Type in your username and password, and press 'Log me in'...
Username:
Password:
You are here: BP HOME > Bodhisattvāvadānakalpalatā > fulltext
Bodhisattvāvadānakalpalatā

Choose languages

Choose Images, etc.

Choose languages
Choose display
  • Enable images
  • Enable footnotes
    • Show all footnotes
    • Minimize footnotes
Search-help
Choose specific texts..
    Click to Expand/Collapse Option Complete text
Click to Expand/Collapse Option§11-20
Chapter 12 hārītikādamanāvadānaṃ  duḥkhaṃ nudanti sukhasaṃpadam ādiśanti
saṃjīvayanti janatām timiraṃ haranti |
sanmānasasya kalayanti vikāsahāsaṃ
santaḥ sudhārdravadanāḥ śaśinaḥ karāś ca || 12.1 ||
(1a. ādiśanti] Ds; adiśanti δ. 1d. santaḥ] Ds; santa δ. 1d. °danāḥ] Ds; °anaḥ δ. 1d. karāś] Ds; karaś δ.) 
  | dam pa bdud rtsi'i rlan pa'i źal daṅ ri boṅ can zer dag |
| sdug bsṅal źi byed bde ba phun sum tshogs pa sbyin par byed |
| skye bo rnams ni yaṅ dag 'tsho byed rab rib 'phrog par byed |
| dam pa'i yid kyi mtsho ni rnam par rgyas śiṅ dgod par byed |1
(1a. rtsi'i rlan] G. rtsi'i brlan δ; rtsi rlan Q.) 
Chapter 12: The Taming of Hārītī  The moons, oozing nectar-streams, and their beams are beautiful.
They dispel suffering, bestow perfect happiness,
invigorate people, remove darkness,
and make the high-minded wear wide smiles. (12.1) 
bimbisāraḥ kṣiteḥ sāre
pure rājagṛhābhidhe |
sāraḥ samastabhūpānām
abhūd bhūmipuraṃdaraḥ || 12.2 ||
(2c. samasta°] Ds; samapta° δ.2d. abhūd] Ds; abhūta δ.) 
| groṅ khyer rgyal po'i khab ces pa |
| sa yi sñiṅ por gzugs can sñiṅ |
| mtha' dag sa bdag sñiṅ po ni |
| sa yi brgya byin byuṅ bar gyur |2
(2b. por] δ; po] β.) 
There was a city called Rājagṛha,
a paragon of the cities on Earth,
where there was Bimbisāra, a paragon of all kings,
the destroyer of strongholds (i.e. Indra) on Earth. (12.2) 
kṣamādhāre bhuje yasya
kṣamādhāre ca cetasi |
bāhyaḥ samastacintānām
āśu nyastabharo janaḥ || 12.3 ||
(3b. kṣamā°] Ds; kṣama°] δ. 3c. °cintānām] em.; °cittānām Ds; °cittānāṃm δ. 3c. samasta°] Ds; samapta° δ. 3d. °bharo] em.; °karo Ds δ. 3d. janaḥ] Ds; jana δ.) 
| gaṅ gi dpuṅ pa sa yi rten |
| sems ni bzod pa'i rten dag la |
| khur ni bkod pa'i skye bo rnams |
| bsam pa mtha' dag phyi rol gyur |3 
Whose arms are the supporter of the earth;
to whose patience-keeping mind,
his subject can quickly unload their burden
to become external to all worries. (12.3) 
kurvatas tyāgaśauryābhyām
āśāyāḥ paripūraṇam |
pāṇau vimuktaratnaughe
subaddho 'bhūd asigrahaḥ || 12.4 ||
(4a. śauryābhyām] Ds; sauryāṇām δ. 4a. āśāyāḥ] Ds; āśāyā δ. 4c. pāṇau] Ds; pāṇi δ.)] 
| gaṅ gi gtoṅ daṅ rtul phod kyis |
| re phyogs yoṅs su rdzogs byed ciṅ |
| lag pa rin chen tshogs la yaṅs |
| ral gri 'dzin la dam par gyur |4
(4a. gi] β; gis δ. 4b. yoṅ su] δ Q; yoṅsu G. 4c. yaṅs] β; yaṅ δ.) 
He fulfills the wishes (of his people)
with both generosity and heroism
Though his hand is cable of releasing floods of jewels,
the grip on his sword was tight. (12.4) 
kadācid abhavat tasya
viplavo nagare guruḥ |
navābhyudayasaṃjāta-
darpakāla ivākulaḥ || 12.5 ||
(5b. guruḥ] Ds; guru δ.) 
| nam źig de yi groṅ khyer du |
| ñe bar 'tshe ba lci ba byuṅ |
| mi bsrun gsar du mṅon dar bas |
| kun tu dregs skyes bźin du 'khrugs |5
(5a. yi] δ; yis β.) 
One day in his city,
a grave calamity happened,
in the same manner as confusion happens
when a parvenu breeds his pride. (12.5) 
tam āsthānasamāsīnaṃ
janacintākṛtakṣaṇam |
vyajijñapata paurajaḥ
prajānāṃ janakopamam || 12.6 ||
(6c. vyajijñapata] em.; vyajijñipata Ds δ. 6c. paurajaḥ] em.; saurājaṃ Ds, saurājana δ.) 
| skye bo'i bsam pa'i skabs phye ste |
| mdun sar yaṅ dag bźugs pa ni |
| skye dgu'i pha ltar gyur de la |
| groṅ khyer pa yi skye bos źus |6
(6b. mdun] δ; 'dun β. 6b. bźugs] δ; źugs β. 6c. dgu'i] β; rgu'i δ. 6d. bos] δ; ba'i β.) 
The townsfolk reported it to the one
sitting in the throne-room,
who, father-like to his subject, gives
them the chance to voice their concerns. (12.6) 
deva divyaprabhāvasya
niyataḥ śāsanena te |
janaḥ sadā samudro 'yaṃ
maryādāṃ nātivartate || 12.7 ||
(7a. divya°] Ds; divyi° δ.) 
| lha gcig lha yi mthu ldan pa |
| khyod kyi bka' yis dul ba yi |
| skye bo rtag tu rgya ldan 'di |
| lugs las rab tu mi 'da'o |7
(7a. gcig] δ; cig β.7d. las] β; la δ.) 
