasaṭo, avijjaṃ kasaṭaṃ chaddetvā dhammavicayasambojjhaṅgassa pavicayamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘paggahamaṇḍo viriyasambojjhaṅgo kosajjaṃ kasaṭo, kosajjaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā viriyasambojjhaṅgassa paggahamaṇḍaṃ pivatīti' maṇḍapeyyaṃ; ‘pharaṇamaṇḍo pītisambojjhaṅgo pariḷāho kasaṭo, pariḷāhaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā pītisambojjhaṅgassa pharaṇamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘upasamamaṇḍo (088) passaddhisambojjhaṅgo duṭṭhullaṃ kasaṭo, duṭṭhullaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā passaddhisambojjhaṅgassa upasamamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘avikkhepamaṇḍo samādhisambojjhaṅgo uddhaccaṃ kasaṭo, uddhaccaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā samādhisambojjhaṅgassa avikkhepamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘paṭisaṅkhānamaṇḍo upekkhāsambojjhaṅgo appaṭisaṅkhānaṃ kasaṭo, appaṭisaṅkhānaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā upekkhāsambojjhaṅgassa paṭisaṅkhānamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘dassanamaṇḍo sammādiṭṭhi micchādiṭṭhi kasaṭo, micchādiṭṭhiṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammādiṭṭhiyā dassanamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘abhiropanamaṇḍo sammāsaṅkappo micchāsaṅkappo kasaṭo, micchāsaṅkappaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammāsaṅkappassa abhiropanamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘pariggahamaṇḍo sammāvācā micchāvācā kasaṭo, micchāvācaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammāvācāya pariggahamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘samuṭṭhānamaṇḍo sammākammanto micchākammanto kasaṭo, micchākammantaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammākammantassa samuṭṭhānamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘vodānamaṇḍo sammā-ājīvo micchā-ājīvo kasaṭo, micchā-ājīvaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammā-ājīvassa vodānamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘paggahamaṇḍo sammāvāyāmo micchāvāyāmo kasaṭo, micchāvāyāmaṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammāvāyāmassa paggahamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘upaṭṭhānamaṇḍo sammāsati micchāsati kasaṭo, micchāsatiṃ kasataṃ chaḍḍetvā sammāsatiyā upaṭṭhānamaṇḍaṃ pivatīti’ maṇḍapeyyaṃ; ‘avikkhepamaṇḍo sammāsamādhi micchāsamādhi kasaṭo, micchāsamādhiṃ kasaṭaṃ chaḍḍetvā sammāsamādhissa avikkhepamaṇḍaṃ pivatīti' maṇḍapeyyaṃ.
Paṭis_I,X.3: Atthi maṇḍo, atthi peyyaṃ, atthi kasaṭo.
Adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṃ assaddhiyaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
paggahamaṇḍo viriyindriyaṃ kosajjaṃ kasaṭo, yo tattha (089) attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
upaṭṭhānamaṇḍo satindriyaṃ pamādo kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
avikkhepamaṇḍo samādhindriyaṃ uddhaccaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
dassanamaṇḍo paññindriyaṃ avijjā kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ.
Assaddhiye akampiyamaṇḍo saddhābalaṃ assaddhiyaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
kosajje akampiyamaṇḍo viriyabalaṃ kosajjaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
pamāde akampiyamaṇḍo satibalaṃ pamādo kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
uddhacce akampiyamaṇḍo samādhibalaṃ uddhaccaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
avijjāya akampiyamaṇḍo paññābalaṃ avijjā kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ.
Upaṭṭhānamaṇḍo satisambojjhaṅgo pamādo kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
pavicayamaṇḍo dhammavicayasambojjhaṅgo avijjā kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
paggahamaṇḍo viriyasambojjhaṅgo kosajjaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
pharaṇamaṇḍo pītisambojjhaṅgo pariḷāho kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
upasamamaṇḍo passaddhisambojjhaṅgo duṭhullaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
avikkhepamaṇḍo samādhisambojjhaṅgo uddhaccaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
paṭisaṅkhānamaṇḍo upekkhāsambojjhaṅgo appaṭisaṅkhānaṃ kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ.
Dassanamaṇḍo sammādiṭṭhi micchādiṭṭhi kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
abhiropanamaṇḍo sammāsaṅkappo micchāsaṅkappo kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
pariggahamaṇḍo sammāvācā micchāvācā kasaṭo, yo tattha (090) attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
samuṭṭhānamaṇḍo sammākammanto micchākammanto kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
vodānamaṇḍo sammā-ājīvo micchā-ājīvo kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
paggahamaṇḍo sammāvāyāmo micchāvāyāmo kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
upaṭṭhānamaṇḍo sammāsati micchāsati kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ;
avikkhepamaṇḍo sammāsamādhi micchāsamādhi kasaṭo, yo tattha attharaso dhammaraso vimuttiraso, idaṃ peyyaṃ.
Paṭis_I,X.4: Dassanamaṇḍo sammādiṭṭhi, abhiropanamaṇḍo sammāsaṅkappo, pariggahamaṇḍo sammāvācā, samuṭṭhānamaṇḍo sammākammanto, vodānamaṇḍo sammā-ājīvo, paggahamaṇḍo sammāvāyāmo, upaṭṭhānamaṇḍo sammāsati, avikkhepamaṇḍo sammāsamādhi;
upaṭṭhānamaṇḍo satisambojjhaṅgo, pavicayamaṇḍo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahamaṇḍo viriyasambojjhaṅgo, pharaṇamaṇḍo pītisambojjhaṅgo, upasamamaṇḍo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepamaṇḍo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānamaṇḍo upekkhāsambojjhaṅgo;
assaddhiye akampiyamaṇḍo saddhābalaṃ, kosajje akampiyamaṇḍo viriyabalaṃ, pamāde akampiyamaṇḍo satibalaṃ, uddhacce akampiyamaṇḍo samādhibalaṃ, avijjāya akampiyamaṇḍo paññābalaṃ;
adhimokkhamaṇḍo saddhindriyaṃ, paggahamaṇḍo viriyindriyaṃ, upaṭṭhānamaṇḍo satindriyaṃ, avikkhepamaṇḍo samādhindriyaṃ, dassanamaṇḍo paññindriyaṃ.
Ādhipateyyaṭṭhena indriyaṃ maṇḍo, akampiyaṭṭhena balaṃ maṇḍo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgo maṇḍo, hetuṭṭhena maggo maṇḍo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā maṇḍo, padahanaṭṭhena sammappadhānā maṇḍo, ijjhanaṭṭhena iddhipādā maṇḍo;
avikkhepaṭṭhena samatho maṇḍo, anupassanaṭṭhena vipassanā maṇḍo, ekarasaṭṭhena samathavipassanā maṇḍo, anativattanaṭṭhena yuganandhā maṇḍo;
saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi maṇḍo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi maṇḍo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi maṇḍo; (091) muttaṭṭhena vimokkho maṇḍo, paṭivedhaṭṭhena vijjā maṇḍo, pariccāgaṭṭhena vimutti maṇḍo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ maṇḍo, paṭipassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṃ maṇḍo.
Chando mūlaṭṭhena maṇḍo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena maṇḍo, phasso samodhānaṭṭhena maṇḍo, vedanā samosaraṇaṭṭhena maṇḍo, samādhi pamukhaṭṭhena maṇḍo, sati ādhipateyyaṭṭhena naṇḍo, paññā taduttaraṭṭhena maṇḍo, vimutti sāraṭṭhena maṇḍo, amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena maṇḍo ti.
Paṭis_II,I.1: EVAṂ me sutaṃ.
Ekaṃ samayaṃ āyasmā Ānando Kosambiyaṃ viharati Ghosītārāme.
Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi.
‘Āvuso’ ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuṃ.
Āyasmā Ānando etad avoca -- ‘Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike Arahattapattiṃ byākaroti, sabbaso catūhi maggehi etesaṃ vā aññatarena. Katamehi catūhi?
Idh’ āvuso bhikkhu samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāveti, tassa samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvayato maggo sañjāyati.
So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti, tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāveti, tassa vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāvayato maggo sañjāyati.
So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti;
tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti, tassa samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāvayato maggo sañjāyati.
So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti;
tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāva-(093)yato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Puna ca paraṃ āvuso bhikkhuno dhammuddhaccaviggahitaṃ mānasaṃ hoti.
So āvuso samayo, yan taṃ cittaṃ ajjhattañ ñeva santiṭṭhati sannisīdati, ekodi hoti samādhiyati;
So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti, tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike Arahattapattiṃ byākaroti, sabbaso imehi catūhi maggehi etesaṃ vā aññatarenāti.
Paṭis_II,I.2: Kathaṃ samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāveti?
Nekkhammavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, tattha jāte dhamme aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā.
Iti paṭhamaṃ samatho, pacchā vipassanā;
tena vuccati -- samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāveti.
Catasso bhāvanā: tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā.
Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi maggo sañjāyati, abhiropanaṭṭhena sammāsaṅkappo maggo sañjayāti, pariggahaṭṭhena sammāvācā maggo sañjāyati, samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto maggo sañjāyati, vodānaṭṭhena sammā-ājīvo maggo sañjāyati, paggahaṭṭhena sammāvāyāmo maggo sañjāyati, upaṭṭhanaṭṭhena sammāsati maggo sañjāyati, avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi maggo sañjāyati.
‘So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkarotīti'.
Āvajjanto āsevati, jānanto āsevati, passanto āsevati, paccavekkhanto āsevati, (094) cittaṃ adhiṭṭhahanto āsevati;
saddhāya adhimuccanto āsevati, viriyaṃ paggaṇhanto āsevati, satiṃ upaṭṭhapento āsevati, cittaṃ samādahanto āsevati, paññāya pajānanto āsevati;
abhiññeyyaṃ abhijānanto āsevati, pariññeyyaṃ parijānanto āsevati, pahātabbaṃ pajahanto āsevati, bhāvetabbaṃ bhāvento āsevati, sacchikātabbaṃ sacchikaronto āsevati. Evaṃ āsevati.
Āvajjanto bhāveti, jānanto bhāveti, passanto bhāveti, paccavekkhanto bhāveti, cittaṃ adhiṭṭhahanto bhāveti;
saddhāya adhimuccanto bhāveti, viriyaṃ paggaṇhanto bhāveti, satiṃ upaṭṭhapento bhāveti, cittaṃ samādahanto bhāveti, paññāya pajānanto bhāveti;
abhiññeyyaṃ abhijānanto bhāveti, pariññeyyaṃ parijānanto bhāveti, pahātabbaṃ pajahanto bhāveti, bhāvetabbaṃ bhāvento bhāveti, sacchikātabbaṃ sacchikaronto bhāveti. Evaṃ bhāveti.
Āvajjanto bahulīkaroti, jānanto bahulīkaroti, passanto bahulīkaroti, paccavekkhanto bahulīkaroti, cittaṃ adhiṭṭhahanto bahulīkaroti;
saddhāya adhimuccanto bahulīkaroti, viriyaṃ paggaṇhanto bahulīkaroti, satiṃ upaṭṭhapento bahulīkaroti, cittaṃ samādahanto bahulīkaroti, paññāya pajānanto bahulīkaroti;
abhiññeyyaṃ abhijānanto bahulīkaroti, pariññeyyaṃ parijānanto bahulīkaroti, pahātabbaṃ pajahanto bahulīkaroti, bhāvetabbaṃ bhāvento bahulīkaroti, sacchikātabbaṃ sacchikaronto bahulīkaroti. Evaṃ bahulīkaroti.
‘Tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihontīti'.
Kathaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti?
Sotāpattimaggena sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, imāni tīṇi saññojanāni pahīyanti;
{vicikicchānusayo}, ime dve anusayā byantihonti.
Sakadāgāmimaggena oḷārikaṃ kāmarāgasaññojanaṃ paṭighasaññojanaṃ, imāni dve saññojanāni pahīyanti, oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayo, ime dve anusayā byantihonti.
Anāgāmimaggena aṇusahagataṃ kāmarāgasaññojanaṃ (095) paṭighasaññojanaṃ, imāni dve saññojanāni pahīyanti, aṇusahagato kāmarāganusayo paṭighānusayo, ime dve anusayā byantihonti.
Arahattamaggena rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā -- imāni pañca saññojanāni pahīyanti, mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo --
ime tayo anusayā byantihonti.
Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Paṭis_II,I.3: Abyāpādavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, ālokasaññāvasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi . . . pe . . . paṭinissaggānupassī assāsavasena, paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi, tattha jāte dhamme aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā.
Iti paṭhamaṃ samatho, pacchā vipassanā;
tena vuccati -- samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāveti.
Catasso bhāvanā: tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā.
Dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi maggo sañjāyati, abhiropanaṭṭhena sammāsaṅkappo maggo sañjāyati . . . pe . . . avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi maggo sañjāyati.
‘So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkarotīti'.
Āvajjanto āsevati, jānanto āsevati . . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchikaronto āsevati.
jānanto bhāveti . . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchikaronto bhāveti. Evaṃ bhāveti.
Āvajjanto bahulīkaroti, jānanto bahulīkaroti . . . pe . . . sacchikātabbaṃ sacchikaronto bahulīkaroti. Evaṃ bahulīkaroti.
‘Tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihontīti'.
Kathaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti?
(096) Sotāpattimagena sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, imāni tīṇi saññojanāni pahīyanti;
{vicikicchānusayo}, ime dve anusayā byantihonti.
Sakadāgāmimaggena oḷārikaṃ kāmarāgasaññojanaṃ paṭighasaññojanaṃ, imāni dve saññojanāni pahīyanti, oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayo, ime dve anusayā byantihonti.
Anāgāmimaggena aṇusahagataṃ kāmarāgasaññojanaṃ paṭighasaññojanaṃ, imāni dve saññojanāni pahīyanti, aṇusahagato kāmarāgānusayo paṭighānusayo, ime dve anusayā byantihonti.
Arahattamaggena rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā -- imāni pañca saññojanāni pahīyanti, mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo --
ime tayo anusayā byantihonti.
Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Evaṃ samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāveti.
Paṭis_II,I.4: Kathaṃ vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāveti?
Aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, anattato anupassanaṭṭhena vipassanā;
tattha jātānaṃ dhammānañ ca vossaggārammaṇatā cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi.
Iti paṭhamaṃ vipassanā pacchā samatho;
tena vuccati -- vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāveti.
Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā . . . pe . . . ‘Maggo sañjāyatīti'.
. . . pe . . . Evaṃ maggo sañjāyati . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Rūpaṃ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, rūpaṃ dukkhato anupassanaṭṭhena vipassanā, rūpaṃ anattato anupassanaṭṭhena vipassanā;
tattha jātānaṃ dhammānañ ca vossaggārammaṇatā cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi.
Iti paṭhamaṃ vipassanā pacchā samatho;
tena vuccati -- vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāveti.
Catasso bhāvanā . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti. Vedanaṃ (097) saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ, cakkhuṃ . . . pe . . . jarāmaraṇaṃ aniccato anupassanaṭṭhena vipassanā, jarāmaraṇaṃ dukkhato . . . pe . . . anattato anupassanaṭṭhena vipassanā;
tattha jātānaṃ dhammānañ ca vossaggārammaṇatā cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi.
