You are here: BP HOME > TLB > Mahāvyutpatti with sGra sbyor bam po gñis pa > fulltext
Mahāvyutpatti with sGra sbyor bam po gñis pa

Choose languages

Choose images, etc.

Choose languages
Choose display
  • Enable images
  • Enable footnotes
    • Show all footnotes
    • Minimize footnotes
DiacriticaDiacritica-helpSearch-help
ā ī ū
ñ
ś ź
š č ǰ γ    
Note on the transliteration:
The transliteration system of the BP/TLB is based on the Unicode/UTF-8 system. However, there may be difficulties with some of the letters – particularly on PC/Windows-based systems, but not so much on the Mac. We have chosen the most accepted older and traditional systems of transliteration against, e.g, Wylie for Tibetan, since with Unicode it is possible, in Sanskrit and Tibetan, etc., to represent one sound with one letter in almost all the cases (excepting Sanskrit and Tibetan aspirated letters, and Tibetan tsa, tsha, dza). We thus do not use the Wylie system which widely employs two letters for one sound (ng, ny, sh, zh etc.).
 
Important:
We ask you in particular to note the use of the ’ apostrophe and not the ' representing the avagrāha in Sanskrit, and most important the ’a-chuṅ in Tibetan. On the Mac the ’ is Alt-M.
 
If you cannot find the letters on your key-board, you may click on the link "Diacritica" to access it for your search.
Choose specific texts..
    Click to Expand/Collapse Option Complete text
Click to Expand/Collapse OptionTitle
Click to Expand/Collapse OptionPreface
Click to Expand/Collapse Option§1-20
Click to Expand/Collapse Option§21-40
Click to Expand/Collapse Option§41-60
Click to Expand/Collapse Option§61-80
Click to Expand/Collapse Option§81-100
Click to Expand/Collapse Option§101-120
Click to Expand/Collapse Option§121-140
Click to Expand/Collapse Option§141-160
Click to Expand/Collapse Option§161-180
Click to Expand/Collapse Option§181-200
Click to Expand/Collapse Option§201-220
Click to Expand/Collapse Option§221-240
Click to Expand/Collapse Option§241-260
Click to Expand/Collapse Option§261-280
Click to Expand/Collapse Option§281-283
Click to Expand/Collapse OptionColophon
cakravartirājānaḥ 
’khor los sgyur ba’i rgyal po rgyud kyi miṅ la 
轉輪王 
 
 
 
mahāsaṃmataḥ 
maṅ pos bkur ba 
多敬; 大平等王 
 
 
 
rocaḥ 
’od mdzes 
妙光 
 
 
 
kalyāṇaḥ 
dge ba 
善 
 
 
 
varakalyāṇaḥ 
dge mchog 
勝善 
 
 
 
upoṣadhaḥ 
gso sbyoṅ ’phags 
勝修 
 
 
 
mūrdhataḥ (mūrdhajātaḥ) 
spyi bo skyes 
頂生 
 
 
 
māndhātaḥ 
ṅa las nu 
我行; 自乳 
 
 
 
cāruḥ 
mdzes pa 
微妙 
 
 
 
upacāruḥ 
ñe mdzes 
近妙; 最妙 
 
 
 
cārumantaḥ 
mdzes ldan 
具妙 
 
 
 
muciḥ 
btaṅ ba 
捨 
 
 
 
muclindaḥ 
btaṅ gzuṅ 
持施; 施持 
 
 
 
śakuniḥ 
śa ku ni 
沙孤尼 
 
 
 
mahāśakuniḥ 
śa ku ni chen po 
大沙孤尼 
 
 
 
kuśaḥ 
ku śa 
吉祥草; 孤沙 
 
 
 
upakuśaḥ 
ñe ba’i ku śa 
近吉祥草; 優波孤沙 
 
 
 
mahākuśaḥ 
ku śa chen po 
大吉祥草; 大孤沙 
 
 
 
sudarśanaḥ 
legs mthoṅ 
妙見 
 
 
 
mahāsudarśanaḥ 
legs mthoṅ chen po 
大妙見 
 
 
 
vāmakaḥ 
gnod sel 
除害 
 
 
 
aṅgirāḥ 
śes ldan 
具力 
 
 
 
bhṛguḥ 
ṅan spoṅ 
棄惡 
 
 
 
meruḥ 
lhun po 
高大; 妙高 
 
 
 
nyaṅkuḥ 
ṅes ’gro 
決行 
 
 
 
praṇādaḥ 
rab tu sgra sgrags 
極哮吼 
 
 
 
mahāpraṇādaḥ 
rab tu sgra sgrags chen po 
極大哮吼 
 
 
 
śaṅkaraḥ 
bde byed 
作樂 
 
 
 
diśāṃpatiḥ (viśāṃpatiḥ) 
phyogs bdag 
方生 
 
 
 
sureṇuḥ 
rdul bzaṅ 
妙塵 
 
 
 
bharataḥ 
rgyas byed 
作滿 
 
 
 
mahādevaḥ 
lha chen po 
大神; 大天 
 
 
 
nemiḥ 
mu khyud 
輻輞 
 
 
 
bhīmaḥ 
’jigs byed 
作怖 
 
 
 
bhīmarathaḥ 
’jigs byed śiṅ rta 
作怖車 
 
 
 
śatarathaḥ 
śiṅ rta brgya pa 
百乘 
 
 
 
daśarathaḥ 
śiṅ rta bcu pa 
十乘 
 
 
 
pañcālarājā 
lṅa ’dzin gyi rgyal po 
持五王 
 
 
 
kaliṅgarājā 
ka liṅ ga’i rgyal po 
歌利王 
 
 
 
aśmakarājā 
a sma ka’i rgyal po 
阿思葛王 
 
 
 
kauravarājā 
sgra mi sñan gyi rgyal po 
具盧王 
 
 
 
kapālarājā 
thod pa can gyi rgyal po 
具額王 
 
 
 
geyarājā 
glu dbyaṅs kyi rgyal po 
曲音王; 摩揭陀王 
 
 
 
magadharājā 
ma ga dha’i rgyal po 
麻葛荅王 
 
 
 
tāmaliptakarājā 
tā ma li bta’i rgyal po 
荅麻哩大王 
 
 
 
ikṣvākur nāma rājā 
rgyal po bu ram śiṅ skyes 
甘蔗王 
 
 
 
virūḍhakaḥ 
’phags skyes po 
勝生 
 
 
 
siṃhahanuḥ 
seṅ ge ’gram 
獅腮 
 
 
 
śuddhodanaḥ 
zas gtsaṅ 
淨飯王 
 
 
 
śuklodanaḥ 
zas dkar 
白飯王 
 
 
 
droṇodanaḥ 
bre bo zas 
斛飯王 
 
 
 
amṛtodanaḥ 
bdud rtsi zas 
甘露王 
 
 
 
siddhārthaḥ 
don grub 
義成 
 
 
 
nandaḥ 
dga’ bo 
喜 
 
 
 
tiṣyaḥ 
rgyal 
勝 
 
 
 
bhadrikaḥ 
gzaṅ ldan 
具妙 
 
 
 
mahānāmaḥ 
miṅ chen 
大名 
 
 
 
aniruddhaḥ 
ma ’gags pa 
不滅 
 
 
 
ānandaḥ 
kun dga’ bo 
普喜 
 
 
 
devadattaḥ 
lhas byin 
出天; 天授; 天與 
 
 
 
rāhulaḥ 
sgra gcan ’dzin 
羅睺; 羅怙羅 
 
 
 
cakravartināṃ saptaratnādiguṇakramaḥ 
’khor los sgyur ba’i rgyal po’i yon tan daṅ rin po che sna bdun la sogs pa’i miṅ la 
轉輪王之功德與七寶等王名 
 
 
 
svayaṃyānam 
raṅ ’du ba 
自化伏; 望風順化; 自伏 
 
 
 
pratyudyānam 
phas bsu ba 
彼粗請; 遣使而降; 彼請 
 
 
 
kalahajitaḥ 
’thab mo bźams nas phebs pa 
作合而掌; 又震威乃服; 以陳令伏 
 
 
 
śastrajitaḥ 
mtshon cha btsams pas phebs pa 
建立器械; 以戰令伏 
 
 
 
caturanto vijetā 
mtha’ bźir rgyal ba 
四際眾勝; 勝四際眾 
 
 
 
dharmiko dharmorājā 
chos kyi rgyal po chos daṅ ldan pa 
具法法王; 具法有道之王 
 
 
 
marditakaṇṭakaḥ 
gnod pa choms pa’am tsher ma dkrugs pa 
害不能攪; 定亂或攪剌 
 
 
 
vijitavijayaḥ 
rnam par rgyal par byas pa las rnam par rgyal ba 
眾勝出事勝; 能勝最勝者 
 
 
 
saptaratnasamanvāgataḥ 
rin po che sna bdun daṅ ldan pa 
具七寶 
 
 
 
cakraratnam 
’khor lo rin po che 
大輪寶; 金輪寶 
 
 
 
hastiratnam 
glaṅ po rin po che 
象寶 
 
 
 
aśvaratnam 
rta mchog rin po che 
馬寶 
 
 
 
maṇiratnam 
nor bu rin po che 
珠寶; 如意 
 
 
 
strīratnam 
bud med rin po che 
女寶; 玉女寶 
 
 
 
gṛhapatiratnam 
khyim bdag rin po che 
主藏臣寶 
 
 
 
pariṇāyakaratnam 
blon po rin po che 
主兵臣寶 
 
 
 
sātirekaputrasahasrāṇāṃ guṇapaddhatiḥ 
bu stoṅ du tshaṅ bar ’gyur ba’i miṅ la 
餘千子名目 
 
 
 
śūraḥ 
dpa’ ba 
勇猛 
 
 
 
vīraḥ 
brtul phod pa 
能幹 
 
 
 
varāṅgarūpī 
yan lag mchog gi gzugs daṅ ldan pa 
具勝色友 
 
 
 
[a]parasainyapramardī [b]parasainyapramardakaḥ 
pha rol gyi sde rab tu ’joms pa 
極摧壞他部 
 
 
 
ajitaṃ jayati 
ma phebs pa ’bebs pa 
未降令降 
 
 
 
jitam adhyāvasati 
phebs pa’i sar gnas ’debs pa 
降者令安 
 
 
 
sa imām eva samudraparyantāṃ mahāpṛthivīm akhilām akaṇṭakām anutpātām adaṇḍenāśastreṇa dharmeṇa samenābhinirjityādhyāvasati 
de rgya mtsho la thug pa’i sa chen po ma lus par gnod par sdo ba med ciṅ ’tshe ba med pa ’di ñid chad pa med ciṅ mtshon gyis bda’ ba med la chos daṅ mthun źiṅ sñoms pas legs par phab ciṅ gnas pa’o 
海邊無遺大地無害無間順法平等 
 
 
 
caturaṅgabalanāmāni 
dpuṅ gi tshogs yan lag bźi pa’i miṅ la 
四種兵名目; 四步名目 
 
 
 
hastikāyaḥ 
glaṅ po’i tshogs 
象眾兵; 象軍 
 
 
 
aśvakāyaḥ 
rta’i tshogs 
馬眾部; 馬軍 
 
 
 
rathakāyaḥ 
śiṅ rta’i tshogs 
車眾; 車軍 
 
 
 
pattikāyaḥ 
dpuṅ bu chuṅ gi tshogs 
步眾; 步軍 
 
 
 
pradeśarājanāmāni 
rgyal po phal gyi miṅ la 
各王名目 
 
 
 
rājā sahasrānīkaḥ 
rgyal po dmag stoṅ pa 
千軍王 
 
 
 
rājā śatānīkaḥ 
rgyal po dmag brgya pa 
百軍王 
 
 
 
rājā brahmadattaḥ 
rgyal po tshaṅs pas byin 
梵授王 
 
 
 
rājā anantanemiḥ 
rgyal po mu khyud mtha’ yas 
無邊輞王 
 
 
 
rājā bimbisāraḥ 
rgyal po gzugs can sñiṅ po 
顏色端正; 瓶沙王 
 
 
 
rājā pradyotaḥ 
rgyal po rab snaṅ 
極現王 
 
 
 
rājā prasenajit 
rgyal po gsal rgyal 
波斯匿王; 勝軍王 
 
 
 
udayanavatsarājā 
rgyal po śar ba’i bu 
東王子; 出愛王 
 
 
 
kṛkī rājā 
kri ki rgyal po 
及利及王 
 
 
 
[a] śreṇikaḥ 
śar ba bzo sbyaṅs 
東王作熟 
 
 
 
aśokaḥ 
mya ṅan med pa 
無憂; 阿育 
 
 
 
