10. ‘Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭha-saṭṭhi-{bhikkhu-sata}sahassaṃ.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi {bhikkhu-sata}sahassaṃ.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asīti-bhikkhusahassāni.
Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
‘Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhu-sata-{sahassaṃ}.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītiṃ bhikkhu-sahassāni.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni.
Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
‘Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītiṃ bhikkhu-sahassāni.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi {sattati}bhikkhu-sahassāni.
Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi saṭṭhi bhikkhu-sahassāni.
Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
‘Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi cattārīsaṃ bhikkhu-sahassāni.
Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
‘Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā (006) sambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi tiṃsa bhikkhu-sahassāni.
Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
‘Kassapassa bhikkhave Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi vīsatiṃ bhikkhu-sahassāni.
Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
‘Mayhaṃ bhikkhave etarahi eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍha-teḷasāni bhikkhu-satāni.
Mayhaṃ bhikkhave ayaṃ eko {sāvakānaṃ} sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva {khīṇāsavānaṃ}.
12. ‘Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Ban (007) dhumatī nāma devī mātā ahosi janettī.
Bandhumassa rañño Bandhumatī nāma nagaraṃ rāja-dhānī ahosi.
‘Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Aruṇo nāma rājā pitā ahosi, Pabhāvatī nāma devī mātā ahosi janettī.
Aruṇāssa rañño Aruṇavatī nāma nagaraṃ rāja-dhānī ahosi.
‘Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Suppatīto nāma rājā pitā ahosi, Yasavatī nāma devī mātā ahosi janettī.
Suppatītassa rañño Anopamaṃ nāma nagaraṃ rāja-dhānī ahosi.
‘Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Aggidatto nāma Brāhmaṇo pitā ahosi, Visākhā nāma Brāhmaṇī mātā ahosi janettī.
Tena kho pana bhikkhave samayena Khemo nāma rāja ahosi.
Khemassa rañño Khemavavatī nāma nagaraṃ rājā-dhānī ahosi.
‘Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Yaññadatto nāma Brāhmaṇo pitā ahosi, Uttarā nāma Brāhmaṇī mātā ahosi janettī.
Tena kho pana bhikkhave samayena Sobho nāma rājā ahosi.
Sobhassa rañño Sobhavatī nāma nagaraṃ rājā-dhānī ahosi.
‘Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Brahmadatto nāma Brāhmaṇo pitā ahosi, Dhanavatī nāma Brāhmaṇī mātā ahosi janettī.
Tena kho pana bhikkhave samayena Kikī nāma rājā ahosi.
Kikissa rañño Bārāṇasī nāma nagaraṃ rājā-dhānī ahosi.
‘Mayhaṃ bhikkhave etarahi Suddhodano nāma rājā pitā ahosi, Māyā devī mātā janettī, Kapilavatthu nagaraṃ rāja-dhānī ti.’
Idaṃ vatvā Sugato uṭṭhāy' āsanā vihāraṃ pāvisi.
(008) 13. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acira-pakkantassa Bhagavato ayam antarā kathā udapādi:
‘Acchariyaṃ āvuso abbhutaṃ āvuso Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinnavaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarissati, nāmato pi anussarissati, gottato pi anussarissati, āyuppamāṇato pi anussarissati, sāvaka-yugato pi anussarissati, sāvaka-sannipātato pi anussarissati -- "Evaṃjaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā evaṃ-gottā evaṃ-sīlā evaṃ-dhammā evaṃ-pañña evaṃ-vihārī evaṃvimuttā te Bhagavato ahesuṃ iti pīti."
Kin nu kho āvuso? Tathāgatass’ eva nu kho esā dhamma-dhātu suppaṭividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinnavaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati "Evaṃjaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā, evaṃgottā, evaṃ-sīlā, evaṃ-dhammā, evaṃ-paññā, evaṃ-vihārī, {evaṃ-vimuttā} te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti"? Udāhu devatā Tathāgatassa etam atthaṃ ārocesuṃ yena Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chin (009) na-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati:
"Evaṃ-jaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā {evaṃ-gottā} evaṃsītā evaṃ-dhammā evaṃ-paññā evaṃ-vihārī evaṃvimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti"?' Ayañ ca h’ idaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ antarā kathā vippakatā hoti.
14. Atha kho Bhagavā sāyaṇhā-samayaṃ {paṭisallānā} vuṭṭhito yena Karerimaṇḍala-māḷo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:
‘Kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti?' Evaṃ vutte te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ:
‘Idha bhante amhākaṃ acira-pakkantassa Bhagavato ayaṃ antarā kathā udapādi:
"Acchariyaṃ āvuso abbhutaṃ āvuso Tathāgatassa mahiddhikata mahānubhāvātā, yatra hi nāma Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabbadukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvakayugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati:
‘Evaṃ-jaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā, evaṃ-gottā, evaṃ-sīlā, evaṃ-dhammā, evaṃ-paññā, evaṃvihāri, evaṃ-vimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti."
Kin nu kho āvuso? Tathāgatass’ eva nu kho esā dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkhavītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati:
Evaṃ (010) jaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā, evaṃ{gottā}, evaṃ-sīlā, evaṃ-dhammā, evaṃ-paññā, evaṃvihāri, evaṃ-vimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti"? Udāhu devatā {Tathāgatassa} etam atthaṃ ārocesuṃ yena Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati:
Evaṃjaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, {evaṃ-nāmā} evaṃ-gottā evaṃ-sīlā evaṃ-dhammā evaṃ-paññā evaṃvihārī evaṃ-vimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti"?' ‘Ayaṃ kho no bhante antarā kathā vippakatā atha bhagavā anuppatto ti.’
15. ‘Tathāgatass’ ev’ esā bhikkhave dhamma-dhāti suppaṭividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati:
"Evaṃjaccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā, evaṃgottā, evaṃ-sīlā, evaṃ-dhammā, evaṃ-paññā, evaṃ-vihārī, evaṃ-vimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti."
Devatā pi Tathāgatassa etam atthaṃ ārocesuṃ yena Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati:
"Evaṃ-jāccā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃ-nāmā, evaṃ-gottā, evaṃsīlā, evaṃ-dhammā, evaṃ-paññā,evaṃ-vihārī, evaṃvimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti."
‘Iccheyyātha no tumhe bhikkhave bhiyyoso mattāya (011) pubbe-nivāsa-paṭisaṃyuttaṃ dhamimiṃ kathaṃ sotun ti?' ‘Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo.
Yaṃ Bhagavā bhiyyoso mattāya pubbe-nivāsa-paṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ kareyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.’
‘Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti.’
‘Evaṃ bhante’ ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.
30. ‘Dhammatā esā bhikkhave.
Yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, atha sadevake loke sammārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati, atikkamm’ eva devānaṃ devānubhāvaṃ.
Yā pi tā lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā andhakārā-timisā, yattha pi 'me {candima-suriyā} evaṃ mahiddhikā evaṃ mahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tattha pi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkamm’ eva devānaṃ devānubhāvaṃ.
Ye pi tattha sattā upapannā, te pi ten' obhāsena aññam aññaṃ sañjānanti:
"Aññe pi kira bho santi sattā idhūpapannā ti."
Ayañ ca dasa-sahassī lokadhātu saṃkampati sampakampati sampavedhati.
Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkamm, eva devānaṃ devānubhāvaṃ.
(016) 31. ‘Jāte kho pana bhikkhave Vipassimhi kumāre, Bandhumato rañño paṭivedesuṃ:
"Putto te deva jāto, taṃ devo passatūti."
Addasā kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassīkumāraṃ, disvā nemitte brāhmaṇe āmantāpetvā etad avoca:
Passantu bhonto nemittā brāhmaṇā kumāran ti."
Addasāsuṃ kho bhikkhave nemittā brāhmaṇā Vipassīkumāraṃ, disvā Bandhumaṃ rājānaṃ etad avocuṃ:
"Attamano deva hohi, {mahesakkho} te deva putto uppanno.
Lābhā te Mahārāja, suladdhaṃ te Mahārāja, yassa te kule evarūpo putto uppanno.
Ayaṃ hi deva kumāro dvattiṃsa Mahāpurisa-lakkhaṇehi samannāgato, yehi samannāgatassa Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti anaññā.
Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakka-vatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato.
Tass’ imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathīdaṃ cakkaratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthiratanaṃ gahapati-ratanaṃ pariṇāyaka-ratanam eva sattamaṃ.
{Paro-}sahassaṃ kho pan’ assa puttā bhavanti sūrā vīraṅga-rūpā parasenappamaddanā.
So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti {sammā-sambuddho} loke vivattacchaddo.
32. "‘Katamehi cāyaṃ deva kumāro dvattiṃsa Mahāpurisa-lakkhaṇehi samannāgato yehi {samannāgatassa} Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti anaññā? Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakka-vatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato.
Tass’ imāni satta ratanāni (017) bhavanti, seyyathīdaṃ cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyaka-ratanam eva sattamaṃ.
{Paro-}sahassaṃ kho pan’ assa puttā bhavanti sūrā vīraṅga-rūpā parasenappamaddanā.
So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti {sammā-}sambuddho loke vivattacchaddo.
"‘Ayaṃ hi deva kumāro suppatiṭṭhita-pādo.
Yam pāyaṃ deva kumāro suppatiṭṭhita-pādo, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaṃ bhavati.
"‘Imassa deva kumārassa {heṭṭhā}-pāda-talesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni.
Yam pi deva imassa kumārassa {heṭṭhā}-pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaṃ bhavati.
"‘Ayaṃ hi deva kumāro āyata-paṇhī ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro dīghaṅgulī ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro mudu-taluṇa-hattha-pādo ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro jāla-hattha-pādo ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro ussaṅkha-pādo ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro eṇi-jaṅgho ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro ṭhitako va anonamanto ubhohi pāṇi-talehi jannukāni parimasati parimajjati ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro kosohita-vatthaguyho ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro suvaṇṇa-vaṇṇo kañcana{sannibha-ttaco} ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro sukhumacchavī sukhu (018) mattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalimpati ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro ekeka-lomo ekekāni lomāni loma-kūpesu jātāni ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro uddhagga-lomo uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjana-vaṇṇāni kuṇḍalavattāni dakkhiṇāvattaka-jātāni ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro brahmujju-gatto ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro sattussado ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro sīha-pubbaddhakāyo ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro citantaraṃso ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro nigrodha-parimaṇḍalo, {yāvatakv assa} kāyo tāvatakvassa vyāmo, {yāvatakv assa} vyāmo tāvatakvassa kāyo ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro {samavatta-kkhandho} ... "‘Ayaṃ hi deva kumāro {rasaggas-aggī} ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro sīha-hanu ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro cattālīsa-danto ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro sama-danto ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro avivaradanto ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro susukka-dāṭho ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro pahūta-jivho ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro Brahmassaro karavīkabhāṇī ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro abhinīla-netto ... pe ...
"‘Ayaṃ hi deva kumāro go-pakhumo ... pe ...
"‘Imassa deva kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudu-tūla-sannibhā.
Yam pi deva imassa kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudu-tūla-sannibhā, (019) idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaṃ bhavati.
"‘Ayaṃ hi deva kumāro uṇhīsasīso.
Yam pāyaṃ deva kumāro uṇhīsa-sīso, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaṃ bhavati.
pe (1) ... 10. ‘Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto mahājana-kāyaṃ sannipatitaṃ nānārattānañ ca dussānaṃ milātaṃ kayiramānaṃ.
"‘Kin nu kho so samma sārathi mahājana-kāyo sannipatito nānārattānañ ca dussānaṃ milātaṃ kayiratīti?" (026) "‘Eso kho deva kālakato nāmāti.
"‘Tena hi samma sārathi yena so kālakato tena rathaṃ pesehīti."
"‘Evaṃ devāti" kho bhikkhave sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālakato tena rathaṃ pesesi.
Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro petaṃ kālakataṃ.
"‘Kim panāyaṃ samma sārathi kālakato nāmāti?" "‘Eso kho deva kālakato nāma:
na dāni taṃ dakkhinti mātā vā pitā vā aññe vā {ñāti}-sālohitā, so pi na dakkhissati mātaraṃ vā pitaraṃ vā aññe vā ñāti-sālohite ti."
"‘Kim pana samma sārathi aham pi maraṇa-dhammo maraṇaṃ anatīto ti? Mam pi na dakkhinti devo vā devī vā {aññe} vā ñāti-sālohitā, aham pi na dakkhissāmi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñāti-sālohite ti?" "‘Tvañ ca deva mayañ c’ amhā sabbe maraṇa-dhammā maraṇaṃ anatītā.
Tam pi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñāti-sālohitā.
Tvam pi na dakkhissasi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñāti-sālohite ti.
"‘Tena hi samma sārathi alan dān’ ajja uyyānabhūmiyā, ito va antepuraṃ paccaniyyāhīti."
"‘Evaṃ devāti kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraṃ paccaniyyāsi.
Tatra sudaṃ bhikkhave Vipassī kumāro antepura-gato dukkhī dummano pajjhāyati:
"Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, vyādhi paññāyissati, maraṇaṃ paññāyissatīti."
11. ‘Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etad avoca:
"‘Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosīti?" (027) "‘Na kho deva kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, no kho deva kumāro uyyāna-{bhūmiyā} attamano ahosīti."
"‘Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto ti?" "‘Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhūmiṃ niyyanto mahājana-kāyaṃ sannipatitaṃ nānārattānañ ca dussānaṃ milātaṃ kayiramānaṃ.
‘Kin nu kho so samma sārathi mahājana-kāyo sannipatito nānārattānañ ca dussānaṃ milātaṃ kayiratīti?’ ‘Eso kho deva kālakato nāmāti.’
‘Tena hi samma sārathi yena so kālakato tena rathaṃ pesehīti.’
‘Evaṃ devāti' kho ahaṃ deva Vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālakato tena rathaṃ pesesiṃ.
Addasā kho deva kumāro petaṃ kālakataṃ.
‘Kim panāyaṃ samma sārathi kālakato nāmāti?’ ‘Eso kho deva kālakato nāma:
na dāni taṃ dakkhinti mātā vā pitā vā aññe vā ñāti-sālohitā.
So pi na dakkhissati mātaraṃ vā pitaraṃ vā aññe vā ñāti-sālohite ti.’
‘Kim pana samma sārathi aham pi maraṇa-dhammo maraṇaṃ anatīto? Mam pi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñati-sālohitā, aham pi na dakkhissāmi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñāti-sālohite ti?’ ‘Tvañ ca deva mayañ c’ amhā sabbe maraṇa-dhammā maraṇaṃ anatītā.
Tam pi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñāti-sālohitā.
Tvam pi na dakkhissasi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñāti-sālohite ti.’
‘Tena hi samma sārathi alan dān’ ajja uyyāna-bhūmiyā, ito va antepuraṃ paccaniyyāhīti.’
‘Evaṃ devāti’ kho ahaṃ deva Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraṃ paccaniyyāsiṃ.
So kho deva kumāro antepuragato dukkhī dummano pajjhāyati:
‘Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, vyādhi paññāyissati, maraṇaṃ paññāyissatīti.’
‘Atha dho bhikkhave bandhumassa rañño etad ahosi:
"Mā h’ eva kho Vipassī kumāro na rajjaṃ kāresi, mā h’ eva Vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṃ pabbaji, (028) mā h’ eva nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ saccaṃ assa vacanan ti."
‘Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāma-guṇāni upaṭṭhāpesi, yathā Vipassī kumāro rajjaṃ kāreyya, yathā Vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya, yathā nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ micchā assa vacanaṃ.
Tatra sudaṃ bhikkhave Vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgi-bhūto parivāreti.
18. ‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa vāsupagatassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi:
"‘Kicchaṃ vatāyam loko āpanno, jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca.
Atha ca pan’ imassa duk (031) khassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarā-maraṇassa, kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassāti?" ‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati jarā-maraṇaṃ hoti, kim-paccayā jarā-maraṇan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Jātiyā kho sati jarā-maraṇaṃ hoti, jātipaccayā jarā-maraṇan ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati jāti hoti, kim-paccayā jātīti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Bhave kho sati jāti hoti bhava-paccayā jātīti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati bhavo hoti, kim-paccayā bhavo ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Upādāne kho sati bhavo hoti, upādāna-paccayā bhavo ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati upādānaṃ {hoti}, kim-paccayā upādānan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti, taṇhā-paccayā upādānan ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati taṇhā hoti, kim-paccayā taṇhā ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanā-paccayā taṇhā ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati vedanā hoti, kim-paccayā vedanā ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisat (032) tassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Phasse kho sati vedanā hoti, phassa-paccayā vedanā ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati phasso hoti, kim-paccatā phasso ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatana-paccayā phasso ti?" ‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ hoti, kim-paccayā saḷāyatanan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññaya abhisamayo:
"Nāme-rūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti, nāmarūpa paccayā saḷāyatanan ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati nāma-rūpaṃ hoti, kim-paccayā nāma-rūpan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Viññāṇe kho sati nāma-rūpaṃ hoti, viññāṇapaccayā nāma-rūpan ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti, kim-paccayā viññāṇan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Nāma-rūpe kho sati viññāṇaṃ hoti, nāmarūpa-paccayā viññāṇan ti."
20. ‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati jarā-maraṇaṃ na hoti, kissa nirodhā jarā-maraṇa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Jāriyā kho asati jarā-maraṇaṃ na hoti, jāti-nirodhā jarā-maraṇa-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jāti-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Bhave kho asati jāti na hoti, bhave-nirodhā jāti-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhava-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhava-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati upādānaṃ na hoti, kissa nirodhā upādāna-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti, taṇhānirodhā upādāna-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhā-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhi (034) samayo:
"Vedanāya kho asati taṇhā na hoti, {vedanā-} nirodhā taṇhā-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanā-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Phasse kho asati vedanā na hoti, phassa-nirodhā vedanā-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassa-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatana-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Nāma-rūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti, nāma-rūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati nāma-rūpaṃ na hoti, kissa nirodhā nāma-rūpa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa {Bodhisattissa} yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Viññāṇe kho asati nāma-rūpaṃ na hoti, viññāṇa-nirodhā nāma-rūpa-nirodho ti."
‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti, kissa nirodhā viññāṇa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:
"Nāmarūpe kho asati viññāṇaṃ na hoti, nāmarūpa-nirodhā viññāṇa-nirodho {ti}" 21. ‘Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi:
"Adhigato kho myāyaṃ vipassanāmaggo bo (035) dhāya, yadidaṃ nāmarūpa-nirodhā viññāṇa-nirodho, viññāṇa-nirodhā nāmarūpa-nirodho, nāmarūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho, saḷāyatana-nirodhā phassa-nirodho, phassa-nirodhā vedanā-nirodho, vedanā-nirodhā taṇhānirodho, taṇhā-nirodhā upādāna-nirodho, upādāna-nirodhā bhava-nirodho, bhava-nirodhā jāti-nirodho, jāti-nirodhā jarā-maraṇaṃ soka-parideva-dukkha-domanass-upāyāsā nirujjhanti, evam etassa kevalassa dukkha-kkhandhassa nirodho hoti.
"‘Nirodho nirodho ti" kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
24. ‘Atha kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho sāyaṇha-samaye {paṭisallānā} vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:
"‘Idha mayhaṃ bhikkhave {rahogatassa} {paṭisallīnassa} evaṃ cetaso parivitakko udapādi:
‘Mahā kho etarahi bhikkhu-saṃgho Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paṭivasati aṭṭha-saṭṭhiṃ bhikkhu-sata-sahassaṃ.
Yannūnāhaṃ bhikkhu anujāneyyaṃ:
"Caratha bhikkhave cārikaṃ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.
Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaṃ ādi-kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha.
Santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro.