Iti paṭhamaṃ vipassanā, pacchā samatho;
tena vuccati -- vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāveti.
Catasso bhāvanā . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Evaṃ vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāveti.
Paṭis_II,I.6: Kathaṃ pahānaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilese ca khandhe ca pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā.
Iti pahānaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- pahānaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ pariccāgaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca pariccajato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilese ca khandhe ca pariccajato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā.
Iti pariccāgaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- pariccāgaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā.
Iti vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
-- vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ vivaṭṭanaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca vivaṭṭato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilesehi ca khandhehi ca vivaṭṭato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā.
Iti vivaṭṭanaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- vivaṭṭanaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Paṭis_II,I.7: Kathaṃ santaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi santo hoti nirodhagocaro, avijjaṃ (099) pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā santā hoti nirodhagocarā.
Iti santaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- santaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ paṇītaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi paṇīto hoti nirodhagocaro, avijjaṃ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā paṇītā hoti nirodhagocarā.
Iti paṇītaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- paṇītaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ vimuttaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi vimutto hoti nirodhagacaro, avijjaṃ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā vimuttā hoti nirodhagocarā;
iti rāgavirāgā cetovimutti, avijjāvirāgā paññāvimutti.
Iti vimuttaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- vimuttaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Paṭis_II,I.8: Kathaṃ anāsavaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi kāmāsavena anāsavo hoti nirodhagocaro, avijjaṃ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā avijjāsavena anāsavā hoti nirodhagocarā.
Iti anāsavaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- anāsavaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ taraṇaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca tarato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi nirodhagocaro, avijjāsahagatakilesehi ca khandhehi ca tarato anupassanaṭṭhena vipassanā nirodhagocarā.
Iti taraṇaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- taraṇaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ animittaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganan-(100)dhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi sabbanimittehi animitto hoti nirodhagocaro, avijjaṃ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā sabbanimittehi animittā hoti nirodhagocarā.
Iti animittaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- animittaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ appaṇihitaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi sabbapaṇidīhi appaṇihito hoti nirodhagocaro, avijjaṃ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā sabbapaṇidīhi appaṇihitā hoti nirodhagocarā.
Iti appaṇihitaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- appaṇihitaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Kathaṃ suññataṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti?
Uddhaccaṃ pajahato cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi sabbābhinevesehi suñño hoti nirodhagocaro, avijjaṃ pajahato anupassanaṭṭhena vipassanā sabbābhinevesehi suññā hoti nirodhagocarā.
Iti suññataṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganandhā honti, aññamaññaṃ nātivattantīti;
tena vuccati -- suññataṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Catasso bhāvanā: tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā . . . pe . . . maggo sañjāyatīti.
. . . pe . . . Evaṃ maggo sañjāyati . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Evaṃ suññataṭṭhena samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Imehi soḷasahi ākārehi samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Evaṃ samathavipassanaṃ yuganandhaṃ bhāveti.
Paṭis_II,I.9: Kathaṃ dhammuddhaccaviggahitaṃ mānasaṃ hoti?
Aniccato manasikaroto obhāso uppajjati. (101) ‘Obhāso dhammo’ ti obhāsaṃ āpajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti;
tena vuccati -- dhammuddhaccaviggahitamānaso hoti. So samayo, yan taṃ cittaṃ ajjhattañ ñeva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati;
. . . pe . . . Evaṃ maggo sañjāyati . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Aniccato manasikaroto ñāṇaṃ uppajjati, pīti uppajjati, passaddhi uppajjati, sukhaṃ uppajjati, adhimokkho uppajjati, paggaho uppajjati, upaṭṭhānaṃ uppajjati, upekkhā uppajjati, nikanti uppajjati.
‘Nikanti dhammo' ti nikantiṃ āpajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti;
tena vuccati -- dhammuddhaccaviggahitamānaso hoti. So samayo, yan taṃ cittaṃ ajjhattañ ñeva santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati;
. . . pe . . . Evaṃ maggo sañjāyati . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Dukkhato manasikaroto . . . pe . . . anattato manasikaroto obhāso uppajjati, ñāṇaṃ uppajjati, pīti uppajjati, passaddhi uppajjati, sukhaṃ uppajjati, adhimokkho uppajjati, paggaho uppajjati, upaṭṭhānaṃ uppajjati, upekkhā uppajjati, nikanti uppajjati.
‘Nikanti dhammo’ ti nikantiṃ āpajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggāhitamānaso anattato upaṭṭhānaṃ aniccato upaṭṭhānaṃ dukkhato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappa-(102)jānāti;
tena vuccati -- dhammuddhaccaviggahitamānaso hoti . . . pe . . . Evaṃ saññojanāni pahīyanti, anusayā byantihonti.
Paṭis_II,II.2: Kathaṃ dukkhaṃ tathaṭṭhena saccaṃ?
Cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā;
dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho.
Ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā.
Evaṃ dukkhaṃ tathaṭṭhena saccaṃ.
Kathaṃ samudayo tathaṭṭhena saccaṃ?
Cattāro samudayassa samudayaṭṭhā tathā avitathā anaññathā;
samudayassa āyuhanaṭṭho nidānaṭṭho saññogaṭṭho palibodhaṭṭho.
Ime cattāro samudayassa samudayaṭṭhā tathā avitathā anaññathā.
Evaṃ samudayo tathaṭṭhena saccaṃ.
Kathaṃ nirodho tathaṭṭhena saccaṃ?
Cattāro niro-(105)dhassa nirodhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā: nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho.
Ime cattāro nirodhassa nirodhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā.
Evaṃ nirodho tathaṭṭhena saccaṃ.
Kathaṃ maggo tathaṭṭhena saccaṃ?
Cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā: maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho dassanaṭṭho ādhipateyyaṭṭho.
Ime cattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathā.
Evaṃ maggo tathaṭṭhena saccaṃ.
Paṭis_II,II.3: Katih’ ākārehi cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Catūh' ākārehi cattāri saccāni ekapaṭivedhāni;
tathaṭṭhena anattaṭṭhena saccaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena.
Imehi catūh' ākārehi cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti' cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Kathaṃ tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Catūh’ ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni;
dukkhassa dukkhaṭṭho tathaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho tathaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho tathaṭṭho,maggassa maggaṭṭho tathaṭṭho. Imehi catūh’ ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti' cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Kathaṃ anattaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Catūh’ ākārehi anattaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni: dukkhassa dukkhaṭṭho anattaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho anattaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho anattaṭṭho, maggassa maggaṭṭho anattaṭṭho. Imehi catūh' ākārehi anattaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ {ekasaṅgahitaṃ}, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti’ cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Kathaṃ saccaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Catūh’ ākārehi saccaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni:
dukkhassa dukkhaṭṭho saccaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho saccaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho saccaṭṭho, mag-(106)gassa maggaṭṭho saccaṭṭho. Imehi catūh’ ākārehi saccaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ {ekasaṅgahitaṃ}, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti' cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Kathaṃ paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Catūh’ ākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni: dukkhassa dukkhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho paṭivedhaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, maggassa maggaṭṭho paṭivedhaṭṭho. Imehi catūh’ ākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ {ekasaṅgahitaṃ}, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti’ cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Paṭis_II,II.5: Kathaṃ tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Navah’ ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni:
dukkhassa dukkhaṭṭho tathaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho tathaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho tathaṭṭho, maggassa maggaṭṭho tathaṭṭho, abhiññāya abhiññaṭṭho tathaṭṭho, pariññāya pariññaṭṭho tathaṭṭho, pahānassa pahānaṭṭho tathaṭṭho, bhāvanāya bhāvanaṭṭho tathaṭṭho, sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭho tathaṭṭho. Imehi navah’ ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti’ cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
(107) Kathaṃ anattaṭṭhena . . . pe . . . saccaṭṭhena . . . pe . . . paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Navah’ ākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni: dukkhassa dukkhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, samudayassa samudayaṭṭho paṭivedhaṭṭho, nirodhassa nirodhaṭṭho paṭivedhaṭṭho, maggassa maggaṭṭho paṭivedhaṭṭho, abhiññāya abhiññaṭṭho paṭivedhaṭṭho, pariññāya pariññaṭṭho paṭivedhaṭṭho, pahānassa pahānaṭṭho paṭivedhaṭṭho, bhāvanāya bhāvanaṭṭho paṭivedhaṭṭho, sacchikiriyāya sacchikiriyaṭṭho paṭivedhaṭṭho. Imehi navah’ ākārehi paṭivedhaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti’ cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Paṭis_II,II.6: Katih’ ākārehi cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Dvādasahi ākārehi cattāri saccāni ekapaṭivedhāni;
tathaṭṭhena anattaṭṭhena saccaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena abhijānanaṭṭhena parijānanaṭṭhena dhammaṭṭhena tathaṭṭhena ñātaṭṭhena sacchikiriyaṭṭhena phassanaṭṭhena abhisamayaṭṭhena.
Imehi dvādasahi ākārehi cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti’ cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Kathaṃ tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Soḷasahi ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni: dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho tathaṭṭho, samudayassa āyuhanaṭṭho nidānaṭṭho saññogaṭṭho palibodhaṭṭho tathaṭṭho, nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho tathaṭṭho, maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho dassanaṭṭho ādhipateyyaṭṭho tathaṭṭho.
Imehi soḷasahi ākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti' cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
(108) Kathaṃ anattaṭṭhena . . . pe . . . saccaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena abhijānanaṭṭhena parijānanaṭṭhena dhammaṭṭhena tathaṭṭhena ñātaṭṭhena sacchikiriyaṭṭhena phassanaṭṭhena abhisamayaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni?
Soḷasahi ākārehi abhisamayaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭivedhāni: dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho, samudayassa āyuhanaṭṭho nidānaṭṭho saññogaṭṭho palibodhaṭṭho abhisamayaṭṭho, nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho abhisamayaṭṭho, maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho dassanaṭṭho ādhipateyyaṭṭho abhisamayaṭṭho.
Imehi soḷasahi ākārehi abhisamayaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni.
‘Yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;
ekattaṃ ekena ñāṇena paṭivijjhatīti’ cattāri saccāni ekapaṭivedhāni.
Paṭis_II,II.7: Saccānaṃ kati lakkhaṇāni?
Saccānaṃ dve lakkhaṇāni: saṅkhatalakkhaṇañ ca asaṅkhatalakkhaṇañ ca.
Saccānaṃ imāni dve lakkhaṇāni.
Saccānaṃ kati lakkhaṇāni?
saṅkhatānaṃ saccānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitānaṃ aññathattaṃ paññāyati;
asaṅkhatassa saccassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, va ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati.
Saccānaṃ imāni cha lakkhaṇāni.
Saccānaṃ kati lakkhaṇāni?
Saccānaṃ dvādasa lakkhaṇāni: dukkhasaccassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati;
samudayasaccassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati;
maggasaccassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati;
nirodhasaccassa na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati.
Saccānaṃ imāni dvādasa lakkhaṇāni.
Paṭis_II,II.9: Pubbe me Bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattass’ eva sato etad ahosi -- ‘Ko nu kho rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ?
Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ?
Ko saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ?
Ko saṅkhārāṇaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ?
Ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇan’ ti?
Tassa mayhaṃ Bhikkhave etad ahosi -- ‘Yaṃ kho rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ rūpassa assādo;
yaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ rūpassa ādīnavo;
yo rūpasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ rūpassa nissaraṇaṃ.
Yaṃ vedanaṃ paṭicca . . . pe . . . yaṃ saññaṃ paṭicca, yaṃ saṅkhāre paṭicca, yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇassa assādo;
yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ viññāṇassa ādīnavo;
yo viññāṇasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ.
Paṭis_II,II.12: ‘Saccan’ ti.
Tīh’ ākā-(111)rehi saccaṃ: esanaṭṭhena pariggahaṭṭhena paṭivedhaṭṭhena.
Kathaṃ esanaṭṭhena saccaṃ?
‘Jarāmaraṇaṃ kiṃnidānaṃ kiṃ-samudayaṃ kiṃ-jātikaṃ kiṃ-pabhavan?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Jarāmaraṇaṃ jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ jātipabhavan’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Jarāmaraṇañ ca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañ ca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañ ca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Jāti kiṃ-nidānā kiṃ-samudayā kiṃ-jātikā kiṃ-pabhavā?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Jāti bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavapabhavā’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Jātiñ ca pajānāti, jātisamudayañ ca pajānāti, jātinirodhañ ca pajānāti, jātinirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Bhavo kiṃ-nidāno kiṃ-samudayo kiṃ-jātiko kiṃpabhavo?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Bhavo upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānapabhavo' ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Bhavañ ca pajānāti, bhavasamudayañ ca pajānāti, bhavanirodhañ ca pajānāti, bhavanirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Upādānaṃ kiṃ-nidānaṃ kiṃ-samudayaṃ kiṃ-jātikaṃ kiṃ-pabhavan?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Upādānaṃ taṇhānidānaṃ taṇhāsamudayaṃ taṇhājātikaṃ taṇhāpabhavan’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Upādānañ ca pajānāti, upādānasamudayañ ca pajānāti, upādānanirodhañ ca pajānāti, upādānanirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Taṇhā kiṃ-nidānā kiṃ-samudayā kiṃ-jātikā kiṃpabhavā?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Taṇhañ ca pajānāti, taṇhāsamudayañ ca pajānāti, taṇhānirodhañ ca pajānāti, taṇhānirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ. (112) ‘Vedanā kiṃ-nidānā kiṃ-samudayā kiṃ-jātikā kiṃpabhavā?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Vedanañ ca pajānāti, vedanāsamudayañ ca pajānāti, vedanānirodhañ ca pajānāti, vedanānirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Phasso kiṃ-nidāno kiṃ-samudayo kiṃ-jātiko kiṃpabhavo?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Phassañ ca pajānāti, phassasamudayañ ca pajānāti, phassanirodhañ ca pajānāti, phassanirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Saḷāyatanaṃ kiṃ-nidānaṃ kiṃ-samudayaṃ kiṃ-jātikaṃ kiṃ-pabhavan?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavan’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
saḷāyatanañ ca pajānāti, saḷāyatanasamudayañ ca pajānāti, saḷāyatananirodhañ ca pajānāti, saḷāyatananirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Nāmarūpaṃ kiṃ-nidānaṃ kiṃ-samudayaṃ kiṃ-jātikaṃ kiṃ-pabhavan?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññānajātikaṃ viññāṇapabhavan’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Nāmarūpañ ca pajānāti, nāmarūpasamudayañ ca pajānāti, nāmarūpanirodhañ ca pajānāti, nāmarūpanirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
‘Viññāṇaṃ kiṃ-nidānaṃ kiṃ-samudayaṃ kiṃ-jātikaṃ kiṃ-pabhavan?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavan’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Viññāṇañ ca pajānāti, viññāṇasamudayañ ca pajānāti, viññāṇanirodhañ ca pajānāti, viññāṇanirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ. (113) ‘Saṅkhārā kiṃ-nidānā kiṃ-samudayā kiṃ-jātikā kiṃpabhavā?’ ti evaṃ esanaṭṭhena saccaṃ.
‘Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā’ ti evaṃ pariggahaṭṭhena saccaṃ.
Saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañ ca pajānāti, saṅkhāranirodhañ ca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminipaṭipadañ ca pajānāti.
Evaṃ paṭivedhaṭṭhena saccaṃ.
Paṭis_II,II.13: Jarāmaraṇaṃ dukkhasaccaṃ, jāti samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
jāti dukkhasaccaṃ, bhavo samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
bhavo dukkhasaccaṃ, upādānaṃ samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
upādānaṃ dukkhasaccaṃ, taṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
taṇhā dukkhasaccaṃ, vedanā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
vedanā dukkhasaccaṃ, phasso samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
phasso dukkhasaccaṃ, saḷāyatanaṃ samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
saḷāyatanaṃ dukkhasaccaṃ, nāmarūpaṃ samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
nāmarūpaṃ dukkhasaccaṃ, viññāṇaṃ samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
viññāṇaṃ dukkhasaccaṃ, saṅkhārā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
saṅkhārā dukkhasaccaṃ, avijjā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ.
Jarāmaraṇaṃ dukkhasaccaṃ, jāti siyā dukkhasaccaṃ siyā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ;
jāti dukkha-(114)saccaṃ, bhavo siyā dukkhasaccaṃ siyā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccaṃ; . . . pe . . . saṅkhārā dukkhasaccaṃ, avijjā siyā dukkhasaccaṃ siyā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ pi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā maggasaccan ti.
Paṭis_II,III.1: SATT’ ime Bhikkhave bojjhaṅgā. Katame satta?
Satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo viriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo.
Ime kho Bhikkhave satta bojjhaṅgā.
‘Bodhāya saṃvattantīti' bojjhaṅgā, ‘bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘anubujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘paṭibujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘saṃbujjhantīti’ bojjhaṅgā;
bujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā, anubujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā, paṭibujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā, saṃbujjhanaṭṭhena bojjhaṅgā.
‘Bodhentīti' bojjhaṅgā, ‘anubodhentīti’ bojjhaṅgā, ‘paṭibodhentīti' bojjhaṅgā, ‘saṃbodhentīti’ bojjhaṅgā;
bodhanaṭṭhena bojjhaṅgā, anubodhanaṭṭhena bojjhaṅgā, paṭibodhanaṭṭhena bojjhaṅgā, saṃbodhanaṭṭhena bojjhaṅgā. Bodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā, anubodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā, paṭibodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā, saṃbodhipakkhiyaṭṭhena bojjhaṅgā;
buddhilābhaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhipaṭilābhaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhiropanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhi-abhiropanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhipāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, buddhisaṃpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā.
Paṭis_II,III.2: Mūlaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlaparivāraṭṭhena boj-(116)jhaṅgā, mūlaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, mūlaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, mūlapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
hetuṭṭhena bojjhaṅgā, hetucariyaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, hetuparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, hetuparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, hetuparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, hetupaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
paccayaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, paccayaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, paccayaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, paccayapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
visuddhaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhicariyaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhiparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhiparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhiparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, visuddhipaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
anavajjaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā anavajjapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, anavajjapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
nekkhammaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, nek-(117)khammaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, nekkhammapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
vimuttaṭṭhena bojjhaṅgā, vimutticariyaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttiparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttiparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttiparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, vimuttipaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
anāsavaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, anāsavapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
vivekaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, vivekaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, vivekaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, vivekapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā;
vossaggaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggacariyaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggapariggahaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggaparivāraṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggaparipūraṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggaparipākaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggapaṭisambhidaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggapaṭisambhidāpāpanaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhena bojjhaṅgā, vossaggapaṭisambhidāya vasībhāvappattānaṃ pi bojjhaṅgā.
Paṭis_II,III.3: ‘Mūlaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘hetuṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘paccayaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘visuddhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘anavajjaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘nekkhammaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘vimuttaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘anā-(118)savaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vivekaṭṭhaṃ {bujjhantīti}’ bojjhaṅgā, ‘vossaggaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā;
‘mūlacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘hetucariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘paccayacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘visuddhicariyaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘anavajjacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘nekkhammacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vimutticariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘anāsavacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vivekacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘vossaggacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā;
‘mūlapariggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . vossaggapariggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘mūlaparivāraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . ‘vossaggaparivāraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘mūlaparipūraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . ‘vossaggaparipūraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘mūlaparipākaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . ‘vossaggaparipākaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘mūlapaṭisambhidaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . ‘vossaggapaṭisambhidaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘mūlapaṭisambhidāpāpanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . ‘vossaggapaṭisambhidāpāpanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘mūlapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . . ‘vossaggapaṭisambhidāya vasībhāvanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā . . . pe . . .
Paṭis_II,III.4: ‘Pāriggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘parivāraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘paripūraṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘ekaggaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘avikkhepaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘paggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘avisāraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘anāvilaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘aniñjanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekattupaṭṭhānavasena cittassa ṭhitaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ārammaṇaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘gocaraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘pa-(119)hānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘pariccāgaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vuṭṭhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vivaṭṭanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, santaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘paṇītaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘vimuttaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘anāsavaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘taraṇaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘animittaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘suññataṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekarasaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘anativattanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘yuganandhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘niyyānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘hetuṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘dassanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ādhipateyyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā.
Paṭis_II,III.9: ‘Ekatte āvajjanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘ekatte vijānanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte pajānanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte sañjānanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte ekodaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte pakkhandanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte pasīdanaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘ekatte santiṭṭhanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte vimuttaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, (122) ‘ekatte "etaṃ santan" ti passanaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘ekatte yānīkataṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘ekatte vatthukataṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte anuṭṭhitaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte paricitaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte susamāraddhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte pariggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte parivāraṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘ekatte paripūraṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘ekatte samodhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte adhiṭṭhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte āsevanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte bhāvanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte bahulīkammaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte susamuggataṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘ekatte suvisuddhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘ekatte buñjanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘ekatte anubuñjanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte paṭibuñjanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte sambuñjanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘ekatte bodhanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte anubodhanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte paṭibodhanaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘ekatte sambodhanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte bodhipakkhiyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte anubodhipakkhiyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte paṭibodhipakkhiyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte sambodhipakkhiyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘ekatte jotanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte ujjotanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte anujotanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte paṭijotanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘ekatte sañjotanaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā.
Paṭis_II,III.10: ‘Pahānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘nirodhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘patāpanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘virocanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ boj-(123)jhaṅgā, ‘kilesānaṃ santāpaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘amalatthaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vimalaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘nimmalaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘samaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘samayaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vivekaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘vivekacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘virāgaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘virāgacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘nirodhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘nirodhacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vossaggaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vossaggacariyaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘vimuttaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vimutticariyaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘chandaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa mūlaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘chandassa padahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa padhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā,
‘chandassa ijjhanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa adhimokkhaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa paggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa upaṭṭhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa avikkhepaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘chandassa dassanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘viriyaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘cittaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā; ‘vīmaṃsaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya mūlaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya padahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya padhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya ijjhanaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya adhimokkhaṭṭhaṃ bujjhantīti' bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya paggahaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya upaṭṭhānaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya avikkhepaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā, ‘vīmaṃsāya dassanaṭṭhaṃ bujjhantīti’ bojjhaṅgā.
Paṭis_II,III.13: Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:
‘Āvuso’ ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccasosuṃ.
Āyasmā Sāriputto etad avoca --
‘Satt’ ime āvuso bojjhaṅgā. Katame satta?
Satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo . . . pe . . . upekkhāsambojjhaṅgo.
Ime kho āvuso satta bojjhaṅgā.
Imesaṃ svāhaṃ āvuso sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṃ viharāmi;
yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhantikasamayaṃ . . . pe . . . sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena (126) sāyaṇhasamayaṃ viharāmi.
Satisambojjhaṅgo iti ce me āvuso hoti, ‘appamāṇo’ ti me hoti, ‘susamāraddho’ ti me hoti, tiṭṭhantaṃ vacanaṃ1 ‘tiṭṭhatīti’ pajānāmi;
sace pi me cavati, ‘idappaccayā me cavatīti’ pajānāmi. Dhammavicayasambojjhaṅgo . . . pe . . . upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me āvuso hoti, ‘appamāṇo’ ti me hoti, ‘susamāraddho' ti me hoti, tiṭṭhantaṃ vacanaṃ2 ‘tiṭṭhatīti’ pajānāmi;
sace pi me cavati, ‘idappaccayā me cavatīti’ pajānāmi.
Seyyathāpi āvuso rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa, so yañ ñad eva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ, tan tad eva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya;
yañ ñad eva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhantikasamayaṃ . . . pe . . . sāyaṇhasamayaṃ pārupituṃ, tan tad eva dussayugaṃ sāyaṇhasamayaṃ pārupeyya;
evam eva kho ahaṃ āvuso sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena pubbaṇhasamayaṃ viharāmi;
yena yena bojjhaṅgena ākaṅkhāmi majjhantikasamayaṃ . . . pe . . . sāyaṇhasamayaṃ viharituṃ, tena tena bojjhaṅgena sāyaṇhasamayaṃ viharāmi.
Satisambojjhaṅgo iti ce me āvuso hoti, ‘appamāṇo’ ti me hoti, ‘susamāraddho’ ti me hoti, tiṭṭhantaṃ vacanaṃ ‘tiṭṭhatīti’ pajānāmi;
sace pi me cavati, ‘idappaccayā me cavatīti’ pajānāmi. Dhammavicayasambojjhaṅgo . . . pe . . . upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me āvuso hoti, ‘appamāṇo’ ti me hoti, ‘susamāraddho’ ti me hoti, tiṭṭhantaṃ vacanaṃ ‘tiṭṭhatīti' pajānāmi;
sace pi me cavati, ‘idappaccayā me cavatīti' pajānāmi.
Paṭis_II,III.15: Kathaṃ tiṭṭhantaṃ vacanaṃ ‘tiṭṭhatīti' pajānāmi, sace pi cavati ‘idappaccayā cavatīti’ pajānāmi?
Katih’ ākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati?
Katih’ ākārehi satisambojjhaṅgo cavati?
Aṭṭhah’ ākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, aṭṭhah’ ākārehi satisambojjhaṅgo cavati.
Katamehi aṭṭhah’ ākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati?
Anuppādaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, uppādaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, appavattaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, pavattaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, animittaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, nimittaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, nirodhaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati, saṅkhāre anāvajjitattā satisambojjhaṅgo tiṭṭhati. Imehi aṭṭhah’ ākārehi satisambojjhaṅgo tiṭṭhati.
Katamehi aṭṭhah’ ākārehi satisambojjhaṅgo cavati?
Uppādaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, anuppādaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, pavattaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, appavattaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, nimittaṃ āvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, animittaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati, saṅkhāre āvajjitattā {satisambojjhaṅgo} cavati, nirodhaṃ anāvajjitattā satisambojjhaṅgo cavati. Imehi aṭṭhah' ākārehi satisambojjhaṅgo cavati.
(128) Evaṃ tiṭṭhantaṃ vacanaṃ ‘tiṭṭhatīti’ pajānāmi, sace pi cavati ‘idappaccayā cavatīti’ pajānāmi . . . pe . . .
Paṭis_II,III.16: Kathaṃ ‘upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me hotīti' bojjhaṅgo?
Yāvatā nirodhūpaṭṭhāti, tāvatā ‘upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me hotīti’ bojjhaṅgo.
Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato yāvatā acchi tāvatā vaṇṇo, yāvatā vaṇṇo tāvatā acchi;
evam eva yāvatā nirodhūpaṭṭhāti tāvatā ‘upekkhāsambojjhaṅgo iti ce me hotīti’ bojjhaṅgo.
Kathaṃ ‘appamāṇo iti me hotīti’ bojjhaṅgo?
Pamāṇabandhā kilesā sabbe ca pariyuṭṭhānā ye ca saṅkhārā ponobbhavikā, {appamāno} nirodho acalaṭṭhena asaṅkhataṭṭhena;
yāvatā nirodhūpaṭṭhāti, tāvatā ‘appamāṇo iti me hotīti’ bojjhaṅgo.
Kathaṃ ‘susamāraddho iti me hotīti’ bojjhaṅgo?
Visamā kilesā sabbe ca pariyuṭṭhānā ye ca saṅkhārā ponobbhavikā, samadhammo nirodho santaṭṭhena paṇītaṭṭhena;
yāvatā nirodhūpaṭṭhāti, tāvatā ‘susamāraddho iti me hotīti’ bojjhaṅgo.
Kathaṃ tiṭṭhantaṃ vacanaṃ ‘tiṭṭhatīti’ pajānāmi, sace pi cavati ‘idappaccayā cavatīti’ pajānāmi?
Katih’ ākārehi upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati?
Katih' ākārehi upekkhāsambojjhaṅgo cavati?
Aṭṭhah’ ākārehi upekkhāsambojjhaṅgo tiṭṭhati, aṭṭhah' ākārehi upekkhāsambojjhaṅgo cavati.
Paṭis_II,IV.3: Katamehi dasah’ ākārehi disā pharaṇā mettā cetovimutti?
‘Sabbe puratthimāya disāya sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe pacchimāya disāya sattā . . . pe . . . sabbe uttarāya disāya sattā, sabbe dakkhiṇāya disāya sattā;
sabbe puratthimāya anudisāya sattā, sabbe pacchimāya anudisāya sattā, sabbe uttarāya anudisāya sattā, sabbe dakkhiṇāya anudisāya satta, sabbe hetthimāya disāya sattā, sabbe uparimāya disāya sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu;
sabbe puratthimāya disāya pāṇā . . . pe . . . bhūtā, puggalā, attabhāvapariyāpannā, sabbā itthiyo, sabbe purisā, sabbe ariyā, sabbe anariyā, sabbe devā, sabbe manussā, sabbe vinipātikā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu;
sabbe pacchimāya disāya vinipātikā, sabbe uttarāya disāya vinipātikā, sabbe dakkhiṇāya disāya vinipātikā;
sabbe puratthimāya anudisāya vinipātikā, sabbe pacchimāya anudisāya vinipātikā, sabbe uttarāya anudisāya vinipātikā, sabbe dakkhiṇāya anudisāya vinipātikā, sabbe heṭṭhimāya disāya vinipātikā, sabbe uparimāya disāya vinipātikā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti', imehi dasah’ ākārehi disā pharaṇā mettā cetovimutti.
‘Sabbesaṃ sattānaṃ pīlaṇaṃ vajjetvā apīḷanāya, upaghātaṃ vajjetvā anupaghātena, santāpaṃ vajjetvā asantāpena, pariyādānaṃ vajjetvā apariyādānena, vihesaṃ vajjetvā avihesāya, sabbe sattā averino hontu mā verino, sukhino hontu mā dukkhino, sukhitattā hontu mā dukkhitattā’ ti, imehi aṭṭhah’ ākārehi ‘sabbe sattā mettāyatīti’ mettā, ‘taṃ dhammaṃ cetayatīti’ ceto, (132) ‘sabbabyāpādapariyuṭṭhānehi vimuccatīti’ vimutti, ‘mettā ca ceto ca vimutti cāti' mettācetovimutti.