[a]śālivāhanaḥ, [b]sāntivāhanaḥ 
mthar ’gro źon 
邊行乘 
 
 
 
kaniṣkaḥ 
ka ni ska 
葛尼葛; 迦膩色迦 
 
 
 
pāṇḍavādināmāni 
skya seṅ gi bu la sogs pa’i miṅ go ’thun la 
賓陀波男等名目 
 
 
 
pāṇḍavāḥ 
skya bseṅ gi bu 
獅子男; 班陀波 
 
 
 
yudhiṣṭhiraḥ 
gyul ṅor brtan pa 
堅固於陣 
 
 
 
bhīmasenaḥ 
’jigs sde 
無怖; 令怖部 
 
 
 
nakulaḥ 
rigs med 
無種 
 
 
 
sahadevaḥ 
lhar bcas 
神具; 具神 
 
 
 
arjunaḥ 
srid sgrub 
有修 
 
 
 
karakarṇī 
lo taṅ ñan 
初當聽; 隨年聽事 
 
 
 
hastiniyaṃsaḥ 
glaṅ po ches ’dul ba 
調伏象 
 
 
 
prakṛtir mātaṅgadārikā 
gdol pa’i bu mo byad bzaṅ mo 
雜類女妙顏; 屠種女妙顏 
 
 
 
triśaṅkuḥ 
phur bu gsum pa 
三決; 三杵 
 
 
 
sthapatiḥ 
btsun mo’i źal lta ba’am phya mkhan 
內使; 用人 
 
 
 
mṛgāramātā 
ri dags ’dzin gyi ma 
持獸女; 鹿母子; 獸母 
 
 
 
manuṣyakramaḥ 
mi’i rim pa daṅ lus kyi yan lag daṅ yul la sogs pa’i miṅ las mi’i rim pa’i miṅ la 
人次第及身枝并方隅名目中人次第名; 人次第名 
 
 
 
rājā 
rgyal po 
人皇; 皇帝 
 
 
 
pārthivaḥ 
sa bdag gam rgyal po 
國王; 帝 
 
 
 
rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ 
rgyal po rgyal rigs kyi spyi bo nas dbaṅ bskur ba 
王者其種灌頂於本基; 灌頂統治王 
 
 
 
yuvarājā 
rgyal tshab 
王子; 天子 
 
 
 
māṇḍalikarājā 
rgyal phran 
小王; 藩王 
 
 
 
sāmantarājā 
chab ’og gi rgyal phran 
諸侯 
 
 
 
rājāmātyaḥ 
blon po rin po che 
王之臣下; 大臣 
 
 
 
kotṭarājā 
khams kyi rgyal po’am rgyal phran 
剎界王; 霸者; 小王; 諸侯; 諸侯 
 
 
 
mantriparṣadadhyakṣaḥ 
naṅ blon spyan pa 
內大臣 
 
 
 
mahāmātraḥ 
sna chen po la gtogs pa 
頭目; 尊長 
 
 
 
mantrī 
bka’ la gtogs pa 
大人 
 
 
 
āmātyaḥ 
blon po 
臣 
 
 
 
purohitaḥ 
mdun na ’don 
輔臣; 近臣 
 
 
 
rājānakaḥ 
źaṅ blon 
舅臣 
 
 
 
daṇḍamukhyaḥ 
dbaṅ blon 
權臣 
 
 
 
daṇḍanāyakaḥ 
dbaṅ blon (sdud dpon) 
掌事臣; 總帥 
 
 
 
senāpatiḥ 
dmag dpon (sde dpon) 
將軍; 軍官; 部君 
 
 
 
adhyaksaḥ 
spyan pa 
眼目 
 
 
 
vikṣepādhipatiḥ 
khyab bdag (dmag dpon) 
總君 
 
 
 
āṭavikaḥ (aṭavikaḥ) 
nags khrod bdag 
林主 
 
 
 
antarvāsikaḥ 
naṅ pa’i bla 
內尊管; 內司 
 
 
 
sāmdhivigrahikaḥ 
phrin blon 
掌法度臣; 奏事臣 
 
 
 
gaṇanāpatiḥ 
rtsis kyi bla 
算者; 司算 
 
 
 
gaṇakamahāmātraḥ 
rtsis pa chen po’am rtsis mkhan chen pa 
大算者; 司曆 
 
 
 
ākṣapaṭalikaḥ 
’du ’god kyi rtsis pa 
聚集; 司記錄; 司聚集 
 
 
 
pratihāraḥ 
sgo dpon chen po 
守門者; 門官; 門者 
 
 
 
dharmādhikāraḥ,dharmādhikaraṇam 
chos bźin gcod pa 
依法斷治; 依理斷治 
 
 
 
pradeṣṭā 
źal che ba 
囑付; 斷事官; 斷事者 
 
 
 
nāyakaḥ 
sde sna’am sde dpon 
大將 
 
 
 
aśvapatiḥ 
chibs kyi bla 
牧馬; 司馬 
 
 
 
pīlupatiḥ, gajapatiḥ 
glaṅ po che’i bla 
牧象者; 司象 
 
 
 
gañjapatiḥ 
dkor gyi bla 
管庫的; 司庫 
 
 
 
[a] khambhīrapatiḥ 
mṅan bdag 
司賞 
 
 
 
[b] khambharapatiḥ 
miṅ dan 
司賞 
 
 
 
narapatiḥ 
rgyal po’am mi’i bla (mi bdag) 
人主 
 
 
 
koṭṭapālaḥ 
rtse rje 
司戲類 
 
 
 
antapālaḥ 
so sruṅs 
守哨; 哨者 
 
 
 
durgapālaḥ 
rdzoṅ sruṅs 
守寨者 
 
 
 
śreṣṭhī 
tshoṅ dpon 
商主; 長者 
 
 
 
viṣayapatiḥ 
yul dpon (bdag po) 
土官 
 
 
 
nagarapatiḥ 
khroṅ khyer gyi bla 
管城; 城官 
 
 
 
grāmapatiḥ 
groṅ dpon 
守城邑; 邑官 
 
 
 
pauravyavahārikaḥ 
groṅ gi bla 
守城者; 守邑者 
 
 
 
niyuktakaḥ 
snar bskos pa 
頭目 
 
 
 
bhaṭabalāgraḥ 
khrom gyi ru 
守大市 
 
 
 
samāhartā 
sdud sna 
市井; 收稅收貢者 
 
 
 
praśāstā 
mthoṅ slebs kyi dpon po 
報事者 
 
 
 
saṃnnidhātā 
dkor ’drub (bsrubs) pa 
成衣 
 
 
 
bhāṇḍarikaḥ 
mdzod pa 
庫藏者 
 
 
 
rājadvārikaḥ 
pho braṅ ’khor du kha ’dzin pa 
守宮殿 
 
 
 
gaṇakaḥ 
rtsis mkhan 
算數者 
 
 
 
jyotiṣaḥ 
skar mkhan 
星者; 天文者 
 
 
 
bhiṣak 
sman pa 
醫生 
 
 
 
vaidyaḥ 
sman pa 
醫生 
 
 
 
talavargaḥ 
sku bsruṅs 
守身者; 護駕者 
 
 
 
pāridhvajikaḥ 
rgyal mtshan thogs pa 
持幢 
 
 
 
chattradharaḥ 
gdugs thogs pa 
持傘者 
 
 
 
cihnadharaḥ 
rtags mtshan thogs pa 
持標者; 執勢者 
 
 
 
cāmarikaḥ 
rṅa yab thogs pa 
持拂者 
 
 
 
kāravālikaḥ 
ral gri kyog po thogs pa 
執劍; 執刀者 
 
 
 
khaḍgikaḥ 
ral gri pa 
劍客 
 
 
 
prāsikaḥ 
mduṅ pa 
執槍者 
 
 
 
pāraśvadhikaḥ 
dgra sta thogs pa 
執銊斧者 
 
 
 
cākrikaḥ 
’khor lo thogs pa 
執輪者 
 
 
 
sphārikaḥ 
phub thogs pa 
執牌者 
 
 
 
caitradaṇḍikaḥ 
dbyig gu thogs pa 
執棍者 
 
 
 
yāṣṭhikaḥ 
dbyug pa thogs pa 
執棒者 
 
 
 
dvārapālaḥ 
sgo bsruṅs pa 
守門者 
 
 
 
dauvārikaḥ 
sgo pa 
閽者 
 
 
 
śeṣapatiḥ 
gñer ba 
管事者 
 
 
 
sūcakaḥ 
log po pa’am ’dam po pa 
禁邪術者; 考察者 
 
 
 
daṇdavāsikaḥ 
yul sruṅs 
守地界者 
 
 
 
sevakaḥ 
źam riṅ byed pa (źam ’briṅ ba) 
隨事者 
 
 
 
bhaṭaḥ (bhaṭṭaḥ) 
śor ba’am bkrabs pa 
中師 
 
 
 
iṣvastrācāryaḥ 
’phoṅ gi slob dpon 
射師 
 
 
 
nāsīraḥ (nāsiraḥ) 
sṅa tshoms tshogs 
眾類聚 
 
 
 
naigamaḥ 
groṅ mi 
地城人; 城裏人 
 
 
 
jānapadaḥ 
yul gyi mi 
鄉下人; 本地人 
 
 
 
daivakulikaḥ 
lha khaṅ bsruṅ ba 
守寺廟者; 守寺者 
 
 
 
māyākāraḥ 
sgyu mkhan 
幻術者; 幻者 
 
 
 
āryaḥ 
rje po’am jo bo 
尊者 
 
 
 
mantravādī (mantravādin) 
gsaṅ sṅags smra ba 
誦呪者 
 
 
 
kriyāvādī 
bcos ma byed pa 
改造者 
 
 
 
khanyavādī 
gter lta śes pa 
知藏者; 能觀藏者 
 
 
 
dhātuvādī 
nor bsgyur mkhan 
鑽珠者; 能令變物者 
 
 
 
lubdhakaḥ 
rṅon pa 
獵者 
 
 
 
mātsikaḥ 
ña pa 
漁人 
 
 
 
śākuntikaḥ 
bya pa 
捕禽者 
 
 
 
aurabhrikaḥ 
śan pa 
屠家 
 
 
 
khaṭṭikaḥ 
bśan pa 
屠家 
 
 
 
saukarikaḥ 
phag ’tshoṅ ba 
賣豬者 
 
 
 
goghātakaḥ 
ba laṅ gsod pa 
殺牛人 
 
 
 
vāgurikaḥ 
rgyas ’tshoṅ ba 
拋網者 
 
 
 
kaukkuṭikaḥ 
bya gag ’tshoṅ ba 
賣飛禽者 
 
 
 
nāgabandhakaḥ 
glaṅ po che ’dzin pa 
牽象者; 捉象者 
 
 
 
nāgamaṇḍalikaḥ 
sbrul tshogs can 
聚蛇者 
 
 
 
āhituṇḍikaḥ 
sbrul khas bsdigs pa 
降蛇者 
 
 
 
bhraiṅgarikaḥ 
phyag tshaṅs skyems mal ba 
備臥具者 
 
 
 
sūpakāraḥ 
phyag tshaṅ tshaṅ maṅ ba 
多臥具; 作肉汁者 
 
 
 
rajakaḥ 
btso blag mkhan 
染絲者 
 
 
 
sthapatiḥ 
phya mkhan 
卜者 
 
 
 
takṣakaḥ 
śiṅ mkhan 
木匠 
 
 
 
palagaṇḍaḥ 
śiṅ mkhan 
石匠 
 
 
 
vardhakaḥ 
śiṅ mkhan 
木匠 
 
 
 
sūtradhāraḥ 
thig mkhan 
彈線匠 
 
 
 
yāvasikaḥ 
rtsva ’tshoṅ 
賣草 
 
 
 
kāṣṭhahārakaḥ 
śiṅ thun 
砍裁; 樵夫 
 
 
 
mālākāraḥ 
me tog ’phreṅ rgyun (me tog phreṅ mkhan) 
穿花鬘 
 
 
 
śauṇḍikaḥ 
chaṅ ’tshoṅ 
賣酒 
 
 
 
kallavālaḥ 
chaṅ ’tshoṅ 
賣酒 
 
 
 
āyudhajīvī 
mtshon chas ’tsho ba 
賣器械; 賣兵器 
 
 
 
gāndhikaḥ 
spos ’tshoṅ 
賣香 
 
 
 
citrakāraḥ 
ri mo mkhan 
畫匠 
 
 
 
śilākuṭtaḥ 
rdo mkhan 
石匠 
 
 
 
tantuvāyaḥ 
tha ga ba 
織所 
 
 
 
suvarṇakāraḥ 
gser mgar 
槌金匠 
 
 
 
sauvarṇikaḥ 
gser spyod 
貼金匠; 鍊金匠 
 
 
 
lohakāraḥ 
lcags mgar 
銕匠; 鐵匠 
 
 
 
kāṃsakāraḥ 
’khar ba mgar 
灌銅匠 
 
 
 
maṇikāraḥ 
nor bu mkhan 
鑽珠匠; 穿珠匠 
 
 
 