Api ca channaṃ channaṃ vassānaṃ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaṃkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."' 25. "‘Atha kho bhikkhave aññataro Mahā-brahmā mama cetaso ceto-parivitakkam aññāya, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evam eva Brahma-loke antarahito mama purato pātur ahosi.
Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ ten’ añjalim paṇāmetvā maṃ etad avoca:
‘Evam etaṃ Bhagavā, evam etaṃ Sugata! Mahā kho bhante etarahi bhikkhu-saṃgho Bandhumatiyā {rāja}-dhāniyā paṭivasati {aṭṭha-}saṭṭhiṃ bhikkhu-sata-sahassaṃ, anujānātu bhante Bhagavā bhikkhū:
"Caratha bhikkhave cārikaṃ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.
Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaṃ ādi-kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha.
Santi sattā appa-rajakkha-jātika, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro.
(048) Api ca bhante mayaṃ tathā karissāma, yathā bhikkhū channaṃ channaṃ vassānaṃ accayena Bandhumatiṃ rāja-dhāniṃ upasaṃkamissanti pātimokkhuddesāyāti.’
Idam avoca so bhikkhave Mahā-brahmā.
Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā {padakkhiṇaṃ} katvā tatth’ ev’ antaradhāyi.
27. ‘Tena kho pana bhikkhave samayena Jambudīpe caturāsītiṃ āvāsa-sahassāni honti.
Ekamhi vasse nikkhante devatā saddam anussāvesuṃ:
"Nikkhantaṃ kho mārisā ekaṃ vassaṃ, pañca dāni vassāni sesāni.
Pañcannaṃ vassānaṃ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaṃkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."
3Dvīsu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuṃ:
"Nikkhantāni kho mārisā dve vassāni, cattāri dāni vassāni sesāni.
Catunnaṃ vassānaṃ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaṃkamitabbā pātimokkhuddesāyāti.
Tīsu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuṃ:
"Nikkhantani kho mārisā tīṇi vassāni, tīṇi dāni vassāni (049) sesāni.
Tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena Bandhumatī rājadhānī upasaṃkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."
‘Catusu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuṃ:
"Nikkhantāni kho mārisā cattāri vassāni, dve dāni vassāni sesāni.
Dvinnaṃ vassānaṃ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaṃkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."
‘Pañcasu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuṃ:
"Nikkhantāni kho mārisā pañca vassāni, ekaṃ dāni vassaṃ sesaṃ.
Ekassa vassassa accayena Bandhumati rāja-dhānī upasaṃkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."
‘Chasu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuṃ:
"Nikkhantāni kho mārisā cha vassāni, samayo dāni Bandhumatiṃ rāja-dhāniṃ {upasaṃkamituṃ} pātimokkhuddesāyāti."
‘Atha kho te bhikkhave bhikkhū, app ekacce saken' eva iddhānubhāvena app ekacce devānaṃ iddhānubhāvena, ekāhen’ eva Bandhumatiṃ rāja-dhāniṃ upasaṃkamiṃsu pātimokkhuddesāyāti.
29. ‘Ekam idāhaṃ bhikkhave samayaṃ Ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi Subhagavane sāla-rāja-mūle.
Tassa mayhaṃ bhikkhave rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi:
"Na kho so sattāvāso sulabha-rūpo yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehi.
Yan nūnāhaṃ yena Suddhāvāsā devā ten’ {upasaṃkameyyan} ti."
‘Atha kho ahaṃ {bhikkhave} seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evam eva Ukkaṭṭhāyaṃ Subhagavane sāla-rāja-mūle antarahito Avihesu devesu pātur {ahosiṃ}.
Tasmiṃ bhikkhave deva-nikāye 'nekāni devatā-sahassāni yenāhaṃ ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu.
Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maṃ etad avocuṃ:
"‘Ito so mārisa eka-navute kappe yaṃ Vipassī bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho loke udapādi.
Vipassī mārisa bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho Khattiyo jātiyā ahosi, Khattiya-kule udapādi.
Vipassī mārisa bhagavā arahaṃ sammā-{sambuddho} Koṇḍañño gottena ahosi.
Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa asīti-vassa-sahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi.
Vipassī mārisa bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho.
Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khaṇḍa-Tissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhadda-yugaṃ.
Vipassissa mārisa (051) bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ, eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhi-bhikkhu-sata-sahassaṃ, eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhu-sata-sahassaṃ, eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asīti-bhikkhu-sata-sahassāni.
Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko.
Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janettī, Bandhumassa rañño Bandhumatī nāma rājanagaraṃ rājadhānī ahosi.
Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ, evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakka-pavattanaṃ.
Te mayaṃ mārisa Vipassimhi bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idh’ uppannā ti."
30. ‘Tasmiṃ yeva kho bhikkhave deva-nikāye 'nekāni devatā-sahassāni ... pe ...’
nekāni devatā-satāni yenāhaṃ ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu.
Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maṃ etad avocuṃ6:
"‘Imasmiṃ yeva kho mārisa bhadda-kappe bhagavā etarahi arahaṃ sammā-sambuddho loke uppanno.
Bhagavā mārisa Khattiyo jātiyā Khattiya-kule uppanno.
Bhagavā mārisa Gotamo gottena.
Bhagavato mārisa (052) appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahusaṃ, yo ciraṃ jīvati so vassa-sataṃ appaṃ vā bhiyyo.
Bhagavā mārisa assatthassa mūle abhisambuddho.
Bhagavato mārisa Sāriputta-Moggallānā sāvaka-yugaṃ aggaṃ bhaddayugaṃ.
Bhagavato mārisa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhu-satāni.
Bhagavato mārisa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.
Bhagavato mārisa Ānando bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko.
Bhagavato mārisa Suddhodano rājā pitā, Māyā devī mātā janettī, Kapilavatthu-nagaraṃ rājadhānī.
Bhagavato mārisa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ, evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakka-pavattanaṃ.
Te mayaṃ mārisa Bhagavati brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idh’ uppannā ti."
2. "‘Atthi idappaccayā jarā-maraṇan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā jarā-maraṇan ti"? iti ce vadeyya, "Jāti-paccayā jarāmaraṇan ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā jātīti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, (056) "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā jātīti?" iti ce vadeyya, "Bhava-ppaccayā jātīti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi {idappaccayā} bhavo ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā bhavo ti?" iti ce vadeyya, "Upādāna-paccayā bhavo ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā upādānan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā upādānan ti?" iti ce vadeyya, "Taṇhā-paccayā upādānan ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā upādānan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā taṇhā ti?" iti ce vadeyya, "Vedanā-paccayā taṇhā ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā vedanā ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā vedanā ti?" iti ce vadeyya, "Phassa-paccayā vedanā ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā phasso ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
Kim paccayā phasso ti?" iti ce vadeyya, Nāmarūpa-paccayā phasso ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā nāma-rūpan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā nāma-rūpan ti?" iti ce vadeyya, "Viññāṇa-paccayā nāmarūpan ti" icc assa vacanīyaṃ.
"‘Atthi idappaccayā viññāṇan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda "Atthīti"’ ssa vacanīyaṃ.
"Kim paccayā viññāṇan ti?" iti ce vadeyya, "Nāmarūpa-paccayā viññāṇan ti" icc assa vacanīyaṃ.
33. ‘Satta kho imā Ānanda viññāṇaṭṭhitiyo, dve ca āyatanāni.
Katamā satta? Sant’ Ānanda sattā nānatta (069) kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.
Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.
‘Sant’ Ānanda sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino, seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭhamābhinibbattā.
Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.
‘Sant’ Ānanda sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi devā Ābhassarā.
Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.
‘Sant’ Ānanda sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi devā Subhakiṇṇā.
Ayaṃ catutthā viññāṇaṭṭhiti.
‘Sant’ Ānanda {sattā} sabbaso {rūpa-saññānaṃ} samatikkamā paṭigha-saññānaṃ atthagamā nānatta-saññānaṃ amanasikārā "Ananto ākāso" ti ākāsānañcāyatanūpagā.
Ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.
‘Sant’ Ānanda sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma "Anantaṃ viññāṇan" ti viññāṇañcāyatanūpagā.
Ayaṃ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.
‘Sant’ Ānanda sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkhamma "N’ atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanūpagā.
Ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti.
‘Asaññasattāyatanaṃ {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanam eva dutiyaṃ.
34. ‘Tatr’ Ānanda yāyaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti nānatta-kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassā ca samudayaṃ pajānāti, tassā ca atthagamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu kho tena tad abhinanditun ti?' (070) ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Tatr’ Ānanda yāyaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma "N’ atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanūpagā, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassā ca samudayaṃ pajānāti, tassā ca atthagamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu kho tena tad abhinanditun ti?' ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Tatr’ Ānanda yam idaṃ asaññasattāyatanaṃ, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassa ca samudayaṃ pajānāti, tassa ca atthagamaṃ pajānāti, tassa ca assādaṃ pajānāti, tassa ca ādīnavaṃ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu kho tena tad abhinanditun ti?' ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Tatr’ Ānanda yam idaṃ {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanaṃ, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassa ca samudayaṃ pajānāti, tassa ca atthagamaṃ pajānāti, tassa ca assādaṃ pajānāti, tassa ca ādīnavaṃ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu kho tena tad abhinanditun ti?' ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Yato kho Ānanda bhikkhu imāsañ ca sattannaṃ viññāṇaṭṭhitīnaṃ imesañ ca dvinnaṃ āyatanānaṃ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimutto hoti, ayaṃ vuccati Ānanda bhikkhu paññā-vimutto.
4. Tena kho pana samayena āyasmā Ānando Bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti Bhagavantaṃ vījamāno.
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi:
‘Kin ti te Ānanda sutaṃ, Vajjī {abhiṇhaṃ-} sannipātā sannipāta-bahulā ti?' ‘7Sutaṃ me taṃ bhante Vajjī {abhiṇhaṃ-} sannipātā sannipāta-bahulā ti.’
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī {abhiṇhaṃ-} sannipātā sannipāta-bahulā bhavissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
Kin ti te Ānanda (074) sutaṃ, Vajjī samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā Vajjī-karaṇīyāni karontīti?' ‘Sutaṃ me taṃ bhante Vajjī samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā Vajjī-karaṇīyāni karontīti.
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī samaggā sannipatissanti samaggā vuṭṭhahissanti samaggā Vajji-karaṇīyāni karissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
Kin ti te Ānanda sutaṃ Vajjī appaññattam na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, {yathā-}paññatte porāṇe Vajji-dhamme samādāya vattantīti?' ‘Sutaṃ me taṃ bhante Vajjī appaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, {yathā-}paññatte porāṇe Vajji-dhamme samādāya vattantīti.’
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī appaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, {yathā-} paññatte porāṇe Vajji-dhamme samādāya vattissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
Kin ti te Ānanda sutaṃ Vajjī ye te Vajjīnaṃ Vajjimahallakā te sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti tesañ ca sotabbaṃ maññantīti?' ‘Sutaṃ me taṃ bhante Vajjī ye te Vajjīnaṃ Vajjimahallakā te sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti tesañ ca sotabbaṃ maññantīti.’
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī ye te Vajjīnaṃ Vajjīmahallakā te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti tesañ ca sotabbaṃ maññissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
Kin ti te Ānanda sutaṃ Vajjī yā tā kulitthiyo kula-kumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentīti?' ‘Sutaṃ me taṃ bhante Vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentīti.’
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsessanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
Kin ti te Ānanda sutaṃ Vajjī yāni tāni Vajjīnaṃ Vajji-cetiyāni abbhantarāni c’ eva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti tesañ ca dinna-pubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentīti?' (075) ‘Sutaṃ me taṃ bhante Vajjī yāni tāni Vajjīnaṃ Vajjicetiyāni, abbhantarāni c’ eva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañ ca dinna-pubbaṃ kata-pubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentīti.’
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī yāni tāni Vajjīnaṃ Vajjicetiyāni, abbhantarāni c’ eva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti, tesañ ca dinna-pubbaṃ kata-pubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
Kin ti te Ānanda sutaṃ Vajjīnaṃ arahantesu dhammikārakkhāvaraṇa-gutti susaṃvihitā, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyun ti?' ‘Sutaṃ me taṃ bhante Vajjīnaṃ arahantesu dhammikārakkhāvaraṇa-gutti susaṃvihitā, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyun ti.’
‘Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjīnaṃ arahantesu dhammikārakkhāvaraṇa-gutti susaṃvihitā bhavissati, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyun ti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.’
6. Atha kho Bhagavā acira-pakkante Vassakāre brāhmaṇe Magadha-mahāmatte āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi:
‘Gaccha tvaṃ Ānanda yāvatikā bhikkhū Rājagahaṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehīti.’
‘Evaṃ bhante’ ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū Rājagahaṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhāna-sālāyaṃ sannipātetvā yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Sannipatito bhante bhikkhu-saṃgho, yassa dāni bhante Bhagavā kālaṃ maññasīti.’
Atha kho Bhagavā uṭṭhāy’ āsanā yena upaṭṭhāna-sālā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:
‘Satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi-karotha bhāsissāmīti.’
‘Evaṃ bhante’ ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū {abhiṇhaṃ-} sannipātā sannipāta-bahulā bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū samaggā sannipatissanti samaggā vuṭṭhahissanti samaggā saṅgha-karaṇīyāni (077) karissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū appaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhā-padesu samādāya vattissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā {rattaññū} cirapabbajitā saṅgha-pitaro saṅgha-{pariṇāyakā} te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti tesañ ca sotabbaṃ maññissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekhā bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū paccattaṃ yeva satiṃ upaṭṭhāpessanti, kin ti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyun ti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
7. ‘Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi-karotha, bhāsissāmīti.’
‘Evaṃ bhante’ {ti} kho te bhikkhu Bhagavato paccassosuṃ, Bhagavā etad avoca:
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na kammārāmā (078) bhavissanti na kamma-ratā na kammārāmataṃ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassa-ratā na bhassārāmataṃ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddā-ratā na niddārāmataṃ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhu na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikā-ratā na saṅgaṇikārāmataṃ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na pāpa-mittā bhavissanti na pāpa-sahāyā na pāpa-sampavaṅkā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ āpajjissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakivañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
8. ‘Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti.’
‘Evaṃ bhante’ ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ, Bhagavā etad avoca:
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū saddhā bhavissanti, hirimanā bhavissanti, ottāpī bhavissanti, bahussutā (079) bhavissanti, āraddha-viriyā bhavissanti, upaṭṭhita-satī bhavissanti, paññāvanto bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, {sādhukaṃ} manasikarotha, bhāsissāmīti.’
‘Evaṃ bhante’ ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ, Bhagavā etad avoca:
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū sati-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, dhammavicaya-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, viriya-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, pīti-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, passaddhi-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, samādhi-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, upekhā-sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
‘Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
16. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā (082) ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Evaṃ-pasanno ahaṃ bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c’ etarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhiññataro yadidaṃ sambodhiyan' ti.
‘Uḷārā kho te ayaṃ Sāriputta āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito sīha-nādo nadito:
"Evaṃ-pasanno ahaṃ bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c’ etarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhiññataro yadidaṃ sambodhiyan" ti.
Kin nu Sāriputta ye te ahesuṃ atītam addhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā Evaṃ-sīlā te Bhagavanto ahesuṃ iti pi, evaṃdhammā evaṃ-paññā evaṃ-vihārī evaṃ-vimuttā te Bhagavanto ahesuṃ iti pīti?"' ‘No h’ etaṃ bhante.’
Kiṃ pana Sāriputta ye te bhavissanti anāgatam addhānaṃ arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā "Evaṃ-sīlā te Bhagavanto bhavissanti iti pi, evaṃ-dhammā evaṃ-paññā evaṃ-vihārī evaṃ-vimuttā te Bhagavanto bhavissanti iti pīti?"' ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Kiṃ pana Sāriputta ahaṃ te etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito "Evaṃ-sīlo Bhagavā iti pi, evaṃ-dhammo evaṃ-pañño evaṃ-vihārī evaṃvimutto Bhagavā iti pīti?"' ‘No h’ etaṃ bhante.’
‘Etth’ eva hi te Sāriputta atītānāgata-paccuppannesu arahantesu sammā-sambuddhesu ceto-pariyañāṇaṃ n’ atthi.
Atha kiñ carahi te ayaṃ Sāriputta uḷārā (083) āsabhī vācā bhāsitā ekaṃso gahito sīha-nādo nadito, "Evaṃ-pasanno ahaṃ bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c’ etarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhiññataro yadidaṃ sambodhiyan" ti?' 17. ‘Na kho me bhante atītānāgata-paccuppannesu arahantesu sammā-sambuddhesu ceto-pariya-ñāṇaṃ atthi.
Api ca dhammanvayo vidito.
Seyyathā pi bhante rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddāpaṃ {daḷha}-pākāratoraṇaṃ eka-dvāraṃ, tatr’ assa dovāriko paṇḍito viyatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā.
So tassa nagarassa samantā anupariyāya pathaṃ anukkamamāno na passeyya pākāra-sandhiṃ vā pākāra-vivaraṃ vā antamaso biḷāra-nissakkana-mattam pi.
Tassa evam assa, ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā va dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā ti.
Evam eva kho me bhante dhammanvayo vidito.
Ye te bhante ahesuṃ atītam addhānaṃ arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhita-cittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammā-sambodhiṃ abhisambujjhiṃsu.
Ye pi te bhante bhavissanti anāgataṃ addhānaṃ arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhita-cittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti.
Bhagavā pi bhante etarahi arahaṃ sammā-sambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhita-citto satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammā-sambodhiṃ abhisambuddho’ ti.
23. Atha kho Bhagavā Pāṭaligāmiye upāsake āmantesi:
‘Pañc’ ime gahapatayo ādīnavā dussīlassa sīla-vipattiyā.
Katame pañca? ‘Idha gahapatayo dussīlo sīla-vipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhoga-jāniṃ nigacchati.
Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīla-vipattiyā.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlassa sīla-vipannassa pāpako kitti-saddo abbhuggacchati.
Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīla-vipattiyā.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīla-vipanno yaṃ yad eva parisaṃ upasaṃkamati, yadi khattiya-parisaṃ yadi brāhmaṇa-parisaṃ yadi gahapati-parisaṃ yadi samaṇa-{parisaṃ}, avisārado upasaṃkamati maṅku-bhūto.
Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīla-vipattiyā.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīla-vipanno sammūḷho kālaṃ karoti.
Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sūla-vipattiyā.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīla-vipanno kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati.
Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Ime kho gahapatayo pañca ādīnavā dussīlassa sīla-vipattiyā.
(086) 24. ‘Pañc’ ime gahapatayo ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya.
Katame pañca? ‘Idha gahapatayo sīlavā sīla-sampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati.
Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīla-sampadāya.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavato sīla-sampannassa kalyāṇo kitti-saddo abbhuggacchati.
Ayaṃ {dutiyo} ānisaṃso sīlavato sīla-sampadāya.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīla-sampanno yaṃ yad eva parisaṃ upasaṃkamati, yadi khattiya-parisaṃ yadi brāhmaṇa-parisaṃ yadi gahapati-parisaṃ yadi samaṇa-parisaṃ, visārado upasaṃkamati amaṅku-bhūto.
Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīla-sampadāya.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīla-sampanno asammūḷho kālaṃ karoti.
Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīla-sampadāya.
‘Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīla-sampanno kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati.
Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīla-sampadāya.
Ime kho gahapatayo pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyāti.’
Atha kho Bhagavā Pāṭaligāmiye upāsake bahud eva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi, ‘Abhikkantā kho gahapatayo ratti, yassa dāni kālaṃ maññathāti.’
‘Evam bhante’ ti kho Pāṭaligāmiyā upāsakā Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāy’ āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
Atha kho Bhagavā acirapakkantesu Pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.
6. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Sāḷho nāma bhante bhikkhu Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? Nandā nāma bhante bhikkhunī Nādike kālakatā, tassā kā gati ko abhisamparāyo? (092) Sudatto nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? Sujātā nāma bhante upāsikā Nādike kālakatā, tassā kā gati ko abhisamparāyo? Kakudho nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? {Kāliṅgo} nāma bhante upāsako ... pe ...
Nikaṭo nāma bhante upāsako ... Kaṭissabho nāma bhante upāsako ... Tuṭṭho nāma bhante upāsako ... Santuṭṭho nāma bhante upāsako ... Bhaddo nāma bhante upāsako ... Subhaddo nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo’ ti? 7. ‘Sāḷho Ānanda bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe 'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Nandā Ānanda bhikkhunī pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha-parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā.
Sudatto {Ānanda} upāsako tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāga-dosa-mohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakid eva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhass' antaṃ karissati.
Sujātā Ānanda upāsikā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhannā niyatā sambodhi-parāyanā.
Kakudho Ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha-parinibbāyī anāvatti-dhammo tasmā lokā.
Kāliṅgo Ānanda upāsako ... pe ...
Nikaṭo Ānanda upāsako ... Kaṭissabho Ānanda upāsako ... Tuṭṭho Ānanda upāsako ... Santuṭṭho Ānanda upāsako ... Bhaddo Ānanda upāsako ... Subhaddo Ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha-parinibbāyī anāvatti-dhammo tasmā (093) lokā.
Paro-paññāsa Ānanda Nādike upāsakā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha-parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.
Sādhikā navuti Ānanda Nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāga-dosa-mohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhass’ antaṃ karissanti.
Sātirekāni Ānanda pañcasatāni Nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātā-dhammā niyatā sambodhiparāyanā.
24. Atha kho Bhagavā gilānā vuṭṭhito acira-vuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamma vihāra-pacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi.
Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Diṭṭhā me bhante Bhagavato phāsu, diṭṭhaṃ me bhante Bhagavato khamanīyaṃ.
Api hi me bhante madhuraka-jāto viya kāyo, disā pi me na pakkhāyanti, dhammā pi maṃ na paṭibhanti Bhagavato gelaññena, api ca me bhante ahosi kācid eva assāsamattā, "na tāva Bhagavā parinibbāyissati na yāva Bhagavā bhikkhusaṃghaṃ ārabbha kiñcid eva udāharatīti."' (100) 25. ‘Kim pan’ Ānanda bhikkhu-saṃgho mayi paccāsiṃsati? Desito Ānanda mayā dhammo anantaraṃ abāhiram karitvā, na tatth' Ānanda Tathāgatassa dhammesu ācariya-muṭṭhi.
Yassa nūna Ānanda evam assa "Ahaṃ bhikkhu-saṃghaṃ pariharissāmīti" vā "Mam' uddesiko bhikkhu-saṃgho" ti vā, so nūna Ānanda bhikkhu-saṃghaṃ ārabbha kiñcid eva udāhareyya.
Tathāgatassa kho Ānanda na evaṃ hoti "Ahaṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharissāmīti" vā "Mam’ uddesiko bhikkhusaṃgho" ti vā.
Kiṃ Ānanda Tathāgato bhikkhusaṃghaṃ ārabbha kiñcid eva udāharissati? Ahaṃ kho pan’ Ānanda etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo anuppatto, asītiko me vayo vattati.
Seyyathā pi Ānanda jarasakaṭaṃ veghamissakena yāpeti, evam eva kho Ānanda vegha-missakena maññe Tathāgatassa kāyo yāpeti.
Yasmiṃ Ānanda samaye Tathāgato sabbanimittānaṃ {amanasikārā} ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ ceto-samādhiṃ upasampajja viharati, phāsukato Ānanda tasmiṃ samaye Tathāgatassa kāyo hoti.
8. ‘Etarahi kho pana bhante bhikkhū Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dham (105) mānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.
Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.
‘Bhāsitā kho pan’ esā bhante Bhagavatā vācā:
"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā ... pe ...
yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena niggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantīti."
Etarahi kho pana bhante upāsakā Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.
Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.
‘Bhāsitā kho pan’ esā bhante Bhagavatā vācā:
"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā {ācikkhissanti} desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantīti."
Etarahi kho pana bhante upāsikā Bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaṭipannā {sāmīci}-paṭipannā anudhamma-cāriniyo, sakaṃ (106) ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.
Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.
‘Bhāsitā kho pan’ esā bhante Bhagavatā vācā:
"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañ c’ eva bhavissati phītañ ca vitthārikaṃ bāhu-jaññaṃ puthu-bhūtaṃ, yāvad eva manussehi suppakāsitan" ti.
Etarahi kho pana bhante Bhagavato brahmacariyaṃ iddhañ c’ eva phītañ ca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthu-bhūtaṃ yāvad eva manussehi suppakāsitaṃ.
Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato’ ti.
36. ‘Idāni c’ eva kho Ānanda ajja Cāpāle cetiye Māro pāpimā yenāhaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhito kho Ānanda Māro pāpimā maṃ etad avoca:
"‘Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.
Bhāsitā kho pan’ esā bhante Bhagavatā vācā:
‘Na tāvāhaṃ (114) pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantīti.’
Etarahi kho pana bhante bhikkhū Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaṃ parappavādaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.
Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.
Bhāsitā kho pan’ esā bhante Bhagavatā vācā:
‘Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo ... pe ...
yāva me upāsakā ... yāva me upāsikā ... yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañ c’ eva bhavissati phītañ ca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthu-bhūtaṃ, yāvad eva manussehi suppakāsitan’ ti.
Etarahi kho pana bhante Bhagavato brahmacariyaṃ iddhañ c’ eva phītañ ca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthu-bhūtaṃ, yāvad eva manussehi suppakāsitaṃ.
Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato" ti.
39. Dutiyam pi kho āyasmā Ānando ... pe ...
Tatiyam pi kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Tiṭṭhatu bhante Bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu Sugato kappaṃ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan’ ti.
‘Saddahasi tvaṃ Ānanda Tathāgatassa bodhin’ ti? ‘Evam bhante.’
‘Atha kiñ carahi tvaṃ Ānanda Tathāgataṃ yāva-{tati}yakaṃ abhinippīḷesīti’ ? 40. ‘Sammukhā me taṃ bhante Bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ:
"Yassa kassaci Ānanda cattāro {iddhipādā} bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā.
Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā ... pe ...
kappāvasesaṃ vā ti."' ‘Saddahasi tvaṃ Ānandāti?' ‘Evaṃ bhante.’
‘Tasmāt ih’ Ānanda tuyh’ ev’ etaṃ dukkataṃ, tuyh' ev’ etaṃ aparaddhaṃ, yaṃ tvaṃ Tathāgatena evaṃ oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na Tathāgataṃ yāci:
"Tiṭṭhatu Bhagavākappaṃ, tiṭṭhatu Sugato {kappaṃ}, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.
{Sace} tvaṃ Ānanda Tathāgataṃ yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya.
Tasmāt ih’ Ānanda tuyh’ ev' etaṃ dukkataṃ, tuyh’ ev’ etaṃ aparaddhaṃ.
47. ‘Idān’ eva kho tāhaṃ Ānanda ajja Cāpāle cetiye āmantesiṃ:
"Ramaṇīyā Ānanda Vesālī, ramaṇīyaṃ Udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ Gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ Sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ Bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ Sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ Cāpālaṃ cetiyaṃ.
Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappam.
vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā.
Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.
Ākaṅkhamāno Ānanda Tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā" ti.
Evam pi kho tvaṃ Ānanda Tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na Tathāgataṃ yāci:
"Tiṭṭhatu Bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu Sugato kappaṃ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.
Sace tvaṃ Ānanda Tathāgataṃ yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya.
Tasmāt ih’ Ānanda tuyh’ ev' etaṃ dukkataṃ, tuyh’ ev’ etaṃ aparaddhaṃ.
25. {Atha} kho āyasmato Ānandassa etad ahosi:
"Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayaṃ hi sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, mayi upasaṃkamante acchā vippasannā anāvilā sandatīti!' Pattena pānīyaṃ ādāya yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, mayi upasaṃkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha! Pivatu Bhagavā pānīyaṃ, pivatu Sugato pānīyan’ ti.
Atha kho Bhagavā pānīyaṃ apāyi.
(130) 26. Tena kho pana samayena Pukkuso Malla-putto Āḷārassa Kālāmassa sāvako Kusinārāya Pāvaṃ addhānamagga-paṭipanno hoti.
Addasā kho Pukkuso Malla-putto Bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkha-mūle nisinnaṃ, disvā yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho Pukkuso Malla-putto Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Acchariyaṃ bhante, {abbhutaṃ} bhante, santena vata bhante pabbajitā vihārena viharanti! 27. ‘Bhūta-pubbaṃ bhante Āḷāro Kālāmo addhānamagga-paṭipanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṃ rukkha-mūle divā-vihāre nisīdi.
Atha kho bhante pañcamattāni sakaṭa-satāni Āḷāraṃ Kālāmaṃ nissāya nissāya atikkamiṃsu.
Atha kho bhante aññataro puriso tassa sakaṭa-satthassa piṭṭhito āgacchanto yena Āḷāro Kālāmo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Āḷāraṃ Kālāmaṃ etad avoca:
"‘Api bhante pañcamattāni sakaṭa-satāni atikkamantāni addasāti?" "‘Na kho ahaṃ āvuso addasan" ti.
"‘Kim pana bhante saddaṃ assosīti?" "‘Na kho ahaṃ āvuso saddaṃ assosin" ti.
"‘Kim pana bhante sutto ahosīti?" "‘Na kho ahaṃ āvuso sutto ahosin" ti.
"‘Kim pana bhante saññī ahosīti?" "‘Evam āvuso" ti.
‘So tvaṃ bhante saññī samāno jāgaro pañcamattāni {sakaṭa}-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n’ eva addasa na pana saddaṃ assosi, api hi te bhante saṃghāṭi rajena okiṇṇā’ ti.
‘Atha kho bhante tassa purisassa etad ahosi:
"Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! Santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti yatra hi nāma saññī (131) samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭa-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n’ eva dakkhiti na pana saddaṃ sossatīti."
Āḷāre Kālāme uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā pakkāmīti.’
24. Atha kho Subhaddo paribbājako yena Upavattanaṃ Mallānaṃ sālavanaṃ yen’ āyasmā Ānando ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca:
‘Sutaṃ me taṃ bho Ānanda paribbājakānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānaṃ:
"Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti.
Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaṇassa Gotamassa parinibbānaṃ bhavissati.
Atthi ca me ayaṃ kaṅkhā-dhammo uppanno, evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe Gotame, pahoti me samaṇo Gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathā ahaṃ imaṃ kaṅkhā-dhammaṃ pajaheyyaṃ.
Svāhaṃ bho Ānanda labheyyaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāyāti.’
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Subhaddaṃ paribbājakaṃ etad avoca:
‘Alaṃ āvuso Subhadda, mā Tathāgataṃ viheṭhesi.
Dutiyam pi kho Subhaddo paribbājako ... pe ...
Tatiyam pi kho Subhaddo paribbājako āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca:
‘Sutaṃ me taṃ bho Ānanda paribbājakānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānaṃ:
"Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti.
Ajja ca rattiyā pacchime yāme (150) samaṇassa Gotamassa parinibbānaṃ bhavissati.
Atthi ca me ayaṃ kaṅkhā-{dhammo} uppanno, evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe Gotame, pahoti me samaṇo Gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathā ahaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyaṃ.
Svāhaṃ bho Ānanda labheyyaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāyāti.’
Tatiyam pi kho āyasmā Ānando Subhaddaṃ paribbājakaṃ etad avoca:
‘Alaṃ āvuso Subhadda, mā Tathāgataṃ viheṭhesi.
27. ‘Yasmiṃ kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo na upalabbhati, samaṇo pi tattha na upalabbhati, dutiyo pi tattha samaṇo na upalabbhati, tatiyo pi tattha samaṇo na upalabbhati, catuttho pi tattha samaṇo na upalabbhati.
Yasmiñ ca kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo upalabbhati, samaṇo pi tattha upalabbhati, dutiyo pi tattha samaṇo upalabbhati, tatiyo pi tattha samaṇo upalabbhati, catuttho pi tattha samaṇo upalabbhati.
Imasmiṃ kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo upalabbhati, idh’ eva Subhadda samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo.
Suññā parappavādā samaṇehi aññe, ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assa.
Ekūnatiṃso vayasā Subhadda Yaṃ pabbajiṃ kiṃ-kusalānuesī.
Vassāni {paññāsa samādhikāni} Yato ahaṃ pabbajito Subhadda, Ñāyassa dhammassa padesa-vattī.
Ito bahiddhā samaṇo pi n’ atthi, (152) dutiyo pi samaṇo n’ atthi, tatiyo pi samaṇo n’ atthi, catuttho pi samaṇo n’ atthi.
Suññā parappavādā samaṇehi aññe, ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assāti.’
10. Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā mahā{bhūmi-cālo} ahosi bhiṃsanako lomahaṃso deva-dundubhiyo ca phaliṃsu.
(157) Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Brahmā Sahampati imaṃ gāthaṃ abhāsi:
‘Sabbe 'va nikkhipissanti bhūtā loke samussayaṃ, Yathā etādiso Satthā loke appaṭipuggalo Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto’ ti.
Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Sakko devānam indo imaṃ gāthaṃ abhāsi:
‘Aniccā vata saṃkhārā uppāda-vaya-dhammino, Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vupasamo sukho’ ti.
Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Anuruddho imā gāthāyo abhāsi:
‘Nāhu assāsa-passāso ṭhita-cittassa tādino.
Anejo santim ārabbha yaṃ kālam akarī munī Asallīnena cittena vedanaṃ ajjhavāsayi:
Pajjotass’ eva nibbānaṃ vimokho cetaso ahūti.’
Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Ānando imaṃ gāthaṃ abhāsi:
‘Tadā 'si yaṃ bhiṃsanakaṃ tadā 'si loma-haṃsanaṃ {Sabbākāra}-varūpete Sambuddhe parinibbute’ ti.
Parinibbute Bhagavati tattha ye te bhikkhū avīta-rāgā {app ekacce} bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaṃ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti7:
‘Atikhippaṃ Bhagavā (158) parinibbuto, atikhippaṃ Sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahitan’ ti.
Ye pana te bhikkhū vīta-rāgā te satā sampajānā adhivāsenti, ‘Aniccā saṃkhārā, taṃ kut’ ettha labbhā’ ti.
20. Tena kho pana samayena Subhaddo nāma buḍḍhapabbajito tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.
Atha kho Subhaddo buḍḍha-pabbajito te bhikkhū etad avoca:
‘Alaṃ āvuso mā socittha mā paridevittha.
Sumuttā mayaṃ tena mahā-samaṇena.
{Upaddutā} ca homa "Idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatīti," idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma taṃ na karissāmāti.’
Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo bhikkhū āmantesi:
‘Alaṃ āvuso mā socittha mā paridevittha.
Nanu (163) etaṃ āvuso Bhagavatā paṭigacc’ eva akkhātaṃ:
"Sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo {aññathā}bhāvo, taṃ kut’ ettha āvuso labbhā? yan taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṃkhataṃ paloka-dhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti."' 21. Tena kho pana samayena cattāro Malla-pāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā:
‘Mayaṃ Bhagavato citakaṃ ālimpessāmāti’ na sakkonti ālimpetuṃ.
Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaṃ Anuruddhaṃ etad avocuṃ:
‘Ko nu kho bhante Anuruddha hetu ko paccayo yena 'me cattāro Malla-pāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni {vatthāni} nivatthā ‘Mayaṃ Bhagavato citakaṃ ālimpessāmāti’ na sakkonti ālimpetun?’ ti.
‘Aññathā kho Vāseṭṭhā devatānaṃ adhippāyo’ ti.
‘Kathaṃ pana bhante devatānaṃ adhippāyo'? ti.
‘Devatānaṃ kho Vāseṭṭhā adhippāyo:
"Ayaṃ āyasmā Mahā-Kassapo Pāvāya Kusināraṃ addhāna-magga-paṭipanno mahatā bhikkhu-saṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhu-satehi, na tāva Bhagavato citako pajjalissati yāv’ āyasmā Mahā-Kassapo Bhagavato pāde sirasā na vandissatīti4. ' ‘Yathā bhante devatānaṃ adhippāyo tathā hotūti.’
24. Assosi kho Rājā Māgadho Ajāta-sattu Vedehi-putto:
‘Bhagavā kira Kusinārāyaṃ parinibbuto’ ti.
Atha kho Rājā Māgadho Ajāta-sattu Vedehi-putto Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtaṃ pāhesi:
‘Bhagavā pi khattiyo {aham} pi khattiyo.
Aham pi arahāmi Bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, aham pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmīti.’
Assosuṃ kho Vesālikā Licchavī:
‘Bhagavā kira Kusinārāyaṃ parinibbuto’ ti.
Atha kho Vesālikā Licchavī Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ:
‘Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā.
Mayam pi arahāma Bhaga (165) vato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayam pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.’
Assosuṃ kho Kāpilavatthavā Sakyā:
‘Bhagavā kira Kusinārāyaṃ {parinibbuto}’ ti.
Atha kho Kāpilavatthavā Sakyā Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ:
‘Bhagavā amhākaṃ ñāti-seṭṭho.
Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayam pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.’
Assosuṃ kho Allakappakā Bulayo2:
‘Bhagavā {kira} Kusinārāyaṃ parinibbuto’ ti.
Atha kho Allakappakā Bulayo Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtaṃ pahesuṃ:
‘Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā.
Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayam pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.’
Assosuṃ kho Rāmagāmakā Koliyā:
‘Bhagavā kira Kusinārāyaṃ parinibbuto’ ti.
Atha kho Rāmagāmakā Koliyā Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ:
‘Bhagavā pi khāttiyo mayam pi khattiyā.
Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayam pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.’
Assosi kho Veṭhadīpako brāhmaṇo:
‘Bhagavā kira Kusinārāyaṃ parinibbuto’ ti.
Atha kho Veṭhadīpako brāhmaṇo Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtaṃ pāhesi:
‘Bhagavā pi khattiyo, aham asmi brāhmaṇo.
Aham pi arahāmi Bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, aham pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmīti.’
Assosuṃ kho Pāveyyakā Mallā:
‘Bhagavā kira Kusinā{rāyaṃ} parinibbuto’ ti.
Atha kho Pāveyyakā Mallā Kosinārakānaṃ Mallānaṃ dūtam pahesuṃ:
‘Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā.
Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayam pi Bhagavato sarīrānaṃ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.’
6. ‘Kusāvatī Ānanda rājadhāni sattahi tāla-pantīhi parikkhittā ahosi.
Ekā tāla-panti sovaṇṇamayā ekā rūpimayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā.
Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi, {rūpimayāni} pattāni ca phalāni ca.
Rūpimayassa tālassa rūpimayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca.
Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.
Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca.
Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca.
Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca.
Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratana-mayāni pattāni ca phalāni ca.
Tāsaṃ kho pan’ Ānanda tāla-pantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca.
Seyyathā pi Ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo (172) ca, evam eva kho Ānanda tāsaṃ tāla-pantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca.
Ye kho pan’ Ānanda tena samayena Kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ {soṇḍā} pipāsā, te tāsaṃ tāla-pantīnaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.
26. ‘Dhammo Ānanda pāsādo puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena ca dakkhiṇena ca addha-yojanaṃ vitthārena.
‘Dhammassa Ānanda pāsādassa ti-porisaṃ uccattanena vatthuṃ citaṃ ahosi catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi, ekā iṭṭhakā {sovaṇṇamayā}, ekā rūpimayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
‘Dhammassa Ānanda pāsādassa caturāsīti-thambhasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpimayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo.
‘Dhammo Ānanda pāsādo catunnaṃ vaṇṇānaṃ phalakehi santhato ahosi, ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpimayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ.