Paṭis_II,IV.4: ‘Sabbe sattā averino hontu khemino hontu sukhino hontūti’ saddhāya adhimuccati, saddhindriyaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu khemino hontu sukhino hontūti’ viriyaṃ paggaṇhāti, viriyindriyaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu khemino hontu sukhino hontūti’ satiṃ upaṭṭhāpeti, satindriyaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu khemino hontu sukhino hontūti’ cittaṃ samādahati, samādhindriyaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti;
‘sabbe sattā averino hontu khemino hontu sukhino hontūti' paññāya pajānāti, paññindriyaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti.
Imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, imehi pañcah’ indriyehi mettā cetovimutti āseviyati;
imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti, imehi pañcah’ indriyehi mettā cetovimutti bhāviyati;
imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā bahulīkammā honti, imehi pañcah’ indriyehi mettā cetovimutti bahulīkariyati;
imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti, imehi pañcah’ indriyehi mettā cetovimutti svālaṅkatā hoti;
imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti, imehi pañcah’ indriyehi mettā cetovimutti suparikkhatā hoti;
imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā parivārā honti, imehi pañcah’ indriyehi mettā cetovimutti suparivutā hoti.
Imāni pañc’ indriyāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkammā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, ‘etaṃ santan’ ti passanā honti, yānīkatā (133) honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhavitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti, jotenti, pabhāsenti.
Paṭis_II,IV.5: ‘Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ assaddhiye na kampati, saddhābalaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ kosajje na kampati, viriyabalaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ pamāde na kampati, satibalaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti;
‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ uddhacce na kampati, samādhibalaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ avijjāya na kampati, paññābalaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti.
Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, imehi pañcahi balehi mettā cetovimutti āseviyati3;
imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti, imehi pañcahi balehi mettā cetovimutti bhāviyati;
imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā bahulīkammā honti, imehi pañcahi balehi mettā cetovimutti bahulīkariyati;
imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti, imehi pañcahi balehi mettā cetovimutti svālaṅkatā hoti;
imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti, imehi pañcahi balehi mettā cetovimutti suparikkhatā hoti;
imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā parivārā honti, imehi pañcahi balehi mettā cetovimutti suparivutā hoti.
Imāni pañca balāni mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkammā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuc-(134)canā honti, ‘etaṃ santan’ ti passanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti, jotenti, pabhāsenti.
Paṭis_II,IV.6: ‘Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ satiṃ upaṭṭhāpeti, satisambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā . . . pe . . '. paññāya parivicināti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā . . . pe . . '. viriyaṃ paggaṇhāti, viriyasambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā . . . pe . . '. pariḷāhaṃ paṭipassambheti, pītisambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā . . . pe . . '. duṭṭhullaṃ paṭipassambheti, passaddhisambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā . . . pe . . '. cittaṃ samādahati, samādhisambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti;
‘sabbe sattā . . . pe . . '.
ñāṇena kilese paṭisaṅkhāti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti.
Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, imehi sattahi bojjhaṅgehi mettā cetovimutti āseviyati;
ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti, imehi sattahi bojjhaṅgehi mettā cetovimutti bhāviyati;
ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā bahulīkammā honti, imehi sattahi bojjhaṅgehi mettā cetovimutti bahulīkariyati;
ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti, imehi sattahi bojjhaṅgehi mettā cetovimutti svālaṅkatā hoti;
ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti, imehi sattahi bojjhaṅgehi mettā cetovimutti suparikkhatā hoti;
ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā parivārā honti, imehi sattahi bojjhaṅgehi mettā cetovimutti suparivutā hoti.
Ime satta bojjhaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkammā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, (135) vimuccanā honti, ‘etaṃ santan’ ti passanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti, jotenti, pabhāsenti.
Paṭis_II,IV.7: ‘Sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā passati, sammādiṭṭhim paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā abhiniropeti, sammāsaṅkappaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā pariggaṇhāti, sammāvācaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā samuṭṭhāpeti, sammākammantaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā vodāpeti, sammā-ājīvaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti' sammā paggaṇhāti, sammāvāyāmaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā upaṭṭhāpeti, sammāsatiṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti; ‘sabbe sattā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā samādahati, sammāsamādhiṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti.
Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti āseviyati;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā bhāvanā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti bhāviyati;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā bahulīkammā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti bahulīkariyati;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā alaṅkārā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti svālaṅkatā hoti;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā parikkhārā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti suparikkhatā hoti;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā parivārā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti suparivutā hoti.
Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā (136) honti, bhāvanā honti, bahulīkammā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, ‘etaṃ santan’ ti passanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti, jotenti, pabhāsenti.
Paṭis_II,IV.14: Sabbe uparimāya disāya vinipātikā averino hontu, khemino hontu, sukhino hontūti’ sammā passati, sammādiṭṭhiṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā abhiniropeti, sammāsaṅkappaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā pariggaṇhāti, sammāvācaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā samuṭṭhāpeti, sammākammantaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā vodāpeti, sammā-ājīvaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā paggaṇhāti, sammāvāyāmaṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā upaṭṭhāpeti, sammāsatiṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti . . . pe . . . sammā samādhiyati, sammāsamādhiṃ paribhāvitā hoti mettā cetovimutti.
Ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti āseviyati;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā parivārā honti, imehi aṭṭhahi maggaṅgehi mettā cetovimutti suparivutā hoti;
ime aṭṭha maggaṅgā mettāya cetovimuttiyā āsevanā honti, bhāvanā honti, bahulīkammā honti, alaṅkārā honti, parikkhārā honti, parivārā honti, (139) pāripūrī honti, sahagatā honti, sahajātā honti, saṃsaṭṭhā honti, sampayuttā honti, pakkhandanā honti, pasīdanā honti, santiṭṭhanā honti, vimuccanā honti, ‘etaṃ santan' ti passanā honti, yānīkatā honti, vatthukatā honti, anuṭṭhitā honti, paricitā honti, susamāraddhā honti, subhāvitā honti, svādhiṭṭhitā honti, susamuggatā honti, suvimuttā honti, nibbattenti, jotenti, pabhāsentīti.
Paṭis_II,V.1: VIRĀGO maggo, vimutti phalaṃ.
Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā virajjati, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati, bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati.
Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito.
‘Virāgo’ ti. Dve virāgā: nibbānañ ca virāgo, ye ca nibbānārammaṇatā jātā dhammā sabbe virāgā hontīti virāgo.
‘Sahajātāni sattaṅgāni virāgaṃ gacchantīti' virāgo maggo, ‘etena maggena Buddhā ca sāvakā ca agataṃ disaṃ nibbānaṃ gacchantīti’ aṭṭhaṅgiko maggo.
Yāvatā puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ parappavādānaṃ maggā, ayaṃ eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti maggānaṃ aṭṭhaṅgiko seṭṭho.
Abhiropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā virajjati, pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya virajjati, samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantā virajjati, vodānaṭṭhena sammā-ājīvo micchā-ājīvā virajjati, paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā virajjati, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā virajjati, avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito virajjati, (141) tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca virajjati, bahiddhā ca sabbanimittehi virajjati.
Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito.
‘Virāgo’ ti. Dve virāgā: nibbānañ ca virāgo, ye ca nibbānārammaṇatā jātā dhammā sabbe virāgā hontīti virāgo.
‘Sahajātāni sattaṅgāni virāgaṃ gacchantīti' virāgo maggo, ‘etena maggena Buddhā ca sāvakā ca agataṃ disaṃ nibbānaṃ gacchantīti’ aṭṭhaṅgiko maggo.
Yāvatā puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ parappavādānaṃ maggā, ayaṃ eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cāti maggānam aṭṭhaṅgiko seṭṭho.
Paṭis_II,V.5: Dassanavirāgo sammādiṭṭhi, abhiropanavirāgo sammāsaṅkappo, pariggahavirāgo sammāvācā, samuṭṭhānavirāgo sammākammanto, vodānavirāgo sammā-ājīvo, paggahavirāgo sammāvāyāmo, upaṭṭhānavirāgo sammāsati, avikkhepavirāgo sammāsamādhi;
upaṭṭhānavirāgo satisambojjhaṅgo, pavicayavirāgo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahavirāgo viriyasambojjhaṅgo, pharaṇavirāgo pītisambojjhaṅgo, upasamavirāgo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepavirāgo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānavirāgo upekkhāsambojjhaṅgo.
(143) Assaddhiye akampiyavirāgo saddhābalaṃ, kosajje akampiyavirāgo viriyabalaṃ, pamāde akampiyavirāgo satibalaṃ, uddhacce akampiyavirāgo samādhibalaṃ, avijjāya akampiyavirāgo paññābalaṃ;
adhimokkhavirāgo saddhindriyaṃ, paggahavirāgo viriyindriyaṃ, upaṭṭhānavirāgo satindriyaṃ, avikkhepavirāgo samādhindriyaṃ, dassanavirāgo paññindriyaṃ.
Ādhipateyyaṭṭhena indriyā virāgo, akampiyaṭṭhena balā virāgo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā virāgo, hetuṭṭhena maggo virāgo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā virāgo, padahanaṭṭhena sammappadhānā virāgo, ijjhanaṭṭhena iddhipādā virāgo, tathaṭṭhena saccā virāgo, avikkhepaṭṭhena samatho virāgo;
anupassanaṭṭhena vipassanā virāgo, ekarasaṭṭhena samathavipassanā virāgo, anativattanaṭṭhena yuganandhaṃ virāgo;
saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi virāgo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi virāgo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi virāgo;
vimuttaṭṭhena vimokkho virāgo, paṭivedhaṭṭhena vijjā virāgo, pariccāgaṭṭhena vimutti virāgo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ virāgo.
Chando mūlaṭṭhena virāgo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena virāgo, phasso samodhānaṭṭhena virāgo, vedanā samosaraṇaṭṭhena virāgo, samādhi pamukhaṭṭhena virāgo, sati ādhipateyyaṭṭhena virāgo, paññā tatuttaraṭṭhena virāgo, vimutti sāraṭṭhena virāgo. Dassanamaggo sammādiṭṭhi, abhiropanamaggo sammāsaṅkappo . . . pe . . . amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena maggo.
Paṭis_II,V.6: Kathaṃ vimutti phalaṃ?
Sotāpattiphalakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vimuttā hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimuttā hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimuttā hoti.
Vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā paṭiṭṭhitā.
Dve vimuttiyo: nibbānañ ca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatā jātā dhammā sabbe vimuttā hontīti vimutti phalaṃ.
Abhiropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā (144) vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimutto hoti.
Vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā paṭiṭṭhitā.
Dve vimuttiyo: nibbānañ ca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatā jātā dhammā sabbe vimuttā hontīti vimutti phalaṃ.
Pariggahaṭṭhena sammāvācā micchāvācāya vimuttā hoti . . . pe . . . samuṭṭhānaṭṭhena sammākammanto micchākammantā vimuttā hoti, vodānaṭṭhena sammā-ājīvo micchāājīvā vimutto hoti, paggahaṭṭhena sammāvāyāmo micchāvāyāmā vimutto hoti, upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati micchāsatiyā vimuttā hoti, avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito vimutto hoti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vimutto hoti, bahiddhā ca sabbanimittehi vimutto hoti.
Vimutti vimuttārammaṇā vimuttigocarā vimuttiyā samudāgatā vimuttiyā ṭhitā vimuttiyā paṭiṭṭhitā.
Dve vimuttiyo: nibbānañ ca vimutti, ye ca nibbānārammaṇatā jātā dhammā sabbe vimuttā hontīti vimutti phalaṃ.
Paṭis_II,V.10: Dassanavimutti sammādiṭṭhi, abhiropanavimutti sammāsaṅkappo, pariggahavimutti sammāvācā, samuṭṭhānavimutti sammākammanto, vodānavimutti sammā-ājīvo, paggahavimutti sammāvāyāmo, upaṭṭhānavimutti sammāsati, avikkhepavimutti sammāsamādhi;
upaṭṭhānavimutti satisambojjhaṅgo, pavicayavimutti dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahavimutti viriyasambojjhaṅgo, {pharaṇavimutti} pītisambojjhaṅgo, upasamavimutti passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepavimutti samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānavimutti upekkhāsambojjhaṅgo.
Assaddhiye akampiyavimutti saddhābalaṃ, kosajje akampiyavimutti viriyabalaṃ, pamāde akampiyavimutti satibalaṃ, uddhacce akampiyavimutti samādhibalaṃ, avijjāya akampiyavimutti paññābalaṃ;
adhimokkhavimutti saddhindriyaṃ, paggahavimutti virindriyaṃ, upaṭṭhānavimutti satindriyaṃ, avikkhepavimutti samādhindriyaṃ, dassanavimutti paññindriyaṃ.
Ādhipateyyaṭṭhena indriyā vimutti, akampiyaṭṭhena balā vimutti, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā vimutti, hetuṭṭhena maggo vimutti, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā vimutti, padahanaṭṭhena sammappadhānā vimutti, ijjhanaṭṭhena iddhipādā vimutti, tathaṭṭhena saccā vimutti, avikkhepaṭṭhena sama-(146)tho vimutti;
anupassanaṭṭhena vipassanā vimutti, ekarasaṭṭhena samathavipassanā vimutti, anativattanaṭṭhena yuganandhaṃ vimutti;
saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi vimutti, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi vimutti, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi vimutti;
vimuttaṭṭhena vimokkho vimutti, paṭivedhaṭṭhena vijjā vimutti, pariccāgaṭṭhena vimutti vimutti, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ vimutti.
Chando mūlaṭṭhena vimutti, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena vimutti, phasso samodhānaṭṭhena vimutti, vedanā samosaraṇaṭṭhena vimutti, samādhi pamukhaṭṭhena vimutti, sati ādhipateyyaṭṭhena vimutti, paññā tatuttaraṭṭhena vimutti, vimutti sāraṭṭhena vimutti. Dassanamaggo sammādiṭṭhi, abhiropanamaggo sammāsaṅkappo . . . pe . . . amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena maggo.
Evaṃ virāgo maggo, vimutti phalan ti.
Paṭis_II,VI.4: Yāva kīvañ ca me Bhikkhave imesu catūsu ariyasaccesu evan tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, n’ eva tāvāhaṃ (149) Bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ.
Yato ca kho me Bhikkhave imesu catūsu ariyasaccesu evan tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athāhaṃ Bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ.
Nāṇañ ca pana me dassanaṃ udapādi --
‘Akuppā me cetovimutti, ayam antimā jāti, n’ atth’ idāni punabbhavo’ ti.
Idam avoca Bhagavā, attamanā pañcavaggiyā bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
Imasmiñ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato Koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi -- ‘Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabban taṃ nirodhadhamman’ ti.
Pavattite ca pana Bhagavatā dhammacakke Bhummā devā saddaṃ anussāvesuṃ -- ‘Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane Migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin’ ti.
Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā Cātumahārājikā devā saddaṃ anussāvesum, Cātumahārājikānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā Tāvatiṃsā devā . . . pe . . . Yāmā devā, Tusitā devā, Nimmānaratī devā, Paranimmitavasavattī devā, Brahmakāyikā devā saddaṃ anussāvesuṃ
-- ‘Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane Migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin’ ti.
Iti ha tena khaṇena tena layena tena mūhuttena yāva Brahmalokā saddo abbhuggacchi, ayañ ca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātur ahosi attikkamm’ eva devānaṃ devānubhāvan ti.