śaulbikaḥ 
zaṅs mkhan 
銅匠 
 
 
 
sūcikaḥ 
tshem bu mkhan 
銅匠; 裁縫匠; 成衣的人 
 
 
 
pattracchedikaḥ 
glegs ’bra mkhan 
表皆匠 
 
 
 
naimittikaḥ 
ltas mkhan 
相士 
 
 
 
vaipañcikaḥ 
mtshan mkhan 
風鏗者; 術士 
 
 
 
carmakāraḥ 
lham mkhan nam ko lpags mkhan 
靴匠; 熟皮匠 
 
 
 
mocikaḥ 
ko lpags mkhan nam lham mkhan 
靴匠 
 
 
 
rathakāraḥ 
śin rta mkhan nam lham mkhan 
造車匠 
 
 
 
veṇukāraḥ 
smyug ma mkhan 
竹匠 
 
 
 
khātarūpakāraḥ 
rko mkhan nam tshud mo mkhan 
雕鑾匠; 鏃匠 
 
 
 
kumbhakāraḥ 
rdza mkhan 
陶匠 
 
 
 
vaṇik 
tshoṅ pa 
商人 
 
 
 
śaulkikaḥ 
śo gam pa 
稅務 
 
 
 
gaulmikāḥ 
la gcan pa 
巡欄 
 
 
 
tārapaṇyikaḥ 
gru btsas gcod pa 
造船者; 教船稅吏 
 
 
 
heriḥ 
ñan rna 
耳聽; 姦細 
 
 
 
caraḥ 
ñan rna 
耳聽; 姦細 
 
 
 
avacarakaḥ (apacarakaḥ) 
bya ma rta 
報子 
 
 
 
mauṣṭikaḥ 
zol pa 
粧像者; 戲者 
 
 
 
vidūṣakaḥ 
bźad gad pa 
笑說者 
 
 
 
maudrikaḥ 
rgya ’debs pa 
造印者; 書字 
 
 
 
kāyasthaḥ 
yi ge pa 
書字者 
 
 
 
ācīrṇadaṇḍatā (acīrṇadaṇḍatā) 
dbyug pa gcod pa 
使卒伐自己馬; 使仗 
 
 
 
dūtaḥ 
pho ña 
使卒 
 
 
 
kathyāyittaḥ (kathyayittaḥ) 
pho ña raṅ rta 
使卒 
 
 
 
kāṣṭhikavittaḥ (kāṣṭhikācintaḥ) 
raṅ rta 
使卒 
 
 
 
lehariḥ (lohāriḥ) 
’phar ma pa’am baṅ chen pa 
上大使官; 使臣; 上任 
 
 
 
lekhahārikaḥ (lekhahākaḥ) 
’phar ma pa’am baṅ chen pa 
上大使官; 使臣; 上任 
 
 
 
kuṭumbikaḥ 
khyim khol 
家中使者 
 
 
 
kuṭumbaḥ 
gza’ / bza’ 
妻; 家族 
 
 
 
kañcukī (kañculi) 
ñug rum pa 
宦者 
 
 
 
antaḥpuraḥ 
ñug rum pa 
內使 
 
 
 
mahallaḥ 
ñug rum pa 
宦官; 老衰者 
 
 
 
karmāntikaḥ 
źiṅ pa 
耕田者 
 
 
 
kārṣikaḥ 
ཞིང་རྨོད་པ་ 
耕田者 
 
 
 
kṛṣīvalaḥ 
ཞིང་རྨོད་པ་ 
耕田者 
 
 
 
ābhīraḥ 
phyugs rdzi 
牧牛人; 牧畜人 
 
 
 
gopālaḥ 
ba laṅ rdzi 
放牛人 
 
 
 
śarīrarakṣakaḥ 
lus sruṅs 
守身; 護身者 
 
 
 
parivāraḥ 
gyog 
奴僕; 眷屬 
 
 
 
dāsaḥ 
bran nam khol po 
奴僕 
 
 
 
dāsī 
bran mo 
使女 
 
 
 
karmakaraḥ 
las byed pa 
管事者 
 
 
 
pauruṣyaḥ 
źo śas ’tsho ba 
賣酪; 以利錢為業 
 
 
 
bhṛtyaḥ 
gla mi ’am gyog gam bran 
顧工人; 使者 
 
 
 
bandhanapālakaḥ 
brtson rdzi 
獄卒 
 
 
 
badhyaghātakaḥ 
gśed ma 
劊子手 
 
 
 
kāraṇākārakaḥ (kāraṇyakārakaḥ, kāraṇakārakaḥ) 
gnod byed 
作害 
 
 
 
badhakaḥ 
gsod pa 
殺 
 
 
 
hananam 
bsad pa 
已殺 
 
 
 
kalpikāraḥ 
lha ’baṅs sam naṅ byan nam rtse rgod 
香火地夫; 女婢 
 
 
 
kapyāriḥ 
gyan nam rtse rgod 
奴婢; 僕 
 
 
 
udyānapālaḥ 
skyed mos tshal bsruṅ ba 
歡喜園; 守花園者 
 
 
 
ārāmikaḥ 
kun dga’ ra ba ba 
普喜園; 看遊處者 
 
 
 
gṛhī 
khyim ba 
在家人 
 
 
 
gṛhasthaḥ 
khyim na gnas pa 
居家人 
 
 
 
māṇavakaḥ 
bram ze’i bu 
婆羅門童子 
 
 
 
nagaraghātakaḥ 
groṅ khyer ’joms pa 
壞城邑者 
 
 
 
grāmaghātakaḥ 
groṅ ’joms pa 
壞城者 
 
 
 
janapadaghātakaḥ 
ljoṅs ’joms pa 
壞村者 
 
 
 
nāvikaḥ 
gru pa 
舟師 
 
 
 
āhārakaḥ 
sñod ciṅ stob pa 
備飲食者 
 
 
 
nirhārakaḥ (narhārakaḥ) 
sel ba 
護舟者 
 
 
 
karṇadhārakaḥ (karṇadharagaḥ) 
gdos pa ’dzin pa’am rluṅ gyor thogs pa 
執蓬; 舵手; 執風帆 
 
 
 
raṇadharaḥ 
ru skya ’dzin pa 
執漿者 
 
 
 
kaivartaḥ 
rgyal chen nam ña ba 
浮囊; 漁者 
 
 
 
catvāro varṇāḥ 
mi’i rigs sna tshogs kyi miṅ la 
諸種人名目; 人種性 
 
 
 
catvāro varṇāḥ 
rigs bźi 
四姓 
 
 
 
brāhmaṇaḥ 
bram ze 
婆羅門; 淨行 
brāhmaṇa źes bya ba bskal pa daṅ po’i tshe mi kha cig khyim na mi gnas śiṅ dgon pa na chos spyod pa groṅ nas phyi rol tu yid dga’ ba las phyi rol pa źes chos mṅon pa las bśad (154a1)bram ze’i gźuṅ las brāhmaṇo apatyan źes bya ba ’byuṅ ste | tshaṅs pa’i bu źes bya bar ’gyur mod kyi sṅon chad grags pa btsan par byas te bram ze so na gźag | 
 
 
kṣatriyaḥ 
rgyal rigs 
王種; 剎帝利 
 
 
 
vaiśyaḥ 
rje’u rigs 
吠奢; 商賈 
 
 
 
śūdraḥ 
dmaṅs rigs 
農人; 戍陀羅; 首陀 
 
 
 
kṣatriyamahāśālakulam (kṣatriyamahāsālakulam) 
rgyal rigs śiṅ sā la chen po lta bu 
大力王種; 王種如娑羅大樹 
 
 
 
brāhmaṇamahāśālakulam (brāhmaṇamahāsālakulam) 
bram ze’i rigs śiṅ sā la chen po lta bu 
大力婆羅門種; 婆羅門種如娑羅大樹 
 
 
 
gṛhapatimahāśālakulam (gṛhapatimahāsālakulam) 
khyim bdag gi rigs śin sā la chen po lta bu 
大力家長; 長者種如娑羅大樹 
 
 
 
uccakulam (ucchakulam) 
rigs mtho ba 
高種 
 
 
 
abhijātaḥ 
rigs btsun pa 
正種 
 
 
 
nīcakulam (nīcikulam) 
rigs dma’ ba 
下賤種; 賤種 
 
 
 
caṇḍālaḥ 
gdol pa (gtum) 
下賤種; 暴厲 
 
 
 
mātaṅgaḥ 
gdol pa (gtum) 
下賤種; 暴厲 
 
 
 
śabaraḥ 
ri khrod pa 
山行; 山隱 
 
 
 
pulindaḥ 
gyuṅ mo 
屠家 
 
 
 
pukkasaḥ 
gyuṅ po 
屠家 
 
 
 
ḍombaḥ 
gyuṅ po 
屠家 
 
 
 
mlecchaḥ 
kla klo 
卑賤 
 
 
 
pratyantajānapadaḥ (pratyantajanapadam) 
mtha’ ’khob kyi mi 
邊地人 
 
 
 
 
pha ma la sogs pa gñen bśes kyi miṅ la 
父母親屬等名目 
 
 
 
pitā (pitṛ) 
pha 
父 
 
 
 
mātā (mātṛ) 
ma 
母 
 
 
 
janayitrī 
ma 
母 
 
 
 
pitāmahaḥ 
mes po 
曾祖; 祖 
 
 
 
prapitāmahaḥ 
yaṅ mes po 
曾祖母; 曾祖 
 
 
 
pitāmahī 
phyi mo 
外母; 祖母 
 
 
 
prapitāmahī 
yaṅ phyi mo 
曾祖母 
 
 
 
putraḥ 
bu 
子 
 
 
 
duhitā (duhitṛ) 
bu mo 
女 
 
 
 
jyeṣṭhabhrātā (jyeṣṭhabhrātṛ) 
phu bo 
兄 
 
 
 
kaniṣṭhabhrātā (kaniṣṭhabhrātṛ) 
nu bo 
弟 
 
 
 
kanīyān bhrātā 
nu bo 
弟 
 
 
 
bhrātā (bhrātṛ) 
spun 
弟兄 
 
 
 
bhaginī 
che źe’am sriṅ mo ’am phu nu mo’i sru 
姊妹 
 
 
 
naptā (naptṛ) 
tsha bo 
孫子; 孫 
 
 
 
naptrī 
tsha mo 
孫女 
 
 
 
śvaśuraḥ (śvacūraḥ) 
gyos po 
岳父 
 
 
 
śvasā 
sgyug mo 
岳母 
 
 
 
mātulaḥ 
źaṅ po 
舅舅 
 
 
 
bhāryā 
chuṅ ma’am khyo mo 
妻 
 
 
 
patnī 
chuṅ ma’am khyo mo 
妻 
 
 
 
dārāḥ 
chuṅ ma’am khyo mo 
妻 
 
 
 
kalatram 
chuṅ ma’am khyo mo 
妻 
 
 
 
mātṛṣvasā (mātṛṣvasṛ) 
sru mo 
嫂 
 
 
 
pitṛṣvasā (pitṛṣvasṛ) 
ne ne mo 
姑姑 
 
 
 
sapatnī 
chen chun 
妻妾 
 
 
 
antaḥpuram 
btsun mo’i ’khor ram slas 
後眷屬 
 
 
 
vadhūḥ 
mna’ ma 
媳婦 
 
 
 
jampatī 
khyo śug 
夫妻 
 
 
 
dampatī 
khyo śug 
夫妻 
 
 
 
dārakaḥ 
khye’u 
童子 
 
 
 
dārikā 
bu mo 
童女 
 
 
 
bandhuḥ 
rtsa lag 
親枝 
 
 
 
sālohitaḥ 
snag gi gñen mtshams sam pha’am rgan źugs 
親戚; 尊長 
 
 
 
yamalakaḥ 
mtshe ma 
雙生 
 
 
 
jñātiḥ 
ñe du 
親 
 
 
 
svajanaḥ (sujanaḥ) 
gñen ’dab 
親戚 
 
 
 
mitram 
mdza’ bśes 
朋友; 厚友 
 
 
 
sakhā 
grogs po 
朋友 
 
 
 
antarjanaḥ 
naṅ mi 
家人 
 
 
 
tanayaḥ 
bu 
子 
 
 
 
agramahiṣī 
btsun mo dam pa 
賢后 
 
 
 
navavadhūḥ 
bag gsar ram mna’ ma gsar pa 
新婦 
 
 
 
naraḥ 
skyes pa 
男子 
 
 
 
nārī 
bud med 
女人 
 
 
 
mātṛgrāmaḥ 
bud med 
婦人 
 
 
 
pumān 
skyes pa’am pho 
丈夫 
 
 
 
tātaḥ 
yab bam jo jo 
父; 爺 
 
 
 
ambā 
yum mam za za 
母; 娘 
 
 
 
dhātrī 
ma ma 
母; 乳母 
 
 
 
strī gurviṇī 
bud med sbrum ma 
孕婦 
 
 
 