“Your majesty, the one with heavenly-splendor,
You subject, constrained by your rule,
like the (bounded) sea,
never go beyond the boundary.” (12.7) 
janasya kṛtavṛttasya
sanmārgeṇa prasarpataḥ |
upasargodgamaḥ kasmād
akasmād ayam āgataḥ || 12.8 ||
(8a. janasyāsya kṛta°] em.; yenāsya kṛta° Ds; janasyāsya prakṛtasaṃ° δ. 8b. sanmārgeṇa prasarpataḥ] Ds; sanmārge sargataḥ δ. 8c. °gamaḥ] Ds; °gamāḥ δ. 8c. kasmād] Ds; kasmad δ.) 
| dam pa'i lam nas raṅ bźin gyis |
| rab źugs skye bo 'di dag la |
| ñe bar 'tshe ba rab rgyas 'di |
| glo bur dag tu ga nas 'oṅs |8
(8c. 'tshe ba] δ; 'tshe bar β. 8d. ga] δ; gaṅ β.) 
“From where, all the sudden,
did the misfortune emerge?
It has come to your dutiful subject,
who are trudging on the right path.” (12.8) 
svadharmasaṃvṛttena hi
karmaṇā śarmaṇā nṛṇām |
sunṛpeṇa ca guhyānām
nāpatanti vipattayaḥ || 12.9 ||
(9a. hi] Ds; om. δ. 9c. sunṛpeṇa] δ; sunṛpe na Ds. 9d. nāpatanti] δ; āpatanti Ds.) 
| raṅ gi chos la źugs dga' ba'i |
| las daṅ rgyal po bzaṅ pos kyaṅ |
| sbas par gyur pa'i mi rnams ni |
| rgud pa dag tu ltuṅ ba min |9 
“Disasters should not befall
to the people concealed
by their shelter-like good king
and their fulfillment of the duties.” (12.9) 
hriyante naḥ prasūtīnāṃ
gṛhiṇīnāṃ gṛhe gṛhe |
apatyāni phalānīva
satkriyāṇām asaṃyamāt || 12.10 ||
(10a. hriya°] DsC; hṛya° D. 10a. °tīnāṃ] Ds; °tānāṃ δ. 10b. gṛhe gṛhe] em.; gṛhe δ, gṛhe kayā Ds. 10d. asaṃyamāt] Ds; asaṃyamāta δ.) 
| bdag cag rnams kyi khyim khyim du |
| sbrum ma btsas pa'i bu tsha rnams |
| bya ba legs pa'i 'bras bu dag |
| ma bsdams pa las bźin du 'phrog |10 
“The children of our pregnant wives were
taken from home to home,
like the fruits of good deeds are snatched
for the lack of restraints.” (12.10) 
kiṃ tu bhūtān na vidmas tān
māyāṃ cāpi mahīpate |
yatprabhāveṇa nīyante
kulāni nirapatyatām || 12.11 ||
(11a. bhūtān] Ds; bhūtāṃ δ. 11a. tān] Ds; tan δ. 11b. māyāṃ] Ds; māyaṃ δ. 11b. mahīpate] Ds; mahīyapī δ. 11c. °bhāveṇa] Ds; °bhāvena δ.) 
| de ci mi śes 'byuṅ po 'am |
| yaṅ na śin tu che ba'i sgyu |
| gaṅ gi mthu yis rigs dag ni |
| bu brgyud bral ba ñid du byed |11
(11b. sgyu] em.; rgyu δβ. 11d. brgyud] δ; rgyud β.) 
“Although we do not see these beings
or even any illusion, Earth-lord!
because of its power,
our families are led to childlessness.” (12.11) 
iti teṣāṃ girā bhūbhṛd
abhūt saṃkrāntatadvyathaḥ |
paraṃ duḥkhaṃ viśaty antaḥ
satāṃ kedāravārivat || 12.12 ||
(12b. abhūt] Ds; abhūta δ. 12d. kedāravāri°] Ds; kadāravaraṃ° δ.) 
| de dag tshig des sa bdag la |
| de yi gduṅ ba 'phos par gyur |
| dam pa'i naṅ du pha rol gyi |
| sdug bsṅal źiṅ la chu bźin 'jug |12
(12b. 'phos] δ; 'phoṅs β.) 
Due to their speech, to the earth-supporter
their anguish was transferred.
For the good ones, the greatest pain would fill up
their inside, like water fills up a paddy field. (12.12) 
sarvāṅgavyāpinā tena
janaduḥkhena bhūyasā |
viṣeṇevāvṛtaḥ so 'bhūd
udbhrāntahṛdayaḥ kṣaṇam || 12.13 ||
(13a. sarvāṅga] Ds; sarvāga δ. 13c. viṣeṇevāvṛtaḥ so 'bhūd] Ds; viṣaṇaivāvṛta svabhūd δ. 13d. udbhrānta°] Ds; urbhrānta° δ.) 
| yan lag kun la khyab byed pa |
| skye bo'i sdug bsṅal chen po des |
| dug gis bźin du bsgrubs pas de |
| skad cig sñiṅ ni rab 'khyam gyur |13
(13b. bo'i] δ; bo β. 13c. gis] β; gi δ.) 
Instantly, his heart became agitated
by the pain of his subject,
excessive like venom, which
pervades one’s whole body. (12.13) 
so 'bravīt kiṃ karomy atra
bhujabale vipauruṣe |
kathaṃ nāma pravartante
durlakṣyeṣu pratikriyāḥ || 12.14 ||
(14a. 'bravīt] Ds; 'bravītā δ. 14a. atra] δ; atrā° Ds. 14b. bhujabale] conj.; bhujādhīne Ds; bhūjādhini δ. 14b. vipauruṣe] Ds; vipautuṣe δ.14c. kathaṃ] Ds; kantha δ. 14d. pratikriyāḥ] em.; pratikriyā Ds δ.) 
| des smras dpuṅ pa'i dbaṅ daṅ ni |
| skyes bu min pa 'dir ci bya |
| mi mtshan pa de phyir bcos pa |
| ji ltar kho nar brtsam par bya |14
(14a. des] β; de δ. 14d. nar] δ; na β.) 
He said, “What would I do
to a bullying non-human?