Atha kho Bhagavā udānaṃ udānesi --
‘Aññāsi vata bho Koṇḍañño, aññāsi vata bho Koṇḍañño' ti. Iti h’ idaṃ āyasmato Koṇḍaññassa ‘Aññāta-Koṇḍañño' tveva nāmaṃ ahosi.
Paṭis_II,VI.5: ‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccan’ ti pubbe ananussutesu (150) dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
Cakkhuṃ dhammo. ñāṇaṃ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo, ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho, ime pañc’ atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- atthesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Pañca dhamme sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, pañc’ atthe sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- niruttīsu ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā.
Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni, imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā;
ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā.
Tena vuccati -- paṭibhānesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
Paṭis_II,VI.6: Taṃ kho pan’ idaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyyan ti . . . pe . . . pariññātan ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. (151) ‘Cakkhuṃ udapādīti'.
Cakkhuṃ dhammo, ñāṇaṃ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo, ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇa, te tassā gocarā, ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho, ime pañc’ atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- atthesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Pañca dhamme sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, pañc’ atthe sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- niruttīsu ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā.
Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni, imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā;
ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- paṭibhānesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
Dukkhe ariyasacce paṇṇarasa dhammā, paṇṇarasa atthā, tiṃsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni.
Paṭis_II,VI.8: Ayaṃ kāye kāyānupassanā ti me Bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Sā kho panāyaṃ kāye kāyānupassanā bhāvetabbā ti me Bhikkhave . . . pe . . . bhāvitā ti me Bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi. Ayaṃ vedanāsu . . . pe . . . ayaṃ citte . . . pe . . . ayaṃ dhammesu dhammānupassanā ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Sā kho panāyaṃ kāye dhammānupassanā bhāvetabbā ti me Bhikkhave . . . pe . . . bhāvitā ti me Bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Ayaṃ kāye kāyānupassanā ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
(153) Sā kho panāyaṃ kāye kāyānupassanā bhāvetabbā ti . . . pe . . . bhāvitā ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
Cakkhuṃ dhammo, ñāṇaṃ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo, ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho, ime pañc’ atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- atthesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Pañca dhamme sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, pañc’ atthe sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- niruttīsu ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā.
Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni, imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā;
ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā.
Tena vuccati -- paṭibhānesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
Kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhāne paṇṇarasa dhammā, paṇṇarasa atthā, tiṃsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni.
Ayaṃ vedanāsu . . . pe . . . ayaṃ citte . . . pe . . . ayaṃ (154) dhammesu dhammānupassanā bhāvetabbā ti . . . pe . . . bhāvitā ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhāne paṇṇarasa dhammā, paṇṇarasa atthā, tiṃsa niruttiyo, {saṭṭhi} ñāṇāni.
Catūsu satipaṭṭhānesu saṭṭhi dhammā, saṭṭhi atthā, vīsasatā niruttiyo, cattārīsañ ca dve ca ñāṇasatāni.
Paṭis_II,VI.10: Ayaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
So kho panāyaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo ti me Bhikkhave . . . pe . . . bhāvito ti me Bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
(155) Cakkhuṃ dhammo, ñāṇaṃ dhammo, paññā dhammo, vijjā dhammo, āloko dhammo, ime pañca dhammā dhammapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
Dassanaṭṭho attho, ñātaṭṭho attho, pajānanaṭṭho attho, paṭivedhaṭṭho attho, obhāsaṭṭho attho, ime pañc’ atthā atthapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- atthesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
Pañca dhamme sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, pañc’ atthe sandassetuṃ byañjananiruttābhilāpā, imā dasa niruttiyo niruttipaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā: ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- niruttīsu ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā.
Pañcasu dhammesu ñāṇāni, pañcasu atthesu ñāṇāni, dasasu niruttīsu ñāṇāni, imāni vīsati ñāṇāni paṭibhānapaṭisambhidāya ārammaṇā c’ eva honti gocarā ca.
Ye tassā ārammaṇā, te tassā gocarā;
ye tassā gocarā, te tassā ārammaṇā. Tena vuccati -- paṭibhānesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgate iddhipāde paṇṇarasa dhammā, paṇṇarasa atthā, tiṃsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni.
Ayaṃ viriyasamādhi- . . . pe . . . ayaṃ cittasamādhi- . . . pe . . . ayaṃ vimaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . aloko udapādi.
So kho panāyaṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo ti . . . pe . . . bhāvito ti pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi . . . pe . . . paṭibhānesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgate iddhipāde paṇṇarasa dhammā, paṇṇarasa atthā, tiṃsa niruttiyo, saṭṭhi ñāṇāni.
Catūsu iddhipādesu saṭṭhi dhammā, saṭṭhi aṭṭhā, vīsasatā niruttiyo, cattārīsañ ca dve ca ñāṇasatāni.
(156) Paṭis_II,VI.11: Samudayo samudayo ti kho Bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Nirodho nirodho ti kho Bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Vipassissa Bodhisattassa veyyākaraṇe dasa dhammā, dasa atthā, vīsati niruttiyo, cattārīsaṃ ñāṇāni.
Samudayo samudayo ti kho Bhikkhave Sikhissa Bodhisattassa . . . pe . . . Vessabhussa Bodhisattassa . . . pe . . . Kakusandhassa Bodhisattassa . . . pe . . . Konāgamanassa Bodhisattassa . . . pe . . . Kassapassa Bodhisattassa pubbe ananussuttesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Nirodho nirodho ti kho Bhikkhave Kassapassa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Kassapassa Bodhisattassa veyyākaraṇe dasa dhammā, dasa atthā, vīsati niruttiyo, cattārisaṃ ñāṇāni.
Samudayo samudayo ti kho Bhikkhave Gotamassa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Nirodho nirodho ti kho Bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
Gotamassa Bodhisattassa veyyākaraṇe dasa dhammā, dasa atthā, vīsati niruttiyo, cattārisaṃ ñāṇāni.
Sattannaṃ Bodhisattānaṃ sattasu veyyākaraṇesu sattati dhammā, sattati atthā, cattārīsasatā niruttiyo, asīti ca dve ca ñāṇasatāni.
Paṭis_II,VII.2: ‘Dhammacakkan’ ti.
Ken’ aṭṭhena dhammacakkaṃ?
‘Dhammañ ca pavatteti cakkañ cāti’ dhammacakkaṃ,
‘cakkañ ca pavatteti dhammañ cāti’ dhammacakkaṃ,
‘dhammena pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammacariyāya pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhamme ṭhito pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhamme patiṭṭhito pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘dhamme patiṭṭhāpento pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘dhamme vasippatto pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhamme vasiṃ pāpento pavattetīti’ dhamma-(160)cakkaṃ, ‘dhamme pāramippatto pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhamme pāramiṃ pāpento pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhamme vesārajjappatto pavattetīti’ dhammacakkaṃ, dhamme vesārajjaṃ pāpento pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammaṃ sakkaronto pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammaṃ garukaronto pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammaṃ mānento pavattetīti’ dhammacakkaṃ.
‘dhammaṃ pūjento pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammaṃ apacāyamāno pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammaddhajo pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammaketuṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammādhipateyyo pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘taṃ kho pana dhammacakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin’ ti dhammacakkaṃ.
‘Saddhindriyaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘viriyindriyaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘satindriyaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘samādhindriyaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ.
‘paññindriyaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ; ‘saddhābalaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘viriyabalaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘satibalaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘samādhibalaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘paññābalaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ; ‘satisambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dhammavicayasambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘viriyasambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘pītisambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘passaddhisambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘samādhisambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘upekkhā-(161)sambojjhaṅgo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ; ‘sammādiṭṭhi dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘sammāsaṅkappo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘sammāvācā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘sammākammanto dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘sammā-ājīvo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘sammāvāyāmo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘sammāsati dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘sammāsamādhi dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ.
‘Ādhipateyyaṭṭhena indriyā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘akampiyaṭṭhena balā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘niyyānaṭṭhena bojjhaṅgā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘hetuṭṭhena maggo dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘padahanaṭṭhena sammappadhānā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘ijjhanaṭṭhena iddhipādā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘tathaṭṭhena saccā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ; ‘avikkhepaṭṭhena samatho dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘anupassanaṭṭhena vipassanā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘ekarasaṭṭhena samathavipassanā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘anativattanaṭṭhena yuganandhaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ;
‘saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ; ‘muttaṭṭhena vimokkho dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘paṭivedhaṭṭhena vijjā dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘pariccāgaṭṭhena vimutti (162) dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇaṃ dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ.
‘Chando mūlaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘phasso samodhānaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘vedanā samosaraṇaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ,
‘samādhi pamukkhaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘sati ādhipateyyaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘pañña tatuttaraṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti' dhammacakkaṃ, ‘vimutti sāraṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ, ‘amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ.
Paṭis_II,VII.6: ‘Ayaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ ti me Bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi . . . pe . . . āloko udapādi.
So kho panāyaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo ti me Bhikkhave . . . pe . . . āloko udapādi.
‘Ayaṃ viriyasamadhi- . . . pe . . . ayaṃ cittasamādhi- . . . pe . . . ayaṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ ti me Bhikkhave . . . pe . . . āloko udapādi.
So kho panāyaṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo bhāvetabbo ti me Bhikkhave . . . pe . . . āloko udapādi.
‘Ayaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’ ti . . . pe . . . āloko udapādi.
. . . pe . . . ‘Āloko udapādīti'.
Dassanaṭṭheha . . . pe . . . ‘{Āloko} udapādīti'.
Cakkhuṃ dhammo dassanaṭṭho attho . . . pe . . . āloko dhammo obhāsaṭṭho attho, ime pañca dhammā pañca atthā chandavatthukā iddhipādavatthukā iddhipādārammaṇā . . . pe . . . iddhipāde patiṭṭhitā.
Ken' aṭṭhena dhammacakkaṃ?
‘Dhammañ ca pavatteti cakkañ cāti’ dhammacakkaṃ . . . pe . . . ‘amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkaṃ.
Ayaṃ {viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato} iddhipādo ti . . . pe . . . āloko udapādi.
. . . pe . . . ‘Āloko udapādīti'?
Dassanaṭṭhena . . . pe . . . ‘Āloko udapādīti'?
Cakkhuṃ dhammo dassanaṭṭho attho . . . pe . . . āloko dhammo obhāsaṭṭho attho, ime pañca dhammā pañca atthā viriyavatthukā iddhipādavatthukā . . . pe . . . cittavatthukā iddhipādavatthukā . . . pe . . . vīmaṃsāvatthukā iddhipādavatthukā iddhipādārammaṇā . . . pe . . . iddhipāde (165) patiṭṭhitā.
Ken’ aṭṭhena dhammacakkaṃ?
‘Dhammañ ca pavatteti cakkañ cāti’ dhammacakkaṃ . . . pe . . . ‘amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena dhammo, taṃ dhammaṃ pavattetīti’ dhammacakkan ti.
Paṭis_II,VIII.1: KATAME dhammā lokuttarā?
Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañc’ indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, aṭṭhaṅgiko maggo, cattāro ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, nibbānañ ca;
‘Lokaṃ tarantīti' lokuttarā, ‘lokā uttarantīti' lokuttarā, ‘lokato uttarantīti’ lokuttarā, ‘lokamhā uttarantīti' lokuttarā; ‘lokaṃ atikkamantīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ samatikkamantīti' lokuttarā, ‘lokaṃ samatikkantā' ti lokuttarā, ‘loke atirekā’ ti lokuttarā; ‘lokantaṃ tarantīti' lokuttarā, ‘lokā nissarantīti’ lokuttarā, ‘lokato nissarantīti’ lokuttarā, ‘lokamhā nissarantīti’ lokuttarā;
‘lokā nissaṭā’ ti lokuttarā, ‘lokena nissaṭā’ lokuttarā,
‘lokamhā nissaṭā’ ti lokuttarā; ‘loke na tiṭṭhantīti' lokuttarā, ‘lokamhi na tiṭṭhantīti’ lokuttarā, ‘loke na limpantīti’ lokuttarā, ‘lokena na limpantīti’ lokuttarā,
‘loke asaṅkilittā' ti lokuttarā, ‘lokena asaṅkilittā’ ti lokuttarā, ‘loke anupalittā’ ti lokuttarā, ‘lokena anupalittā’ ti lokuttarā; ‘loke vippamuttā' ti lokuttarā, ‘lokena vippamuttā’ ti lokuttarā, ‘lokā vippamuttā’ ti lokuttarā,
‘lokato vippamuttā’ ti lokuttarā, ‘lokamhā vippamuttā' (167) ti lokuttarā; ‘loke visaññuttā’ ti lokuttarā, ‘lokena visaññuttā’ ti lokuttarā, ‘lokā visaññuttā’ ti lokuttarā, ‘lokato visaññuttā’ ti lokuttarā, ‘lokamhā visaññuttā’ ti lokuttarā; ‘lokā sujjhantīti’ lokuttarā, ‘lokato sujjhantīti’ lokuttarā, ‘lokamhā sujjhantīti’ lokuttarā;
‘lokā visujjhantīti’ lokuttarā, ‘lokato visujjhantīti’ lokuttarā, ‘lokamhā visujjhantīti’ lokuttarā; ‘lokā vuṭṭhahantīti' lokuttarā, ‘lokato vuṭṭhahantīti’ lokuttarā,
‘lokamhā vuṭṭhahantīti’ lokuttarā; ‘lokā vivaṭṭantīti' lokuttarā, ‘lokato vivaṭṭantīti’ lokuttarā, ‘lokamhā vivaṭṭantīti’ lokuttarā; ‘loke na sajjantīti’ lokuttarā, ‘loke na gayhantīti’ lokuttarā, ‘loke na bajjhantīti' lokuttarā;
‘lokaṃ samucchindantīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ samucchinnattā’ ti lokuttarā; ‘lokaṃ paṭipassambhentīti’ lokuttarā,
‘lokaṃ paṭipassambhitattā’ ti lokuttarā; ‘lokassa atītā' ti lokuttarā, ‘lokassa agatīti’ lokuttarā, ‘lokassa avisayā’ ti lokuttarā, ‘lokassa asādhāraṇā’ ti lokuttarā; ‘lokaṃ vamantīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ na paccāgamantīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ pajahantīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ na upādiyantīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ visinentīti’ lokuttarā, ‘lokaṃ na ussinentīti' lokuttarā, ‘lokaṃ vidhūpentīti’ lokuttarā,
‘lokaṃ na sandhūpentīti' lokuttarā, ‘lokaṃ samatikkamma abhibhuyya tiṭṭhantīti’ lokuttarā ti.
Paṭis_II,IX.3: Katamaṃ biribalaṃ?
‘Nekkhammena kāmacchandaṃ hiriyatīti’ hiribalaṃ, ‘abyāpādena byāpādaṃ hiriyatīti’ hiribalaṃ, ‘ālokasaññāya thīnamiddhaṃ hiriyatīti' hiribalaṃ, ‘avikkhepena uddhaccaṃ hiriyatīti’ hiribalaṃ,
‘dhammavavatthānena vicikicchaṃ hiriyatīti’ hiribalaṃ,
‘ñāṇena avijjaṃ hiriyatīti,’ hiribalaṃ, ‘pāmojjena aratiṃ hiriyatīti’ hiribalaṃ, ‘paṭhamajjhānena nīvaraṇe hiriyatīti' hiribalaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggena sabbakilese hiriyatīti’ hiribalaṃ. Idaṃ hiribalaṃ.