ṛtumatī strī 
zla mtshan daṅ ldan pa’i bud med 
具月華婦; 月經; 月水 
 
 
 
śarīrāṅgapratyaṅgāni 
lus daṅ lus kyi yan lag la sogs pa’i miṅ la 
身支節 
 
 
 
kāyaḥ 
lus 
身 
 
 
 
śarīram 
gzugs 
軀 
 
 
 
gātram 
khog pa 
腔 
 
 
 
kalevaram 
lus 
等軟滑 
 
 
 
śiraḥ 
mgo 
頭 
 
 
 
mastakaḥ 
klad pa 
腦; 腦髓 
 
 
 
mastakaluṅgaḥ 
klad rgyas 
腦後; 腦子皮 
 
 
 
mūrdhan 
spyi bo 
頂 
 
 
 
keśaḥ 
skra 
髮 
 
 
 
śiroruhaḥ 
skra 
髮 
 
 
 
mukhamaṇḍalam 
bźin gyi dkyil ’khor 
面; 圓面 
 
 
 
vaktram 
źal lam gdoṅ ṅam kha 
面目; 面; 口; 面頭; 準; 準 
 
 
 
lalāṭam (lalataḥ) 
dpral ba 
額 
 
 
 
bhrūḥ 
smin ma 
眉 
 
 
 
pakṣman (pakṣmaḥ) 
mig gi rdzi ma 
人童睫毛; 睫毛 
 
 
 
tārakaḥ 
mig gi ’bras bu 
瞳人 
 
 
 
mukham 
kha 
下額; 口角 
 
 
 
sṛkvan 
kha’i grwa 
喉; 下嗑子 
 
 
 
cibukam 
ko sko 
頤; 腮 
 
 
 
grīvā 
mgrin pa 
項 
 
 
 
kapolam 
mkhur ba 
腮; 頰 
 
 
 
gaṇḍaḥ 
mkhur tshos 
顴 
 
 
 
hanuḥ 
’gram pa 
腮 
 
 
 
śaṅkhaḥ 
mur ’gram 
內腮 
 
 
 
jambhiḥ 
thag ’gram 
上腮 
 
 
 
dantaḥ 
so 
牙; 齒 
 
 
 
tāluḥ 
rkan 
巧舌; 顎 
 
 
 
oṣṭhaḥ 
mchu 
嘴; 唇 
 
 
 
daṃṣtrā 
mche ba 
牙 
 
 
 
śmaśru 
kha spu 
鬚 
 
 
 
kaṇṭhaḥ 
mgul pa 
項 
 
 
 
kaṇṭhanālikā 
mid pa 
咽 
 
 
 
kaṇṭhamaṇiḥ 
ol mdud 
結喉 
 
 
 
hṛdayam 
sñiṅ 
心 
 
 
 
kṛkāṭikā 
ltag pa 
腦後 
 
 
 
hastaḥ 
lag pa 
手 
 
 
 
aṃśaḥ 
phrag pa 
肩 
 
 
 
skandhaḥ 
thal goṅ 
胸; 肩脖 
 
 
 
pṛṣṭhaṃ 
rgyab 
背 
 
 
 
jatru (jatruḥ) 
nam tshoṅ 
腦後; 腦後下肉 
 
 
 
bāhuśikharaṃ 
dpuṅ mgo 
肩頭 
 
 
 
kakṣaḥ 
mchan khuṅ 
腋 
 
 
 
bāhuḥ 
dpuṅ pa 
臂 
 
 
 
kūrparakam 
gru mo 
肘 
 
 
 
maṇibandhaḥ 
’khrig ma 
手腕 
 
 
 
hastapṛṣṭham 
lag pa’i rgyab 
手背 
 
 
 
aṅguliḥ 
sor mo 
指甲; 指 
 
 
 
aṅguṣṭham 
mthe bo 
指; 大指 
 
 
 
tarjanī 
mdzub mo 
中指; 食指 
 
 
 
madhyāṅguliḥ 
guṅ mo 
中指 
 
 
 
anāmikā 
srin lag 
無名指; 無明指 
 
 
 
kanīnikā 
mthe’u chuṅ 
小指 
 
 
 
kaniṣṭhakā (tṛkaḥ, trikā) 
mthe’u chuṅ 
小指 
 
 
 
muṣṭiḥ 
khu tshur 
拳 
 
 
 
khaṭakaḥ 
khu tshur (ltag dbyug) 
未捏拳 
 
 
 
capetaḥ 
thal lcag 
未捏拳; 手掌 
 
 
 
nakhaḥ 
sen mo 
指甲 
 
 
 
hastatalam 
lag mthil 
手掌 
 
 
 
sandhiḥ 
tshigs 
指; 骨節 
 
 
 
naharūḥ 
chu ba 
水 
 
 
 
snāyuḥ 
rgyus pa 
筋 
 
 
 
śirā 
rtsa 
脈 
 
 
 
uraḥ 
braṅ ṅam thoṅ ka 
胸 
 
 
 
stanaḥ 
nu ma 
乳 
 
 
 
payodharaḥ 
nu ma 
乳 
 
 
 
hṛdayapradeśaḥ 
sñiṅ ga 
心間 
 
 
 
udaram 
lto ba 
腹 
 
 
 
nābhiḥ 
lte ba 
臍 
 
 
 
nābhimaṇḍalam 
lte ba khuṅ 
臍間 
 
 
 
vastiḥ 
chu so’am mdom 
密相; 密處 
 
 
 
jaghanam 
rked pa 
軟脇; 腰 
 
 
 
śroṇiḥ 
chu so’am sta zur 
密間 
 
 
 
pelaḥ 
rlig pa 
胯卵 
 
 
 
trikam 
mjug do 
尾; 尾骨 
 
 
 
pṛṣṭhavaṃśaḥ 
sgal tshigs 
脊骨 
 
 
 
pārśvikaḥ 
tshib ma 
脇 
 
 
 
pārśvaḥ 
rtsib logs 
脇肩 
 
 
 
kaṭiḥ 
rked pa 
小便 
 
 
 
buliḥ 
rkub 
肛門 
 
 
 
sphik 
rkub tshos 
臀 
 
 
 
pādaḥ 
rkaṅ pa 
腳 
 
 
 
ūruḥ 
brla 
腿; 大腿 
 
 
 
jānuḥ 
pus mo 
膝 
 
 
 
jānumaṇḍalam 
pus mo’i lha ṅa 
膝蓋 
 
 
 
jaṅghā 
rje ṅar 
小腿 
 
 
 
gulphaḥ 
loṅ bu 
腳踝 
 
 
 
pārṣṇī 
rtiṅ pa 
腳跟 
 
 
 
pādatalam 
rkaṅ mthil 
腳掌 
 
 
 
klomakaḥ 
glo ba 
肺 
 
 
 
phupphusaḥ 
glo ba 
肺 
 
 
 
yakṛt 
mcher pa 
脾 
 
 
 
plīhaḥ 
mchin pa 
肝 
 
 
 
pittaḥ 
mkhris pa 
膽 
 
 
 
vṛkkā 
mkhal ma 
腎 
 
 
 
antram 
rgyu ma 
腸 
 
 
 
antraguṇaḥ 
gñe ma 
肛 
 
 
 
āmāśayaḥ 
pho ba 
胃 
 
 
 
pakvāśayaḥ 
loṅ ka 
大腸 
 
 
 
audarīyakam 
lgaṅ pa 
脬; 膀胱 
 
 
 
māṃsam 
śa 
肉 
 
 
 
kukṣiḥ 
dku 
胯骨 
 
 
 
tvak 
pags (lpags) pa 
皮 
 
 
 
asthi 
rus pa 
骨 
 
 
 
rudhiram 
khrag 
血 
 
 
 
majjā 
rgyuṅs pa’am rkaṅ 
本身; 髓; 骨 
 
 
 
dantamāṃsam 
rñil 
牙齦 
 
 
 
aṅgam 
yan lag 
肢; 節 
 
 
 
pratyaṅgam 
ñiṅ lag 
肢; 節 
 
 
 
garbhaḥ 
mṅal 
胎 
 
 
 
vasā (pāsā) 
źag 
膏 
 
 
 
medaḥ 
tshil 
脂 
 
 
 
pūyam 
rnag 
膿 
 
 
 
śiṅghāṇakam (śiṅghāṇikaṃ) 
snabs 
涎 
 
 
 
kheṭaḥ 
mchil ma 
唾 
 
 
 
śleṣmā (śleṣman) 
bad kan daṅ mchil ma skabs daṅ sbyar 
啖與睡合景; 啖 
 
 
 
dantamalam 
so’i dri ma’am so skyag / so rkyag 
齒垢 
 
 
 
nāsāpuṭaḥ (nāsāpūtām) 
sna’i bug 
鼻孔 
 
 
 
lasīkā (lasikā) 
chu ser 
黃水 
 
 
 
aśru 
mchi ma 
淚 
 
 
 
cakṣurmalam 
mig rnag gam mig rṅu ma 
眼眵 
 
 
 
camasaḥ 
rna śal 
耳垂; 耳孔 
 
 
 
roma (roman) 
spu 
毛 
 
 
 
romakūpaḥ 
ba spu’i khuṅ bu 
毛孔 
 
 
 
karṇamalam 
rna spags 
耳塞子; 耳塞 
 
 
 
udgāraḥ 
sgregs pa 
呃; 噯氣 
 
 
 
svedaḥ 
rṅul 
汗 
 
 
 
māṃsakīlaḥ 
mdzer pa 
猴痣 
 
 
 
chikkā (cikkā) 
sbrid pa 
涕噴 
 
 
 
kṣutam 
sbrid 
涕噴 
 
 
 
hikkā 
skyigs bu 
饑寒呃; 吃送 
 
 
 
vijṛmbhā (vijyabha) 
glal pa (gyal ba) 
呵; 嚬伸 
 
 
 
malam 
dri ma 
垢 
 
 
 
tilakaḥ 
sme ba 
痣 
 
 
 
mūtram 
gcin 
小便 
 
 
 
gūtham 
phyi sa 
大便 
 
 
 
viṭ (viṣ) 
bśaṅ pa 
大便 
 
 
 
 
lus su ’gyur ba’i rim pa’i miṅ la 
結胎五位 
 
 
 
kalalam 
nur nur po 
身如白箱; 羯羅藍; 穢又膜; 羯剌藍; 揭邏藍 
 
 
 
arbudam 
mer mer po 
略硬; 頞部曇; 安部曇; 遏部曇; 疱 
 
 
 
peśī 
nar nar po 
閉尸; 長條 ; 凝結 ; 皰 
 
 
 
ghanaḥ 
gor gor po 
健南; 圓相; 鍵南; 健男 ; 凝厚 ; 肉圓 
 
 
 
praśākhā 
rkaṅ lag rgyus pa 
戌手足筋; 缽羅奢佉; 缽羅賒佉; 鉢羅賒佉; 形位 ; 五支 
 
 
 
 
 
氣血盛衰 
 
 
 
vayaḥ 
na tshod 
小壯; 盛壯 
 
 
 
garbharūpaḥ 
khye’u 
童子 
 
 
 
bālaḥ 
byis pa 
幼童 
 
 
 
lāḍikaḥ 
bus pa 
嬰孩; 小成 
 
 
 
kumāraḥ 
gźon nu 
孺童 
 
 
 
taruṇaḥ 
gźon pa 
幼 
 
 
 
yauvanam 
laṅ tsho 
血氣; 血 
 
 
 
yuvā 
laṅ tsho la bab pa 
壯; 及正時 
 
 
 
daharaḥ, dahraḥ 
dar la bab pa’am skyes phran 
正壯; 小年; 及時後行 
 
 
 
yuvatiḥ 
na chuṅ 
少年; 美女 
 
 
 
kumārī 
gźon nu ma 
孺童; 童女 
 
 
 
 
rgas pa daṅ na ba’i miṅ la 
老病等 
 
 
 
kubjaḥ 
sgur po 
跎背 
 
 
 
jīrṇatā 
’khogs pa 
瘦腔 
 
 
 
valīpracuratā 
gñer ma maṅ ba 
皺紋多 
 
 
 
pālityam 
mgo skya ba 
頭白; 白頭 
 
 
 
daṇḍāvaṣṭambhanatā 
’khar ba la brten pa (mkhar ba la bsten pa) 
扶杖; 杖者 
 
 
 
khālityam 
spyi ther 
頂脫髮; 禿 
 
 
 
kāsaḥ 
lud pa lu ba 
咳嗽 
 
 
 
kharukharāvasaktakaṇṭhaḥ 
mgul pa sgra ṅar ṅar pos ’gags pa 
氣喘噎 
 
 
 
prāgbhāreṇa kāyena daṇḍāvaṣṭambhaḥ 
lus rgu bas ’khar ba la brten pa 
體衰扶杖 
 
 
 
dhamanīsaṃtatagātraḥ 
lus rtsa phir ’thon pas khegs pa 
身出脈結; 現露脈結 
 
 
 
jīrṇaḥ 
rgas pa’am rñiṅ pa’am rñiṅs rgan po 
老邁僵仆; 老; 老衰; 舊 ; 瘦 
 
 
 
vṛddhaḥ 
rgan po 
老者 
 
 
 
mahallakaḥ 
nad gzer ba 
病侵 
 
 
 
gatayauvanaḥ 
dar yol ba’am phyid 
已過壯時; 已過時 
 
 
 
balīnicitakāyaḥ 
lus gñer mas gaṅ ba 
身體皮皺 
 
 
 
vibhugnaḥ 
sgur ba 
身蛇屈; 已變 
 
 
 
