4. "‘Jāti-paccayā jarā-maraṇan ti" iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ, tad Ānanda iminā p’ etaṃ pariyāyena veditabbaṃ yathā jāti-paccayā jarā-maraṇaṃ.
Jāti va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathīdaṃ devānaṃ vā devattāya, gandhabbānaṃ vā gandhabbattāya, yakkhānaṃ vā yakkhattāya, bhūtānaṃ vā bhūtattāya, manussānaṃ vā manussattāya, catuppadānam vā catuppadattāya, pakkhīnaṃ vā pakkhattāya, siriṃsapānaṃ vā siriṃsapattāya, tesaṃ tesaṃ va hi Ānanda sattānaṃ tathattāya jāti nābhavissa, sabbaso jātiyā asati jāti-nirodhā api nu kho jarā-maraṇaṃ paññāyethāti?' ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Tasmāt ih’ Ānanda es’ eva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jarā-maraṇassa, yadidaṃ jāti.