For something we can’t see,
how should the remedies proceed?” (12.14) 
dinam ekaṃ vrajantv adya
bhavanto nijam āspadam |
savrataś cintayāmy eva
rakṣāṃ vaḥ prasavakṣaye || 12.15 ||
(15b. āspadam] Ds; aspada δ. 15d. rakṣāṃ] Ds; rakṣaṃ δ.) 
| khyod rnams de riṅ ñi ma gcig |
| raṅ raṅ gnas su 'gro bar byos |
| khyod kyi bu tsha 'jigs bsruṅ ba |
| brtul źugs bcas pas ṅes par bsam |15
(15c. 'jigs] β; 'jig δ.) 
“Now, gentleman, for one day,
please return to your own houses.
I promise you, I will think about how to protect you
against the disappearance of the offspring. (12.15) 
iti rājavacaḥ śrutvā
hṛṣṭāḥ pauramahattamāḥ |
jagadus taṃ samāvarjya
pūjāvyañjanam añjalim || 12.16 ||
(16a. °vacaḥ] Ds; °vacā δ. 16a. hṛṣṭāḥ] Ds; hṛṣṭaḥ δ. 16b. °māḥ] Ds; °maḥ δ. 16c. °varjya] Ds; °varja δ.) 
| de skad rgyal po'i gsuṅs thos nas |
| groṅ pa chen po mgu rnams kyis |
| mchod pa gsal byed thal mo dag |
| yaṅ dag sbyar nas de la smras |16
(16a. po'i gsuṅs] Q; ba'i gsuṅ δ; po'i gsuṅ G.) 
Having heard the King’s words,
the prominent people of the town became delighted.
with joined hands expressing veneration,
they, having bowed down to him, said, (12.16) 
deva tvadavadhānena
praṇayākarṇanena ca |
tvayi vinyastacintānāṃ
nāsmākam adhunā śramaḥ || 12.17 ||
(17b. praṇayā°] Ds; praṇaya° δ.) 
| lha gcig khyod kyi ṅes 'dzin daṅ |
| byams pa rjes su thos pas kyaṅ |
| khyod la bsam pa rnam bkod pas |
| bdag cag da ni ṅal ba med |17
(17a. gcig khyod kyi] δ; cig khyod kyis β. 17b. byams pa] β; khyams daṅ D. 17b. thos] δ; thob β. 17c. bkod pas] β; bkod pa δ.) 
Your majesty! Because of your attention
and your listen with affection,
for us there is no weariness now,
since we have entrusted our concerns to you. (12.17) 
anuddhatam udāraṃ ca
tvatprasādāvalokanam |
idam eva janasyāsya
jīvitānīva varṣati || 12.18 ||
(18b. °āvaloka°] Ds; °āvāloka° δ.) 
| khyod kyi bka' drin mi rtsub ciṅ |
| yid du 'oṅ bas rab gzigs pa |
| 'di ñid skye bo 'di dag gi |
| 'tsho ba ñid kyi char 'bab bźin |18
(18c. gi] β; ni δ. 18d. kyi] β; kyis δ.) 
Gentle and exalted,
is your gracious regard.
It is to his people
that it rains down (like a life-giving rain.) 
kiṃ punaḥ priyam etat te
pīyūṣasadṛśaṃ vacaḥ |
tāpāpahaṃ mṛdu svādu
kiṃ kiṃ na vidadhāti naḥ || 12.19 || 
| ci yaṅ khyod kyi gsuṅ 'di dag |
| bdud rtsi dag daṅ mtshuṅs śiṅ dga' |
| gduṅ ba 'phrog byed 'jam źiṅ mñen |
| ṅes kyi ci daṅ ci mi sgrub |19
(19d. ṅes kyi] β; ṅed kyis δ. 19d. sgrub] δ; bsgrub β.) 
Then how is it possible that
your nectar-like dear words,
distress-relieving, soft, and sweet,
do not accomplish? (12.19) 
kṛtī kṛtajñaḥ kāruṇya-
nidhiḥ sulabhadarśanaḥ |
labhyate bhāgyabhogyena
saujanyasaralaḥ prabhuḥ || 12.20 ||
(20a. kṛtajñaḥ kā°] Ds. kritajñaḥ ka° δ.) 
| mkhas śiṅ byas śes sñiṅ rje'i gter |
| mthoṅ ba rñed sla draṅ por gyur |
| skye bo legs pa'i rje bo ni |
| skal ba spyod pa dag gis thob |20
(20a. śes] δ; źes β. 20c. rje] δ; jo β.) 
learned, wise, the storehouse of compassion,
whose sight is easy to obtain,
reachable by the good-fortuned ones,
is the benevolent, sincere and excellent lord. (12.20) 
pīyūṣād atipeśalaḥ paricayaḥ śrāvyaṃ vacaḥ pañcamād
ācāraḥ śaradinduvṛndamahaso 'syānandasaṃdohadaḥ |
saccitte vasatāṃ satāṃ kim aparaṃ puṣpān manaḥ komalaṃ
saujanyaṃ haricandanād api paraṃ saṃtāpanirvāpaṇam || 12.21 ||
(21a. śrāvyaṃ] Ds; śravyaṃ δ. 21a. pañcamād] δ; pañcamam Ds. 21b. śaradin] Ds; śaridaṃ δ. 21c. satāṃ] Ds; sātāṃ δ. 21d. saṃtāpanirvāpaṇam] Ds; saṃtapanirvāpaṇāṃ δ.) 
| dam pa'i sems la gnas pa'i dam pa rnams ni yoṅs 'dris bdud rtsi dag pas kyaṅ |
| śin tu mñes gśin tshig ni lṅa pa bas kyaṅ mñan 'os ston zla'i 'od tshogs pas |
| spyod pa'i kun dga'i tshogs ster gźan pa ci źig yid ni me tog pas kyaṅ 'jam |
| skye bo legs pa ha ri tsandan pas kyaṅ yoṅs gduṅ mchog tu bzlog par byed |21
(21a. ni] β; kyis δ. 21b. 'os] δ; pos β. 21c. ster] δ; gter β. 21d. bzlog] β; zlog δ.) 
For the good people dwelling in the correct mind, what would be better?