āturaḥ 
nad pa’am na ba 
病痛; 病人; 痛 
 
 
 
 
yul gyi miṅ la 
地方 
 
 
 
devāvatāraḥ 
lha yul nas babs pa 
自佛國降臨; 從天降臨; 自天降臨處 
 
 
 
bārāṇasī 
wā rā ṇa si 
巴囉納細; 波羅奈斯; 波羅柰 
 
 
 
vaiśālī 
yaṅs pa can 
寬廣; 吠舍釐; 毘耶離 ; 廣嚴 
 
 
 
parinirvāṇam 
yoṅs su mya ṅan las ’das pa 
雙林; 超出涅槃; 圓寂 
 
 
 
rājagṛham 
rgyal po’i khab 
王舍城 
 
 
 
veṇuvanam 
’od ma’i tshal 
竹林 
 
 
 
kauśambī 
kau śam bi 
憍賞彌; 戈吾善必 
 
 
 
śrāvastī 
mñan yod 
祇恒精舍; 室羅伐城; 舍婆提 ; 聞物寶 
yul daṅ mtho ris kyi śiṅ gi miṅ la |
śrāvasti źes bya ba draṅ sroṅ mñan po źes bya ba daṅ | draṅ sroṅ yod pa źes bya gñis kyis groṅ khyer ’di daṅ po btsugs pa yin pas na (3)mñan yod ces bya | 
 
 
anāthapiṇḍadasyārāmaḥ 
mgon med zas sbyin gyi kun dga’ ra ba 
給孤獨園 
 
 
 
jetavanam 
rgyal bu rgyal byed kyi tshal 
祇樹林 
 
 
 
puṇḍravardhanam 
li khar śiṅ ’phel 
哩渴囉勝撤; 奔那伐彈那國 
 
 
 
bodhimaṇḍam 
byaṅ chub sñiṅ po 
菩提藏; 菩提樹所 
 
 
 
gṛdhrakūṭaparvataḥ 
bya rgod phuṅ po’i ri 
靈鷲山 
 
 
 
gayāśīrṣaḥ 
ga yā mgo’i ri 
葛牙戈益山; 伽耶山; 迦耶山城 
 
 
 
sthūṇopasthūṇau grāmau 
ka ba daṅ ñe ba’i ka ba’i groṅ 
那吧那枷喇摩 
 
 
 
kapilavāstunagaram 
ser skya’i gnas kyi groṅ khyer 
迦毘羅皤窣都; 劫比羅伐窣堵; 黃色所依; 迦毗羅衛 
 
 
 
mathurā 
bcom rlag 
摧壞; 秣菟羅國; 磨土羅 
 
 
 
śrīnālaṃdā 
dpal na lan dā 
那爛陀; 無施厭 
 
 
 
magadhā 
yul ma ga dhā 
馬葛答地方; 摩揭陀城; 摩竭提 ; 善勝 
 
 
 
śarāvatī 
’dam bu can 
葦林 
 
 
 
lumbinī 
lum bi ni (lum ba’i tshal) 
倫必尼; 藍毘尼園; 林微尼 ; 樂勝 
 
 
 
indraśailaguhā 
dbaṅ po’i brag phug 
因陀羅勢羅寠訶; 帝釋窟 
 
 
 
kuśanagaram 
ku śa’i groṅ khyer 
拘尸那; 拘尸那揭羅; 角城 
 
 
 
uśīragiriḥ 
u śī ra’i ri 
鄔勢羅山; 五失羅山 ; 小山 
 
 
 
ujjayanīnagarī 
groṅ khyer ’phags rgyal 
最勝城; 鄔闍衍那 
 
 
 
kaliṅgaḥ 
ka liṅ ga 
葛令葛; 羯[飢-几+夌]伽國; 迦陵伽國 
 
 
 
mṛgadāvaḥ 
ri dags kyi gnas 
鹿野苑; 野獸林 
 
 
 
ṛṣipatanam 
draṅ sroṅ lhuṅ ba 
仙墮 
 
 
 
ṛṣivadanam 
draṅ sroṅ smra ba 
神仙言; 仙言 
 
 
 
kośalā 
ko sa lā 
葛薩剌; 憍薩羅; 拘舍羅國 
 
 
 
sāketaṃ 
gnas bcas 
納哲; 娑枳多城; 具處 
 
 
 
avantiḥ 
bsruṅ byed 
作護; 阿般提國 
 
 
 
campā 
tsam pa 
讚巴; 瞻波國 
 
 
 
pañcālaḥ 
lṅa len pa 
取五; 般闍羅國 
 
 
 
aṭakāvatī (alakāvatī) 
lcaṅ lo can 
柳葉隅 
 
 
 
kalandakanivāsaḥ (kalandakanivāpaḥ) 
ka lan da ka gnas pa 
葛藍荅葛納巴; 迦蘭陀竹林; 迦蘭陀 
 
 
 
girināmāni 
ri’i miṅ la 
山名目 
 
 
 
nimiṃdharaḥ 
mu khyud ’dzin 
目曲津; 尼民陀羅山 
 
 
 
aśvakarṇaḥ 
rta rna 
馬耳; 頞濕縛羯拏山; 安濕縛竭拏 
 
 
 
sudarśanaḥ 
lta na sdug 
如意; 蘇達棃舍那山; 蘇達梨舍那 ; 善見山 
 
 
 
khadirakaḥ 
seṅ ldeṅ can 
朅地洛迦; 佉陀羅山; 檐林山 
 
 
 
īsādharaḥ 
gśol mda’ ’dzin 
伊沙馱羅; 伊沙馱羅山; 持軸山 
 
 
 
yugaṃdhāraḥ 
gña’ śiṅ ’dzin 
逾健達羅; 踰健達羅山; 持雙山 
 
 
 
vinatakaḥ 
rnam par ’dud 
障礙神山; 毘那怚迦; 毘摩恒迦 
 
 
 
meruḥ 
lhun po 
彌樓山; 金山 
 
 
 
sumeruḥ parvatarājā 
ri’i rgyal po ri rab 
須彌盧; 蘇迷盧山; 妙高山; 須彌山; 山王 
 
 
 
cakravāḍaḥ 
’khor yug 
斫迦羅; 鐵圍; 輪又鐵圍 ; 金剛圍 ; 鐵輪 
 
 
 
mahācakravāḍaḥ 
’khor yug chen po 
大鐵圍山; 大輪山 
 
 
 
gandhamādanaḥ 
spos kyi ṅad ldan 
香山 
 
 
 
himavān 
gaṅs can 
雪山 
 
 
 
kailāsaḥ 
ti se’i gaṅs 
崑崙山; 雪山 
 
 
 
potalakaḥ 
gru ’dzin 
補陀落迦; 白花山; 海島; 補陀洛山 
 
 
 
malayaḥ 
ma la ya 
磨羅耶; 秣剌耶山; 摩羅耶山 
 
 
 
vindhyaḥ 
’bigs byed 
賓陀山; 賓陀林山 
 
 
 
vipalapārśvaḥ 
ṅos yaṅs 
廣面山 
 
 
 
vaidehakaparvataḥ 
lus ’phags pa’i ri 
勝身山 
 
 
 
sumerupariṣaṇḍaḥ 
ri rab kyi baṅ rim 
須彌山層 
 
 
 
 
rgya mtsho’i miṅ gi rnam graṅs daṇ chu daṅ gliṅ la sogs pa’i miṅ la 
海湖池河川 
 
 
 
samudraḥ 
rgya mtsho 
大海 
 
 
 
sāgaraḥ 
dug can 
具毒; 大海 
 
 
 
jaladhiḥ 
chu ’dzin 
持水; 雪 
 
 
 
mahārṇavaḥ 
chu chen 
大水 
 
 
 
jalanidhiḥ 
chu gter 
水藏 
 
 
 
lavaṇodakaḥ 
tshwa mtsho (rgya mtsho) 
鹹海; 海 
 
 
 
oghaḥ 
chu bo 
河 
 
 
 
nadī 
kluṅ ṅam ’bab chu 
河; 壑流水 ; 流水 
 
 
 
kunadī 
chu phran 
小河; 水小 
 
 
 
saraḥ 
mtsho 
海; 潮 
 
 
 
taḍāgaḥ 
mtshe’u 
池 
 
 
 
vilvam 
lteṅ ka 
池塘 
 
 
 
utsaḥ 
’bab chu’i doṅ 
流水; 流水津 
 
 
 
hradaḥ 
mtsho phran 
小海; 小池 
 
 
 
kulyaḥ 
yur po che 
大溪 
 
 
 
udbhidaḥ (utsidaḥ) 
chu mig 
水; 泉 
 
 
 
āliḥ 
yur phran 
小溪 
 
 
 
puṣkariṇī 
rdziṅ 
池; 小池 
 
 
 
uṣṇodakam 
chu dron 
暖水; 溫泉; 溫水 
 
 
 
kūpaḥ 
khron pa 
井 
 
 
 
udapānam 
khron pa 
井 
 
 
 
ūrmiḥ 
chu rlabs sam dba’ kloṅ 
水浪; 湧波 
 
 
 
mandākinī 
dal gyis ’bab pa 
慢水; 慢流 
 
 
 
pāraṃ 
pha rol gyi ’gram 
彼岸 
 
 
 
apāraṃ 
tshu rol gyi ’gram 
水流; 此岸 
 
 
 
niḥsaradhārāḥ 
phu chu’i rgyun 
長流水; 水上源 
 
 
 
udakadhārāḥ 
chu’i rgyun 
長水; 長流 
 
 
 
kāñcanabālukāstīrṇaḥ 
gser gyi bye ma bdal ba 
金沙灘 
 
 
 
tīram 
’gram mam ṅogs 
堤岸; 津 
 
 
 
pulinam 
chu gliṅ 
水洲; 洲 
 
 
 
nairañjanā nadī 
nai ran dzā na’i kluṅ 
聶籃拶納溝; 尼連禪那河; 不樂著河 
 
 
 
nadī vaitaraṇī 
chu bo rab med 
無極河; 鞞多羅尼河; 大江 
 
 
 
 
śiṅ gi miṅ la 
樹木 
 
 
 
nandanavanam 
dga’ ba’i tshal 
喜林苑; 歡喜花; 歡喜苑; 難檀槃那 
 
 
 
miśrakāvanam 
’dres pa’i tshal 
雜林苑 
 
 
 
pāruṣakāvanam 
rtsub ’gyur tshal 
粗惡苑; 麁惡苑 
 
 
 
caitrarathavanam 
śiṅ rta sna tshogs kyi tshal 
眾車苑; 雜色車苑 
 
 
 
pāriyātraḥ 
yoṅs ’dus brtol 
眾天所聚大香樹; 波理夜呾羅國; 波利質多羅 ; 圓生 
pāriyātra kovidāra źes bya ba’i sgra las draṅs (4)na pāriyātra ni parīti samantayātra ste | lha’i spos kyi śiṅ bzaṅ po’i druṅ du lha thams cad ’dus te rdzi phyogs su ni dpag tshad brgya’i bar du dri źim po’i ṅad ldaṅ | rdzi phyogs ma yin pa’i logs su ni dpag tshad lṅa bcu’i bar du dri źim po’i ṅad ldaṅ ba’i śiṅ gi miṅ ste yoṅs su ’du źes bya | kovidāra ni (5)kuvidārayati ba źes bya ste | spos kyi śiṅ chen po yal ga maṅ źiṅ sdoṅ po che bas sa chen po brtol te ’byuṅ ba daṅ ’dra bas sa brtol źes bya ste | bsdus pas śiṅ yoṅs ’du sa brtol źes bya | 
 
 
puṣpavṛkṣaḥ 
me tog gi śiṅ 
花樹 
 
 
 
phalavṛkṣaḥ 
’bras bu’i śiṅ 
果樹 
 
 
 
gandhavṛkṣaḥ 
spos kyi śiṅ 
香樹 
 
 
 
gulmaḥ 
śiṅ gel pa 
柏樹 
 
 
 
padmakaḥ 
śug pa 
松樹; 蓮花; 松柏 
 
 
 
devadāruḥ 
thaṅ śiṅ 
松樹 
 
 
 
dāruharidrā 
skyer pa 
黃柏 
 
 
 
tālīśaḥ 
ba lu (bal ba) 
達子香 
 
 
 
pālevatavṛkṣaḥ 
ku śu śiṅ 
梨樹 
 
 
 
candanam 
tsan dan 
檀香 
 
 
 
khadiraḥ 
seṅ lteṅ 
檐木; 鐵力; 朅地羅樹 
 
 
 
dāḍimavṛkṣaḥ 
bal po se’u śiṅ 
石榴樹 
 
 
 
piṇḍakharjūravṛkṣaḥ 
’bra go’i śiṅ 
柿子樹 
 
 
 
vanaspatiḥ 
nags 
林 
 
 
 
vanakhaṇḍaḥ, vanaṣaṇḍaḥ 
nags khrod 
林中 
 
 
 
vaṃśaveṇuḥ 
smyig ma 
竹 
 
 
 
piṇḍaveṇuḥ 
’od ma 
葦 
 
 
 
vetram 
sba 
籐子 
 
 
 
nyagrodhaḥ 
ña gro dha (ne gro dha) 
無節; 尼拘律樹; 縱橫葉; 尼拘陀樹; 尼拘盧陀 
 
 
 
ikṣuvanam 
bu ram śiṅ gi tshal 
甘蔗林 
 
 
 
