tad yathā mahāpatha ātata ubhau grāmau gacchatīmaṃ cāmuṃ caivam evaitā ādityasya raśmaya ubhau lokau gacchantīmaṃ cāmuṃ ca |
amuṣmād ādityāt pratāyante tā āsu nāḍīṣu sṛptāḥ |
ābhyo nāḍībhyaḥ pratāyante te ’muṣminn āditye sṛptāḥ ||
2. As a very long highway goes to two places, to one at the beginning, and to another at the end, so do the rays of the sun go to both worlds, to this one and to the other. They start from the sun, and enter into those arteries; they start from those arteries, and enter into the sun.
tasyādhyātmaṃ nāḍībhiḥ kathaṃ saṃbandha ityatra dṛṣṭāntamāha-tattatra yathā loke mahānvistīrṇaḥ panthā mahāpatha ātato vyāpta ubhau gacchatīmaṃ ca saṃnihitamamuṃ ca viprakṛṣṭaṃ dūrasthamevaṃ yathā dṛṣṭānto mahāpatha ubhau grāmau praviṣṭa evamevaitā ādityasya raśmaya ubhau lokāvamuṃ cā’dityamaṇḍalamimaṃ ca puruṣaṃ gacchantyubhayatra praviṣṭāḥ | yathā mahāpathaḥ | katham | amuṣmādādityamaṇḍalātpratāyante saṃtatā bhavanti | tā adhyātmamāsu piṅgalādivarṇāsu yathoktāsu nāḍīṣu sṛptā gatāḥ praviṣṭā ityarthaḥ | ābhyo nāḍībhyaḥ pratāyante pravṛttāḥ santānabhūtāḥ satyaste ’muṣmin | raśmīnāmubhayaliṅgatvātta ityucyante || 2 ||