duḥkhadarśanādeva hi teṣu tau nityātmagrāhau prahīyete |
tasmāt tatkṛto ’pi kāraṇābhiniveśastata eva prahīyate |
yas tarhi jalāgnipraveśādibhiḥ svargopapattiṃ paśyati śīlavṛtena vā śuddhiṃ so ’pi duḥkhadarśanaprahātavya eva |
eṣa hi śāstrapāṭhaḥ |
“ye caivaṃ dṛṣṭaya evaṃvādino yadayaṃ puruṣapudgalo gośīlaṃ samādāya vartate mṛgaśīlaṃ kukkuraśīlaṃ, sa tena śudhyati mucyate sukhaduḥkhaṃ vyatikrāmati sukhaduḥkhavyatikramaṃ cānuprāpnoti |
akāraṇaṃ kāraṇataḥ pratyeti śīlavrataparāmarśo duḥkhadarśanaprahātavyaḥ” iti vistaraḥ |
kiṃ punaḥ kāraṇam asau duḥkhadarśanaprahātavyaḥ |
duḥkhe vipratipannatvāt |
sarveṣāṃ sāsravālambanānāṃ duḥkhe vipratipannatvāt |
kīdṛśo vā ’nyaḥ śīlavṛtaparāmarśo mārgedarśanaprahātvyaḥ |
yo mārgadarśanaprahātavyālambanaḥ |
so ’pi hi nāma duḥkhe vipratipannaḥ |
yasya ca mārgālambanā mithyādṛṣṭirvicikitsā vā ’sti sa nāsti mokṣamārga iti paśyan vicikitsan vā kathaṃ tayā śuddhiṃ pratyeṣyati |
athānyaṃ mokṣamārgaṃ parāmṛśya eṣa mokṣamārgo nāstītyāha |
so ’pi tenaivānyena śuddhiṃ pratyeti na tayā mithyādṛṣṭyeti |
tasyāpyasau mārgadarśanaprahātavyālambano na sidhyati |
yaś cāpi samudayanirodhadarśanaprahātavyālambanayā mithyādṛṣṭyā śuddhiṃ pratyeti sa kasmānna taddarśanaheyaḥ |
tasmāt parīkṣya eṣo ’rthaḥ |
釋曰。由見苦諦。於自(24)在等處。常執我執倶滅。
非因執是二倒所作。(25)是故與此見共滅。
若人由入火水等方便起(26)生天執。由戒及執計得清淨。此執亦見苦所(27)滅。
阿毘達磨藏文言如此。復言。
若有人執説(28)如此。是時善男子受持牛戒。行鹿戒狗戒。(29)由此行清淨解脱出離。過度苦樂得至過苦(254b1)樂處。
若信非因爲因。戒執取見。見苦所滅。廣(2)説如彼藏。
云何此執見苦所滅。
於苦乖違故。(3)此執太過爲失。
一切縁有流境。或於苦乖違。(4)與非因執因。
復有何相。別戒執取。見道所(5)滅。
縁見道所滅法爲境。
此於苦亦乖違。
若人(6)縁道起邪見及疑。或謂無解脱道。或思此道(7)爲是解脱道。爲非依此二。云何分別觀爲清(8)淨。
若彼執別有解脱道故。撥無此解脱道。
是(9)人由別解脱道。執計爲清淨。不由邪見。
是故(10)此執不成縁見道。所滅惑爲境。
若人由見集(11)滅二諦所滅邪見。計爲清淨。云何此戒執取。(12)非見集滅諦所滅。
是故汝所執義更須簡擇。
(100b1)論曰。執大自在生主或餘爲世間因生世(2)間者。必先計度彼體是常一我作者方起(3)因執。纔見苦時於自在等。常執我執永斷無(4)餘故。
彼所生因執亦斷。
若爾有執投水火(5)等種種邪行是生天因。或執但由受持戒(6)禁等便得清淨。不應見苦斷。
然本論説
(7)有諸外道。起如是見立如是論。若有士(8)夫補特伽羅受持牛戒鹿戒狗戒便得清淨(9)解脱出離。永超衆苦樂至超苦樂處。
如是(10)等類非因執因。一切應知。是戒禁取見苦(11)所斷。如彼廣説。
此復何因是見苦斷。
迷苦(12)諦故有太過失。
縁有漏惑皆迷苦故。
復有(13)何相別戒禁取。可説彼爲見道所斷。
諸縁(14)見道所斷法生。
彼亦應名迷苦諦故。
又縁(15)道諦邪見及疑。若撥若疑無解脱道。如何即(16)執此能得永清淨。
若彼撥無眞解脱道。妄(17)執別有餘清淨因。
是則執餘能得清淨。非(18)邪見等。
此縁見道所斷諸法。理亦不成。
又(19)若有縁見集滅諦所斷邪見等執爲清淨因。(20)此復何因非見彼斷。
故所執義應更思擇。
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.