śālivanam 
’bras kyi tshal 
稻林 
 
 
 
vetasaḥ 
lcaṅ ma 
楊枝; 鞞鐸佉; 齒木 
 
 
 
naḍavanam 
’dam bu’i tshal 
葦林 
 
 
 
sālavṛkṣaḥ 
śiṅ sā la 
娑羅; 娑羅樹; 堅固 
 
 
 
nāgavṛkṣaḥ 
klu śiṅ 
龍樹 
 
 
 
vṛkṣaḥ 
ljon pa 
茂盛樹; 高顯樹 
 
 
 
campaḥ 
spyi mo 
籐蘿 
 
 
 
jātiḥ 
sri śiṅ sna ma 
肉冠樹 
 
 
 
pāṇḍupalāśaḥ 
lo ma ser 
黃葉 
 
 
 
śīrṇapalāśaḥ 
’dab ma lhag 
葉落 
 
 
 
kaṇṭakaḥ 
tsher ma 
剌; 刺 
 
 
 
tālaḥ 
śiṅ ta la 
多羅; 七多羅樹; 貝多; 多羅樹 
 
 
 
latāvallī 
’khri śiṅ ṅam lcug ma 
籐樹; 枝 
 
 
 
karīraḥ 
smig ma’i ldum bu 
眉毛蒿; 竹枝 
 
 
 
mantranāyavanirgatāni 
sṅags kyi rgyud nas ’byuṅ ba’i miṅ la 
密咒中所說名; 密續中所說名 
sṅags kyi naṅ nas ’byuṅ ba’i miṅ la | 
 
 
tantram 
sṅags kyi rgyud 
密咒本續; 秘密本續 
tantra źes bya ba tantraprabandhākhyā źes ’byuṅ ste | sṅags kyi rgyud źi ba daṅ rgyas pa la sogs pa rgyun chags par (3)bśad pa’i miṅ ste sṅags kyi rgyud ces bya | 
 
 
uttaratantram 
rgyud bla ma 
無上本續 
 
 
 
mantram 
gsaṅ sṅags 
密咒; 真言; 咒 
mantra źes bya ba mantre guptibhāṣaṇe źes ’byuṅ ste | sṅags kyi lha la sogs pa dgug ciṅ gsaṅ ste brjod pa yin pas na gsaṅ sṅags źes bya | 
 
 
vidyā 
rig sṅags 
明咒 
vidyā źes bya ba vid jñāna źes bya ste | ma rig pa’i gñen por gyur pa lha mo’i gzugs su bźugs pa’i miṅ (4)ste rig sṅags źes bya | 
 
 
dhāraṇī 
gzuṅs sṅags 
總特咒; 陀羅尼; 持明; 總持 
dhāraṇī źes bya (5)ba gzuṅs yin te | dran pa daṅ śes bźin gyis chos kyi tshig daṅ don mi rjed par ’dzin pas na gzuṅs źes bya |
dhāraṇī źes bya ba arthagranthan dhārayatīti dhāraṇī źes bya ste | sṅags kyi chos kyi don daṅ tshig mi brjed par ’dzin ciṅ khyad par gyi rim pa thob par ’gyur ba’i miṅ ste | gzuṅs sṅags źes bya | 
 
da ra ni źes bya ba | a rba gran than | dha ra ya rī tī dha ra ni źes bya ste || sṅags ky chos gi don daṇ tshig myi brjed par ’dzin ciṅ khyad bar gi rim pa thob par ’gyur ba’i myiṅ ste | gzuṅs źes bya | :|1  
maṇḍalam 
dkyil ’khor 
中圈; 曼荼羅 
maṇḍala źes bya ste | maṇḍa ni sāra ste sñiṅ po’am dbyiṅs sam dkyil la bya | la ni ā(5)dāna ste len pa’am ’dzin pa lta bu la ’aṅ bya | khor khor yug zlum po’i miṅ yaṅ maṇḍala źes bya bas na dkyil ’khor du sṅan chad grags pa bźin so na gźag | 
 
man ta la źes bya ba || sñiṅ po ’am dbyiṅs sam dkyil la bya | la ni a dā ni .......
........|| saṅs rgyas daṅ | byaṅ chub sems dpa’ thams cad la phyag ’tshal lo ||2  
śāntikam 
źi ba 
柔善; 息災 
śāntika źes bya ba gnod pa daṅ nad la sogs bźi bar byed pa’i sṅags kyi miṅ ste źi ba źes bya’o || 
 
 
pauṣṭikam 
rgyas pa 
圓滿 
pauṣṭika źes bya ba tshe daṅ sriṅ daṅ (6)loṅs spyod la sogs pa rgyas śiṅ ’phel bar byed pa’i sṅags kyi miṅ yin pas na rgyas pa źes bya | 
 
 
ābhicārikam 
drag śul spyod pa 
勇行; 降伏 
abhicāra źes bya ba gźan la gnod ciṅ phuṅ bar byed pa’i sṅags kyi miṅ ste (7)drag śul spyod pa źes bya | 
 
 
vaśīkaraṇam 
dbaṅ du bya ba 
強; 敬愛法; 召伏 
vaśīkaraṇa źes bya ba pha rol gyi sems sgyur źiṅ bdag ci dga’ bar bya ba’i sṅags kyi miṅ ste dbaṅ du bya ba źes bya | 
 
 
homaḥ 
sbyin sreg 
燒施; 護摩 
homa źes (154b1)bya ba hu dāni źes bya ste sbyin źiṅ mchod pa la yaṅ bya | agnihotraṃ juhuyad ces kyaṅ ’byuṅ ste | lha’o cog la mchod sbyin bya ba’i sgo daṅ kha me yin pas na mer sreg pa’i miṅ du yaṅ ’dren te sbyin sreg ces bya | 
 
 
upacāraḥ 
bya ba’i cho ga daṅ yo byad ces skabs daṅ sbyar 
儀軌; 所作法事 ; 器皿 
upacāra źes bya ba mchod pa’i yo byad kyi skabs su ni yo byad ces gdags | cho ga daṅ sgrub pa’i skabs su ni bya ba’i cho ga źes gdags | 
 
 
vidhiḥ 
cho ga 
法事 
 
 
 
vidhānam 
cho ga 
法事 
 
 
 
kalpaḥ 
cho ga źib mo 
細法事; 細軌 
kalpa źes byab sṅags kyi gźuṅ sṅar bśad pa las phyis cho ga rgyas par bśad pa’i miṅ ste cho ga źib mo źes bya | 
 
 
jāpaḥ 
bzlas brjod 
誦念 
 
 
 
homopakaraṇam 
sbyin sreg gi yo byad 
燒施; 燒施所用物 
 
 
 
hotā (hotṛ) 
sbyin sreg byed pa 
作燒施 
 
 
 
āhutidravyam 
sreg blug gi rdzas 
燒灌之物 
 
 
 
havanam 
sreg pa 
燒 
 
 
 
juhuyāt 
sbyin sreg bya’o 
燒施事; 作燒施事 
 
 
 
abhiṣekaḥ 
dbaṅ bskur ba 
灌物; 灌頂; 主戒 
 
 
 
abhiṣiktaḥ 
dbaṅ bskur ba 
灌頂 
 
 
 
āvāhanam 
spyan draṅ pa 
請至 
 
 
 
ākarṣaṇam 
dgug pa 
召請 
 
 
 
visarjanam 
slar gśegs su gsol ba 
勾召; 請令迴 
 
 
 
bandhanam 
bciṅ ba 
縛 
 
 
 
uccāṭanam 
dgar ba 
分 
 
 
 
garvaḥ 
bsñems pa’i tshul 
傲慢相 
 
 
 
adhiṣṭhānam 
byin brlabs pa 
攝授; 加持 
 
 
 
mantracaryā 
sṅags kyi spyod pa 
咒行 
 
 
 
ālīḍham 
gyas brkyaṅ ba 
展右 
 
 
 
pratyālīḍham 
gyon brkyaṅ ba 
展左 
 
 
 
prasenam 
gsal snaṅ 
明顯 
 
 
 
siddhiḥ 
dṅos grub 
成就 
siddhi źes bya ba sṅags kyi byaṅ chub kyis man chad ’grub pa daṅ | rig sṅags ’chaṅ (2)nas nam mkha’ la ’gro źiṅ tshe bskal par thub pa la sogs pa ci sgrub pa ñid grub pa’i miṅ ste dṅos grub ces bya | 
 
 
mantrī 
sṅags pa 
密咒; 持咒者 
 
 
 
vidyādharaḥ 
rig sṅags ’chaṅ 
持密咒者; 持明咒者 
 
 
 
sādhyam 
bsgrub bya 
所修習 
 
 
 
sādhakaḥ 
sgrub pa po 
修習士 
 
 
 
uttarasādhakaḥ 
sgrub pa’i grogs mchog 
修習勝侶 
 
 
 
māmakī 
bdag gi ma 
自己母; 我母 
 
 
 
mūrdhaṭakaḥ 
gtsug spyod 
頂行 
 
 
 
ekajaṭī 
ral pa gcig ma 
頂髻母; 獨髻母 
 
 
 
buddhalocanā 
saṅs rgyas kyi spyan 
佛眼母; 佛眼 
 
 
 
pāṇḍaravāsinī 
gos dkar can 
具白衣; 白衣母 
 
 
 
tārā 
sgrol ma 
救度母; 救度 
 
 
 
vajrabhṛkuṭī 
rdo rje khro gñer can 
金剛忿怒; 金剛忿怒母 
 
 
 
āryabhṛkuṭī 
’phags ma khro gñer can 
具忿怒勝母; 聖忿怒母 
 
 
 
vajrāmbujā 
rdo rje pad ma 
金剛母 
 
 
 
vajrāṅkuśī 
rdo rje lcags kyu ma 
金剛鐵鉤; 金剛鉤 
 
 
 
ojaḥpratyāhāriṇī 
so sor mdaṅs ’phrog ma 
奪神母 
 
 
 
hāsavatī 
bźad ldan ma 
具笑母 
 
 
 
ratnolkā 
rin chen sgron ma 
寶炬母 
 
 
 
ādhāraṇī 
kun ’dzin ma 
持眾母 
 
 
 
samantabhadrā 
kun tu bzaṅ mo 
普賢母; 普賢 
 
 
 
ratirāgā 
dga’ ba’i ’dod chags ma 
喜欲母 
 
 
 
vajradhātvīśvarī 
rdo rje dbyiṅs kyi dbaṅ phyug ma 
金剛界母; 金剛界自在母 
 
 
 
sarvacakrā 
’khor lo thams cad ma 
諸輪圇 
 
 
 
ratnottamā 
mchog gi rin chen ma 
勝寶母 
 
 
 
sahasrāvartā 
stoṅ ’khyil ma 
千繞母 
 
 
 
sādhumatī 
legs pa’i blo gros ma 
妙慧母 
 
 
 
siddhottamā 
grub mchog ma 
勝成母 
 
 
 
dhāraṇīmudrā 
gzuṅs kyi phyag rgya ma 
持手印母; 持印母 
 
 
 
vajrasattvajñānamudrā 
rdo rje sems dpa’i ye śes kyi phyag rgya ma 
金剛勇識大喜智印母; 金剛薩埵智印; 金剛勇識大喜智手印母 
 
 
 
mahātuṣṭijñānamudrā 
dgyes pa chen po’i ye śes kyi phyag rgya 
光悅圍智手印; 大滿足智印; 大悅智手印 
 
 
 
mahāprabhāmaṇḍalavyūhajñāna mudrā 
’od chen po’i dkyil ’khor bkod pa’i ye śes kyi phyag rgya 
大光中圍智手印; 大光輪莊嚴智印 
 