‘Nekkhammena kāmacchandaṃ ottappatīti’ ottappabalaṃ, ‘abyāpādena byāpādaṃ ottappatīti’ ottappabalaṃ, ‘ālokasaññāya thīnamiddhaṃ ottappatīti’ ottappabalaṃ, ‘avikkhepena uddhaccaṃ ottappatīti’ {ottappabalaṃ}, ‘dhammavavatthānena vicikicchaṃ ottappatīti’ ottappabalaṃ, ‘ñāṇena avijjaṃ ottappatīti' ottappabalaṃ, ‘pāmojjena aratiṃ ottappatīti’ ottappabalaṃ, ‘paṭhamajjhānena nīvaraṇe ottappatīti’ ottappabalaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggena sabbakilese ottappatīti’ ottappabalaṃ. Idaṃ ottappabalaṃ.
Katamaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ?
‘Nekkhammena kāmacchandaṃ paṭisaṅkhātīti’ paṭisaṅkhānabalaṃ, ‘abyāpādena byāpādaṃ paṭisaṅkhātīti’ paṭisaṅkhānabalaṃ, ‘ālokasaññāya thīnamiddhaṃ paṭisaṅkhātīti’ paṭisaṅkhānabalaṃ,
‘avikkhepena uddhaccaṃ paṭisaṅkhātīti paṭisaṅkhānabalaṃ, ‘dhammavavatthānena vicikicchaṃ paṭisaṅkhātīti' paṭisaṅkhānabalaṃ, ‘ñāṇena avijjaṃ paṭisaṅkhātīti’ paṭi-(170)saṅkhānabalaṃ, ‘pāmojjena aratiṃ paṭisaṅkhātīti’ paṭisaṅkhānabalaṃ, ‘paṭhamajjhānena nīvaraṇe paṭisaṅkhātīti' paṭisaṅkhānabalaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggena sabbakilese paṭisaṅkhātīti’ paṭisaṅkhānabalaṃ. Idaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ.
Paṭis_II,IX.4: Katamaṃ bhāvanābalaṃ?
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ, ‘byāpādaṃ pajahanto abyāpādaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ,
‘uddhaccaṃ pajahanto avikkhepaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ, ‘vicikicchaṃ pajahanto dhammavavatthānaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ, ‘avijjaṃ pajahanto ñāṇaṃ bhāvetīti' bhāvanābalaṃ, ‘aratiṃ pajahanto pāmojjaṃ bhāvetīti' bhāvanābalaṃ, ‘nīvaraṇe pajahanto paṭhamajjhānaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggaṃ bhāvetīti’ bhāvanābalaṃ.
‘Kāmacchandassa pahīnattā nekkhamme n’ atthi kiñci vajjan' ti anavajjabalaṃ,
‘byāpādassa pahīnattā abyāpāde n’ atthi kiñci vajjan' ti anavajjabalaṃ, ‘thīnamiddhassa pahīnattā ālokasaññāya n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ, ‘uddhaccassa pahīnattā avikkhepe n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ,
‘vicikicchāya pahīnattā dhammavavatthāve n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ, ‘avijjāya pahīnattā ñāṇe n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ, ‘aratiyā pahīnattā pāmojje n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ, ‘nīvaraṇānaṃ pahīnattā paṭhamajjhāne n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilesānaṃ pahīnattā Arahattamagge n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ. Idaṃ anavajjabalaṃ.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammavasena cittaṃ saṅgaṇhātīti’ saṅgahabalaṃ,
‘byāpādaṃ pajahanto abyāpādavasena cittaṃ saṅgaṇhātīti' saṅgahabalaṃ, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṃ saṅgaṇhātīti’ saṅgahabalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggavasena cittaṃ saṅgaṇhātīti' saṅgahabalaṃ.
(171) Paṭis_II,IX.5: Katamaṃ khantibalaṃ?
‘Kāmacchandassa pahīnattā nekkhammaṃ khantīti’ khantibalaṃ, ‘byāpādassa pahīnattā abyāpādo khantīti’ khantibalaṃ, ‘{thīnamiddhassa} pahīnattā ālokasaññā khantīti’ khantibalaṃ, ‘uddhaccassa pahīnattā avikkhepo khantīti’ khantibalaṃ, ‘vicikicchāya pahīnattā dhammavavatthānaṃ khantīti’ khantibalaṃ, ‘avijjāya pahīnattā ñāṇaṃ khantīti’ khantibalaṃ, ‘aratiyā pahīnattā pāmojjaṃ khantīti’ khantibalaṃ, ‘nīvaraṇānaṃ pahīnattā paṭhamajjhānaṃ khantīti’ khantibalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilesānaṃ pahīnattā Arahattamaggo khantīti’ khantibalaṃ. Idaṃ khantibalaṃ.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammavasena cittaṃ paññāpetīti’ paññattibalaṃ,
‘byāpādaṃ pajahanto abyāpādavasena cittaṃ paññāpetīti' paññattibalaṃ, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṃ paññāpetīti’ paññattibalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggavasena cittaṃ paññāpetīti' paññattibalaṃ. Idaṃ paññattibalaṃ.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammavasena cittaṃ nijjhāpetīti’ nijjhantibalaṃ,
‘byāpādaṃ pajahanto abyāpādavasena cittaṃ nijjhāpetīti' nijjhantibalaṃ, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṃ nijjhāpetīti’ nijjhantibalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggavasena cittaṃ nijjhāpetīti' nijjhantibalaṃ. Idaṃ nijjhantibalaṃ.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammavasena cittaṃ vasaṃ vattetīti’ issariyabalaṃ,
‘byāpādaṃ pajahanto abyāpādavasena cittaṃ vasaṃ vattetīti’ issariyabalaṃ, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññāvasena cittaṃ vasaṃ vattetīti’ issariyabalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggavasena cittaṃ vasaṃ vattetīti’ issariyabalaṃ. Idaṃ issariyabalaṃ.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānabalaṃ, ‘byāpādaṃ pajahanto abyāpādavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānabalaṃ, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto āloka-(172)saññāvasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānabalaṃ . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānabalaṃ. Idaṃ adhiṭṭhānabalaṃ.
Paṭis_II,IX.9: Katamāni dasa khīṇāsavabalāni?
Idha khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti: yaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti -- ‘khīṇā me āsavā’ ti.
Puna ca paraṃ, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti:
yaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti -- ‘khīṇā me āsavā’ ti.
Puna ca paraṃ, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ vivekaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ byantibhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi: yaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ vivekaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ byantibhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idaṃ pi khīnāsavassa bhikkhuno (174) balaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti -- ‘khīṇā me āsavā’ ti.
Puna ca paraṃ, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā;
yaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā, idaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti -- ‘khīṇā me āsavā’ ti.
Puna ca paraṃ, khīnāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā . . . pe . . . cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā, pañc’ indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni, pañca balāni bhāvitāni honti subhāvitāni, satta bojjhaṅgā bhāvitā . . . pe . . . ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito: yaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idaṃ pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti -- ‘Khīṇā me āsavā’ ti.
Imāni dasa khiṇāsavabalāni.
Paṭis_II,IX.11: Katamāni dasa Tathāgatabalāni?
Idha Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti: yaṃ pi Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti: yaṃ pi Tathāgato atītānāgatapaccuppan-(175)nānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti: yaṃ pi Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti: yaṃ pi Tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti . . . pe . . . brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti: yaṃ pi Tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa . . . pe . . . brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti:
yaṃ pi Tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa . . . pe . . . brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato jhāṇavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti: yaṃ pi Tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ pi Tathāgatassa . . . pe . . . brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato anekaviditaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekaṃ pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekaviditaṃ pubbenivāsaṃ anussarati: yaṃ pi Tathāgato anekaviditaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ -- ekaṃ pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe . . . idaṃ pi Tathāgatassa . . . pe . . . brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapājjamāne: (176) yaṃ pi Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikantamānussakena . . . pe . . . idaṃ pi Tathāgatassa . . . pe . . . brahmacakkaṃ pavatteti.
Puna ca paraṃ, Tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttim diṭṭhe 'va dhamme sayaṃ abhiññāya sacchikatvā upasampajja viharati: yaṃ pi Tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe 'va dhamme sayaṃ abhiññāya sacchikatvā upasampajja viharati, idaṃ pi Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti;
yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṭṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
Imāni dasa Tathāgatabalāni.
Paṭis_II,IX.12: Ken’ aṭṭhena saddhābalaṃ?
Ken’ aṭṭhena viriyabalaṃ?
Ken’ aṭṭhena samādhibalaṃ?
Ken’ aṭṭhena ottappabalaṃ?
Ken’ aṭṭhena paṭisaṅkhānabalaṃ?
Ken’ aṭṭhena Tathāgatabalaṃ?
Assaddhiye akampiyaṭṭhena saddhābalaṃ, kosajje akampiyaṭṭhena viriyabalaṃ, pamāde akampiyaṭṭhena satibalaṃ, uddhacce akampiyaṭṭhena samādhibalaṃ, avijjāya akampiyaṭṭhena paññābalaṃ.
‘Hiriyati pāpake akusale dhamme’ ti hiribalaṃ, ‘ottappati pāpake kusale dhamme' ti ottappabalaṃ, ‘ñāṇena kilese paṭisaṅkhātīti’ paṭisaṅkhānabalaṃ, ‘tattha jātā dhammā ekarasā hontīti’ bhāvanābalaṃ, ‘tattha n’ atthi kiñci vajjan’ ti anavajjabalaṃ,
‘tena cittaṃ saṅgaṇhātīti’ saṅgahabalaṃ, ‘tam tassa khamatīti’ khantibalaṃ, ‘tena cittaṃ paññāpetīti’ paññattibalaṃ, ‘tena cittaṃ nijjhāpetīti’ nijjhantibalaṃ, ‘tena cittaṃ vasaṃ vattetīti’ issariyabalaṃ, ‘tena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānabalaṃ, ‘tena cittaṃ ekaggan’ ti samathabalaṃ, ‘tattha jāte dhamme anupassatīti’ vipassanābalaṃ,
‘tattha sikkhatīti’ sekhabalaṃ, tattha sikkhitattā asekhabalaṃ, ‘tena āsavā khīṇā’ ti khīṇāsavabalaṃ, ‘taṃ tassaijjhatīti’ iddhibalaṃ, appameyyaṭṭhena Tathāgatabalaṃ.
Paṭis_III,I.1: ANICCĀNUPASSANĀ bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññaṃ paripūreti.
Anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṃ paripūreti.
Nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṃ paripūreti.
Virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṃ paripūreti.
Nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṃ paripūreti.
Paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.
Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā (186) adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.
Paṭis_III,I.2: Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
. . . pe . . . rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.
Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. Vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe, cakkhusmiṃ . . . pe . . . jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
. . . pe . . . jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.
Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā (187) paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.
Paṭis_III,I.3: Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe nibbidānupas-(188)sanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṃ paripureti, atītānāgatapaccuppanne rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti. Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe, cakkhusamiṃ . . . pe . . . jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
. . . pe . . . Jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti . . . pe . . . Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.
(189) Paṭis_III,I.4: Cattāro 'me Bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro?
Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti.
Ime kho Bhikkhave cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattanti.
Cattāro 'me Bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti . . . pe . . . anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti . . . pe . . . Arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro?
Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti.
Ime kho Bhikkhave cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā Arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattanti.
Paṭis_III,I.8: ‘Puthupaññatāya saṃvattantīti'.
‘Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānādhātūsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānā-āyatanesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘{puthunānāpaṭiccasamuppādesu} ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, puthunānāsuññatamanupalabbhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-atthesu ñāṇaṃ pavattatīti' puthupaññā, ‘puthunānādhammesu ñāṇaṃ pavattatīti' puthupaññā, ‘puthunānāniruttīsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāpaṭibhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāsīlakkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāsamādhikkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti' puthupaññā, ‘puthunānāpaññākkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāvimuttikkhandesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāvimuttiñāṇadassanakkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāthānāṭṭhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāvihārasamāpattīsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānā-ariyasaccesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānāsatipaṭṭhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānāsammappadhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-iddhipādesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-indriyesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānābalesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānābojjhaṅgesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānā-ariyamaggesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānāsāmaññaphalesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-abhiññāsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthujjanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramaṭṭhe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā.
‘Puthupaññatāya saṃvattantīti,’ ayaṃ puthupaññā.
Paṭis_III,I.11: ‘Assāmantapaññatāya saṃvattantīti'.
‘Yassa puggalassa atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, tassa atthe ca dhamme ca niruttiyā ca paṭibhāne ca na añño koci sakkoti abhisambhavituṃ, anabhisambhavanīyo ca so aññehīti' assāmantapaññā.
Puthujjanakalyāṇakassa paññā aṭṭhamakassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, {puthujjanakalyānakaṃ} upādāya aṭṭhamako assāmantapañño;
aṭṭhamakassa paññā sotāpannassa paññāya dūre vidūre suvidūre na (194) santike na sāmantā, aṭṭhamakaṃ upādāya sotāpanno assāmantapañño;
sotāpannassa paññā sakadāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, sotāpannaṃ upādāya sakadāgāmī assāmantapañño;
sakadāgāmissa paññā anāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, sakadāgāmiṃ upādāya anāgāmī assāmantapañño;
anāgāmissa paññā Arahato paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, anāgāmiṃ upādāya Arahā assāmantapañño;
Arahato paññā Paccekabuddhassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, Arahantaṃ upādāya Paccekabuddho assāmantapañño;
Paccekabuddhañ ca sadevakañ ca lokaṃ upādāya Tathāgato Arahaṃ Sammāsambuddho aggo assāmantapañño paññappabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhatā pasādetā.
So hi Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjānetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido, maggānugāmī ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā sammannāgatā.
So hi Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī Tathāgato, n’ atthi tassa Bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti.
Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthadhammaṃ jānitabbaṃ -- attattho vā parattho vā ubhayattho vā, diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, (195) gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramaṭṭho vā attho -- sabban taṃ anto Buddhañāṇe parivattati, sabbaṃ kāyakammaṃ Buddhassa ñāṇānuparivattati, sabbaṃ vacīkammaṃ Buddhassa ñāṇānuparivattati, sabbaṃ manokammaṃ Buddhassa ñāṇānuparivattati.
Atīte Buddhassa appaṭihataṃ ñāṇaṃ anāgate Buddhassa appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne Buddhassa appatihataṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ;
yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ;
neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ;
neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho n' atthi;
aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo te dhammā.
Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ suphussitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo;
evamevaṃ Buddhassa Bhagavato neyyañ ca ñāṇañ ca aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo te dhammā.
Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ;
neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ;
neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho n’ atthi;
aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo te dhammā.
Sabbadhammesu Buddhassa ñāṇaṃ pavattati, sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā.
Sabbasattesu Buddhassa ñāṇaṃ pavattati;
sabbesaṃ sattānaṃ Buddho āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti.
Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto Buddhañāṇe parivattati.
Yathā ye keci macchakacchapā (196) antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti, evamevaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto Buddhañāṇe parivattati.