His expertness is more effective than nectar,
his voice is more pleasant to hear than the fifth (kind of the stoma chant) ,
his conduct, bestowing the milk of happiness, is greater than all autumn moons,
his mind is tenderer than a flower, and his kindness is
better at relieving burning heat than yellow sandalwood. (12.21) 
ity uktvā prayayuḥ paurās
taṃ praṇamya prasādinam |
kirantas tadguṇodārā
āśākusumamālikāḥ || 12.22 ||
(22b. tam] Ds; tāṃ δ. 22b. °dinam] Ds; °dini δ. 22c. kirantas] Ds; kiṃrantas δ. 22c. °odārā] em.; °odārām Ds δ. 22d. °mālikāḥ] em.; °mālikām Ds δ.) 
| ces brjod drin daṅ ldan de la |
| phyag 'tshal de yi yon tan ni |
| yid 'oṅ me tog 'phreṅ ba dag |
| phyogs su 'grems śiṅ groṅ pa soṅ |22
(22c. 'oṅ] δ; 'oṅs β.) 
The citizens, having said so,
bowed to the soothing one and took leave.
With raised morale,
they scattered like pieces from a garland. (12.22) 
rājāpi nagare kṛtvā
bhūtapūjāvidhikramam |
śāntisvastikasaṃbhāraṃ
cakāra niyatavrataḥ || 12.23 ||
(23a. kṛtvā] Ds; kṛtva δ. 23b. bhūta°] Ds; bhuta° δ. 23d. cakāra] Ds; cakrara δ.) 
| rgyal po yis kyaṅ groṅ khyer du |
| 'byuṅ po mchod pa'i cho ga'i rim |
| byas nas źi daṅ śis pa yi |
| tshogs kyis ṅes pa'i brtul źugs byas |23
(23c. yi] δ; yis β. 23d. kyis] δ; kyi β.) 
The king in the city,
true to his vow, performed
the ritual procedure of worshiping the beings,
which should bring about peace and good fortune. (12.23) 
yakṣī hārītikā nāma
bālakān puravāsinī |
haratīti sa śuśrāva
puradevatayoditam || 12.24 ||
(24a. hārītikā] Ds; hāritikā δ.) 
| 'phrog ma źes pa'i gnod sbyin mo |
| groṅ khyer gnas pa'i byis pa rnams |
| 'phrog ces groṅ khyer lha dag gis |
| brjod pa de yis thos par gyur |24
(24b. gnas pas] em. gnas pa'i δβ.) 
“There is an ogress called Hārītī,
she dwells in the city and snatches children.”
Thus he heard the words
proclaimed by the city goddess. (12.24) 
tataḥ paurajanaiḥ sārdhaṃ
sāmātyaḥ pṛthivīpatiḥ |
kalandakanivāsākhye
sthitaṃ veṇuvanāśrame || 12.25 ||
(25a. paurajanaiḥ] Ds; porajanyaiḥ δ. 25d. °āśrame] Ds; °āśramai δ.) 
| de nas sa bdag blon daṅ bcas |
| groṅ khyer skye bos lhan cig tu |
| ka lan da ka'i gnas źes pa |
| 'od ma'i tshal gyi gnas bźugs pa |25
(25c. da] δ; ta β.) 
The lord of the earth together
with his minister and the citizens
went to the one living the hermitage Bamboo Grove
in a place called Kalandakanivāsa. (12.25) 
bhagavantaṃ yayau draṣṭuṃ
sugataṃ doṣaśāntaye |
sarvaduḥkhajvarāyāsa-
juṣām akaṭukauṣadham || 12.26 ||
(26b. °śāntaye] Ds; °vāntaye δ.) 
| sdug bsṅal rims gyis gduṅ ba dag |
| bsten pa kun gyi mi tsha'i sman |
| bde bar gśegs pa bcom ldan 'das |
| skyon rnams źi slad blta ru soṅ |26
(26a. rims] em.; rim δβ.26d. blta] δ; lta β.) 
They went to see the Bhagavan,
the Sugata for the calming of the afflictions.
He is the non-bitter medicine
to those who are undergoing weariness and fever of all pain. (12.26) 
taṃ dṛṣṭvā nṛpatir dūrāt
praṇamya priyadarśanam |
upaviśyāgratas tasmai
pauraduḥkhaṃ nyavedayat || 12.27 ||
(27a. dūrāt] Ds; durāt δ.) 
| mthoṅ ba dga' ste mi bdag gis |
| riṅ nas mthoṅ nas phyag 'tshal te |
| mdun du 'khod nas de la ni |
| groṅ khyer pa yi sdug bsṅal smras |27
(27a. ste] δ; de β.) 
The king from afar, having seen him,
bowed to the pleasant sight.
Having entered into his presence,
he relayed the suffering of the townsfolk. (12.27) 
bhagavān api vijñāya
paurāṇāṃ saṃtatikṣayam |
cintāniścalatāṃ kṣipram
uvāha karuṇānidhiḥ || 12.28 ||
(28c. °niścalatāṃ] δ; °niścañcalaḥ Ds. 28c. uvāha] em.; uvahā δ; uvāca Ds.) 
| groṅ khyer pa yi brgyud dag ni |
| ñams pa mkhyen nas sñiṅ rje'i gter |
| bcom ldan 'das kyaṅ myur bar ni |
| thugs ni g.yo ba med ñid 'dzin |28 
The Bhagavan—the storehouse of compassion—
having recognized
the loss of bloodline of the townsfolk,
his mind quickly gained its composure. (12.28) 
sa visṛjya jagadbandhuḥ
sanṛpaṃ pauramaṇḍalam |
pātracīvaram ādāya
yayau yakṣīniketanam || 12.29 ||
(29b. paura°] Ds; saura° δ. 29c. ādāya] Ds; adāya δ. 29d. yakṣī°] Ds; yakṣi° δ.) 
| 'gro ba'i dkyil 'khor mi bdag daṅ |
| bcas pas bskul nas 'gro ba'i gñen |
| de ni lhuṅ bzed chos gos bzuṅ |
| gnod sbyin mo yi khaṅ par gśegs |29 
He, the friend of the worldly beings,
having left the king accompanied by his townsfolk,
picked up his alms-bowl and robe,
and went to the ogress’ house. (12.29) 
tayā virahitaṃ prāpya
tadgṛhaṃ bhagavān jinaḥ |
priyaṃkarākhyatatputraṃ
nināyaikam adarśanam || 12.30 ||
(30c. °ākhya°] δ; °ākhyaṃ Ds.) 