‘Dhammassa Ānanda pāsādassa catu-vīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpimayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ.
Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayassa sopānassa rūpimayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; veḷuriyamayassa sopānassa (182) veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ, phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ, veḷuriyamayā sūciyo ca unhīsañ ca.
‘Dhamme Ānanda pāsāde caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ; ekaṃ kūṭāgāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpimayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ.
Sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpimayo pallaṃko paññatto ahosi; rūpimaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaṃko paññatto ahosi; veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaṃko paññatto ahosi; phalikamaye kūṭāgāre sāramayo pallaṃko paññatto ahosi.
Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpimayo tālo ṭhito ahosi; tassa rūpimayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca.
Rūpimayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo ṭhito ahosi; tassa sovaṇṇamayo khandho rūpimayāni pattāni ca phalāni ca.
Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi; tassa phalikamayo khandho veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca.
Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi; tassa veḷuriyamayo khandho phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.
10. ‘Atha kho Ānanda Subhaddāya deviyā etad ahosi:
"Vippasannāni kho rañño Mahā-sudassanassa indriyāni, parisuddho chavi-vaṇṇo pariyodāto, mā h’ eva kho rājā Mahā-sudassano kālam akāsīti."
‘Rājānaṃ Mahā-sudassanaṃ etad avoca:
"Imāni kho te deva caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatī-rājadhānipamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
(191) "‘Imāni te deva caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni Mahāvyūha-kūṭāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-pallaṅka-sahassāni sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-nāga-sahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposathanāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-assa-sahassāni {sovaṇṇālaṅ}kārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhakaassarāja-pamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-ratha-sahassāni sīha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni dīpi-cammaparivārāni paṇḍu-kambala-parivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Vejayanta-rathapamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-maṇi-sahassāni Maṇi-ratanapamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-itthi-sahassāni Itthi-ratanapamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-gahapati-sahassāni Gahapatiratana-pamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni pariṇāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūla (192) sandanāni {kaṃsūpadhārāni}, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ karohi.
"‘Imāni te deva thālipāka-sahassāni sāyapātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekhaṃ kārohīti."
11. ‘Evaṃ vutte Ānanda rājā Mahā-sudassano Subhaddaṃ deviṃ etad avoca:
"Dīgha-rattaṃ kho maṃ tvaṃ devi iṭṭhehi kantehi manāpehi samudācaritvā, atha ca pana maṃ tvaṃ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācarasīti."
"‘Kathañ carahi taṃ deva samudācarāmīti?" "‘Evaṃ kho maṃ tvaṃ devi samudācara:
Sabbeh' eva deva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo aññathā-bhāvo.
Mā kho tvaṃ deva sāpekho kālam akāsi.
Dukkhā sāpekhassa kāla-kiriyā, garahitā ca sāpekhassa kāla-kiriyā.
"‘Imāni te deva caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatīrājadhāni-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ 15mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
(193) "‘Imāni te deva caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni Mahāvyūha-kūṭāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-pallaṅka-sahassāni sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}nāga-sahassāni, sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}assa-sahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}ratha-sahassāni sīha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni paṇḍu-kambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jālapaṭicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}maṇi-sahassāni Maṇiratana-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}itthi-sahassāni Subhaddādevi-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-gahapati-sahassāni Gahapati-{ratana-}pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni Pariṇāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūlasandanāni {kaṃsūpadhāraṇāni}, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
(194) "‘Imāni te deva caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-thālipāka-sahassāni sāyapātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsīti."
12. ‘Evaṃ vutte Ānanda Subhaddā devī parodi assūni pavattesi.
Atha kho Ānanda Subhaddā devī assūni pamajjitvā {rājānaṃ} Mahā-{sudassanaṃ} etad avoca:
"Sabbeh’ eva deva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinābhāvo aññathā-bhāvo.
Mā kho tvaṃ deva sāpekho kālam akāsi.
Dukkhā sāpekhassa kāla-kiriyā, garahitā ca sāpekhassa kāla-kiriyā.
"‘Imāni te deva caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatīrājadhāni-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā {akāsi}.
"‘Imāni te deva caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni {Mahā-} vyūha-kūṭāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-pallaṅka-sahassāni sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}nāga-sahassāni, sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}assa-sahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valā (195) haka-assarāja-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}ratha-sahassāni sīhacamma-parivārāni vyaggha-camma-parivārāni paṇḍukambala-parivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}maṇi-sahassāni Maṇiratana-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva {caturāsīti-}itthi-sahassāni Subhaddādevi-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti{-gahapati-}sahassāni Gahapati{ratana-}pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni Pariṇāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūlasandanāni {kaṃsūpadhāraṇāni}, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaṃ kappāsika-sukhumānaṃ koseyya-sukhumānaṃ kambala-sukhumānaṃ, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsi.
"‘Imāni te deva caturāsīti-thālipāka-sahassāni sāyapātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekhaṃ mā akāsīti."
4. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi:
‘Ime (202) kho pana pi ahesuṃ Māgadhakā paricārakā bahū {c’ eva} rattaññū ca abbhatītā kālakatā, suññā maññe AṅgaMagadhā Māgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi.
Te kho pana pi ahesuṃ Buddhe pasannā Dhamme pasannā Saṃghe pasannā, sīlesu paripūrakārino.
Te abbhatītā kālakatā Bhagavatā avyākatā, tesam p' assa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya {sugatiṃ}.
Ayaṃ kho pana pi ahosi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dhammiko dhamma-rājā hito brāhmaṇa-gahapatikānaṃ negamānañ c’ eva jānapadānañ ca.
Api ssudaṃ manussā kittayamānarūpā viharanti:
"Evaṃ no so dhammiko dhamma-rājā sukhāpetvā kālakato, evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhamma-rañño vijite phāsu viharimhāti."
So kho pana pi ahosi Buddhe pasanno Dhamme pasanno Saṃghe pasanno sīlesu paripūrakārī.
Api ssudaṃ manussā evam āhaṃsu:
"Yāva maraṇa-kālā pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Bhagavantaṃ kittayamāna-rūpo kālakato" ti.
So abbhatīto kālakato Bhagavatā avyākato, tassa p’ assa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ.
Bhagavato kho pana sambodhi Magadhesu.
Yattha kho pana Bhagavato sambodhi Magadhesu, kathaṃ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya? Bhagavā ce kho pana Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya dīnamānā tena 'ssu Māgadhakā paricārakā.
(203) Yena kho pana 'ssu dīnamānā Māgadhakā paricārakā, kathaṃ taṃ Bhagavā na vyākareyyāti?'
6. ‘Ime kho pana pi bhante ahesuṃ Māgadhakā paricārakā bahū c’ eva rattaññū ca abbhatītā {kālakatā}.
Suññā maññe Aṅga-Magadhā Māgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi.
Te kho pana pi bhante ahesuṃ Buddhe pasannā Dhamme pasannā Saṃghe pasannā, sīlesu paripūrakārino.
Te abbhatītā kālakatā Bhagavatā avyākatā.
Tesaṃ p’ assa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ.
Ayaṃ kho pana pi bhante ahosi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dhammiko dhamma-rājā hito brāhmaṇa-gahapatikānaṃ negamānañ (204) c’ eva {janapadānañ} ca.
Api ssudaṃ manussā kittayamāna-rūpā viharanti:
"Evaṃ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato, evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhamma-rañño vijite phāsu viharimhāti."
So kho pana pi bhante ahosi Buddhe pasanno Dhamme pasanno Saṃghe pasanno, sīlesu paripūrakārī.
Api ssudaṃ manussā evam āhaṃsu:
"Yāva maraṇa-kālā pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Bhagavantaṃ kittayamānarūpo kālakato" ti.
So abbhatīto kālakato Bhagavatā avyākato, tassa p’ assa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ.
Bhagavato kho pana bhante sambodhi Magadhesu.
Yattha kho pana bhante Bhagavato sambodhi Magadhesu, kathaṃ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya? Bhagavā ce kho pana bhante Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya, dīnamānā tena 'ssu Māgadhakā paricārakā.
Yena kho pana 'ssu bhante dīnamānā Māgadhakā paricārakā, kathaṃ taṃ Bhagavā na vyākareyyāti?' Idam āyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha Bhagavato sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāy’ āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
9. ‘Yad eva kho me tvaṃ Ānanda Māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaṃ katvā, uṭṭhāy’ āsanā pakkanto, tad evāhaṃ Nādike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ {piṇḍapāto} paṭikkanto pāde pakkhāletvā Giñjakāvasathaṃ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdiṃ:
"Gatiṃ tesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ, yaṃ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā ti."
Addasaṃ kho ahaṃ Ānanda Māgadhake paricārake yaṃ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā.
Atha kho Ānanda antarahito yakkho saddam anussāvesi:
"Janavasabho ahaṃ Bhagavā, Janavasabho ahaṃ Sugatāti."
Abhijānāsi no tvaṃ Ānanda ito pubbe evarūpam nāmadheyyaṃ sutvā yadidaṃ Janavasabho ti?' ‘Na kho ahaṃ bhante abhijānāmi ito pubbe evarūpaṃ nāma-dheyyaṃ sutvā yadidaṃ Janavasabho ti.
Api hi me bhante lomāni naṭṭhāni "Janavasabho" ti nāmadheyyaṃ sutvā.
Tassa mayhaṃ bhante etad ahosi:
"Na (206) ha nūna so orako yakkho bhavissati {yass’ idaṃ} evarūpaṃ nāma-dheyyaṃ yadidaṃ Janavasabho ti."' 10. ‘Anantarā kho Ānanda saddapātubhāvā uḷāravaṇṇo so me yakkho sammukhe pātur ahosi.
Dutiyakam pi saddam anussāvesi:
"Bimbisāro ahaṃ Bhagavā, Bimbisāro ahaṃ Sugata.
Idaṃ sattamaṃ kho ahaṃ bhante Vessavaṇassa mahārājassa sahavyataṃ uppajjāmi.
So tato cuto manussa-rājā, amanussa-rājā divi homi.
Ito satta tato satta saṃsārāni catuddasa Nivāsam abhijānāmi yattha me vusitaṃ pure.
"‘Dīgha-rattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti."
‘Acchariyam idaṃ āyasmato Janavasabhassa yakkhassa, abbhutam idaṃ āyasmato Janavasabhassa yakkhassa:
‘Dīgha-rattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti’ ca vadesi, ‘Āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti’ ca vadesi.
Kuto nidānaṃ pan' āyasmā Janavasabho yakkho evarūpaṃ uḷāraṃ visesādhigamaṃ sañjānātīti?' 11. "‘Na aññattha Bhagavā tava sāsanā, na aññattha Sugata tava sāsanā.
Yad-agge ahaṃ bhante Bhagavati ekantagato abhipasanno, tad-agge ahaṃ bhante dīgha (207) rattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya.
Idhāhaṃ bhante Vessavaṇena mahārājena pesito Virūḷhakassa mahārājassa santike kenacid eva karaṇīyena addasaṃ Bhagavantaṃ antarā magge Giñjakāvasathaṃ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā nisinnaṃ:
‘Gatiṃ tesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ, yaṃ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyāti.’
Anacchariyaṃ kho pan’ etaṃ bhante yaṃ Vessavaṇassa mahārājassa yaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ ‘{yaṃ-gatikā} te bhavanto yam-abhisaṃparāyā {ti}.’
Tassa mayhaṃ bhante etad ahosi:
‘Bhagavantañ ca dakkhāmi idañ ca Bhagavato āroceyyāmīti.’
Ime kho bhante dve paccayā Bhagavantaṃ dassanāya pakkamituṃ.
17. Yadā bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu bhavati, oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātu bhavati.
Yo kho pana bhante Brahmuno pakati-vaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ cakkhu-pathasmiṃ.
Yadā bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu bhavati, so aññe deve atīrocati vaṇṇena c’ eva yasasā ca.
Seyyathā pi bhante sovaṇṇa-viggaho manussa-viggahaṃ atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu bhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena c’ eva yasasā ca.
Yadā bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu bhavati, na tassa parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti.
Sabbe va tuṇhī-bhūtā pañjalikā pallaṅke na nisīdanti ‘Yassa dāni devassa icchissati Brahmā Sanaṃkumāro, tassa devassa pallaṅke nisīdissatīti.’
Yassa kho pana bhante devassa Brahmā Sanaṃkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo veda-paṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ.
Seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati somanassa-paṭilābhaṃ, evam eva kho bhante yassa devassa Brahmā Sanaṃkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati devo somanassa-paṭilābham.
(211) 18. Atha bhante Brahmā Sanaṃkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāra-vaṇṇī hutvā Pañcasikho devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātur ahosi.
So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīdi.
Seyyathā pi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmi-bhāge pallaṅkena nisīdeyya, evam eva kho bhante Brahmā Sanaṃkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:
‘Modanti vata bho devā Tāvatiṃsā sahindakā, Tathāgataṃ namassantā Dhammassa ca sudhammataṃ, Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino, Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate.
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.
Idaṃ disvāna nandanti Tāvatiṃsā sahindakā, Tathāgataṃ namassantā Dhammassa ca sudhammatan' ti.
27. Idam atthaṃ bhante Brahmā Sanaṃkumāro abhāsittha.
Idam atthaṃ bhante Brahmā Sanaṃkumāro bhāsitvā deve Tāvatiṃse āmantesi:
‘Taṃ {kiṃ} maññanti bhonto devā Tāvatiṃsā? Yāva suppaññattā v’ ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena satta samādhi-parikkhārā sammā-samādhissa bhāvanāya samādhissa pāripūriyā.
Katame satta? Seyyathīdaṃ sammā-diṭṭhi, sammāsaṃkappo, sammā-vācā, sammā-kammanto, sammā (217) ājīvo, sammā-vāyāmo, sammā-sati.
Yā kho bho imehi satta aṅgehi cittass’ ekaggatā parikkhatā, ayaṃ vuccati bho ariyo sammā-samādhi sa-upaniso iti pi saparikkhāro iti pi.
Sammā-diṭṭhissa bho sammā-saṃkappo pahoti, sammā-saṃkappassa sammā-vācā pahoti, sammā-vācassa sammā-kammanto pahoti, sammā-kammantassa sammā-ājīvo pahoti, sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammā-vāyāmassa sammā-sati pahoti, sammā-satissa sammā-samādhi pahoti, sammā-samādhissa sammā-ñāṇaṃ pahoti, sammā-ñāṇassa sammāvimutti pahoti.
‘Yaṃ hi taṃ bho {sammā} vadamāno vadeyya:
"Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti, Apārūtā amatassa dvārā ti" idam eva taṃ {sammā} vadamāno vadeyya.
Svākkhāto hi bho Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi, apārūtā amatassa dvārā.
‘Ye hi keci bho Buddhe aveccappasādena samannāgatā, Dhamme aveccappasādena samannāgatā, Saṃghe aveccappasādena samannāgatā, ariya-kantehi sīlehi samannā (218) gatā, ye hi kec’ ime opapātikā dhammavinītā sātirekāni catu-vīsati-sata-sahassāni Māgadhakā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhiparāyanā, atthi c’ ev’ ettha sakadāgāmino, Athāyaṃ itarā pajā Puññābhāgā ti me mano Saṅkhātuṃ no pi sakkomi Musā-vādassa ottappan ti.’
13. Tatra kho bhante ekacce devā evam āhaṃsu:-"Aho vata mārisā cattāro Sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuṃ, dhammañ ca deseyyuṃ, yathariva Bhagavā.
Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.
Ekacce devā evam āhaṃsu:-"Tiṭṭhantu mārisā cattāro sammā-sambuddhā.
Aho vata mārisā tayo sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañ ca deseyyuṃ, yathariva Bhagavā.
Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.
Ekacce devā evam āhaṃsu:-"Tiṭṭhantu mārisā tayo sammā-sambuddhā.
Aho vata mārisā dve sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuṃ, dhammañ ca deseyyuṃ, yathariva Bhagavā.
Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.
(225) 14. Evaṃ vutte bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiṃse etad avoca:-"Aṭṭhānaṃ kho etaṃ mārisā anavakāso yaṃ ekissā loka-dhātuyā dve arahanto sammā-sambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ.
Aho vata mārisā so Bhagavā appābādho appātaṅko ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭheyya.
Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.
Atha bhante yen’ atthena devā Tāvatiṃsā Sudhammāya sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vutta-vacanā pi taṃ cattāro Mahārājā {tasmiṃ} atthe honti, paccanusiṭṭha-vacanā pi taṃ cattāro Mahārājā tasmiṃ atthe honti sakesu āsanesu ṭhitā avippakantā.
Te vutta-vākyā rājāno {paṭiggayhānusāsaniṃ} Vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu samhi āsane ti.
32. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā te chakkhattiye etad avocā:-‘Disampati bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha (233) gato vayo-anuppatto.
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ? Ṭhānaṃ kho pan’ etaṃ vijjati yaṃ Disampatimhi raññe kālakate, rāja-kattāro Reṇuṃ rāja-puttaṃ rajje abhisiñceyyuṃ.
Āyantu bho bhonto, yena Reṇu rāja-putto ten’ upasaṃkamatha, upasaṃkamitvā Reṇuṃ rāja-puttaṃ evaṃ vadetha:
"Mayaṃ bhoto Reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā, {yaṃ-sukho} bhavaṃ {taṃ-sukhā} mayaṃ, {yaṃdukkho} bhavaṃ, {taṃ-dukkhā} mayaṃ.
Disampati bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto.
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ? Ṭhānaṃ kho pan’ etaṃ vijjati yaṃ Disampatimhi raññe kālakate rāja-kattāro bhavantaṃ Reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ.
Sace bhavaṃ Reṇu rajjaṃ labhetha, saṃvibhajetha no rajjenāti."' 33. ‘Evaṃ bho’ ti kho bho te {chakkhattiyā} MahāGovindassa Brāhmaṇassa paṭissutvā yena Reṇu rāja-putto ten’ {upasaṃkamiṃsu}, upasaṃkamitvā Reṇuṃ rāja-puttaṃ etad avocuṃ:-‘Mayaṃ bhoto Reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā, {yaṃ-sukho} bhavaṃ {taṃ-sukhā} mayaṃ, {yaṃ-dukkho} bhavaṃ {taṃ-dukkhā} mayaṃ.
Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto.
Ko nu kho bho pana jānāti jīvitānaṃ? Ṭhānaṃ kho pan' etaṃ vijjati yaṃ Disampatimhi {raññe} kālakate rājakattāro bhavantaṃ Reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ.
Sace bhavaṃ {Reṇu} rajjaṃ labhetha, saṃvibhajetha no rajjenāti.’
‘Ko no kho bho añño mama vijite sukham edheyyātha aññatra bhavantehi? Sacāhaṃ bho rajjaṃ labhissāmi, saṃvibhajissāmi vo rajjenāti.’
(234) 34. Atha kho bho ahorattānaṃ accayena rājā Disampati kālam akāsi.
Disampatimhi raññe kālakate rājakattāro Reṇuṃ rāja-puttaṃ rajje abhisiñciṃsu.
Abhisitto Reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti.
Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā te chakkhattiye etad avoca:-‘Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaṃ Reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti.
Ko nu kho pana bho jānāti? Madanīyā kāmā.
Āyantu bhonto, yena Reṇu rājā ten’ upasaṃkamatha, upasaṃkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ evaṃ vadetha:
"Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaṃ Reṇu rajjena, sarati bhavan tam vacanan" ti?' ‘Evaṃ bho’ ti kho bho te chakkhattiyā MahāGovindasa Brāhmaṇassa paṭissutvā yena Reṇu rājā ten' upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ etad avocuṃ:-‘Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaṃ Reṇu rajjena, sarati bhavan taṃ vacanan’ ti? ‘{Sarām'} ahaṃ bho taṃ vacanaṃ.