Yathā ye keci pakkhino antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evamevaṃ ye pi te Sāriputta sattā paññavanto te pi Buddhañāṇassa padese parivattanti.
Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā atighaṃsitvā tiṭṭhati.
Ye pi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā te bhindantā paññe caranti, paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhisaṅkharitvā Tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca, kathitā vissajjitā va9 te pañhā Bhagavatā honti, niddiṭṭhakāraṇā upakkhittakā te1 Bhagavato sampajjanti: atha kho Bhagavā va tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti aggo assāmantapañño.
‘Assāmantapaññatāya saṃvattantīti,’ ayaṃ assāmantapaññā.
Paṭis_III,I.15: Lahupaññatāya saṃvattantīti'.
‘Lahuṃ lahuṃ sīlāni paripūretīti’ lahupaññā, lahuṃ lahuṃ indriyasaṃvaraṃ paripūretīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ (199) lahuṃ bhojane mattaññutaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ jāgariyānuyogaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ sīlakkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ samādhikkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ paññākkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ vimuttikkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ vihārasamāpattiyo paripūretīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ ariyasaccāni paṭivijjhatīti’ lahupañña, ‘lahuṃ lahuṃ satipaṭṭhāne bhāvetīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ sammappadhāne bhāvetīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ iddhipāde bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ indriyāni bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ balāni bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ bojjhaṅge bhāvetīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ ariyamaggaṃ bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ sāmaññaphalāni sacchikarotīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ abhiññāyo paṭivijjhatīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti’ lahupaññā.
‘Lahupaññatāya saṃvattantīti,’ ayaṃ lahupaññā.
Paṭis_III,I.20: Imāhi soḷasahi paññāhi samannāgato puggalo paṭisambhidappatto.
Dve puggalā paṭisambhidappattā: eko pubbayogasampanno, eko na pubbayogasampanno. Yo pubbayogasampanno, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pabbayogasampannā;
eko bahussuto, eko na bahussuto. Yo bahussuto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā;
eko desanābahulo, eko na desanābahulo. Yo desanābahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā;
eko garūpanissito, eko na garūpanissito. Yo garūpanissito, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā;
Yo vihārabahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā;
eko paccavekkhana-(203)bahulo, eko na paccavekkhanabahulo. Yo paccavekkhanabahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā, dve pi paccavekkhanabahulā;
eko sekhapaṭisambhidappatto, eko asekhapaṭisambhidappatto. Yo asekhapaṭisambhidappato, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā, dve pi paccavekkhanabahulā, dve pi asekhapaṭisambhidappattā;
eko sāvakapāramippatto, eko na sāvakapāramippatto. Yo sāvakapāramippatto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā, dve pi paccavekkhanabahulā, dve pi asekhapaṭisambhidappattā;
eko sāvakapāramippatto, eko Paccekasambuddho. Yo Paccekasambuddho, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Paccekasambuddhañ ca sadevatañ ca lokaṃ upādāya Tathāgato Arahaṃ Sammāsambuddho aggo paṭisambhidappatto paññāpabhedakusalo pabhinnañaṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho . . . pe . . . ye pi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā, te bhindantā paññe caranti, paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhisaṅkharitvā Tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni (204) ca paṭichannāni ca, kathitā vissajjitā va te pañhā Bhagavatā honti, niddiṭṭhakāraṇā1 {upakkhittakā} te Bhagavato sampajjanti: atha kho Bhagavā va tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti aggo paṭisambhidappatto ti.
Paṭis_III,II.6: Iddhiyā katamāni soḷasa mūlāni?
‘Anoṇataṃ cittaṃ kosajje na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anunnataṃ cittaṃ uddhacce na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anabhiṇataṃ cittaṃ rāge na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anapaṇataṃ cittaṃ byāpāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anissitaṃ cittaṃ diṭṭhiyā na ijjhatīti' āneñjaṃ, ‘appaṭibaddhaṃ cittaṃ chandarāge na ijjhatīti' āneñjaṃ, ‘vippamuttaṃ cittaṃ kāmarāge na ijjhatīti' āneñjaṃ, ‘visaññuttaṃ cittaṃ kilese na ijjhatīti’ āneñjaṃ,
‘vipariyādikataṃ cittaṃ kilesapariyāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘ekaggataṃ cittaṃ nānattakilese na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘saddhāya pariggahitaṃ cittaṃ assaddhiye na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘viriyena pariggahitaṃ cittaṃ kosajje na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘satiyā pariggahitaṃ cittaṃ pamāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘samādhinā pariggahitaṃ cittaṃ pamāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘paññāya pariggahitaṃ cittaṃ avijjāya na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘obhāsagataṃ cittaṃ avijjandhakāre na ijjhatīti’ āneñjaṃ.
Iddhiyā imāni soḷasa mūlāni iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṃvattantīti.
(207) Paṭis_III,II.7: Katamā adhiṭṭhānā iddhi?
Idha bhikkhu anekaviditaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti;
āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbakaṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse;
paṭhaviyā pi ummujjanimmujjaṃ karoti, seyyathāpi udake;
udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi paṭhaviyaṃ;
ākāse pi pallaṅkena caṅkamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
ime pi candimasuriye evaṃ-mahiddhike evaṃ-mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena vasaṃ vatteti.
Imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane, tena vuccati ‘idhāti'.
Puthujjanakalyāṇako vā hoti bhikkhu sekho vā Arahā vā akuppadhammo.
‘Anekaviditaṃ iddhividhaṃ paccanubhotīti'.
Nānappakāraṃ iddhividhaṃ paccanubhoti.
‘Eko pi hutvā bahudhā hotīti'.
Pakatiyā eko bahulaṃ āvajjati, sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘bahulo homīti,’ bahulo hoti.
Yathāyasmā Cūḷapanthako eko pi hutvā bahudhā hoti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto eko pi hutvā bahudhā hoti.
‘Bahudhā pi hutvā eko hotīti'.
Pakatiyā bahulo ekaṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘eko homīti,’ eko hoti.
Yathāyasmā Cūḷapanthako bahudhā pi hutvā eko hoti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto bahudhā pi hutvā eko hoti.
Kenaci anāvaṭaṃ hoti appaṭicchannaṃ vivaṭaṃ pākaṭaṃ.
Kenaci āvataṃ hoti paṭicchannaṃ pihitaṃ paṭikujjitaṃ. (208) ‘Tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse’ ti.
Pakatiyā ākāsakasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘ākāso hotūti,’ ākāso hoti.
So tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ āvajjamāno gacchati.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kenaci anāvaṭe aparikkhitte asajjamānā gacchanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse.
‘Paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake’ ti.
Pakatiyā āpokasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, paṭhaviṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘udakaṃ hotūti,'
So paṭhaviyā ummujjanimujjaṃ karoti.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto udake ummujjanimujjaṃ karonti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto paṭhaviyā ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake.
‘Udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi paṭhaviyan’ ti.
Pakatiyā paṭhavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, udakaṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘paṭhavī hotūti,’ paṭhavī hoti.
So abhijjamāne udake gacchati.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto abhijjamānāya paṭhaviyā gacchanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto abhijjamāne udake gacchati, seyyathāpi paṭhaviyaṃ.
‘Ākāse pi pallaṅkena caṅkamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo’ ti.
Pakatiyā paṭhavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, ākāsaṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti
‘paṭhavī hotūti,’ paṭhavī hoti.
So ākāse antalikkhe caṅkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyaṃ pi kappeti.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto paṭhaviyā caṅkamanti pi tiṭṭhanti pi nisīdanti pi seyyaṃ pi kappenti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto ākāse antalikkhe caṅkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyaṃ pi kappeti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo.
‘Ime pi candimasuriye evaṃ-mahiddhike evaṃ-mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjatīti'.
Idha so iddhimā (209) cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasuriye āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘hatthapāse hotūti,'
So nisinnako vā nipannako vā candimasuriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kiñcid eva rūpagataṃ hatthapāse āmasanti parāmasanti parimajjanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasuriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati.
‘Yāva Brahmalokā pi kāyena vasaṃ vattetīti'.2 Sace so iddhimā cetovasippatto Brahmalokaṃ gantukāmo hoti, dūre pi santike adhiṭṭhāti ‘santike hotūti’ santike hoti, santike pi dūre adhiṭṭhāti ‘dūre hotūti’ dūre hoti;
bahukaṃ pi thokaṃ adhiṭṭhāti ‘thokaṃ hotūti’ thokaṃ hoti, thokaṃ pi bahukaṃ adhiṭṭhāti ‘bahukaṃ hotūti’ bahukaṃ hoti;
dibbena cakkhunā tassa Brahmuno rūpaṃ passati, dibbāya sotadhātuyā tassa Brahmuno saddaṃ suṇāti, cetopariyañāṇena tassa Brahmuno cittaṃ pajānāti.
Sace so iddhimā cetovasippatto dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gantukāmo hoti, kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhāti;
kāyavasena cittaṃ pariṇāmetvā kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamitvā dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati.
Sace so iddhimā cetovasippatto adissamānena kāyena Brahmalokaṃ gantukāmo hoti, cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhāti;
cittavasena kāyaṃ pariṇāmetvā cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamitvā adissamānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati.
So tassa Brahmuno purato rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahinindriyaṃ.
Sace so iddhimā caṅkamati, nimmito pi tattha caṅkamati;
sace so iddhimā tiṭṭhati, nimmito pi tattha tiṭṭhati;
sace so iddhimā nisīdati, nimmito pi tattha nisīdati;
sace so iddhimā seyyaṃ kappeti, nimmito pi (210) tattha seyyaṃ kappeti;
sace so iddhimā dhūpāyati, nimmito pi tattha dhūpāyati;
sace so iddhimā pajjalati, nimmito pi tattha pajjalati;
sace so iddhimā dhammaṃ bhāsati, nimmito pi tattha dhammaṃ bhāsati;
sace so iddhimā pañhaṃ pucchati, nimmito pi tattha pañhaṃ pucchati;
sace so iddhimā pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, nimmito pi tattha pañhaṃ puṭṭho vissajjeti;
sace so iddhimā tena Brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati, nimmito pi ti tattha tena Brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati;
yañ ñad eva hi so iddhimā karoti, tan tad eva hi so nimmito karotīti.
Paṭis_III,II.12: Katamā ariyā iddhi?
Idha bhikkhu sace ākaṅkhati
‘Paṭikkūle apaṭikkūlasaññī vihareyyan’ ti, apaṭikkūlasaññī tattha viharati;
sace ākaṅkhati ‘Apaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyan’ ti, paṭikkūlasaññī tattha viharati;
sace ākaṅkhati ‘Paṭikkūle ca apaṭikkūle ca apaṭikkūlasaññī vihāreyyan’ ti, apaṭikkūlasaññī tattha viharati;
sace ākaṅkhati ‘Apaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihāreyyan’ ti, paṭikkūlasaññī tattha viharati;
‘Paṭikkūle ca apaṭikkūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.
Kathaṃ paṭikkūle apaṭikkūlasaññī viharati?
Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati.
Evaṃ paṭikkūle apaṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ apaṭikkūle paṭikkūlasaññī viharati?
Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati.
Evaṃ apaṭikkūle paṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca apaṭikkūlasaññī viharati?
Aniṭṭhasmiṃ ca iṭṭhasmiṃ ca vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati.
Evaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca apaṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ apaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī viharati?
Iṭṭhasmiṃ ca aniṭṭhasmiṃ ca vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati.
Evaṃ apaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca tadubhayaṃ abhini-(213)vajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno?
Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā n’ eva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno;
sotena saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya n’ eva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Evaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.
Paṭis_III,III.1: ‘ABHISAMAYO’ ti. Kena abhisameti?
Hañci cittena abhisameti, tena hi aññāṇī abhisameti?
Na aññāṇī abhisameti, ñāṇena abhisameti.
Hañci ñāṇena abhisameti, tena hi acittako abhisameti?
Na acittako abhisameti, cittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Hañci cittena ca ñāṇena ca abhisameti, tena hi kāmāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na kāmāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi rūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na rūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi arūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na arūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi kammassakacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na kammassakacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi saccānulomikacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na saccānulomikacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi atītacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na atītacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi anāgatacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na anāgatacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi paccuppannalokikacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na paccuppannalokikacittena ca ñāṇena ca abhisameti, lokuttaramaggakkhaṇe paccuppannacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Paṭis_III,III.3: Kin nu ettako yeva abhisamayo ti?
lokuttaramaggakkhaṇe dassanābhisamayo sammādiṭṭhi abhiropanābhisamayo sammāsaṅkappo, pariggahābhisamayo sammāvācā, samuṭṭhānābhisamayo sammākammanto, vodānābhisamayo sammā-ājīvo, paggahābhisamayo sammāvāyāmo, upaṭṭhānābhisamayo sammāsati, avikkhepābhisamayo sammāsamādhi;
upaṭṭhānābhisamayo {satisambojjhaṅgo} . . . pe . . . paṭisaṅkhānābhisamayo1
{upekkhāsambojjh aṅgo}; assaddhiye akampiyābhisamayo saddhābalaṃ, kosajje akampiyābhisamayo viriyabalaṃ, pamāde akampiyābhisamayo satibalaṃ, uddhacce akampiyābhisamayo samādhibalaṃ, avijjāya akampiyābhisamayo paññābalaṃ;
adhimokkhābhisamayo saddhindriyaṃ, paggahābhisamayo viriyindriyaṃ, upaṭṭhānābhisamayo satindriyaṃ, avikkhepābhisamayo {samādhindriyaṃ}, dassanābhisamayo paññindriyaṃ. Ādhipateyyaṭṭhena indriyābhisamayo, akampiyaṭṭhena balābhisamayo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgābhisamayo, hetuṭṭhena maggābhisamayo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānābhisamayo, padahanaṭṭhena sammappadhānābhisamayo, ijjhanaṭṭhena iddhipādābhisamayo, tathaṭṭhena saccābhisamayo;
avikkhepaṭṭhena samathābhisamayo, anupassanaṭṭhena vipassanābhisamayo, ekarasaṭṭhena samathavipassanābhisamayo, anativattanaṭṭhena yuganandhābhisamayo;
saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi abhisamayo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi abhisamayo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi abhisamayo;
muttaṭṭhena adhimokkhābhisamayo, paṭivedhaṭṭhena vijjābhisamayo, pariccāgaṭṭhena vimutti abhisamayo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ abhisamayo.
Chando mūlaṭṭhena abhisamayo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena abhisamayo, phasso samodhānaṭṭhena abhisamayo, vedanā samosaraṇaṭṭhena abhisamayo, samādhi pamukkhaṭṭhena (217) abhisamayo, sati ādhipateyyaṭṭhena abhisamayo, paññā taduttaraṭṭhena abhisamayo, vimutti sāraṭṭhena abhisamayo, amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena abhisamayo.
Paṭis_III,III.5: ‘Atīte kilese pajahatīti'.
Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṅgameti;
atītaṃ yaṃ n’ atthi, taṃ pajahatīti.
Na atīte kilese pajahatīti.
‘Anāgate kilese pajahatīti'.
Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ pajahati, anuppannaṃ pajahati, apātubhūtaṃ pajahati;
anāgataṃ yaṃ n’ atthi, taṃ pajahatīti.
Na anāgate kilese pajahatīti.