| de yis dben pa de yi ni |
| khyim du bcom ldan rgyal bas byon |
| dga' byed ces pa de yi bu |
| gcig ni snaṅ ba min par mdzad |30 
Bhagavan, the conqueror, having reached
her house when she was away,
He made one of her sons,
Priyaṃkara by name, invisible. (12.30) 
yāte bhagavati kṣipraṃ
yakṣī svagṛham āgatā |
prabhūtaputrā nāpaśyat
priyaṃ putraṃ priyaṃkaram || 12.31 ||
(31a. bhagavati] Ds; bhagavate δ. 31b. yakṣī] Ds; yakṣi δ. 31b. āgatā] Ds; agatā δ. 31c. °putrā] Ds δ; *°putrān Ś. 31c. nāpaśyat] Ds; nāpaśya δ. 31d. dga' ni] em.; dag ni δβ.) 
| bcom ldan gśegs nas gnod sbyin mo |
| myur bar raṅ khyim 'oṅs pa yis |
| rab maṅ bu las dga' ba'i bu |
| dga' byed dga' ni mthoṅ ma gyur |31
(31d. dga' ni] em.; dag ni δβ.) 
After the Bhagavan had gone,
The ogress soon returned to her home.
Among her many sons, she did not
spot her favorite son Priyaṃkara. (12.31) 
tam īkṣamāṇā vivaśā
hṛtavatseva dhenukā |
babhrāma saṃbhramodbhrāntā
sā janeṣu vaneṣu ca || 12.32 ||
(32b. hṛta°] Ds; kṛta° δ. 32c. °odbhrātā] Ds; °ottrāntā δ.) 
| de ni 'tshol źiṅ rmoṅs bcas pas |
| drus ma be'u stor ba bźin |
| 'jig rten daṅ ni nags rnams kyaṅ |
| riṅs par rab 'khrul de yis bskor |32
(32a. 'tshol] δ; tshol β. 32d. par] β; pa δ.) 
Searching for him despairingly,
like a milch cow lost her calf,
she roamed about, demented and shaken,
both in the settlements and wilderness. (12.32) 
hā priyaṃkara hā putra
kva nu paśyāmi te mukham |
iti pralāpinī tāraṃ
niḥśeṣāḥ sā yayau diśaḥ || 12.33 || 
| kye hud dga' byed kye hud bu |
| khyod kyi bźin ni gar mthoṅ na |
| źes pa che bar rab sgrogs śiṅ |
| de ni ma lus phyogs su soṅ |33 
“Hey, my son Priyaṃkara,
where can I see your face?”
Howling out loudly,
she went in all directions. (12.33) 
sā vicintyāśu sarvāśā
nirāśā putradarśane |
krośantī parvatadvīpa-
samudravalayaṃ yayau || 12.34 ||
(34a. vicintyāśu] δ; vicityāśu Ds. 34a. °āśā] Ds; °āsā δ. 34b. nirāśā] Ds; niraśā δ. 34c. kro] Ds; kre δ. 34c. parvatadvīpa°] em. parvatadvīpaṃ Ds; sarvatadvipa° δ.) 
| de yis phyogs kun mgyogs btsal nas |
| bu ni mthoṅ re med pa yis |
| mya ṅan byed ciṅ ri daṅ gliṅ |
| rgya mtsho'i dkyil 'khor dag tu soṅ |34
(34a. yis] δ; yi β.) 
Having rapidly searched in every direction,
desperate for a look of her son,
weeping, she went to the circle
of mountains, islands, and seas. (12.34) 
martyabhūmim atikramya
ghoreṣu narakeṣu sā |
svargoddeśeṣv aśeṣeṣu
vimānodyānaśāliṣu || 12.35 ||
(35b. sā] Ds; sa δ. 35b. narakeṣu em.; nagareṣu Ds δ. 35c. aśeṣeṣu] Ds; aśikṣeṣu δ. 35d. skyed tshal gnas] δ; bskyed tshal dang β.) 
| mi yi sa las 'das nas ni |
| 'jigs su ruṅ ba'i groṅ khyer daṅ |
| mtho ris phyogs ni ma lus pa |
| gźal yas khaṅ daṅ skyed tshal gnas |35 
She traversed the human realm,
to the terrible hells,
all the heavens high up,
full of the divine mansions with gardens. (12.35) 
śrāntā kvacin na viśrāntā
yatinī praṇiyātinī |
putram anviṣya nāpaśyal
lokapālapureṣu ca || 12.36 ||
(36a. śrāntā] Ds; śrānta δ. 36b. yatinī praṇiyātinī] δ; yakṣiṇī prāṇighātinī Ds. 36c. nāpaśyal] Ds; nāpaśyata δ.) 
| 'jig rten skyoṅ ba'i groṅ khyer du'aṅ |
| ṅal źiṅ gaṅ du'aṅ ṅal mi gso |
| phyogs ni 'tshol źiṅ rab soṅ ste |
| btsal yaṅ bu ni rñed ma gyur |36
(36a. du'aṅ] δ; du β. 36b. gso] δ; so β. 36c. phyogs ni 'tshal] δ; phyag ni 'tshal β.) 
Exhausted yet resting nowhere,
the life-taking ogress
looked for her son but could not spot him
in the cities of world-protectors. (12.36) 
kuberasyātha vacasā
gatvā ca sugatāśramam |
bhagavantaṃ viyogārta-
śaraṇyaṃ śaraṇaṃ yayau || 12.37 ||
(37c. °ārta°] em. °ārtā Ds; °atta° δ.) 
| de nas lus ṅan tshig gis ni |
| bde bar gśegs pa'i gnas soṅ ste |
| bcom ldan skyabs su 'os pa la |
| 'bral bas gzir ba skyabs su soṅ |37 
Thus, on Kubera’s advice,
she went to Sugata’s hermitage,
and sought refuge with the one who is
the shelter for those distressed by separation. (12.37) 
tayā tadduḥkhavṛttāntaṃ
sa niśamya niveditam |
tām avocata śocantīṃ
kiṃcitsmitasitādharaḥ || 12.38 ||
(38a. °vṛttāntaṃ] Ds; °vṛttaṃtaṃ δ; 38c. śocantīṃ] Ds; śocintāṃ δ.) 
| der ni de yis raṅ spyod mtha' |
| ṅes par bśad pa des gsan nas |
| cuṅ zad 'dzum gyis dkar ba'i mchus |
| mya ṅan can ma der bka' stsal |38
(38a. raṅ] δ; rab β. 38b. pa des] δ; pas de β. 38c. gyis] β; gyi δ.) 
