rūpavedanāsaṃjñāvijñānebhyaś caturbhyo ’nye tu saṃskārāḥ saṃskāraskandhaḥ |
bhagavatā tu sūtre ṣaṭ cetanākāyā ity uktaṃ prādhānyāt |
sā hi karmasvarūpatvād abhisaṃskaraṇe pradhānā |
ata evoktaṃ bhagavatā saṃskṛtam abhisaṃskaroti |
tasmāt saṃskārā upādānaskandha ity ucyata iti
anyathā hi śeṣāṇāṃ caitasikānāṃ viprayuktānāṃ ca saṃskārāṇāṃ skandhāsaṃgrahād duḥkhasamudayasatyatvaṃ na syād iti parijñāparihāṇe api na syātām |
uktaṃ ca bhagavatā nāham ekadharmam api anabhijñāyāparijñāya duḥkhasyāntakriyāṃ vadāmīti |
evam aprahāyety uktam |
tasmād avaśyam eṣāṃ saṃskāraskandhasaṃgraho ’bhyupagantavyaḥ |
釋曰。除色(20)受想識四陰。餘有爲法名行陰。
經中佛世尊(21)説。六故意聚名行取陰。此説由勝故。
此故意(22)聚。是業性故。於造作中最勝故。
佛世尊説。(23)能作功用起有爲法故。
説此爲有行取陰。
若(24)不爾。所餘心法及不相應法非陰攝。則不可(25)立爲苦諦集諦。於彼亦不可立爲應知應離。
(26)佛世尊説。我不説未見未通一法決定至苦(27)後際。
未除未滅亦爾。
是故諸有爲法入行陰(28)攝。應信此義。
除前及後色受想(7)識。餘一切行名爲行蘊。
然薄伽梵於契經(8)中説六思身爲行蘊者。由最勝故。
所以(9)者何。行名造作。思是業性造作義強。故爲(10)最勝。
是故佛説若能造作有漏有爲
名行(11)取蘊。
若不爾者。餘心所法及不相應。非蘊(12)攝故。應非苦集。則不可爲應知應斷。
如(13)世尊説。若於一法未達未知。我説不能作(14)苦邊際。
未斷未滅説亦如是。
是故定應許(15)除四蘊餘有爲行皆行蘊攝。
| gzugs daṅ | tshor ba daṅ | ’du śes daṅ | rnam par śes pa daṅ phuṅ po bźi las gźan pa’i ’du byed rnams ni ’du byed kyi phuṅ (3)po’o |
| bcom ldan ’das kyis mdo las | sems pa tshogs drug go źes gsuṅs pa ni gtso bo yin pa’i phyir te |
de ni las kyi raṅ bźin yin pa’i phyir mṅon par ’du bya ba la gtso bo yin no |
| de ñid kyi phyir bcom ldan ’das kyis | ’dus byas mṅon par ’du (4)byed de |
de lta bas na ’du byed ñe bar len pa’i phuṅ po źes gsuṅs so |
| de lta ma yin na sems las byuṅ ba lhag ma rnams daṅ ldan ba ma yin pa rnams phuṅ por ’dus pa’i phyir sdug bsṅal daṅ kun ’byuṅ ba’i bden pa ñid du mi ’gyur bas yoṅs su śes pa daṅ spaṅ bar (5)yaṅ mi ’gyur ro |
| bcom ldan ’das kyis ni | chos gcig mṅon par ma śes śiṅ yoṅs su ma śes par yaṅ sdug bsṅal gyi mthar byed par ṅa mi smra’o źes gsuṅs la |
de bźin du ma spaṅs par yaṅ źes gsuṅs te |
de lta bas na gdon mi za bar de dag ’du byed (6)kyi phuṅ por bsdus par khas blaṅ bar bya’o |