Ko nu kho bho pahoti imaṃ mahā-paṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitun’ ti? ‘Ko nu kho bho añño pahoti aññatra Mahā-Govindena brāhmaṇenāti?' 35. Atha kho bho Reṇu rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi:-‘Ehi tvaṃ ambho purisa yena MahāGovindo brāhmaṇo ten’ {upasaṃkama}, upasaṃkamitvā Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ vadehi:
"Rājā taṃ bhante Reṇu āmantetīti."' (235) ‘Evaṃ devo’ ti kho bho so puriso Reṇussa rañño paṭissutvā yena Mahā-Govindo brāhmaṇo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ etad avoca:
‘Rājā taṃ bhante Reṇu āmantetīti.’
‘Evaṃ bho’ ti kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭissutvā yena Reṇu rājā ten’ upasaṃkami, {upasaṃkamitvā} Reṇunā raññā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ Reṇu rājā etad avoca:
‘Etu bhavaṃ Govindo imaṃ mahā-paṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajatūti.
‘Evaṃ bho’ ti kho Mahā-Govindo brāhmaṇo Reṇussa rañño paṭissutvā, imaṃ mahā-paṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji, sabbāni sakaṭamukhāni aṭṭhapesi.
37. Atha kho bho te chakkhattiyā yena Mahā-Govindo Brāhmaṇo ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā MahāGovindaṃ Brāhmaṇaṃ etad avocuṃ:
‘Yathā bhavaṃ Govindo Reṇussa rañño sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo, evam eva bhavam Govindo amhākaṃ pi sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo.
Anusāsatu no bhavaṃ Govindo, mā no bhavaṃ Govindo anusāsaniyā paccavyāhāsīti.
‘Evaṃ bho’ ti kho bho Mahā-Govindo Brāhmaṇo tesaṃ channaṃ khattiyānaṃ paccassosi.
Atha kho bho MahāGovindo Brāhmaṇo satta ca rājāno khattiye muddhāvasitte rajje anusāsi, satta ca brāhmaṇa-{mahāsāle} satta ca nahātaka-satāni mante vācesi.
(237) 38. Atha kho bho Mahā-Govindassa Brāhmaṇassa aparena samayena evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggañchi1:
‘Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.’
Atha kho bho MahāGovindassa brāhmaṇassa etad ahosi:
‘Mayhaṃ kho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Na kho panāhaṃ Brahmānaṃ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmūnā sallapāmi, na Brahmunā mantemi.
Sutaṃ kho pana m’ etaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānam:
Yo vassike cattāro māse patisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so Brahmānaṃ passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
{Yannūnāhaṃ} vassike cattāro māse patisallīyeyyaṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyeyyan’ ti.
39. Atha kho bho Mahā-Govindo Brāhmaṇo yena Reṇu rājā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ etad avoca:
‘Mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Na kho panāhaṃ bho Brahmānaṃ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi.
Sutaṃ kho pana m’ etaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānaṃ:
Yo vassike cattāro māse patisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so Brahmānaṃ passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Icchām’ ahaṃ bho vassike cattāro māse patisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ.
N’ amhi kenaci upasaṃkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.’
‘Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatīti.’
(238) 40. Atha kho Mahā-Govindo Brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā te chakkhattiye etad avoca:
‘Mayhaṃ kho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati, {sakkhī} Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Na kho panāhaṃ Brahmānaṃ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi.
Sutaṃ kho pana m’ etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānaṃ:
Yo vassike cattāro māse patisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so Brahmānaṃ passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Icchām’ ahaṃ bho vassike cattāro māse patisallīyituṃ, karuṇaṃ jhāyaṃ jhāyituṃ.
{N’ amhi} kenaci upasaṃkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.
‘Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatīti.’
41. Atha kho bho Mahā-Govindo Brāhmaṇo yena satta ca Brāhmaṇa-mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā satta ca Brāhmaṇa-mahāsāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca:-‘Mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Na kho panāhaṃ kho Brahmānaṃ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi.
Sutaṃ kho pana m’ etaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānaṃ:
Yo vassike cattāro māse patisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Tena hi bho yathā sute yathā pariyatte mante vitthārena sajjhāyaṃ karotha, aññam aññañ ca mante vācetha.
Icchām’ ahaṃ bho vassike cattāro māse patisallīyituṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ.
{N’ amhi} kenaci upasaṃkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.’
‘Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatīti.’
(239) 42. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena cattārīsā bhariyā sādisiyo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā {cattārīsā} bhariyā sādisiyo etad avoca:
‘Mayhaṃ kho {bhoti} evaṃ kalyāṇo kittisaddo {abbhuggato}:
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Na kho panāhaṃ bhoti Brahmānaṃ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brāhmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi.
Sutaṃ kho pana m’ etaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsamānānaṃ:
Yo vassike cattāro māse {paṭisallīyati} karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so Brahmānaṃ passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.
Icchām’ ahaṃ bhoti vassike cattāro māse {patisallīyituṃ} karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ.
{N’ amhi} kenaci upasaṃkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.’
‘Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatīti.’
46. ‘Hitvā mamattaṃ tāhaṃ bhoto ājānāmi.
Idh' ekacco appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñati-parivaṭṭaṃ pahāya kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
Iti hitvā mamattaṃ tāhaṃ bhoto ājānāmi.
(242) ‘Ekodibhūto ti cāhaṃ bhoto ājānāmi.
Idh’ ekacco vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.
Iti ekodibhūto ti p’ ahaṃ bhoto ājānāmi.
‘Karuṇādhimutto ti p’ ahaṃ bhoto ājānāmi.
Idh' ekacco karuṇā-sahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ.
Iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
Iti karuṇādhimutto ti p’ ahaṃ bhoto ājānāmi.
‘Āmagandhe va kho ahaṃ bhoto bhāsamānassa na ājānāmi.
‘Ke āmagandhā manujesu Brahme? Ete avidvā idha brūhi dhīra.
Ken’ āvaṭā vāti pajā kuruṭṭharū Āpāyikā nīvuta-brahmalokā ti.’
(243) ‘Kodho mosa-vajjaṃ nikatī ca dobho Kadariyatā atimāno usuyyā Icchā vicikicchā para-heṭhanā ca Lobho ca doso ca mado ca moho Etesu yuttā anirāmagandhā Āpāyikā nīvuta-brahmalokā ti.’
‘Yathā kho ahaṃ bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissām’ ahaṃ bho agārasmā anagāriyan’ ti.
‘Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatīti.’
47. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena Reṇu rājā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Reṇu-{rājānaṃ} etad avoca:
‘Aññaṃ dāni bhavaṃ purohitaṃ pariyesatu, yo bhoto rajjaṃ anusāsissati.
Icchām’ ahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ.
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissām’ ahaṃ bho agārasmā anagāriyan’ ti.
‘Āmantayāmi rājānaṃ Reṇuṃ bhūmi-patiṃ ahaṃ, Tvaṃ pajānassu rajjena, nāhaṃ porohacce rame.’
‘Sace te ūnaṃ kāmehi ahaṃ paripūrayāmi te, Yo taṃ hiṃsati vāremi bhūmi-senāpatī ahaṃ, Tvaṃ pitā 'si ahaṃ putto mā no Govinda pājahi.’
‘Na m’ atthi ūnaṃ kāmehi hiṃsitā me na vijjati Amanussa-vaco sutvā tasmā 'haṃ na gahe rame.’
(244) ‘Amanusso kathaṃ-vaṇṇo, kan te atthaṃ abhāsatha, Yaṃ sutvā pajāhāsi no gehe amhe ca kevale.’
‘Upavutthassa me pubbe yatthu-kāmassa me sato Aggi pajjalito āsi kusapatta-paritthato.
Tato me Brahmā pātur ahu Brahma-lokā Sanantano, So me pañhaṃ viyākāsi taṃ sutvā na gahe rame.’
‘Saddahāmi ahaṃ bhoto yaṃ tvaṃ Govinda bhāsasi, Amanussa-vaco sutvā kathaṃ vattetha aññathā, Te taṃ anuvattissāma satthā Govinda no bhava.
Maṇi yathā veḷuriyo akāco vimalo subho, Evaṃ suddhā carissāma Govindassānusāsane ti.’
‘Sace bhavaṃ Govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, aham pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi.
Atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.’
54. ‘Aticiraṃ kho bho satta māsāni.
Nāhaṃ sakkomi bhavante satta māsāni āgametuṃ.
Ko kho pana bho jānāti jīvitānaṃ? Gamanīyo samparāyo, mantāya bodhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, n’ atthi jātassa amaraṇaṃ.
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā, pabbajissām’ ahaṃ bho agārasmā anagāriyan’ ti.
‘Tena hi bhavaṃ Govindo cha māsāni āgametu ... pe ...
pañca māsāni āgametu ... (pe) ... cattāri māsāni āgametu ... (pe) ... tīṇi māsāni āgametu ... (pe) ... dve māsāni āgametu ... (pe) ... māsaṃ āgametu ... (pe) ... addha-māsaṃ āgametu.
Addha-māsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati {bhavissatīti.} 55. ‘Aticiraṃ kho bho addhamāso.
Nāhaṃ sakkomi bhavante addhamāsam āgametuṃ.
Ko kho pana bho jānāti jīvitānaṃ? Gamanīyo samparāyo, mantāya {bodhabbaṃ}, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, n’ atthi jātassa amaraṇaṃ.
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe {bhāsamānassa} te na sunimmadayā agārasmā ajjhāvasatā, pabbajissām’ aham bho agārasmā anagāriyan’ ti.
(248) ‘Tena hi bhavaṃ Govindo sattāhaṃ āgametu yāva mayaṃ sake putta- bhātaro rajje anusāsāma.
Sattāhassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.’
‘Na ciraṃ kho bho sattāhaṃ, āgamissām’ ahaṃ bhavante sattāhan’ ti.
5. ‘Vande te pitaraṃ bhadde Timbaruṃ Suriya-vaccase, Yena jātā 'si kalyāṇi ānanda-jananī mama.
Vāto va sedakaṃ kanto pānīyaṃ va pipāsino Aṅgīrasī piyā me 'si dhammo arahatām iva, (266) Āturass' eva bhesajjaṃ, bhojanaṃ va jighacchato, Parinibbāpaya bhadde jalantam iva varinā.
Sītodakiṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkha-reṇunā Nāgo ghammābhitatto va ogahe te thanūdaraṃ.
Accaṅkuso va nāgo ca jitaṃ me tutta-tomaraṃ, Kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūrasā.
Tayi gathita-citto 'smi cittaṃ vipariṇāmitaṃ, Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅka-ghasto va ambujo.
Vāmurū saja maṃ bhadde saja maṃ {manda-locane}, Palissaja maṃ kalyāṇi etam me abhipatthitaṃ.
Appako vata me santo kāmo vellita-kesiyā Aneka-bhāgo sampādi ārahante va dakkhiṇā.
Yam me atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu, Tam me sabbaṅga-kalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ.
(267) Yam me atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ puthuvimaṇḍale, Tam me sabbaṅga-kalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ.
Sakya-putto va jhānena ekodi nipako sato Amataṃ muni jigiṃsāno tam ahaṃ Suriyavaccase.
Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhim uttamaṃ, Evaṃ nandeyya kalyāṇi missī-bhavaṃ gato tayā.
Sakko ca me varaṃ dajjā Tāvatiṃsānam issaro, Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama.
Sālaṃ va na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase Vandamāno namassāmi yassa s’ etādisī pajā ti.’
6. Evaṃ vutte Bhagavā Pañcasikhaṃ Gandhabbaputtaṃ etad avoca:
‘Saṃsandati kho pana te Pañcasikha tantissaro gītassarena gītassaro ca tantissarena, na ca pana te Pañcasikha tantissaro ativaṇṇati gītassaraṃ, gītassaro vā tantissaraṃ.
Kadā saṃyūḷhā pana te Pañcasikha imā gāthā Buddhūpasaṃhitā dhammūpasaṃhitā arahantūpasaṃhitā kāmūpasaṃhitā ti?' ‘Ekam ida bhante samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapāla-nigrodha-mūle (268) paṭhamābhisambuddho.
Tena kho panāhaṃ bhante samayena, Bhaddā nāma Suriya-vaccasā Timbaruno Gandhabba-rañño dhītā, tam abhikaṃkhāmi.
Sā kho pana bhante bhaginī {para-kāminī} hoti, Sikhaddhi nāma Mātalissa saṅgāhakassa putto, tam abhikaṃkhati.
Yato kho ahaṃ bhante taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci pariyāyena, athāhaṃ beluva-paṇḍu-vīṇaṃ ādāya yena Timbaruno Gandhabba-rañño nivesanaṃ ten’ upasaṃkamiṃ, upasaṃkamitvā beluva-paṇḍu-vīṇaṃ assāvesiṃ, imā ca gāthā abhāsiṃ Buddhūpasaṃhitā dhammūpasaṃhitā arahantūpasaṃhitā kāmūpasaṃhitā:-7. ‘Vande te pitaraṃ bhadde Timbaruṃ Suriyavaccase Yena jātā {'si} {kalyāṇi} ānanda-jananī mama.
Sālaṃ va na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase Vandamāno namassāmi yassa s’ etādisī pajā ti.’
‘Evaṃ vutte bhante Bhaddā Suriya-vaccasā maṃ etad avoca:
"‘Na kho me mārisa so Bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca suto yeva me so Bhagavā devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ upanaccantiyā.
Yato kho tvaṃ mārisa taṃ Bhagavantaṃ kittesi, hotu no ajja samāgamo ti."
(269) ‘So yeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiṃ samāgamo ahosi, na ca dāni, tato pacchā ti.’
11. ‘Ye te bhante devā amhehi paṭhamataram Tāvatiṃsa-kāyaṃ uppannā, tesam me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ:
"Yadā Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammā-sambuddhā, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asura-kāyā ti."
Tam me idaṃ bhante sakkhi-diṭṭhaṃ yato Tathāgato loke uppanno arahaṃ sammā-sambuddho, dibbā kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyā ti.
Idh’ eva bhante Kapilavatthusmiṃ Gopikā nāma Sakya-dhītā ahosi Buddhe pasannā dhamme pasannā saṃghe pasannā sīlesu paripūrakārinī.
Sā itthicittaṃ virājetvā purisa-cittaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannā devānaṃ Tāvatiṃsānam sahavyataṃ, amhākaṃ puttattaṃ ajjhūpagatā.
Tatra pi naṃ evaṃ jānanti:
Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti.
Aññe pi bhante tayo bhikkhū Bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ Gandhabbakāyaṃ uppannā.
Te pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgi-bhūtā paricārayamānā amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ.
Te amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgate amhākaṃ pāricariyaṃ Gopako deva-putto (272) paṭicodesi:
"Kuto-mukhā nāma tumhe mārisā tassa Bhagavato dhammaṃ assutvā? Ahaṃ hi itthikā samānā Buddhe pasannā dhamme pasannā saṃghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthi-cittaṃ virājetvā purisacittaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannā, devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ Sakkassa devānam Indassa puttattaṃ ajjhūpagatā.
Idha pi maṃ evaṃ jānanti:
Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti.
Tumhe pana mārisā Bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ Gandhabba-kāyaṃ uppannā.
Duddiṭṭha-rūpaṃ vata addasāma, ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ Gandhabba-kāyaṃ uppanne ti."
Tesaṃ bhante Gopakena deva-puttena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭhe va dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ Brahmapurohitaṃ.
Eko pana devo te va kāme ajjhāvasi.’
12. ‘Upāsikā cakkhumato ahosiṃ nāmam pi mayhaṃ ahu Gopikā ti, Buddhe ca dhamme ca abhippasannā saṃghañ c’ upaṭṭhāsiṃ pasanna-cittā.
Tass’ eva Buddhassa sudhammatāya Sakkassa putto 'mhi mahānubhāvo Mahā-jutiko Tidivūpapanno, jānanti pi maṃ idha Gopako ti.
Ath' addasaṃ bhikkhavo diṭṭha-pubbe Gandhabba-kāyūpagate vasīne, Ime hi te Gotama-sāvakāse ye ca mayaṃ pubbe manussa-bhūtā Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaṃgayha sake nivesane.
(273) Kuto-mukhā nāma ime bhavanto Buddhassa dhammaṃ na paṭiggahesuṃ.
Paccattaṃ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho.
Aham pi tumhe ca upāsamānā sutvāna ariyāna subhāsitāni, Sakkassa putto 'mhi mahānubhāvo mahājutiko Tidivūpapanno.
Tumhe pana seṭṭham upāsamānā anuttare brahmacariyaṃ caritvā, Hīna-kāyaṃ upapannā bhavanto anānulomā bhavatūpapatti.
Duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma sadhammike hīna-kāyūpapanne, Gandhabba-kāyūpagatā bhavanto devānam āgacchatha pāricariyaṃ.
Agāre vasato mayhaṃ idaṃ passa visesataṃ, Itthi hutvā svajja pumo 'mhi devo dibbehi kāmehi samaṅgibhūto.’
Te coditā Gotama-sāvakena saṃvegam āpādu samecca Gopakaṃ:
‘Handa vitāyāma viyāyamāma mā no mayaṃ parapessā ahumha.’
(274) Tesaṃ duve vīriyam ārabhiṃsu, anussarā Gotamasāsanāni Idh’ eva cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavam addasiṃsu.
Te kāma-saṃyojanabandhanāni pāpimayogāni duraccayāni Nāgo va sandāna-guṇāni bhetvā deve Tāvatiṃse atikkamiṃsu.
Sa-Inda-devā sa-Pajāpatīkā sabbe Sudhammāya sabhāy' uviṭṭhā.
Te sannisinnānam atikkamiṃsu vīrā virāgā virajaṃ karontā.
Te disvā saṃvegam akāsi Vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe:
‘Ime hi te hīnakāyūpapannā deve Tāvatiṃse atikkamanti.’
Saṃvega-jātassa vaco nisamma so Gopako Vāsavaṃ ajjhabhāsi:
‘Buddho pan’ Ind’ atthi manussa-loke kāmābhibhū Sakyamunīti ñāyati, Tass’ ete puttā satiyā vihīnā cūtā mayā te sati paccalatthuṃ.
(275) Tiṇṇaṃ tesaṃ avasīn’ ettha eko Gandhabba-kāyūpagato vasīno Dve c’ eva sambodhi-pathānusārino deve pi hīḷenti samāhitattā.
Etādisī dhamma-pakāsan’ ettha na tattha kiṃ kaṃkhati koci sāvako.
Nittiṇṇa-oghaṃ vicikiccha-chinnaṃ Buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ, Yan te dhammaṃ idh’ aññāya visesaṃ ajjhagaṃsu te Kāyaṃ brahma-purohitaṃ duve tesaṃ visesagū.
Tassa dhammassa pattiyā āgat’ amhāse mārisa, Katokāsā Bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisāti.’
3. ‘Kathaṃ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu papañcasaññā-saṅkhā-nirodha-sāruppa-gāmini-paṭipadaṃ paṭipanno hotīti?' (278) ‘Somanassaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbaṃ pi asevitabbam pi.
Domanassaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.
Upekhaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.
"Somanassaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan’ etaṃ {vuttaṃ}.
Kiñ c’ etaṃ {paṭicca} vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ:
Imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivāḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpam somanassaṃ na sevitabbam.
Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ:
Imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ.
Tattha yañ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yañ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre se paṇītatare.
"Somanassaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ {paṭicca} vuttaṃ.
"Domanassaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c’ etaṃ {paṭicca} vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ:
Imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ.
Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ:
Imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ.
Tattha yañ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yañ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre se paṇītatare.
"Domanassaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi (279) sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ {paṭicca} vuttaṃ.
"Upekhaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā upekhaṃ:
Imaṃ kho me upekhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpā upekhā na sevitabbā.
Tattha yaṃ jaññā upekhaṃ:
Imaṃ kho me upekhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpā upekhā sevitabbā.
Tattha yañ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yañ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre se paṇītatare.
"Upekhaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ idaṃ etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Evaṃ paṭipanno kho devānam inda bhikkhu papañcasaññā-saṅkhā-nirodhasāruppa-gāmini-paṭipadaṃ paṭipanno hotīti."
Itthaṃ Bhagavā Sakkassa devānam indassa pañhaṃ puṭṭho vyākāsi.
Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi:
‘Evam etaṃ Bhagavā evam etaṃ Sugata, tiṇṇā m’ ettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā ti.’
4. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi:
‘Kathaṃ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotīti?' ‘Kāya-{samācāraṃ} p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.
Vacī-samācāraṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.
Pariyesanaṃ p’ ahaṃ devānaṃ inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.
(280) "Kāya-samācāraṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā kāya-samācāraṃ:
Imaṃ kho me kāya-samācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpo kāya-samācāro na sevitabbo.
Tattha yaṃ jaññā kāya-samācāraṃ:
Imaṃ kho me kāya-samācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpo kāya-samācāro sevitabbo.
"Kāya-samācāraṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vādāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Vacī-{samācāraṃ} p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā vacī-samācāraṃ:
Imaṃ kho me vacī-samācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpo vacī-samācāro na sevitabbo.
Tattha yaṃ jaññā vacī-samācāraṃ:
Imaṃ kho me vacī-samācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā {abhivaḍḍhantīti}, evarūpo vacī-samācāro sevitabbo.
"Vacī-samācāraṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
"Pariyesanaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ.
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ:
Imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā.
Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ:
Imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpā pariyesanā sevitabbā.
"Pariyesanaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
(281) "Evaṃ paṭipanno kho devānam inda bhikkhu pātimokkha-saṃvarāya paṭipanno hotīti.’
Itthaṃ Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pañhaṃ puṭṭho vyākāsi.
Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi:
‘Evam etaṃ Bhagavā, evam etaṃ Sugata, tiṇṇā m’ ettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā ti.’
5. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi:
‘Kathaṃ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu indriya{saṃvarāya} paṭipanno hotīti?' ‘Cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.
Sotaviññeyyaṃ saddaṃ p’ ahaṃ devānam inda ... pe ...
Ghāna-viññeyyaṃ gandhaṃ p’ ahaṃ devānam inda ... pe ...
Jivhā-viññeyyaṃ rasaṃ p’ ahaṃ devānam inda ... pe ...
Kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ p’ ahaṃ devānam inda ... pe ...
Mano-viññeyyaṃ dhammaṃ p’ ahaṃ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti.’
Evaṃ vutte Sakko devānam indo Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Imassa kho ahaṃ bhante Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ {vitthārena} atthaṃ ājānāmi.
Yathārūpaṃ bhante cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ; yathārūpañ ca kho bhante cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ cakkhu-{viññeyyaṃ} rūpaṃ (282) sevitabbaṃ.
Yathārūpaṃ ca kho bhante sota-viññeyyaṃ saddaṃ sevato ... pe ...
ghāna-viññeyyaṃ gandhaṃ sevato ... pe ...
jivhā-viññeyyaṃ rasaṃ sevato ... pe ...
kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato ... pe ...
mano-viññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo mano-viññeyyo dhammo na sevitabbo.
Yathārūpañ ca kho bhante mano-viññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo mano-viññeyyo dhammo sevitabbo -Imassa kho me bhante Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ {vitthārena} atthaṃ ājānato tiṇṇā m’ ettha kaṅkhā vigatā kathaṅkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā ti.’
7. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaṃ etad avoca:
‘Ejā bhante rogo ejā gaṇḍo ejā sallaṃ ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tass’ eva bhavassa abhinipphattiyā, tasmā ayaṃ puriso uccāvacam āpajjati.
Yesāhaṃ bhante pañhānaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇa-brāhmaṇesu okāsakammam pi nālatthaṃ, te me Bhagavatā vyākatā dīgharattānusayino, yañ ca pana me vicikicchā-kathaṅkathāsallaṃ tañ ca Bhagavatā abbūḷhan ti.’
(284) ‘Abhijānāsi no tvaṃ devānam inda ime pañhe aññe samaṇa-brāhmaṇe pucchittho ti?' "Abhijānām’ ahaṃ bhante ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā ti.’
‘Yathā-kathaṃ pana te devānam inda vyākaṃsu, sace te agaru, bhāsassūti.’
‘Na kho me bhante garu yatth’ assa Bhagavā nisinno Bhagavanta-rūpā vā ti.’
‘Tena hi devānam inda bhāsassūti.’
‘Ye sāhaṃ bhante maññāmi samaṇa-brāhmaṇe:
"āraññakā pantasenāsanā" ti tyāhaṃ upasaṃkamitvā ime pañhe pucchāmi.
Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaṃ yeva paṭipucchanti:
"Ko nāmo āyasmā ti?" Tesāhaṃ puṭṭho vyākaromi:
"Ahaṃ kho mārisa Sakko devānam indo ti."
Te mamaṃ yeva uttariṃ paṭipucchanti:
"Kim pan’ āyasmā devānam indo kammaṃ katvā imaṃ ṭhānaṃ patto ti?" Tesāhaṃ yathā-sutaṃ yathā-pāriyattaṃ dhammaṃ desemi.
Te tāvaken' eva attamanā honti:
"Sakko ca no devānam indo diṭṭho, yañ ca no apucchimhā tañ ca no vyākāsīti."
Te aññadatthu mamaṃ yeva sāvakā sampajjanti, na cāhaṃ tesaṃ, ahaṃ kho pana bhante Bhagavato sāvako, sotāpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano ti.’
‘Abhijānāsi no tvaṃ devānam inda ito pubbe evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhan ti?' (285) ‘Abhijānām’ ahaṃ bhante ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhan ti.’
‘Yathā-kathaṃ pana tvaṃ devānam inda abhijānāsi ito pubbe evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhan ti?' ‘Bhūtapubbaṃ bhante devāsura-saṃgāmo {samupabbūḷho} ahosi.
Tasmiṃ kho pana bhante saṃgāme devā jiniṃsu, asurā parājiṃsu.
Tassa mayhaṃ bhante taṃ saṃgāmaṃ abhivijinitvā vijita-saṃgāmassa etad ahosi:
"Yā c’ eva dāni dibbā ojā, yā va asura-ojā, ubhayam etaṃ devā paribhuñjissantīti."
Yo kho pana me bhante veda-paṭilābho somanassa-paṭilābho sadaṇḍāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.
Yo kho pana me ayaṃ bhante Bhagavato dhammaṃ sutvā veda-paṭilābho somanassa-paṭilābho, so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya {saṃvattatīti}.’
8. ‘Kim pana tvaṃ devānam inda atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedesīti?' ‘Cha kho ahaṃ bhante atthavase sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
‘Idh’ eva tiṭṭhamānassa deva-bhūtassa me sato Punar āyu ca me laddho evaṃ jānāhi mārisāti.
‘Imaṃ kho ahaṃ bhante paṭhamaṃ atthavasaṃ (286) sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
‘Cutāhaṃ diviyā kāyā āyuṃ hitvā amanusaṃ, Amūḷho gabbham issāmi yattha me ramatī mano ti.
‘Imaṃ kho ahaṃ bhante dutiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
‘So 'haṃ amūḷha-pañh’ assu viharaṃ sāsane rato, Ñāyena viharissāmi sampajāno paṭissato ti.
‘Imaṃ kho ahaṃ bhante tatiyaṃ atthavasaṃ saṃpassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
‘Ñāyena ca me carato sambodhi ce bhavissati, Aññātā viharissāmi sveva anto bhavissatīti.
‘Imaṃ kho ahaṃ bhante catutthaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
‘Cutāhaṃ mānusā kāyā āyuṃ hitvāna mānusaṃ, Puna devo bhavissāmi deva-lokasmiṃ uttamo ti.
‘Imaṃ kho ahaṃ bhante pañcamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
‘Te paṇītatarā devā Akaniṭṭhā yasassino, Antime vattamānamhi so nivāso bhavissatīti.
(287) ‘Imaṃ kho ahaṃ bhante chaṭṭhaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
‘Ime kho ahaṃ bhante cha atthavase sampassamāno evarūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi.
(291) 2. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhave bhikkhu arañña-gato vā rukkha-mūlagato vā suññāgāra-gato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
So sato va assasati, sato passasati.
Dīghaṃ vā assasanto ‘Dīghaṃ assasāmīti’ pajānāti, {dīghaṃ} vā passasanto ‘Dīghaṃ passasāmīti’ pajānāti.
Rassaṃ vā assasanto ‘Rassaṃ assasāmīti’ pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘Rassaṃ passasāmīti’ pajānāti.
‘Sabba-kāya-paṭisaṃvedi assasissāmīti’ sikkhati ‘Sabba-kāya-paṭisaṃvedī passasissāmīti’ sikkhati.
‘Passambhayaṃ kāya-saṃkhāraṃ assasissāmīti’ sikkhati, ‘passambhayaṃ kāya-saṃkhāraṃ passasissāmīti’ sikkhati.
Seyyathā pi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṃ vā añchanto ‘Dīghaṃ añchāmīti’ pajānāti, rassaṃ vā añchanto ‘Rassaṃ {añchāmīti}’ pajānāti, evam eva kho bhikkhave bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘Dīghaṃ assasāmīti’ pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘Dīghaṃ passasāmīti’ pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘Rassaṃ assasāmīti’ pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘Rassaṃ passasāmīti’ pajānāti.
‘Sabbakāya-paṭisaṃvedī {assasissāmīti}’ sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti’ sikkati.
‘Passambhayaṃ kāya-saṃkhāraṃ assasissāmīti’ sikkati, ‘passambhayaṃ kāya-saṃkhāraṃ passasissāmīti’ sikkhati.
(292) ‘Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.
Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.
‘Atthi kāyo’ ti vā pan’ assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya.
Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.
Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesa-matthakā taca-pariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati:
‘Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhi-miñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ anta-guṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan ti.’
Seyyathā pi bhikkhave ubhato-mukhā mutoli pūrā nānā-vihitassa dhaññassa, seyyathīdaṃ sālīnaṃ vīhīnaṃ muggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ, tam enaṃ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya:
‘Ime sālī, ime vīhī, ime muggā, ime māsā, ime tilā, ime taṇḍulā ti' -- evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesa-matthakā taca-pariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati:
‘Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ (294) nahārū aṭṭhī aṭṭhi-miñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ anta-guṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan ti.’
Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.
Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.
‘Atthi {kāyo} ti’ vā pan’ assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya.
Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.
Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.
13. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu? Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ ‘Atthi me ajjhattaṃ kāmacchando ti’ pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ ‘N’ atthi me ajjhattaṃ kāmacchando ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.
Santaṃ vā ajjhattaṃ vyāpādaṃ ‘Atthi me ajjhattaṃ vyāpādo ti’ pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ vyāpādaṃ ‘N’ atthi me ajjhattaṃ vyāpādo ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannassa vyāpādassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa vyāpādassa pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa vyāpādassa āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.
Santaṃ vā ajjhattaṃ thīna-middhaṃ ‘Atthi me ajjhattaṃ thīna-middhan ti’ pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ thīna-middham ‘N’ atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhan ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa thīna-middhassa pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa thīna-middhassa āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.
Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhacca-kukkuccaṃ ‘Atthi me (301) ajjhattaṃ uddhacca-kukkuccan ti’ pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ uddhacca-kukkuccaṃ ‘N’ atthi me ajjhattaṃ uddhacca-kukkuccan ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannassa uddhacca-kukkuccassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhacca-kukkucassa pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa uddhacca-kukkuccassa āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.
Santaṃ vā ajjhattaṃ vicikiccahaṃ ‘Atthi me ajjhattaṃ vicikicchā ti’ pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ ‘N’ atthi me ajjhattaṃ vicikicchā ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.
Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.
Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati.
‘Atthi dhammā ti' vā pan’ assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya.
Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.
15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattika-bāhiresu āyatanesu.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattika-bāhiresu āyatanesu? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñ ca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañ ca tad ubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ tañ ca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṃyojanassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṃyojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañ ca pajānāti ... sotañ ca pajānāti, sadde ca pajānāti ... pe ...
ghānañ ca pajānāti, gandhe ca pajānāti ... pe ...
jivhañ ca pajānāti, rase ca pajānāti ... pe ...
kāyañ ca pajānāti, phoṭṭhabbe ca pajānāti ... pe ...
manañ ca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañ ca tad (303) ubhayaṃ {paṭicca} uppajjati saṃyojanaṃ tañ ca pajānāti, yathā ca anuppannassa saṃyojanassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa saṃyojanassa āyatim anuppādo hoti tañ ca pajānāti.
Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.
Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati.
‘Atthi dhammā ti' vā pan’ assa sati {paccupaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya.
Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattika-bāhiresu āyatanesu.
16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaṅgesu? Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ ‘Atthi me ajjhattaṃ sati-sambojjhaṅgo {ti} pajānāti.
Asantaṃ vā ajjhattaṃ sati-sambojjhaṅgaṃ ‘N’ atthi me ajjhattaṃ sati-sambojjhaṅgo ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannassa sati-sambojjhaṅgassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa sati-sambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañ ca pajānāti... .
santaṃ vā ajjhattaṃ dhamma-vicaya-sambojjhaṅgaṃ ... pe ..... .
santaṃ vā ajjhattaṃ viriya-sambojjhaṅgaṃ ... pe ..... .
santaṃ vā ajjhattaṃ pīti-sambojjhaṅgaṃ ... pe ...
(304) ... santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhi-sambojjhaṅgaṃ ... pe ..... .
santaṃ vā ajjhattaṃ samādhi-sambojjhaṅgaṃ ... pe ..... .
santaṃ vā ajjhattaṃ upekhāsambojjhaṅgaṃ ‘Atthi me ajjhattaṃ upekhā-sambojjhaṅgo ti’ pajānāti.
Asantaṃ vā ajjhattaṃ upekhā-sambojjhaṅgaṃ ‘N’ atthi me ajjhattaṃ upekhā-sambojjhaṅgo ti’ pajānāti.
Yathā ca anuppannassa upekhā-sambojjhaṅgassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa upekhā-sambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañ ca pajānāti.
Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.
Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati.
‘Atthi dhammā ti' vā pan’ assa sati {paccuppaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya.
Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu sambojjhaṅgesu.
17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariya-saccesu.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariya-saccesu? Idha bhikkhave bhikkhu ‘Idaṃ dukkhan ti’ yathābhūtaṃ pajānāti, ‘Ayaṃ dukkha-samudayo ti’ yathābhūtaṃ pajānāti, ‘Ayaṃ dukkha-nirodho ti’ yathābhūtaṃ pajānāti, ‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti’ yathābhūtaṃ pajānāti.
(305) 18. Katamañ ca bhikkhave dukkhaṃ ariya-saccaṃ? Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā (vyādhi pi dukkhā), maraṇam pi dukkhaṃ, soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā pi dukkhā, yam p’ icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ, saṃkhittena {pañcupādāna-kkhandhā} dukkhā.
Katamā ca bhikkhave jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi satta-nikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandānaṃ pātu-bhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati bhikkhave jāti.
Katamā ca bhikkhave jarā? Yā tesaṃ tesaṃ {sattānaṃ} tamhi tamhi satta-nikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati bhikkhave jarā.
Katamañ ca bhikkhave maraṇaṃ? Yam tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā satta-nikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kāla-kiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷebarassa nikkhepo, idaṃ vuccati bhikkhave maraṇaṃ.
Katamo ca bhikkhave soko? Yo kho bhikkhave aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññatar (306) aññatarena dukkha-dhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto-soko anto-parisoko, ayaṃ vuccati bhikkhave soko.
Katamo ca bhikkhave paridevo? Yo kho bhikkhave aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkha-dhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave paridevo.
Katamañ ca bhikkhave dukkhaṃ? Yaṃ kho bhikkhave kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāya-samphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ.
Katamañ ca bhikkhave domanassaṃ? Yaṃ kho bhikkhave cetasikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave domanassaṃ.
Katamo ca bhikkhave upāyāso? Yo kho bhikkhave aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkha-dhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave upāyāso.
(307) Katamañ ca bhikkhave yam p’ icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ? Jāti-dhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati:
‘Aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti.’
Na kho pan' etaṃ icchāya pattabbaṃ.
Idam pi yam p’ icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ.
Jarā-dhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ ... pe ...
vyādhidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ ... pe ...
maraṇa-dhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ ... pe ...
soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsa-dhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati:
‘Aho vata mayaṃ na soka-parideva-dukkhadomanassa-upāyāsa-dhammā assāma, na ca vata no soka-parideva-dukkha-domanassa-upāyāsā āgaccheyyun ti.’
Na kho pan’ etaṃ icchāya pattabbaṃ.
Idam pi yam p’ icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ.
Katame ca bhikkhave saṃkhittena {pañcupādāna-kkhandhā} dukkhā? Seyyathīdaṃ {rūpūpādāna-kkhandho} {vedanūpādāna-kkhandho} {saññūpādāna-kkhandho} {saṃkhārūpādāna-kkhandho} {viññāṇūpādānakkhandho}, ime vuccanti bhikkhave saṃkhittena {pañcupādāna-kkhandhā} dukkhā.
Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ ariya-saccaṃ.
(308) 19. Katamañ ca bhikkhave dukkha-samudayaṃ ariya-saccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaṃ kāma-taṇhā bhava-taṇhā vibhava-taṇhā.
Sā kho pan’ esā bhikkhave taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati3? Yaṃ loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Kiñci loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ? Cakkhuṃ loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Mano loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Phoṭṭhabbā loke ... pe ...
Dhammā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Cakkhu-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Sota-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Ghāna-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Jivhā-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Kāya-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Mano-viññāṇaṃ loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Cakkhu-samphasso loke ... pe ...
Sota-samphasso loke ... pe ...
Ghāna-samphasso loke ... pe ...
(309) Jivhā-samphasso loke ... pe ...
Kāya-samphasso loke ... pe ...
Mano-samphasso loke piya-rūpaṃ sātarūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Cakkhu-samphassajā vedanā loke ... pe ...
Sotasamphassajā vedanā loke ... pe ...
Ghāna-samphassajā vedanā loke ... pe ...
Jivhā-samphassajā vedanā loke ... pe ...
Kāya-samphassajā vedanā loke ... pe ...
Mano-samphassajā vedanā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpa-saññā loke, ... pe ...
Sadda-saññā loke ... pe ...
Gandha-saññā loke, ... pe ...
Rasa-saññā loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-saññā loke ... pe ...
Dhamma-saññā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpa-sañcetanā loke ... pe ...
Sadda-sañcetanā loke ... pe ...
Gandha-sañcetanā loke ... pe ...
Rasa-sañcetanā loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-sañcetanā loke ... pe ...
Dhamma-sañcetanā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpa-taṇhā loke ... pe ...
Sadda-taṇhā loke ... pe ...
Gandha-taṇhā loke ... pe ...
Rasa-taṇhā loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-taṇhā loke ... pe ...
Dhamma-taṇhā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpa-vitakko loke ... pe ...
Sadda-vitakko loke ... pe ...
Gandha-vitakko loke ... pe ...
Rasa-vitakko loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-vitakko loke ... pe ...
Dhamma-vitakko loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpa-vicāro loke ... pe ...
Sadda-vitakko loke ... pe ...
Gandha-vicāro loke ... pe ...
Rasa-vicāro loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-vicāro loke ... pe ...
Dhamma-vicāro loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā (310) taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Idaṃ vuccati bhikkhave dukkha-samudayaṃ ariyasaccaṃ.
20. Katamañ ca bhikkhave dukkha-nirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassā yeva taṇhāya asesa-virāga-nirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.
Sā kho pan’ esā bhikkhave taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? Yaṃ loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Kiñci loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ6? Cakkhuṃ loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Mano loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Phoṭṭhabbā loke ... pe ...