Having heard the account
of her sorrow reported by her,
He, with a smile showing his teeth on his lips,
addressed the suffering one. (12.38) 
hārīti tava putrāṇāṃ
santi pañcaśatāny aho |
iyatī kiṃ viyogārtir
ekasminn eva hārite || 12.39 ||
(39a. tava] Ds; tavaḥ δ. 39c. iyatī] em. iyati δ. 39d. hārite] em. hāriti δ.) 
| 'phrog ma khyod la bu dag ni |
| kye ma brgya phrag lṅa dag yod |
| gcig ñid kho na stor ba la |
| 'di sñed bral ba'i sdug bsṅal ci |39
(39a. dag] δ; rnams β. 39b. dag] δ; rnams β. 39d. bral] δ; 'bral β.) 
Hārītī! Alas! you have
five hundred sons,
So much is the pain of separation
when just one is taken (away from you)! (12.39) 
iti tenoktam ākarṇya
yakṣī duḥkhakṣatāvadat |
putralakṣe 'pi bhagavan
sahyā naikasutakṣatiḥ || 12.40 ||
(40a. ākarṇya] Ds; ākarṇṇya δ. 40b. duḥkha°] Ds duḥkhā°] δ. 40d. °suta°] Ds; °putra° δ.) 
| źes des bka' stsal sdug bsṅal gyis |
| ñams pa gnod sbyin mos thos smras |
| bu 'bum yod kyaṅ bcom ldan 'das |
| bu gcig brlag pa yoṅs mi bzod |40
(40d. pa yoṅs] δ; par yoṅ β.) 
Having heard what he had said,
the pain-harrowed ogress replied,
“Even I have a hundred thousand sons,
Bhagavan! I cannot stand losing one. (12.40) 
putrāt priyataraṃ nānyat
kiṃ duḥkhaṃ tatkṣayāt param |
putravān eva jānāti
putrasnehaviṣavyathām || 12.41 ||
(41a. putrāt pri°] Ds; putrāta pi° δ. 41b. param] Ds; aparam δ.) 
| bu las mchog dga' gźan na med |
| bu chags dug gis gduṅ ba ni |
| de brlag las gźan sdug bsṅal ci |
| bu daṅ ldan pa kho nas śes |41 
“Nothing else is dearer than a son.
No pain is like the loss of him.
Only the person with a son can knows
the poison-like torture that is the love of a son.” (12.41) 
sahajaiva sutaprītir
akāraṇanibandhanā |
malino vikalaḥ kṣīṇaḥ
kasya nendusamaḥ sutaḥ || 12.42 ||[(42c. vikalaḥ] Ds; vikala δ.) 
| rgyu med ṅes par bsdams pa yis |
| bu yis dga' ba lhan skyes ñid |
| ma tshaṅ rid daṅ dri ma can |
| su yi bu ni zla mi mtshuṅs |42
(42a. bsdams pa yis] β; gdams pa yi δ. 42b. bu yis dga'] δ; bu yi dge β.) 
“The innate joy in a son,
is binding with no reason.
whose son, (no matter how) dirty, impaired, or infirm,
is not like a moon?” (12.42) 
iti yakṣavadhuvākyaṃ
śrutvā vātsalyavihvalam |
bhūtānukampī bhagavān
sasmitas tām abhāṣata || 12.43 ||
(43b. vātsalya°] Ds; vatsalya δ. 43d. tām] Ds; tāy δ.) 
| de skad gnod sbyin chuṅ ma'i tshig |
| mñes gśin gyis 'khrugs gsan gyur nas |
| bcom ldan 'byuṅ po la brtse bas |
| 'dzum bcas de la bka' stsal pa |43
(43a. ma'i] β; mi'i δ. 43b. gsan] δ; nas β.) 
Having heard the words from the ogress’ wife,
perturbed by her child-loving,
The Bhagavan, who take pity on spirits,
told her with a smile, (12.43) 
śoko 'yaṃ bahuputrāyā
yady ekavirahe tava |
hṛte tvayaikavatsānāṃ
putrake kīdṛśī vyathā || 12.44 ||
(44b. eka°] Ds; ekā° δ. 44c. °vatsānāṃ] Ds; °vatpānāṃ δ. 44d. putrake] D; putrage C; putraike Ds; 44d. kīdṛśī] Ds; kīṃdṛśī δ.) 
| khyod kyi bu ni maṅ po las |
| gal te gcig bral mya ṅan 'di |
| bu gcig rnams kyi bu khyod kyis |
| phrogs pa'i gduṅ ba ci źig 'dra |44 
“If one of your many sons is missing,
you have such grief,
When the boy of single-child mothers taken away by you,
what kind of distress is that (for them)?” (12.44) 
tvaṃ praviśya sadā gehaṃ
strīṇāṃ putram alakṣitā |
aśnāsi putramātāpi
vyāghrīva mṛgaśāvakān || 12.45 ||
(45b. strī°] Ds; stri° δ. 45b. °m alakṣitā] Ds; °nālakṣitā δ. 45c. aśnāsi] Ds; aśanāsi δ. 45c. putra°] Ds; putraṃ δ.) 
| rtag tu khyim du ma mthoṅ bar |
| khyod źugs bud med rnams kyi bu |
| bu yi mas kyaṅ stag mo yis |
| ri dvags rnams kyi bu bźin zos |45 
“Having constantly invaded the homes
of those women without being noticed,
even though you, a mother of sons, eat their sons,
just like a tigress eats fawns." (12.45) 
yena yena svadehasya
duḥkhaṃ yāty upabhogatām |
na tat parasya kurvīta
samāno 'nubhavaḥ śucām || 12.46 ||
(46b. upa°] Ds; usa° δ. 46d. samāno 'nubhavaḥ] Ds; saṃmānan nobhava δ.) 
| raṅ gi lus la gaṅ gaṅ gis |
| sdug bsṅal ñer spyod ñid 'gyur ba |
| mya ṅan ñams myoṅ mtshuṅs pas na |
| de ni gźan la bya ba min |46
(46a. gaṅ gis] β; gaṅ gi δ.) 