 
 
sarvadharmasamatājñānamudrā 
chos thams cad mñam pa ñid kyi ye śes kyi phyag rgya 
諸法平等智印; 諸法平等智手印 
 
 
 
sarvatathāgatānurā gaṇājñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad mñes par byed pa’i ye śes kyi phyag rgya 
如來諸喜智手印; 令喜諸如來智手印 
 
 
 
mahāprītivegasambhavajñānamudrā 
dga’ ba’i śugs chen po ’byuṅ ba’i ye śes kyi phyags rgya 
喜大力出智手印; 出喜大力智手印 
 
 
 
sarvatathāgatāśāparipūraṇajñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad kyi dgoṅs pa yoṅs su rdzogs par byed pa’i ye śes kyi phyag rgya 
如來諸思惟圓滿汝智手印; 一切如來教圓滿智印; 一切如來密意令圓滿汝智印 
 
 
 
sarvatathāgatasamājādhiṣṭāna (sarvatathāgatasamayādhiṣṭāna)jñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad ’dus pa’i byin gyis brlabs kyi ba’i ye śes kyi phyag rgya 
如來海慧攝授智手印; 一切如來集如持智印 
 
 
 
sarvatathāgatavajrābhiṣekajñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad kyi rdo rje’i dbaṅ bskur ba’i ye śes kyi phyag rgya 
如來金剛灌戒智手印; 一切如來金剛灌頂智印 
 
 
 
sarvatathāgataprajñājñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad kyi śes rab daṅ ye śes kyi phyag rgya 
諸如來智慧手印; 一切如來慧智印 
 
 
 
sarvatathāgatadharmavāgniṣprapañcajñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad kyi chos kyi tshig spros pa med pa’i ye śes kyi phyag rgya 
諸如來無戲言手印; 一切如來法言無戲論智印; 諸如來言無為手印 
 
 
 
mahācakrapraveśajñānamudrā 
’khor lo chen po ’jug pa’i ye śes kyi phyag rgya 
入大輪智手印 
 
 
 
sarvatathāgataviśvakarmajñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad kyi las sna tshogs kyi ye śes kyi phyag rgya 
諸如來眾智手印; 一切如來諸業智印; 諸如來諸事智手印 
 
 
 
duryodhanavīryajñānamudrā 
’thab dka’ ba’i brtson ’grus kyi ye śes kyi phyag rgya 
難敵精進智手印 
 
 
 
sarvamāramaṇḍalavidhvaṃsanajñānamudrā 
bdud kyi dkyil ’khor thams cad rnam par ’joms pa’i ye śes kyi phyag rgya 
摧諸魔輪智手印 
 
 
 
sarvatathāgatabandhanajñānamudrā 
de bźin gśegs pa thams cad bsdams pa’i ye śes kyi phyag rgya 
諸如來戒智手印; 諸如來縛智印 
 
 
 
sarvatathāgatasuratasukhā 
de bźin gśegs pa thams cad kyi dgyes pa mchog gi bde ba 
諸如來喜勝樂 
 
 
 
sarvatathāgatākarṣaṇī 
de bźin gśegs pa thams cad spyan ’dren pa 
諸如來召請母 
 
 
 
sarvatathāgatānurāgaṇī 
de bźin gśegs pa thams cad mñes byed ma 
諸如來作喜母 
 
 
 
sarvatathāgatasaṃtoṣaṇī 
de bźin gśegs pa thams cad dgyes byed ma 
諸如來作歡母 
 
 
 
mahādhipatiḥ 
bdag mo chen mo 
大我母; 大主母 
 
 
 
mahādyotā 
gsal byed chen mo 
大作明母 
 
 
 
mahāratnavarṣā 
rin chen char (’char) ’bebs 
雨大寶; 雨大寶母 
 
 
 
mahāprītiharṣā 
dga’ ba chen mo tshim pa 
大喜足; 大喜歡母; 大喜以令足 
 
 
 
mahājñānagītā 
ye śes chen mo glu dbyaṅs 
大智歌者; 大智歌音母 
 
 
 
mahāghoṣānugā 
sgra chen po’i rjes su ’jug ma 
隨入大者; 隨入大音母 
 
 
 
gandhavatī 
spos ldan ma 
具香母 
 
 
 
mahābodhyaṅgavatī 
byaṅ chub yan lag che ldan ma 
具大菩提枝葉; 具大菩提支母 
 
 
 
cakṣuṣmatī 
mig ldan ma 
具眼母 
 
 
 
sattvavatī 
sñiṅ stobs ldan 
具力藏; 具勇母 
 
 
 
sumbhaḥ (śumbha) 
gnod mdzes 
妙言; 孫婆; 害美 
 
 
 
nisumbhaḥ (niśumbyaḥ) 
ṅes par gnod mdzes 
定妙言; 你孫婆; 定害美 
 
 
 
amṛtakuṇḍalī 
bdud rtsi thabs sbyor 
便知甘露; 甘露軍荼利 
 
 
 
jambhalaḥ 
rmugs ’dzin 
持昏 
 
 
 
ucchuṣmaḥ 
’chol ba 
暴; 除穢忿怒尊 
 
 
 
āryayamāntakaḥ 
’phags pa gśin rje sel 
勝除獄王; 聖閻曼德迦; 勝除獄帝 
 
 
 
śaṃkaraḥ 
bde byed 
作樂者 
 
 
 
pinākī 
gźu thogs 
有弓者 
 
 
 
vaivasvatī 
ñi ma’i bu 
日女 
 
 
 
guhyakādhipatiḥ 
gsaṅ ba’i bdag po 
密主 
 
 
 
mahāyakṣasenāpatiḥ 
gnod sbyin gyi sde dpon chen po 
施礙大將; 大藥叉軍主 
 
 
 
yajñopavītam 
mchod phyir thogs 
持供; 淨繩 
 
 
 
kuśapavitradhārakaḥ (kuśapavitradharakaḥ) 
ku śa gtsaṅ bsrel 
守固沙淨草; 持茅草淨具 
 
 
 
tripuṇḍrakacihnitam 
thal ba’i sol ris gsum mtshan can 
具炭灰三畫相 
 
 
 
śṛṅgāṭakacihnitam 
sum mdo’i ris mtshan can 
具三岔畫相 
 
 
 
jaṭāvalambitam 
ral pa ’phyaṅ 
垂髮者; 垂髻 
 
 
 
samidhaḥ 
yam bsreg śiṅ 
燒木 
 
 
 
indhanam 
bud śiṅ 
柴木 
 
 
 
agnikuṇḍaḥ 
me thab 
火供魔 
 
 
 
pūrṇāhutiḥ 
dgaṅ blugs 
杓子; 火供杓子 
 
 
 
sruvakam (śruvakam) 
blugs gzar 
火供漏杓; 小漏杓 
 
 
 
pātrī 
dgaṅ gzar 
火供漏杓; 大漏杓 
 
 
 
codanam 
bskul ba 
提請 
 
 
 
vidarbhaṇam 
smos pa 
說 
 
 
 
arghaḥ 
mchod yon 
功德; 功德水 
 
 
 
naivedyam 
lha bźos 
天食; 食 
 
 
 
baliḥ 
gtor ma 
施食 
 
 
 
upaspṛśyaḥ 
ñe reg 
淨六根; 洗淨 
 
 
 
ācamanam 
’thor ’thuṅ 
高見灑; 灑 
 
 
 
prokṣaṇam 
bsaṅ gtor 
彈灑 
 
 
 
vedikā 
kha ran nam kha khyer 
火供竈邊 
 
 
 
upāṃśuḥ 
pu śu 
躲口; 默禱 
 
 
 
niryūhaḥ 
sgo khaṅ ṅam ba gam skabs daṅ sbyar 
門房; 門房; 相合; 平簷; 平簷 
 
 
 
pradakṣiṇapaṭṭikā 
khor sa 
中圍地; 圍地 
 
 
 
abhyantarapaṭṭikā 
naṅ rim 
內層 
 
 
 
bahiṣpaṭṭikā 
phyi rim 
外層 
 
 
 
āpyāyanam 
yoṅs su rgyas bya 
放開; 增盛 
 
 
 
pratyāyanam 
phir glan pa 
後補 
 
 
 
pālī 
kha ran 
口邊 
 
 
 
stambhanam 
reṅs byed 
僵仆 
stambha na źes bya ba sṅags kyis lus kheṅs śiṅ las byed mi nus pa’i miṅ ste reṅs byed ces (3)bya | 
 
 
jambhanam 
rmugs byed 
令愚 
jambhana źes bya ba sṅags kyis sems rmoṅs par byed pa’i miṅ ste rmugs byed ces bya | 
 
 
mohanam 
rmoṅs byed 
作昏 
mohana źes bya ba sṅags kyis sems blun źiṅ mi dran par ’gyur ba’i miṅ ste rmoṅs byed ces bya | 
 
 
ohanam 
’khrul byed 
作亂 
ohana źes bya ba sṅags kyis sems khral khrul khyer bar byed pa’i miṅ ste ’khrul byed ces bya | 
 
 
kṛtyā 
gśed byed 
作害 
 
 
 
karma 
bsgyur ba’i las 
轉變事 
 
 
 
kiraṇaḥ 
gyeṅs byed 
作紊 
 
 
 
kākhordaḥ 
byad 
壓鎮 
 
 
 
vetālaḥ 
ro laṅs 
起尸; 毘陀羅 
vetāḍa źes bya ba mi śi ba’i ro’i naṅ du gdon źugs te gnod par byed pas na ro laṅs źes bya | 
 
 
cicchaḥ 
sems bsgyur ba 
心轉動; 心轉 
 
 
 
preṣakaḥ 
rbod gtoṅ 
放咒 
 
 
 
duścharditam 
skyug ñes 
誤行過 
 
 
 
durbhuktam 
bza’ ñes 
咒咀; 飲食之過 
 
 
 
durlaṅghitam 
bsgoms ñes sam smyuṅ ñes 
鎮伏行等; 誤戒過; 誤想過 
 
 
 
durlikhitam 
bris ñes 
壓鎮; 誤書過 
 
 
 
duḥprekṣitam 
gnod ltas (blta ñes pa) 
障眼法; 誤見過 
 
 
 
duśchāyaḥ 
gnod ’grib 
鎮影; 惡影 
 
 
 
vikarālavikṛtadaṃṣṭraḥ 
mche ba ’jigs su ruṅ źiṅ mi sdug pa 
嘹牙醜惡 
 
 
 
vikṛtavadanaḥ 
bźin ’jigs su ruṅ bar bsgyur ba 
形貌變相 
 
 
 
kīlaḥ 
phur pa’am phur bu 
杵 
 
 
 
utpātanimittāni 
ltas daṅ mtshan mar gzuṅ ba’i miṅ la 
兆相名目 
 
 
 
nirghātaḥ 
gnam grum pa’am sgra drag po 
天鼓; 暴惡者 
 
 
 
ulkāpātaḥ 
skar mda’ ltuṅ ba 
星墜 
 
 
 
indracāpam 
’ja’ ’am dbaṅ po’i gźu 
露綵 
 
 
 
sūryapariveśaḥ 
ñi ma ’khyims pa 
日暈 
 
 
 
śakunam 
la ñe 
兆; 近坡 
 
 
 
jyotiṣam 
skar ma’i yi ge 
星字 
 
 
 
svapnādhyāyaḥ 
rmi ltas kyi spyad 
占夢 
 
 
 
śakunarutam 
bya skad kyi brda’ 
占雀音; 占鳥音 
 
 
 
vyātipātaḥ 
rnam par ltuṅ byed 
令墜相 
 
 
 
utpātaḥ 
ltas su ’byuṅ ma 
示相 
 
 
 
ariṣṭam 
’chi ltas 
示死; 死兆 
 
 
 
lagnaḥ 
dus ’byor ba (dus sbyor) ba 
時富; 時合 
 
 
 
yogaḥ 
sbyor ba 
相合 
 
 
 
daṇḍabhāsaḥ 
braṅ ṅer snaṅ ba 
擺列著 
 
 
 
pramāṇatarkanirgatārthāḥ 
tshad ma daṅ rtog ge ba’i gźuṅ lugs las ’byuṅ ba’i miṅ la 
無量慧中本續名; 理學與乾慧者所用名目 
 
 
 
tatpratyakṣopalabdhilakṣaṇam 
de mṅon sum du dmigs pa’i mtshan ñid 
現前想相; 彼現前得相; 彼現前想相 
 
 
 
tadāśritya pratyakṣopalabdhilakṣaṇam (āśritapratyakṣopalabdhilakṣaṇam) 
de la gnas pa mṅon sum du dmigs pa’i mtshan ñid 
彼處現前想相; 依彼現前得相; 在彼現前想相 
 
 
 
svajātīyadṛṣṭāntopasaṃhāralakṣaṇam 
raṅ gi rigs kyi dpe ñe bar sbyar ba’i mtshan ñid 
自己近彼相合想; 同類引喻相; 自本與喻相合想 
 