Dhammā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Cakkhu-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Sota-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Ghāna-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Jivhā-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Kāya-viññāṇaṃ loke ... pe ...
Mano-viññāṇaṃ loke piya-rūpaṃ sātarūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Cakkhu-samphasso loke ... pe ...Mano-sam (311) phasso loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Cakkhu-samphassajā vedanā loke ... pe ...
Manosamphassajā vedanā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpa-saññā loke ... pe ...
Dhamma-saññā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpa-sañcetanā loke ... pe ...
Dhamma-sañcetanā loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpa-taṇhā loke ... pe ...
Dhamma-taṇhā loke ... piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpa-vitakko loke ... pe ...
Sadda-vitakko loke ... pe ...
Gandha-vitakko loke ... pe ...
Rasa-vitakko loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-vitakko loke ... pe ...
Dhamma-vitakko loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpa-vicāro loke ... pe ...
Sadda-vicāro loke ... pe ...
Gandha-vicāro loke ... pe ...
Rasa-vicāro loke ... pe ...
Phoṭṭhabba-vicāro loke ... pe ...
Dhamma-vicāro loke piya-rūpaṃ sāta-rūpaṃ, etth’ esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Idaṃ vuccati bhikkhave dukkha-nirodhaṃ ariya-saccaṃ.
21. Katamañ ca bhikkhave dukkha-nirodha-gāminīpaṭipadā ariya-saccaṃ? Ayam eva Ariyo {Aṭṭhaṅgiko} Maggo, seyyathīdaṃ sammā-diṭṭhi sammā-saṃkappo sammā-vācā sammākammanto sammā-ājīvo sammā-vāyāmo sammā-sati sammā-samādhi.
‘Katamā ca bhikkhave sammā-diṭṭhi? (312) Yaṃ kho bhikkhave dukkhe ñāṇaṃ dukkha-samudaye ñāṇaṃ dukkha-nirodhe ñāṇaṃ dukkha-nirodha-gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-diṭṭhi.
Katamo ca bhikkhave sammā-saṃkappo? Nekkhamma-saṃkappo avyāpādasaṃkappo avihiṃsāsaṃkappo, ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-saṃkappo.
Katamā ca bhikkhave sammā-vācā? Musā-vādā veramaṇī, pisuṇāya vecāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-vācā.
Katamo ca bhikkhave sammā-kammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā verammaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, ayaṃ vuccati bhikkhave sammākammanto.
Katamo ca bhikkhave sammā-ājīvo? Idha bhikkhave ariya-sāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-ājīvo.
Katamo ca bhikkhave sammā-vāyāmo? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati.
Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati.
Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati.
Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyo (313) bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-vāyāmo.
Katamā ca bhikkhave sammā-sati? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ, vedanāsu ... pe ...
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-sati.
Katamo ca bhikkhave sammā-samādhi? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc’ eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati.
Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pīti-sukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.
Pītiyā ca virāgā upekhako viharati sato ca sampajāno, sukhañ ca kāyena {paṭisaṃvedeti} yan taṃ ariyā ācikkhanti:
‘upekhako satimā sukha-vihārī ti’ {tatiya8jjhānaṃ} upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb’ eva somanassa-domanassānaṃ atthagamā {adukkha-m-asukhaṃ} upekhā-sati-pārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sammā-samādhi.
Idaṃ vuccati bhikkhave dukkha-nirodha-gāminīpaṭipadā ariya-saccaṃ.
Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, (314) bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.
Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vayadhammānupassī vā dhammesu viharati.
"Atthi dhammā ti" vā pan’ assa sati {paccuppaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya.
Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu.
22. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta-vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiṭṭhantu bhikkhave sattavassāni, yo hi koci bhikkhave ime {cattāro satipaṭṭhāne} evaṃ bhāveyya cha vassāni ... pe ...
pañcavassāni ... cattāri vassāni ... tīṇi vassāni ... dve vassāni ... ekaṃ vassaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiṭṭhatu bhikkhave ekaṃ vassaṃ, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta-māsāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ {pāṭikaṅkhaṃ} diṭṭhe {va dhamme} aññā sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiṭṭhantu bhikkhave sattamāsāni, yo hi koci bhikkhu ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cha-māsāni ... pe ...
pañca-māsāni ... cattāri māsāni ... tīṇi māsāni ... dve māsāni ... (315) ekaṃ māsaṃ ... aḍḍha-māsaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiṭṭhatu bhikkhave aḍḍha-māso, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya sattāhaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā.
‘Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokaparidavānaṃ samatikkamāya dukkha-domanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yad idaṃ cattāro satipaṭṭhānā ti' iti yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttan ti.
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
3. Tena kho pana samayena Pāyāsi rājañño uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti.
Addasā kho Pāyāsi rājañño Setavyake brāhmaṇa-gahapatike Setavyāya nikkhamitvā {saṃghā} saṃghī gaṇī-bhūte uttarena-mukhe gacchante 13yena Siṃsapā-vanaṃ ten’ upasaṃkamante.
‘Kin nu kho bho khatte Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā Setavyāya nikkhamitvā saṃghā saṃghī gaṇī-bhūtā uttarena-mukhā gacchanti yena Siṃsapā-vanan ti’ ? (318) ‘Atthi kho bho samaṇo Kumāra-kassapo samaṇassa Gotamassa sāvako Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṃghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhusatehi Setavyaṃ anuppatto Setavyāyaṃ viharati uttarena Setavyā Siṃsapā-vane.
Taṃ kho pana bhavantaṃ Kumāra-kassapaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:
"Paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto citta-kathī kalyāṇapaṭibhāno vuḍḍho c’ eva arahā cāti."
Tam enaṃ bhavantaṃ Kumāra-kassapaṃ dassanāya upasaṃkamantīti.’
‘Tena hi bho khatte yena Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā ten’ upasaṃkama, upasaṃkamitvā Setavyake brāhmaṇa-gahapatike evaṃ vadehi:
"Pāyāsi bho rājañño evam āha:
Āgamentu kira bhavanto, Pāyāsi rājañño samaṇaṃ Kumāra-kassapaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti."
Purā samaṇo Kumāra-kassapo Setavyake brāhmaṇagahapatike bāle avyatte saññāpeti:
"Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti."
N’ atthi hi bho khatte paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Evaṃ bho ti’ kho so khattā Pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā Setavyake brāhmaṇa-gahapatike etad avoca:
‘Pāyāsi bho rājāñño evam āha:
"Āgamentu kira bhavanto, Pāyāsi rājañño samaṇaṃ Kumāra-kassapaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti."'
6. ‘Kiñcāpi bhavaṃ Kassapo evam āha, atha kho evaṃ me ettha hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukatā-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Atthi pana Rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, (320) n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti?' ‘Atthi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Yathā kathaṃ viya Rājaññāti?' ‘Idha me bho Kassapa mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musā-vādī pisuṇāvācā pharusā-vācā samphappalāpī abhijjhālū vyāpanna- cittā micchā-diṭṭhī.
Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷha-gilānā.
"Na dān’ ime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti" tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ {vadāmi}:
"Santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:-- Ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musā-vādī pisuṇā-vācā pharusā-vācā samphappalāpī {abhijjālu} vyāpanna-cittā micchā-diṭṭhī, te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjantīti.
Bhavanto kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu {micchācārī} musā-vādī pisuṇā-vācā pharusā-vācā samphappalāpī {abhijjālu} vyāpanna-cittā micchā-diṭṭhī.
Sace tesam bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjissanti.
Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.
Bhavanto kho pana me saddāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ, evam etaṃ bhavissatīti."
Te me "Sādhūti (321) paṭissutvā n’ eva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṃ pahiṇanti.
Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
7. ‘Tena hi Rājañña taṃ yev’ ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṃ vyākareyyāsi.
Taṃ kiṃ maññasi Rājañña? Idha te purisā coraṃ āgu-cāriṃ gahetvā dasseyyuṃ:
"Ayan te bhante coro āgu-cārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti.2" Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi:
"Tena hi bho imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaṃ gāḷha-bandhanaṃ bandhitvā, khuramuṇḍaṃ karitvā, kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā, dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaṃ chindathāti."
Te "{Sādhūti}" paṭisuṇitvā, taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā, khura-{muṇḍaṃ} karitvā, kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ {siṅghāṭakena} siṅghātakaṃ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā, dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuṃ.
Labheyya nu kho so coro cora-ghātesu:
"Āgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñāti-sālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddassetvā āgac (322) chāmīti?" Udāhu vippalapantass’ eva cora-ghātā sīsaṃ chindeyyun ti?' ‘Na hi so bho Kassapa coro labheyya cora-ghātesu:
"Āgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñāti-sālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddassetvā āgacchāmīti."
Atha kho naṃ {vippalapantass'} eva cora-ghātā sīsaṃ chindeyyun ti.’
‘So hi nāma Rājañña coro manusso manussa-bhūtesu cora-ghātesu na labhissati:
"Āgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñāti-sālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddassetvā āgacchāmīti."
Kiṃ pana te mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musā-vādī {pisuṇā}-vācā pharusā-vācā samphappalāpī abhijjhālū vyāpanna-cittā micchā-diṭṭhī kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannā labhissanti nirayapālesu:
"Āgamentu tāva bhavanto niraya-pālā yāva mayaṃ Pāyāsissa {Rājaññassa} gantvā ārocema:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti"? Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaṃ hotu:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
8. ‘Kiñcāpi bhavaṃ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Atthi pana Rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti?' ‘Atthi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Yathā kathaṃ viya Rājaññāti?' ‘Idha me bho Kassapa mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchā (323) cārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā {pisuṇāya} vācāyā paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī.
Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷha-gilānā.
"Na dān’ ime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti," tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi:
"Santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā {evaṃ-}vādino {evaṃ-}diṭṭhino -- Ye te pāṇātipātā paṭivirātā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjantīti.
Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī.
Sace tesam bhavataṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjissanti.
Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.
Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi {diṭṭhaṃ}, yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ, evam etaṃ bhavissatīti."
Te me "{Sādhūti}" paṭisuṇitvā n’ eva āgantvā ārocenti na pana dūtaṃ pahiṇanti.
Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:
(324) Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
9. ‘Tena hi Rājañña upaman te karissāmi.
Upamāya pi idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Seyyathā pi Rājañña puriso gūtha-kūpe sasīsako nimuggo assa.
Atha tvaṃ purise āṇāpeyyāsi:
"Tena hi bho taṃ purisaṃ tamhā gūtha-kūpā uddharathāti."
Te "Sādhūti" paṭissuṇitvā taṃ purisaṃ tamhā gūtha-kūpā uddhareyyuṃ.
"Tena hi bho tassa purisassa kāyā {veḷu}-pesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjathāti."
Te "Sādhūti" paṭissuṇitvā tassa purisassa kāyā {veḷu}-pesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjeyyuṃ.
"Tena hi bho tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭethāti."
Te tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭeyyuṃ.
"Tena hi bho taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ suppadhotaṃ karothāti."
Te taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ suppadhotaṃ kareyyuṃ.
"Tena hi bho tassa purisassa kesa-massuṃ kappethāti."
Te tassa purisassa kesamassuṃ kappeyyuṃ.
"Tena hi bho tassa purisassa mahagghañ ca mālaṃ mahagghañ ca vilepanaṃ mahagghāni ca vatthāni upaharathāti."
Te tassa purisassa mahagghañ ca mālaṃ mahagghañ ca (325) vilepanaṃ mahagghāni ca vatthāni upahareyyuṃ.
"Tena hi bho taṃ purisaṃ pāsādaṃ āropetvā, pañca kāma-guṇāni upaṭṭhapethāti."
Te taṃ purisaṃ pāsādaṃ āropetvā pañca kāma-guṇāni upaṭṭhapeyyuṃ.
Taṃ {kiṃ} maññasi Rājañña? Api nu tassa purisassa sunahātassa suvilittassa kappitakesamassussa āmutta-mālābharaṇassa odāta-vattha-vasanassa upari-pāsāda-vara-gatassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgibhūtassa paricāriyamānassa punad eva tasmiṃ gūtha-kūpe nimmujjitukāmatā assāti?' ‘No h’ idaṃ bho Kassapa.’
‘Taṃ kissa hetu?' ‘Asuci bho Kassapa gūtha-kūpo, asuci c’ eva asucisaṃkhāto ca duggandho ca duggandha-saṃkhāto ca jeguccho ca jeguccha-saṃkhāto ca paṭikkūlo ca paṭikkūlasaṃkhāto cāti.’
‘Evam eva kho Rājañña manussā devānam asucī c’ eva asuci-saṃkhātā ca duggandhā ca duggandha-saṃkhātā ca jegucchā ca jeguccha-saṃkhātā ca paṭikkūlā ca paṭikkūlasaṃkhātā ca.
Yojana-sataṃ kho Rājañña manussa-{gandho} deve ubbāhati.
Kim pana te mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannā āgantvā ārocessanti:
"Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa (326) dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti?" Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaṃ hotu:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
10. ‘Kiñcāpi bhavaṃ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe (322) ...’
‘Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...’
‘Yathā kathaṃ viya Rājaññāti?' ‘Idha me bho Kassapa mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-meraya-majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.
Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷha-gilānā.
"Na idān’ ime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti," tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi:
"Santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā {evaṃ-}vādino {evaṃ-}{diṭṭhino} -- Ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-merayamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjanti devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyatan ti.
Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-meraya-majjapamādaṭṭhānā pativiratā.
Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā sugatim saggaṃ lokaṃ uppajjissanti devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ.
Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyyātha devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ, yena me āgantvā āroceyyātha -- Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.
Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ, yathā (327) sāmaṃ diṭṭhaṃ, evam etaṃ bhavissatīti."
Te me "Sādhūti" paṭisuṇitvā n’ eva āgantvā ārocenti na pana dūtaṃ pahiṇanti.
Ayam pi kho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko n’ atthi sattā opapātikā n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
11. ‘Tena hi Rājañña taṃ yev’ ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṃ vyākareyyāsi.
Yaṃ kho Rājañña mānusakaṃ vassa-sataṃ, devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṃsa rattiyo māso, tena māsena dvādasa-māsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbaṃ vassa-sahassaṃ devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ āyuppamāṇaṃ.
Ye te mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā {kāmesu} micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-merayamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannā devānam Tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ.
Sace pana tesaṃ evaṃ bhavissati:
"Yāva mayaṃ dve vā tīṇi vā rattindivāni dibbehi pañcakāma-guṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārema, atha mayaṃ Pāyāsissa Rājaññassa gantvā ārocessāma6:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti," api nu te āgantvā āroceyyuṃ8:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti?' ‘No h’ idaṃ bho Kassapa.
Api hi mayaṃ bho Kassapa ciram kālakatā pi bhaveyyāma.
Ko pan’ etaṃ bhoto Kassapassa āroceti:
"Atthi devā Tāvatiṃsā" ti vā, "Evaṃ dīghāyukā devā Tāvatiṃsā" ti vā.
Na mayaṃ (328) bhoto Kassapassa saddahāma "Atthi devā Tāvatiṃsā" ti vā "Evaṃ {dīghāyukā} devā Tāvatiṃsā" ti vā.
‘Seyyathā pi Rājañña jaccandho puriso yo na passeyya kaṇha-sukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpānī, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhikāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tāraka-{rūpāni} na passeyya candima-suriye.
"N’ atthi kaṇhasukkāni rūpāni, n’ atthi kaṇha-sukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī, n’ atthi nīlakāni rūpāni, n’ atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, n’ atthi pītakāni rūpāni, n’ atthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, n’ atthi lohitakāni rūpāni, n’ atthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, n’ atthi mañjiṭṭhikāni rūpāni, n’ atthi mañjiṭṭhikānaṃ rūpānaṃ dassāvī, n’ atthi sama-visamaṃ, n’ atthi sama-visamassa dassāvī, n’ atthi tāraka-{rūpāni}, n’ atthi tāraka-rūpānaṃ dassāvī, n’ atthi candima-suriyā, n’ atthi candima-suriyānaṃ {dassāvī}.
Aham etaṃ na jānāmi, aham etaṃ na passāmi, tasmā taṃ n’ atthīti."
Sammā nu kho so Rājañña vadamāno vadeyyāti?' ‘No h’ idaṃ bho Kassapa.
Atthi kaṇha-sukkāni rūpāni, atthi kaṇha-sukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi {pītakāni} rūpāni, atthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, atthi {mañjiṭṭhakānaṃ} rūpānaṃ (329) dassāvī, atthi sama-visamaṃ, atthi sama-visamassa dassāvī, atthi tāraka-{rūpāni}, atthi tāraka-rūpānaṃ dassāvī, atthi candima-suriyā, atthi candima-suriyānaṃ dassāvī.
"Aham etaṃ na jānāmi, aham etaṃ na passāmi, tasmā taṃ n’ atthīti," na hi so bho Kassapa sammā vadamāno vadeyyāti.’
‘Evam eva kho tvaṃ Rājañña jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi, yaṃ maṃ tvaṃ evaṃ vadesi3:
"Ko pan' etaṃ bhoto Kassapassa āroceti:
‘Atthi devā Tāvatiṃsā' ti vā, ‘Evaṃ dīghāyukā devā Tāvatiṃsā’ ti vā.
Na mayaṃ bhoto Kassapassa saddahāma:
‘Atthi devā Tāvatiṃsā’ ti vā ‘Evaṃ dīghāyukā devā Tāvatiṃsā' ti vā."
‘Na kho Rājañña evaṃ paraloko daṭṭhabbo yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsa-{cakkhunā}.
Ye kho te Rājañña samaṇa-brāhmaṇā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni, te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbaṃ cakkhuṃ visodhenti, te dibbena cakkhunā visuddhena atikkamanta-mānusakena imam eva lokaṃ passanti param eva, satte ca opapātike.
Evaṃ kho Rājañña para-loko daṭṭhabbo,16na tveva yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsa-cakkhunā.
Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaṃ hotu:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
13. ‘Tena hi Rājañña upaman te karissāmi.
Upamāya idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Bhūtapubbaṃ Rājañña aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuṃ.
Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinī upavijaññā, atha kho so brāhmaṇo kālam akāsi.
Atha kho so māṇavako mātu-sapattiṃ etad avoca:
"Yam idaṃ bhoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabban taṃ (331) mayhaṃ.
N’ atthi tumh’ ettha kiñci, pitu me bhoti dāyajjaṃ {niyyātehīti}."
Evaṃ vutte sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etad avoca:
"{Āgamehi} tāva tāta yāva vijāyāmi.
Sace kumārako bhavissati, tassa pi eka-deso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sā pi te opabhoggā bhavissatīti."
‘Dutiyam pi kho māṇavako mātu-sapattiṃ etad avoca:
"Yam idaṃ bhoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpam vā sabban taṃ mayhaṃ.
N’ atthi tumh’ ettha kiñci, pitu me bhoti dāyajjaṃ {niyyātehīti}."
Dutiyam pi kho sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etad avoca:
"Āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi.
Sace kumārako bhavissati tassa pi eka-deso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sā pi te opabhoggā bhavissatīti."
‘Tatiyam pi kho so māṇavako mātu-sapattiṃ etad avoca:
"Yam idaṃ hoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabban taṃ mayhaṃ.
N’ atthi tumh’ ettha kiñci, pitu me bhoti dāyajjaṃ {niyyātehīti}."
Atha kho sā brāhmaṇī satthaṃ gahetvā ovarakaṃ pavisitvā udaraṃ opādesi7:
"Yāva jānāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā ti."
Sā attānañ c’ eva jīvitaṃ gabbhaṃ sāpateyyañ ca (vināsesi) {yathā} taṃ bālā avyattā anaya-vyasanaṃ āpannā, ayoniso dāyajjaṃ gavesantī.