“once one in the same position tastes that grief,
she would not inflict it on others,
for one is able to experience
the (exactly same) pain (inflicted) on oneself” (12.46) 
tvaṃ buddhadharmasaṃghānāṃ
trīṇi śikṣāpadāni cet |
gṛhṇāsi hiṃsāvimukhī
tat prāpnoṣi priyaṃ sutam || 12.47 ||
(47a. °dharma°] Ds; °dharmma° δ. 47b. °padāni] Ds; °sadāni δ. 47c. gṛhṇā. 47d. tat] Ds δ; *taṃ Ś. 
| saṅs rgyas chos daṅ dge 'dun gyi |
| bslab pa'i gźi gsum gal te khyod |
| 'dzin ciṅ 'tshe las phyir ldog na |
| dga' ba'i bu de khyod kyis 'thob |47
(47a. gyi] δ; gyis β.) 
“If you, turning away from violence,
take the three (refuges)
—Buddha, Dharma, and Samgha—and the three precepts,
you can take back your precious son.” (12.47) 
ity uktā sā bhagavatā
prāptaśikṣāpadā tataḥ |
hiṃsāvirāmāt taṃ gatvā
putraṃ prāpa priyaṃkaram || 12.48 ||
(48a. uktā] Ds; uktva δ. 48b. prāpta°] Ds; prasthi° δ. 48c. taṃ gatvā] Ds; taṃ gantuṃ δ.) 
| de skad bcom ldan gyis bka' stsal |
| de yis bslab gźi bzuṅ de nas |
| 'tshe ba spaṅs las dga' byed bu |
| de yis byin nas thob par gyur |48 
Told so by the Bhagavan,
she took the precepts.
giving up killing, she went to him,
and retrieved her son Priyaṃkara. (12.48) 
tasyāḥ prāgjanmavṛttāntaṃ
tasyāḥ karmaphalānvayam |
bhikṣubhir bhagavān
pṛṣṭas tadvṛttāntam abhāṣata || 12.49 ||
(49a. tasyāḥ prāgjanmavṛttāntaṃ] Ds; tat prāgjanmavṛttāntān taṃ δ. 49b. tasyāḥ] Ds; tasyaḥ δ.) 
| de yi skye ba sṅa ma yi |
| spyod mtha' las kyi rjes 'gro de |
| dge sloṅ gis dris bcom ldan gyis |
| spyod pa'i mtha' de bka' stsal pa |49 
The Bhagavan, questioned by the monks,
told her (pastlife) story.
“Her karmic fruition ensued from
the conduct of her former life.” (12.49) 
purāsminn eva nagare
paurāḥ ke 'py upabhoginaḥ |
parvatodyānam āyātāś
cikrīḍur nartavādite || 12.50 ||
(50b. °bhoginaḥ] Ds; °bhogina δ. 50c. parvato°] Ds; sarvato δ. 50c. °odyānam āyātāś] conj.; °odyānam ālāyāṃ Ds; °odyānayātāyāṃ δ. 50c. cikrīḍur] em.; vijahrur Ds; vijahma δ. 50c. °vādite] em. °nādinā Ds; °vāditeḥ δ.) 
| sṅon tshe groṅ khyer 'di ñid du |
| groṅ pa kha cig loṅs spyod can |
| ri daṅ skyed mos tshal 'gro źiṅ |
| gar daṅ rol mos rnam par rtse |50 
In the past, in this very city,
some of the reveling townsfolk,
went to a garden in the hills,
amusing themselves with song and dance. (12.50) 
atha tena pathā kāpi
gopā kāntā ghanastanī |
mathitaṃ paṇyam ādāya
hariṇākṣī samāyayau || 12.51 ||
(51b. gopā kāntā] δ; gopakāntā Ds.) 
| de nas lam der ba rdzi yi |
| mdzes ma su źig nu rgyas śiṅ |
| ri dvags mig ldan dar ba dag |
| khyer nas 'tshoṅ du yaṅ dag 'oṅs |51 
At the time, one the way,
a doe-eyed girl approached,
carrying butter milk to be bartered,
who was a buxom herdswoman. (12.51) 
garbhabhārālasagatiḥ
prakṛtyā gajagāminī |
sā śanair upasarpantī
saspṛhaṃ tān vyalokayat || 12.52 ||
(52a. °bhārālasa°] Ds; °bharālasa° δ. 52b. prakṛtyā] em. pratyuptā Ds δ. 52b. °gāminī] Ds; °gāmini δ. 52c. sā] Ds; pa δ. 52c. °r upa°] Ds; °r ūpa° δ. 52d. tān] Ds; tāna δ.) 
| raṅ bźin gyis ni glaṅ po'i 'gros |
| mṅal khur le lor bgrod ldan ma |
| de yi dal bus ñer bgrod ciṅ |
| chags bcas de dag rnams la bltas |52 
With languid gait of pregnant woman,
naturally having an elephant-like walk,
she was slowly hobbling on,
(yet) looking at them vivaciously. (12.52) 
tasyā vanamṛgīmugdhair
avadagdhair vilokanaiḥ |
asaṃvṛtābhilāṣārdrais
te 'pi sotkaṇṭhatāṃ yayuḥ || 12.53 ||
(53b. avadagdhair] δ; āvadagdhā Ds. 53c. asaṃvṛtābhilāṣārdrais] em.; asaṃvṛttā vilāsādrais Ds; asaṃvṛttā lāṣārdrai δ. 53d. te 'pi] Ds; pi δ.) 
| nags kyi ri dvags ltar mdzes ma |
| yid 'oṅ ma de'i lta tshul ni |
| mṅon 'dod ma bsgribs brlan pa des |
| de dag rnams kyaṅ sred ldan gyur |53 
Because of her burning glances,
artless like forest does,
wet with unrestrained desire,
they went to a state of longing. (12.53) 
sā tair nimantritā tatra
madanakṣībatāṃ gatā |
hāritaṃ sahasā śīlaṃ
na viveda pramādinī || 12.54 ||
(54a. sā] Ds; pā δ. 54a. tatra] Ds; tra δ. 54c. °taṃ sahasā] Ds; °tāṃ sahāsā δ.) 
| 'dod pas myos pa ñid gyur ciṅ |
| ṅaṅ tshul 'phral la ñams pa dag |
| ma rig bag med pa de ni |
| de dag rnams kyis der don gñer |54 
Thus, invited by them, she
having gone to a state of drunkenness with her passion.