‘Paccuppanne kilese pajahatīti'.
Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ pajahati, mūḷho mohaṃ pajahati, vinibandho mānaṃ pajahati, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ pajahati, avikkhepagato uddhaccaṃ pajahati, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ pajahati, thāmagato anusayaṃ pajahati, kaṇhasukkadhammā yu-(218)ganandhā pavattanti, saṃkilesikā maggabhāvanā hotīti.
Na atīte kilese pajahati, na anāgate kilese pajahati, na paccuppanne kilese pajahatīti.
Paṭis_III,III.6: Hañci na atīte kilese pajahati, na anāgate kilese pajahati, na paccuppanne kilese pajahati, tena hi n’ atthi maggabhāvanā, n’ atthi phalasacchikiriyā, n’ atthi kilesappahānaṃ, n’ atthi dhammābhisamayo ti?
atthi maggabhāvanā, atthi phalasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṃ, atthi dhammābhisamayo.
Seyyathāpi taruṇo rukkho ajātaphalo, tam enaṃ puriso mūlaṃ chindeyya;
ye tassa rukkhassa ajātaphalā te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti: evamevaṃ uppādo hetu uppādo paccayo kilesānaṃ nibbattiyā, uppāde ādīnavaṃ disvā anuppāde cittaṃ pakkhandati;
anuppāde cittassa pakkhandanattā ye uppādapaccayā kilesā nibbatteyyuṃ, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti.
Evaṃ hetunirodhā dukkhanirodho, pavattaṃ hetu nimittaṃ hetu āyuhanā hetu āyuhanā paccayo kilesānaṃ nibbattiyā, āyuhane ādīnavaṃ disvā anāyuhane cittaṃ pakkhandati;
anāyuhane cittassa pakkhandanattā ye āyuhanapaccayā kilesā nibbatteyyuṃ, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti.
Evaṃ hetunirodhā dukkhanirodho.
Evaṃ atthi maggabhāvanā, atthi maggasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṃ, atthi dhammābhisamayo ti.
Paṭis_III,VI.2: Katamañ ca Bhikkhave ādesanāpāṭihāriyaṃ?
Idha Bhikkhave ekacco nimittena ādisati2 ‘evaṃ pi te mano, itthaṃ pi te mano, iti pi te cittan’ ti.
So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idha pana Bhikkhave ekacco na h’ eva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati ‘evaṃ pi te mano, itthaṃ pi te mano, iti pi te cittan’ ti.
So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idha pana Bhikkhave ekacco na h’ eva kho nimittena ādisati, na pi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati;
api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavicārasaddaṃ sutvā ādisati ‘evaṃ pi te mano, itthaṃ pi te mano, iti pi te cittan’ ti.
So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idha pana Bhikkhave ekacco na h’ eva kho nimittena ādisati, na pi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, na vitakkayato vicārayato vitakkavicārasad-(228)daṃ sutvā ādisati;
api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, tathā imassa cittassa anantarā;
amukaṃ nāma vitakkaṃ vitakessatīti'.4 So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idaṃ vuccati Bhikkhave ādesanāpāṭihāriyaṃ.
Paṭis_III,VI.4: ‘Nekkhammaṃ ijjhatīti’ iddhi, ‘kāmacchandaṃ paṭiharatīti’ {pāṭihāriyaṃ}; ‘ye tena nekkhammena samannāgatā, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ; ‘taṃ kho pana nekkhammaṃ evaṃ āsevitabbaṃ evaṃ bhāvetabbaṃ evaṃ bahulīkātabbaṃ evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Abyāpādo ijjhatīti’ iddhi, ‘byāpādaṃ paṭiharatīti' pāṭihāriyaṃ; ‘ye tena abyāpādena samannāgatā, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ;
‘so kho pana abyāpādo evaṃ āsevitabbo evaṃ bhāvetabbo evaṃ bahulīkātabbo evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Ālokasaññā ijjhatīti’ iddhi, ‘thīnamiddhaṃ paṭiharatīti' pāṭihāriyaṃ; ‘ye tāya ālokasaññāya samannāgatā, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ;
‘sā kho pana ālokasaññā evaṃ āsevitabbā evaṃ bhāvetabbā evaṃ bahulīkātabbā evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Avikkhepo ijjhatīti’ iddhi, ‘uddhaccaṃ paṭiharatīti' pāṭihāriyaṃ; ‘ye tena avikkhepena samannāgatā, sabbe te (229) visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ;
‘so kho pana avikkhepo evaṃ āsevitabbo evaṃ bhāvetabbo evaṃ bahulīkātabbo evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggo ijjhatīti’ iddhi, ‘sabbakilese paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ; ‘ye tena Arahattamaggena samannāgata, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ; ‘so kho pana Arahattamaggo evaṃ āsevitabbo evaṃ bhāvetabbo evaṃ bahulīkātabbo evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Nekkhammaṃ ijjhatīti’ iddhi, kāmacchandaṃ paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ;
yā ca iddhi, yañ ca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhipāṭihāriyaṃ.
‘Abyāpādo ijjhatīti' iddhi, ‘byāpādaṃ paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ, yā ca iddhi yañ ca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhipāṭihāriyaṃ.
‘Ālokasañña ijjhātīti’ iddhi, ‘thīnamiddhaṃ paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggo ijjhatīti’ iddhi, sabbakilese paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ;
yā ca iddhi yañ ca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhipāṭihāriyan’ ti.
Paṭis_III,VIII.2: Kathaṃ kāye kāyānupassī viharati?
Idh’ ekacco paṭhavīkāyaṃ aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato;
nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati;
nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati.
nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati. Imehi sattah’ ākārehi kāyaṃ anupassati.
Kāyo upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatīti. Tena vuccati
-- kāye kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.
‘Bhāvanā’ ti. Catasso bhāvanā: tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā.
Idh’ ekacco āpokāyaṃ tejokāyaṃ vāyokāyaṃ kesakāyaṃ lomakāyaṃ chavikāyaṃ cammakāyaṃ maṃsakāyaṃ rudhirakāyam nahārukāyaṃ aṭṭhikāyaṃ aṭṭhimiñjakāyaṃ aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no (233) sukhato, anattato anupassati no attato;
nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati;
nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati.
Imehi sattah’ ākārehi kāyaṃ anupassati.
Kāyo upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatīti. Tena vuccati -- kāye kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā. Bhāvanā ti. Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā . . . pe . . . Evaṃ kāye kāyānupassī viharati.
Paṭis_III,VIII.4: Kathaṃ citte cittānupassī viharati?
Idh’ ekacco sarāgaṃ cittaṃ aniccato anupassati no niccato . . . pe . . . paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati . . . pe . . . paṭinissajjanto ādānaṃ (234) pajahati. Imehi sattah’ ākārehi cittaṃ anupassati.
Cittaṃ upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ cittaṃ anupassatīti.
Tena vuccati -- citte cittānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.
‘Bhāvanā’ ti. Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā . . . pe . . . Idh’ ekacco vītarāgaṃ cittaṃ, sadosaṃ cittaṃ, vītadosaṃ cittaṃ, samohaṃ cittaṃ, vītamohaṃ cittaṃ, saṅkhittaṃ cittaṃ, vikkhittaṃ cittaṃ, mahaggataṃ cittaṃ, amahaggataṃ cittaṃ, sa-uttaraṃ cittaṃ, anuttaraṃ cittaṃ, samāhitaṃ cittaṃ, asamāhitaṃ cittaṃ, vimuttaṃ cittaṃ, avimuttaṃ cittaṃ, cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ aniccato anupassati no niccato . . . pe . . . paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati . . . pe . . . paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati. Imehi sattah’ ākārehi cittaṃ anupassati.
Cittaṃ upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ cittaṃ anupassatīti. Tena vuccati -- citte cittānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.
‘Bhāvanā’ ti. Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā.
Evaṃ citte cittānupassī viharati.
Paṭis_III,IX.4: ‘So vata Bhikkhave bhikkhu nibbānaṃ dukkhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti’ n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjati, ‘anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṃ okkamissatīti’ n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjati, ‘sammattaniyāmaṃ anokkamamāno sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā Arahattaphalaṃ vā sacchikarissatīti’ n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjati.
‘So vata Bhikkhave bhikkhu nibbānaṃ sukhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti’ ṭhānaṃ etaṃ vijjati, ‘anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṃ okkamissatīti’ ṭhānaṃ etaṃ vijjati, ‘sammattaniyāmaṃ okkamamāno sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā Arahattaphalaṃ vā sacchikarissatīti’ ṭhānaṃ etaṃ vijjati.
(238) Paṭis_III,IX.5: Katih’ ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati?
Katih’ ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati?
Cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati.
Katamehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati?
Katamehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati?
Pañcakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅgato adhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato sokadhammato paridevadhammato upāyāsadhammato saṅkilesikadhammato.
Pañcakkhandhe aniccato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho niccaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe dukkhato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho sukhaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe rogato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho ārogyaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe gaṇḍato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho agaṇḍaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe sallato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nisallaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe aghato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anagho nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe ābādhato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anābādho (239) nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe parato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho aparapaccayaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe palokato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho apalokadhammo nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe ītito passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anītikaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe upaddavato passanto anulomikaṃ khantiṃ patilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anupaddavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe bhayato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho abhayaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe upasaggato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anupasaggaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe calato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho acalaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhande pabhaṅgato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho apabhaṅgaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe adhuvato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho dhuvaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe atāṇato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho tāṇaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe aleṇato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho leṇaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe asaraṇato passanto anulomikaṃ khantim paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho saraṇaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe rittato passanto (240) anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho arittaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe tucchato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho atucchaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe suññato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho paramasuññaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe anattato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho paramatthaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe ādīnavato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anādīnavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe vipariṇāmadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho avipariṇāmadhammaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe asārakato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho sāraṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe aghamūlato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anaghamūlaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe vadhakato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho avadhakaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe vibhavato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho avibhavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe sāsavato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anāsavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe saṅkhatato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho asaṅkhataṃ nibbānan’ ti passanto samm-(241)attaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe mārāmisato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nirāmisaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe jātidhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho ajātaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe jarādhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho ajaraṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe byādhidhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho abyādhi nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe maraṇadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho amataṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe sokadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho asokaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe paridevadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati,
‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho aparidevaṃ nibbānan' ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe upāyāsadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anupāyāsaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe saṅkilesikadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho asaṅkiliṭṭhaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati.
Paṭis_III,IX.6: ‘Aniccato’ ti: aniccānupassanā.
‘Rogato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Gaṇḍato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Sallato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Aghato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Parato’ ti: anattānupassanā.
‘Palokato’ ti: anattānupassanā.
‘Ītito’ ti: dukkhānupassanā.
‘Upadavvato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Bhayato’ ti: duk-(242)khānupassanā.
‘Upasaggato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Calato’ ti: aniccānupassanā. ‘{Pabhaṅgato}’ ti: aniccānupassanā.
‘Adhuvato’ ti: aniccānupassanā.
‘Atāṇato' ti: dukkhānupassanā.
‘Aleṇato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Asaraṇato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Rittato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Tucchato’ ti: anattānupassanā.
‘Suññato’ ti: anattānupassanā.
‘Anattato’ ti: anattānupassanā.
‘Adīnavato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Vipariṇāmadhammato’ ti: aniccānupassanā.
‘Aghamūlato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Vadhakato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Sāsavato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Saṅkhatato’ ti: aniccānupassanā.
‘Jātidhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Jarādhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Byādhidhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Sokadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Paridevadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Upāyāsadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Saṅkilesikadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
Imehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, imehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati.
Imehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ patilabhantassa imehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamantassa kati aniccānupassanā, kati dukkhānupassanā, kati anattānupassanā?
Pañcavīsati anattānupassanā paññāsaṃ aniccānupassanā
Sataṃ pañcavīsatiñ c’ eva yāni dukkhe pavuccare ti.
Paṭis_III,X.4: ‘Nekkhamman’ ti, Kāmānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ nekkhammaṃ;
rūpānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ āruppaṃ: yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nekkhammaṃ.
Byāpādassa abyāpādo nekkhammaṃ, thīnamiddhassa ālokasaññā nekkhammaṃ . . . pe . . . sabbakilesānaṃ Arahattamaggo nekkhammaṃ.
Kāmānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ nekkhammaṃ: rūpānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ āruppaṃ: yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ.
Kāmacchandassa nekkhammaṃ nissaraṇaṃ, byāpādassa abyāpādo nissaraṇaṃ . . . pe . . . sabbakilesānaṃ Arahattamaggo nissaraṇaṃ.
Kāmacchandassa nekkhammaṃ pavi-(245)veko, byāpādassa abyāpādo paviveko . . . pe . . . sabbakilesānaṃ Arahattamaggo paviveko.
Nekkhammena kāmacchandaṃ vossajjati, abyāpādena byāpādaṃ vossajjati . . . pe . . . Arahattamaggena sabbakilese vossajjati.
Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammena carati, byāpādaṃ pajahanto abyāpādena carati . . . pe . . . sabbakilese pajahanto {Arahattamaggena} carati.
‘Nekkhammaṃ jhāyatīti' jhānaṃ,
‘kāmacchandaṃ jhāpetīti’ jhānaṃ; ‘jhāyanto muccatīti' jhānavimokkho, ‘jhāpento muccatīti’ jhānavimokkho;
‘jhāyantīti dhammā jhāpentīti kilese jhāte ca jhāpe ca jānātīti’ jhānavimokkho.
‘Abyāpādo jhāyatīti’ jhānaṃ,
‘byāpādaṃ jhāpetīti’ jhānaṃ; ‘{ālokasaññā} jhāyatīti' jhānaṃ, thīmamiddhaṃ jhāpetīti’ jhānaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggo jhāyatīti’ jhānaṃ, ‘sabbakilese jhāpetīti' jhānaṃ; ‘jhāyanto muccatīti’ jhānavimokkho, ‘jhāpento muccatīti’ jhānavimokkho; ‘jhāyantīti dhammā jhāpentīti kilese jhāte ca jhāpe ca jānātīti’ jhānavimokkho
Paṭis_III,X.5: ‘Bhāvanā adhiṭṭhānaṃ jīvitan’ ti.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno,
‘nekkhammavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānasampanno, ‘svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno samaṃ jīvati no visamaṃ, sammā jīvati no micchā, visuddhaṃ jīvati no kiliṭṭhan’ ti ājīvasampanno.
Svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno yañ ñad eva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto.
Tathā hi so bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno.
‘Byāpādaṃ pajahanto abyāpādaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno,
‘uddhaccaṃ pajahanto avikkhepaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, vicikicchaṃ pajahanto dhammavavatthānaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘avijjaṃ pajahanto ñāṇaṃ bhā-(246)vetīti’ bhāvanāsampanno, ‘aratiṃ pajahanto pāmojjaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘nīvaraṇaṃ pajahanto paṭhamajjhānaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘Arahattamaggavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānasampanno, ‘svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno samaṃ jīvati no visamaṃ, sammā jīvati no micchā, visuddhaṃ jīvati no kiliṭṭhan’ ti ājīvasampanno.
Svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno yañ ñad eva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto.
Tathā hi so bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno ti.