 
 
pariniṣpannalakṣaṇam 
yoṅs su grub pa’i mtshan ñid 
圓融相; 圓成相; 普揚相 
 
 
 
suviśuddhāgamopadeśalakṣaṇam 
luṅ śin tu rnam par dag pas gtan la dbab par bstan pa’i mtshan ñid 
清淨敕旨分別指示相; 善淨教論相 
 
 
 
tadanyasārūpyopalabdhilakṣaṇam 
de las gźan daṅ mthun par (mṅon sum du) dmigs pa’i mtshan ñid 
比於彼; 彼餘同性得相; 別現前想相 
 
 
 
tadanyavairūpyopalabdhilakṣaṇam 
de las gźan daṅ mi mthun par (mṅon sum du) dmigs pa’i mtshan ñid 
一切不相合現前想相; 彼餘異性得相; 比彼不同於別現前想相 
 
 
 
sarvasārūpyopalabdhilakṣaṇam 
thams cad mthun par dmigs pa’i mtshan ñid 
一切相同想相; 一切同性得相 
 
 
 
sarvavairūpyopalabdhilakṣaṇam 
thams cad mi mthun par dmigs pa’i mtshan ñid 
一切不同想相; 一切異性得相 
 
 
 
anyajātīyadṛṣṭāntopasaṃhāralakṣaṇam 
gźan gyi rigs kyi dpe ñe bar sbyar ba’i mtshan ñid 
以別種近比相合相; 異類引喻相 
 
 
 
apariniṣpannalakṣaṇam 
yoṅs su ma grub pa’i mtshan ñid 
悉不助相; 不圓成相; 悉未揚相 
 
 
 
aviśuddhāgamopadeśalakṣaṇam 
luṅ rnam par ma dag pa bstan pa’i mtshan ñid 
諸敕不實指相; 不淨教論相; 諸不實敕指相 
 
 
 
tarkaḥ 
rtog ge 
乾慧 
 
 
 
tārkikaḥ 
rtog ge ba 
乾慧者 
 
 
 
pratyakṣam 
mṅon sum pa 
現量 
 
 
 
anumānam 
rjes su dpag pa 
隨量; 比量 
 
 
 
āgamaḥ 
luṅ 
敕; 聖教 
 
 
 
upapattiḥ 
’thad pa’am gtan tshigs 
合理; 正語 
 
 
 
hetuḥ 
gtan tshigs 
正語; 因 
 
 
 
anvayaḥ 
rjes su ’gro ba 
隨行 
 
 
 
vyatirekaḥ 
ldogs pa 
迴返 
 
 
 
asiddhaḥ 
ma grub pa 
不成 
 
 
 
viruddhaḥ 
’gal ba 
犯; 相違; 犯復 
 
 
 
anaikāntikaḥ 
ma ṅes pa 
不定; 不一向 
 
 
 
dṛṣṭāntaḥ 
dpe 
比喻; 喻 
 
 
 
sādharmyavataḥ 
chos mthun pa can 
順法; 有同法 
 
 
 
vaidharmyavataḥ 
chos mi mthun pa can 
不順法; 有異法 
 
 
 
hetvābhāsaḥ 
rgyu ltar snaṅ ba 
如行顯現; 似因 
 
 
 
dṛṣṭāntābhāsaḥ 
dpe ltar snaṅ ba 
如比顯現; 似喻; 如比現 
 
 
 
sādhanam 
sgrub pa 
修習; 令成 
 
 
 
sādhyaḥ 
bsgrub bya 
所立; 所作 
 
 
 
dūṣaṇam 
sun ’byin 
窮究; 破 
 
 
 
svapakṣaḥ 
raṅ gi phyogs 
我黨; 自己地方 
 
 
 
parapakṣaḥ 
gźan gyi phyogs 
彼黨 
 
 
 
vādī 
rgol ba 
講; 論者; 批評 
 
 
 
prativādī 
phyir rgol ba 
講過; 敵論者; 犯批 
 
 
 
trirūpaliṅgam 
tshul gsum pa’i rtags 
視三相; 三種相; 三樣視相 
 
 
 
svalakṣaṇam 
raṅ gi mtshan ñid 
自己相; 自相; 自己性相 
 
 
 
sāmāṇyam 
spyi 
總; 共性 
 
 
 
pūrvapakṣaḥ 
phyogs sṅa ma 
前指 
 
 
 
uttarapakṣaḥ 
phyogs phyi ma 
後證 
 
 
 
codyam 
brgal ba 
批評; 徵 
 
 
 
parihāraḥ 
lan 
回答; 釋 
 
 
 
samādhānam 
lan gdab pa 
回答 
 
 
 
anumeye sattvam (anumeghe sattvam) 
rjes su dpag par bya ba la yod pa 
隨量其事; 所量有性; 在於隨量其事 
 
 
 
sapakṣe sattvam 
mthun pa’i phyogs la yod pa 
順境; 同品有性; 在於順境 
 
 
 
asapakṣe cāsattvam 
mi mthun pa’i phyogs la med pa 
無不順境; 非同品非有性 
 
 
 
sambhavatpramāṇam 
srid pa’i tshad ma 
量有; 公理; 公量有理 
 
 
 
ādheyātiśayaḥ 
bsgyur du ruṅ ba 
中轉; 可轉 
 
 
 
anādheyātiśayaḥ 
bsgyur du mi ruṅ ba 
不中轉; 不可轉 
 
 
 
nigamanam 
mjug sdud 
入; 結; 收尾 
 
 
 
upanayaḥ 
ñe bar sbyar ba 
近相合; 合 
 
 
 
upasaṃhāraḥ 
ñe bar sbyor ba 
近相; 引; 更相所合 
 
 
 
svabhāvahetuḥ 
raṅ bźin gyi gtan tshigs 
自性真語; 自性因 
 
 
 
kāryahetuḥ 
’bras bu’i gtan tshigs 
果正語; 果因 
 
 
 
jñāpakahetuḥ 
śes par byed pa’i gtan tshigs 
了正語; 令知因; 令知正語 
 
 
 
anupalabdhi (anupalabdhihetuḥ) 
mi dmigs pa 
不想; 不得因 
 
 
 
vyañjakahetuḥ 
gsal bar byed pa’i rgyu 
明作因; 作明因 
 
 
 
kārakahetuḥ 
byed pa’i rgyu 
所作因; 作者因 
 
 
 
pratijñā 
dam bca’ pa 
記句; 立宗; 許 
 
 
 
arthasāmānyam 
don gyi spyi 
總事; 總義 
 
 
 
abhilāpyasāmānyam 
brjod pa’i spyi 
總說; 總言 
 
 
 
kalpanāpoḍhalakṣaṇam 
rtog pa daṅ bral ba’i mtshan ñid 
離察相 
 
 
 
abhrāntalakṣaṇam 
ma nor ba’i mtshan ñid 
不謬相 
 
 
 
samyagjñānam 
yaṅ dag pa’i śes pa 
真識; 正智 
 
 
 
mithyājñānam 
log pa’i śes pa 
邪識; 邪智 
 
 
 
savikalpakam 
rnam par rtog pa daṅ bcas pa 
有妄想 
 
 
 
nirvikalpakam 
rnam par rtog pa med pa 
無妄想 
 
 
 
sākāram 
rnam pa daṅ bcas pa 
有相 
 
 
 
nirākāram 
rnam pa med pa 
無相 
 
 
 
anyākāram 
gźan gyi rnam pa 
別相 
 
 
 
sattā 
yod pa 
有的; 有性 
 
 
 
vācyam 
brjod par bya ba 
言辭; 所說 
 
 
 
vācakaḥ 
rjod par byed pa 
說; 能說 
 
 
 
avinābhāvasaṃbandhaḥ 
med na mi ’byuṅ ba’i ’brel ba 
無則不生之由; 不離相屬 
 
 
 
svataḥ pramāṇam 
raṅ gi tshad ma 
本規; 自量 
 
 
 
parataḥ pramāṇam (parataḥ pramralam) 
gźan gyi tshad ma 
別規; 他量 
 
 
 
tādātmyalakṣaṇasambandhaḥ 
de’i bdag ñid kyi mtshan ñid kyi (kyis) ’brel ba 
彼自性相連因由; 同性相相屬; 彼性相連 
 
 
 
tadutpattilakṣaṇasambandhaḥ 
de las byuṅ ba’i mtshan ñid kyi (kyis) ’brel ba 
出於彼性中相連由; 從彼生相所由 
 
 
 
dviṣṭho hi sambandhaḥ (dṛṣṭo dviṣṭho bhi sambandhaḥ) 
’brel ba ni gñis la gnas pa 
由在兩處; 己見所由 
 
 
 
pipīlikotsaraṇam 
grog ma gyen du ’dzeg pa 
蟻昇; 不豎累砌 
 
 
 
matsyavikāraḥ (matsyavikaraḥ) 
ña ’phar ba 
魚躍 
 
 
 
mahānasam 
tshaṅ maṅ 
多穴; 廚房 
 
 
 
nīhāraḥ 
khug rna (khug sna) 
煙; 霧; 霞 
 
 
 
vāṣpaḥ 
rlaṅs pa 
氣 
 
 
 
tuṣāraḥ 
ba mo 
牸牛; 霜 
 
 
 
sahakāripratyayaḥ 
lhan cig byed pa’i rkyen 
同作緣; 同生 
 
 
 
prayatnāntarīyakaḥ 
brtsal ma thag tu ’byuṅ ba 
初成; 勤勇無間所發; 尋之便成 
 
 
 
anyatarāsiddhaḥ 
gcig la ma grub pa 
不一成一; 隨一不成; 一成於一 
 
 
 
svato ’siddhaḥ 
raṅ la ma grub pa 
自不成; 不成於自 
 
 
 
parato ’siddhaḥ 
pha rol ma grub pa 
不成於彼; 他不成 
 
 
 
ubhayāsiddhaḥ 
gñis ka la ma grub pa 
目垂不成; 兩俱不成; 不成於二 
 
 
 
aśrayāsiddhaḥ 
gźi ma grub pa 
本不成; 所依不成; 本未成 
 
 
 
svayaṃvādyasiddhaḥ 
rgol ba bdag ñid la ma grub pa 
犯性不成; 立論者不成; 爭不成於己 
 
 
 
prativādyasiddhaḥ 
phyir rgol ba la ma grub pa 
犯性不成; 敵論者不成; 不成於犯爭 
 
 
 
upādānakāraṇam 
ñe bar len pa’i rgyu 
近取因; 甚取因 
 
 
 
sajātīyaḥ 
rigs mthun pa 
同種; 同類 
 
 
 
vijātīyaḥ 
rigs mi mthun pa 
不同種; 異類 
 
 
 
śabdabrahmā 
sgra’i tshaṅs pa 
梵音; 聲中梵; 音中梵 
 
 
 
vyāvṛttiḥ 
ldog pa sel ba 
復回; 除; 遮 
 
 
 
apohaḥ 
sel ba 
消除; 離 
 
 
 
anyāpohaḥ śabdārthaḥ 
gźan sel ba’i sgra’i don 
除別音義; 離餘 
 
 
 
saṃketaḥ 
brda 
表示 
 
 
 
prasajya pratiṣedhaḥ 
med par dgag pa 
無而滅者; 是遮; 無減 
 
 
 
paryudāsapratiṣedhaḥ 
ma yin par dgag pa 
不是而滅者; 非遮 
 
 
 
alaukikārthotpattiḥ 
’jig rten pa’i don ma yin par byuṅ ba 
非世間出事; 非世事生; 非世間事 
 
 
 
svapnāntikarūpam 
rmi lam du rmi ba’i rdzas 
夢中物 
 
 
 
viprakarṣaḥ 
bskal ba 
福田 
 
 
 
svasaṃvedanam 
raṅ rig pa 
自覺 
 
 
 
pakṣadharmatvaṃ 
phyogs kyi chos 
方所法; 宗法性 
 
 
 
kramayaugapadyam (kramayogapatyam) 
rim daṅ cig car 
忽次第; 漸及頓; 齊與次第 
 
 
 
mātuluṅgam 
ma tu luṅ ga 
磨獨龍伽花; 枸櫞花 
 
 
 
kadalī 
chu śiṅ 
芭蕉 
 
 
 
skandhaḥ (kandaḥ) 
rtsa ba 
根 
 
 
 
asamañjasaḥ 
’chal ba’am ’khrugs pa’am cal col du gyur ba 
散; 過; 亂; 苟且; 苟且 
 
 
 
citrapataṅgaḥ 
phye ma leb khra bo 
花蝴蝶 
 
 
 
prasaṅgaḥ 
thal gyur 
超品; 容有 
 
 
 
śālūkaḥ 
ut pa la’i rtsa ba 
優缽羅本; 優波羅 
 
 
 
Go to Wiki Documentation
Enhet: Det humanistiske fakultet   Utviklet av: IT-seksjonen ved HF
Login