She, inebriated, was not aware
of her sudden loss of virtue. (12.54) 
tatas teṣu prayāteṣu
tadā tasyā ratiśramāt |
papāta saha dhairyeṇa
garbhaḥ kopād ivāruṇaḥ || 12.55 ||
(55b. tadā] Ds; δ om. 55b. °śramāt] Ds; śramata δ. 55d. garbhaḥ] Ds; garbha δ.) 
| de nas de dag rab soṅ tshe |
| chags pas ṅal nas de yi mṅal |
| khros pas dmar por gyur pa bźin |
| brtan pa daṅ ni lhan cig lhuṅ |55 
Then when they left,
because of the fatigue from her revels,
red as if with anger, the fetus
fell to the ground suddenly. (12.55) 
atrāntare samāyantaṃ
tatpuṇyais tena vartmanā |
pratyekabuddhaṃ sādrākṣīt
kāyacittaprasādanam || 12.56 ||
(56a. samāyantaṃ] em.; samāyātaṃ Ds δ.) 
| skabs der de yi bsod nams kyis |
| lam de nas ni raṅ saṅ rgyas |
| lus daṅ sems ni rab daṅ ba |
| legs par 'oṅ ba de yis mthoṅ |56
(56d. yis] δ; yi β.) 
Walking, as a result of her merit,
she saw and bumped into
an approaching Pratyekabuddha,
bringing peace her body and mind. (12.56) 
sāsmai mathitamūlyāptam
āmrāṇāṃ śatapañcakam |
dūrāt praṇāmavinatā
manasaiva nyavedayat || 12.57 ||
(57b. āmrā°] Ds; amrā° δ.) 
| dar ba'i rin gyis thob pa yi |
| a mra lṅa brgya de yis ni |
| riṅ nas phyag 'tshal rnam btud nas |
| yid ñid kyis ni de la phul |57
(57c. rnam] δ; rnams β.) 
Having bowed down to him from afar,
she offered him five hundred mangos
obtained with the price of buttermilk,
with her (devout) mind. (12.57) 
tataḥ puṇyarddhimaty asmin
jātā yakṣakule 'dhunā |
jātam āmrārpaṇenāsyāḥ
putrāṇāṃ śatapañcakam || 12.58 ||
(58a. tataḥ] Ds; tatra δ. 58a. °arddhi°] Ds; °āṛddhi° δ. 58c. °syāḥ] Ds; °pya δ.) 
| bsod nams de las gnod sbyin rigs |
| rdzu 'phrul ldan 'dir da lta skyes |
| a mra phul bas 'di la bu |
| lṅa brgya dag ni skyes par gyur |58 
Now she has been born into an ogre clan,
for her merit has increased because of the Pratyekabuddha.
With her offering of mangos, five hundred sons
have been born to her. (12.58) 
hiṃsāvatī pāpatyāgā
śīlavismaraṇāt param |
pratyekabuddhapraṇateḥ
prāptaśikṣāpadādya sā || 12.59 ||
(59a. pāpa°] Ds; papa° δ; *pati° Ś. 59a. °tyāgā] em.; °tyāgāt Ds; °tyāga δ. 59d. prāpta°] Ds; prāptā° δ.) 
| ṅaṅ tshul brjed nas bdag po dag |
| btaṅ bas 'tshe ba ldan gyur sṅon |
| raṅ saṅs rgyas la phyag 'tshal bas |
| de yis bslab gźi de riṅ thob |59 

The violent one has deserted evil,
rather than forgetting her virtue.
Due to her bowing to a Pratyekabuddha,
now she obtained the precepts. (12.59) 
iti vividhavipākaṃ karmatantraṃ vicitraṃ
kim api sa kathayitvā tatra yakṣāṅganāyāḥ |
kalitakuśalasetuḥ saṃbhavābdhau janānām
akṛtasukṛtacittaḥ sarvalokasya śāstā || 12.60 ||
(60b. kathayitvā] Ds; kathayitrā δ. 60d. °cittaḥ] em. °cittaṃ Ds δ.) 
| de skad der ni gnod sbyin mo yi las kyi rgyu ci yaṅ |
| rnam maṅ rnam smin rnam par bkra ba dag ni bka' stsal nas |
| 'jig rten kun gyi legs byas bsam byas ston pa de yis ni |
| skye bo rnams kyi srid pa'i mtsho la dge ba'i zam stegs mdzad |60
(60a. kyi] δ. las β. 60b. rnam par] δ; β om. 60c. bsam] β; bsams δ.) 
The diverse karmic threads with various kinds of (karmic) ripening,
has been told by him through the case of the ogress.
He, who has built a bridge to well-being for the people in the ocean of existence,
mindful of what is not done and what is well done, is the teacher of the whole world. (12.60) 
iti kṣemendraviracitāyām bodhisattvāvadānakalpalatāyāṃ hārītikādamanāvadānaṃ trayodaśapallavaḥ ||
(°sattvā°] Ds; °satvā° δ. hārītikā°] Ds; harītakā° δ. trayodaśa°] δ; nāma dvādaśaḥ Ds.) 
| ces pa dge ba'i dbaṅ pos byas pa'i byaṅ chub sems dpa'i rtogs pa brjod pa dpag bsam gyi 'khri śiṅ las 'phrog ma'i rtogs pa brjod pa'i yal 'dab ste bcu gsum pa'o || || 
This is the “Avadāna of the Taming of Hārītī,” the 13th sprig from the Wish-fulfilling Vines of the Avadāna of the Bodhisattva composed by Kṣemendra. 
Enhet: Det humanistiske fakultet   Utviklet av: IT-seksjonen ved HF
Go to Wiki Documentation