Evam eva kho tvaṃ Rājañña bālo avyatto anaya-vyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gave (332) santo, seyyathā pi sā brāhmaṇī bālā avyattā anayavyasanaṃ āpannā ayoniso dāyajjaṃ gavesantī.
Na kho Rājañña samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇa-dhammā apakkaṃ paripācenti, api ca paripākaṃ āgamenti paṇḍitā.
Attho hi Rājañña samaṇa-brāhmaṇānaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇa-dhammānaṃ jīvitena.
Yathā yathā kho Rājañña samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭhanti, tathā tathā bahuṃ puññaṃ pasavanti, bahujana-hitāya ca paṭipajjanti bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.
Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaṃ hotu:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
18. ‘Kiñcāpi bhavaṃ Kassapa evam āha, atha kho evaṃ me ettha hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
‘Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe (322) ...?' ‘Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...’
‘Yathā kathaṃ viya Rājaññāti?' ‘Idha me bho Kassapa purisā coraṃ āgu-cāriṃ gahetvā dassenti:
"Ayan te bhante coro āgu-cārī, imassa yaṃ (336) icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti."
"Tena hi bho imaṃ purisaṃ anupahacca chaviñ ca cammañ ca maṃsañ ca nahāruñ ca aṭṭhiñ ca aṭṭhimiñjañ ca jīvitā voropethāti."
Te me "Sādhūti" paṭisuṇitvā taṃ purisaṃ anupahacca chaviñ ca cammañ ca maṃsañ ca nahāruñ ca aṭṭhiñ ca aṭṭhimiñjañ ca jīvitā voropenti.
Yadā so addhamato hoti, tyāhaṃ evaṃ vadāmi:
"Tena hi bho imaṃ purisaṃ uttānaṃ nipātetha, app eva nām’ assa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti."
Te taṃ purisaṃ uttānaṃ nipātenti, n’ eva assa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantam passāma.
"Tena hi bho imaṃ purisaṃ avakujjaṃ nipātetha ... pe ...
passena nipātetha ... dutiyena passena nipātetha ... uddhaṃ ṭhapetha ... omuddhakaṃ ṭhapetha ... pāṇinā ākoṭetha ... leḍḍunā ākoṭetha ... daṇḍena ākoṭetha ... satthena ākoṭetha ... {odhunātha} ... sandhunātha ... niddhunātha, app eva nām’ assa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti."
Te taṃ purisaṃ odhunanti sandhunanti niddhunanti, n’ eva assa mayaṃ {jīvaṃ} nikkhamantaṃ passāma.
Tassa ca tad eva cakkhuṃ hoti te rūpā tañ c’ āyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tad eva sotaṃ hoti te saddā tañ c’ āyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tad eva ghānaṃ hoti te gandhā tañ c’ āyatanaṃ nappaṭi (337) saṃvedeti, sā yeva jivhā hoti te rasā tañ c’ āyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, so yeva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañ c’ āyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti.
Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:
Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti."
19. ‘Tena hi Rājañña upaman te karissāmi.
Upamāya p’ idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Bhūtapubbaṃ Rājañña aññataro saṅkha-dhamo saṅkhaṃ ādāya paccantimaṃ janapadaṃ agamāsi.
So yen' aññataro gāmo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuṃ saṅkhaṃ upaḷāsitvā saṅkhaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi.
Atha kho Rājañña tesaṃ paccantajānaṃ manussānaṃ etad ahosi:
"Kissa nu kho eso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo evaṃ bandhanīyo evaṃ mucchanīyo ti?" Sannipatitvā taṃ saṅkha-{dhammaṃ} etad avocuṃ:
"Ambho kissa nu kho eso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo evaṃ bandhanīyo evaṃ mucchanīyo ti?" "Eso kho bho saṅkho nāma yass’ eso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo evaṃ bandhanīyo evaṃ mucchanīyo ti."
Te taṃ saṅkhaṃ-uttānaṃ nipātesuṃ:
"Vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhāti."
N’ eva so saṅkho saddam akāsi.
Te taṃ saṅkhaṃ avakujjaṃ nipātesuṃ ... passena nipātesuṃ ... dutiyena passena nipātesuṃ ... uddhaṃ ṭhapesuṃ ... omuddhakaṃ {ṭhapesum} ... (338) pāṇinā ākoṭesuṃ ... leḍḍunā {ākotesum} ... daṇḍena ākoṭesuṃ ... satthena ākoṭesuṃ ... odhuniṃsu ... sandhuniṃsu ... niddhuniṃsu:
"Vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhāti."
N’ eva so saṅkho saddam akāsi.
Atha kho Rājañña tassa saṅkha-dhamassa etad ahosi:
"Yāva bālā ime paccantajā manussā! Kathaṃ hi nāma ayoniso saṅkha-saddaṃ gavesissantīti!" Tesaṃ pekkhamānānaṃ saṅkhaṃ gahetvā tikkhattuṃ saṅkhaṃ upaḷāsitvā saṅkhaṃ ādāya pakkāmi.
Atha kho Rājañña tesaṃ paccantajānaṃ manussānaṃ etad ahosi:
"Yadā kira bho ayaṃ saṅkho nāma purisa-sahagato ca hoti vāyāma-sahagato ca vāyo-sahagato ca, tadāyaṃ saṅkho saddaṃ karoti.
Yadā panāyaṃ saṅkho n’ eva purisa-sahagato hoti na vāyāma-sahagato na vāyosahagato, nāyaṃ saṅkho saddaṃ karotīti."
Evam eva kho Rājañña yadāyaṃ kāyo āyu-sahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇa-sahagato ca, tadā abhikkamati pi paṭikkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyam pi kappeti, cakkhunā pi rūpaṃ passati, sotena pi saddaṃ suṇāti, ghānena pi gandhaṃ ghāyati, jivhāya pi rasaṃ sāyati, kāyena pi {phoṭṭhabbaṃ} phusati, manasā pi dhammaṃ vijānāti.
Yadā panāyaṃ kāyo n’ eva āyu-sahagato ca hoti, na usmā-sahagato ca, na viññāṇa-sahagato, tadā n’ eva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti, cakkhunā pi rūpaṃ na passati, sotena pi saddaṃ na suṇāti, ghānena pi gandhaṃ na ghāyati, {jivhāya} pi rasaṃ na sāyati, kāyena pi phoṭṭhabbaṃ na phusati, manasā pi dhammaṃ na vijānāti.
Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaṃ hotu:
Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.’
21. ‘Tena hi Rājañña upaman te karissāmi.
Upamāya pi idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Bhūtapubbaṃ Rājañña aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇa-kuṭiyā vasati.
Atha kho Rājañña aññataro janapada-padeso vuṭṭhāsi.
Atha kho so sattho tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā eka-rattiṃ vasitvā pakkāmi.
Atha kho Rājañña tassa aggikassa jaṭilassa (340) etad ahosi:
"Yan nūnāhaṃ yena so sattha-vāso ten' upasaṃkameyyaṃ, app eva nām’ ettha kiñci upakaraṇaṃ adhigaccheyyan ti."
Atha kho so aggiko jaṭilo kālass' eva vuṭṭhāya yena so sattha-vāso ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā addasa tasmiṃ satthavāse daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttāna-seyyakaṃ chaḍḍitaṃ.
"Na kho me taṃ paṭirūpaṃ yam me pekkhamānassa manussa-bhūto kālaṃ kareyya.
Yan nūnāhaṃ imaṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādeyyaṃ poseyyaṃ vaḍḍheyyan ti."
Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ assamaṃ ānetvā āpādesi posesi vaḍḍhesi.
Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā, ath’ assa aggikassa jaṭilassa janapade kiñcid eva karaṇīyaṃ uppajji.
Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ etad avoca:
"Icchām’ ahaṃ tāta janapadaṃ gantuṃ, aggiṃ paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi.
Sace va te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsī, imāni kaṭṭhāni, idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti."
Atha kho so aggiko {jaṭilo} taṃ dārakaṃ evam anusāsitvā janapadaṃ agamāsi.
Tassa khiḍḍā-pasutassa aggi nibbāyi.
Atha kho tassa dārakassa etad ahosi:
"Pitā kho maṃ evaṃ avaca:
‘Aggiṃ tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi.
Sace va te aggi nibbāyeyya ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti.’
Yan nūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyan ti."
(341) Atha kho so dārako araṇi-sahitaṃ vāsiyā tacchi:
"App eva nāma aggiṃ adhigaccheyyan ti."
N’ eva so aggiṃ adhigacchi.
Araṇi-sahitaṃ dvidhā phālesi, tidhā phālesi, catudhā phālesi, pañcadhā phālesi, dasadhā phālesi, satadhā phālesi, sakalikaṃ sakalikaṃ akāsi, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭṭhesi, udukkhale koṭṭhetvā mahā-vāte opuni:
"App eva nāma aggiṃ adhigaccheyyan ti."
N’ eva so aggiṃ adhigacchi.
Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā, yena sako assamo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā taṃ dārakaṃ etad avoca:
"Kacci te tāta aggi nibbuto ti?" "Idha me tāta khiḍḍā-pasutassa aggi nibbāyi.
‘Aggiṃ tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi.
Sace va te aggi nibbāyeyya ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇi-sahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti.’
Yan nūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyan ti.
Atha kho ahaṃ tāta araṇi-sahitaṃ vāsiyā tacchiṃ:
‘App eva nāma aggiṃ adhigaccheyyan ti.’
N’ evāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ.
Araṇi-sahitaṃ dvidhā phālesiṃ, tidhā phālesiṃ, catudhā phālesiṃ, pañcadhā phālesiṃ, dasadhā phālesiṃ, satadhā phālesim, sakalikaṃ sakalikaṃ akāsiṃ, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭṭhesiṃ, udukkhale koṭṭhetvā mahā-vāte opuniṃ:
‘App eva nāma aggiṃ adhigaccheyyan ti.’
N’ evāhaṃ aggiṃ adhigacchin ti."
Atha kho tassa aggikassa jaṭilassa etad ahosi:
"Yāva bālo ayaṃ dārako avyatto.
Kathaṃ hi nāma ayoniso aggiṃ gavesissatīti?" Tassa pekkhamānassa araṇi-sahitaṃ gahetvā aggiṃ nibbattetvā taṃ dārakaṃ etad avoca:
"Evaṃ kho tāta (342) aggi nibbattetabbo, na tv eva yathā tvaṃ bālo avyatto ayoniso aggiṃ gavesissasīti."
Evam eva kho tvaṃ Rājañña bālo avyatto ayoniso paralokaṃ gavesasi.
Paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ.
Paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ.
Mā te ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyāti.’
23. ‘Tena hi Rājañña upaman te karissāmi.
Upamāya p’ idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Bhūtapubbaṃ Rājañña mahā sakaṭa-sattho sakaṭasahassaṃ puratthimā janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi.
So yena yena gacchati khippam eva pariyādiyati tiṇa-kaṭṭhodakaṃ haritaka-vaṇṇam.
Tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ, eko (343) pañcannaṃ sakaṭa-satānaṃ eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ.
Atha kho tesaṃ satthavāhānaṃ etad ahosi:
"‘Ayaṃ kho pana mahā sakaṭa-sattho sakaṭa-sahassaṃ.
Te mayaṃ yena yena gacchāma khippam eva pariyādiyati tiṇa-kaṭṭhodakaṃ haritaka-vaṇṇaṃ.
Yan nūna mayaṃ imaṃ satthaṃ dvidhā vibhajeyyāma ekato pañca {sakaṭa}-satāni."
‘Te taṃ satthaṃ dvidhā vibhajiṃsu ekato pañca sakaṭa-satāni ekato pañca {sakaṭa-}satāni.
Eko tāva satthavāho bahuṃ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca āropetvā satthaṃ pāyāpesi.
Dvīha-tīha-pāyāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhiṃ apanaddha-kalāpaṃ kumuda-māliṃ alla-vatthaṃ allakesaṃ kaddama-makkhitehi cakkehi gadrabha-rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ.
"Kuto bho āgacchasīti?" "‘Amukamhā janapadā ti."
"‘Kuhiṃ gamissasīti?" "‘Amukaṃ nāma janapadan ti."
"‘Kacci bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo ti?" "‘Evaṃ kho bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo, āsittodakāni vaṭumāni, bahuṃ tiṇañ ca (344) kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti."
‘Atha kho so satthavāho satthike āmantesi:
"Ayaṃ bho puriso evam āha:
Purato kantāre mahā-megho {abhippavaṭṭo}, āsittodakāni vaṭumāni, bahuṃ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti -- chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi satthaṃ pāyāpethāti."
"Evam bho ti" kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā, chaḍḍetvā purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahu-bhārehi sakaṭehi satthaṃ pāyāpesuṃ.
Te paṭhame pi sattha-vāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, dutiye pi sattha-vāse ... tatiye pi satthavāse ... catutthe pi sattha-vāse ... pañcame pi sattha-vāse ... chaṭṭhe pi sattha-vāse ... sattame pi sattha-vāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, sabbe va anaya-vyasanaṃ āpajjiṃsu.
Ye ca tasmiṃ satthe ahesuṃ manussā vā pasū vā sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi, aṭṭhikān’ eva sesesi.
‘Yadā aññāsi dutiyo satthavāho:
"Bahu-nikkhanto kho dāni so sattho ti," bahuṃ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca āropetvā satthaṃ pāyāpesi.
Dvīha-tīha-pāyāto kho pan’ eso sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhiṃ (345) apanaddha-kalāpaṃ kumuda-māliṃ alla-vatthaṃ allakesaṃ kaddama-makkhitehi cakkehi gadrabha-rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ.
"Kuto bho āgacchasīti?" "‘Amukamhā janapadā ti."
"‘Kuhiṃ gamissasīti?" "‘Amukaṃ nāma janapadan ti."
"‘Kacci bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo ti?" "‘Evaṃ bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo, āsittodakāni vaṭumāni, bahuṃ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti."
‘Atha kho so satthavāho satthike āmantesi:
"Ayaṃ bho puriso evam āha -- Purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo, āsittodakāni vaṭumāni bahuṃ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīgham sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti.
Ayaṃ kho bho puriso n’ ev’ amhākaṃ mitto na pi ñāti-sālohito, kathaṃ mayaṃ imassa saddhāya gamissāma? Na kho chaḍḍetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, yathā-katena bhaṇḍena satthaṃ pāyāpetha, na vo purāṇaṃ chaḍḍessāmāti."
"‘Evaṃ bho" ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathā-katena bhaṇḍena satthaṃ pāyāpesuṃ.
Te paṭhame pi sattha-vāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā (346) kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, dutiye pi satthavāse ... tatiye pi satthavāse ... catutthe pi satthavāse ... pañcame pi satthavāse ... chaṭṭhe pi satthavāse ... sattame pi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, tañ ca satthaṃ addasaṃsu anaya-vyasanaṃ āpannaṃ.
Ye va tasmiṃ satthe ahesuṃ manussā vā pasū vā, tesañ ca aṭṭhikān’ eva addasaṃsu tena yakkhena amanussena bhakkhitānaṃ.
‘Atha kho so satthavāho satthike āmantesi:
"Ayaṃ kho bho so sattho anaya-vyasanaṃ āpanno yathā tam tena bālena satthavāhena pariṇāyakena.
Tena hi bho yān' asmākaṃ satthe appa-sārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā, yāni imasmiṃ satthe mahā-sārāni paṇiyāni tāni ādiyathāti."
"Evaṃ bho ti" kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni sakasmiṃ satthe appa-sārāni paṇiyāni tāni chaḍḍetvā, yāni tasmiṃ satthe mahā-sārāni paṇiyāni tāni ādiyitvā, sotthinā taṃ kantāraṃ nitthariṃsu yathā taṃ paṇḍitena satthavāhena pariṇāyakena.
Evam eva kho tvaṃ Rājañña bālo avyatto anayavyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto, seyyathā pi so puriso satthavāho.
Ye pi tava sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, te pi anaya-vyasanaṃ āpajjissanti, seyyathā pi te satthikā.
Paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ.
Paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ.
Mā te ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyāti.’
27. ‘Tena hi Rājañña upaman te karissāmi.
Upamāya p’ idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Bhūtapubbaṃ Rājañña dve akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu.
Eko akkhadhutto āgatāgataṃ kaliṃ gilati.
Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ.
Disvā akkhadhuttaṃ etad avoca:
"Tvaṃ kho samma ekantikena jināsi, dehi samma akkhe, pajohissāmīti."
"Evaṃ sammāti" kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi.
Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taṃ akkhadhuttaṃ etad avoca:
"Ehi kho samma akkhehi dibbissāmāti."
"Evaṃ sammāti" kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi.
Dutiyaṃ pi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu, dutiyam pi kho so akkhadhutto (349) āgatāgataṃ kaliṃ gilati.
Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ dutiyam pi āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ.
Disvā taṃ akkhadhuttaṃ etad avoca:-"Littaṃ paramena tejasā gilam akkhaṃ puriso na bujjhati gila re gila pāpa-dhuttaka pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti."
‘Evam eva kho tvaṃ Rājañña akkhadhuttūpamo maññe paṭibhāsi.
Paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ, paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ.
Mā te ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyāti.’
29. ‘Tena hi Rājañña, upaman te karissāmi.
Upamāya pi idh’ ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Bhūtapubbaṃ Rājañña aññataro janapado vuṭṭhāsi.
Atha kho sahāyako sahāyakaṃ āmantesi:
"Āyāma samma, yena so janapado ten’ upasaṃkamissāma, app eva nām’ ettha kiñci dhanaṃ adhigaccheyyāmāti."
"Evaṃ sammāti" kho sahāyako sahāyakassa paccassosi.
Te yena so janapado yen’ aññataraṃ gāma-paddhanaṃ ten' (350) upasaṃkamiṃsu.
Tatth’ addasaṃsu pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi:
"Idaṃ kho samma pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ, tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraṃ bandha, ahañ ca sāṇabhāraṃ bandhissāmi, ubho sāṇa-bhāraṃ ādāya gamissāmāti."
"Evaṃ sammāti" kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇa-bhāraṃ bandhi.
‘Te ubho sāṇa-bhāraṃ ādāya yen’ aññataraṃ gāmapaddhanaṃ ten’ upasaṃkamiṃsu.
Tatth’ addasaṃsu pahūtaṃ sāṇa-suttaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesī:
"Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ idaṃ pahūtaṃ sāṇa-suttaṃ chaḍḍitaṃ.
Tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraṃ chaḍḍehi, ahañ ca sāṇabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sāṇa-sutta-bhāraṃ ādāya gamissāmāti."
"Ayaṃ kho me samma sāṇa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alam me, tvaṃ pajānāhīti."
Atha kho so sahāyako sāṇa-bhāraṃ chaḍḍetvā sāṇa-suttabhāraṃ ādiyi.
‘Te yen’ aññataraṃ gāma-paddhanaṃ ten’ upasaṃkamiṃsu.
Tatth' addasaṃsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā.
Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi:
"Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇa-suttaṃ vā, imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā.
Tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraṃ chaḍḍehi, ahañ ca sāṇa-sutta-bhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sāṇi-bhāraṃ ādāya gamissāmāti."
"Ayaṃ kho me samma sāṇa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alam me, tvaṃ pajānāhīti."
Atha kho so sahāyako sāṇa-suttabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇi-bhāraṃ ādiyi.
(351) Te yen’ aññataraṃ gāma-paddhanaṃ ten’ upakamiṃsu.
Tatth’ addasaṃsu pahūtaṃ khomaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ khoma-suttaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ khoma-dussaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ kappāsaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ kappāsika-suttaṃ chaḍḍitam.
Disvā ... pahūtaṃ kappāsika-dussaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ ayaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ lohaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ tipuṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ sīsaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ sajjhuṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā ... pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ.
Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi; "Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā sāṇiyo vā khomaṃ vā khoma-suttaṃ vā khoma-dussaṃ vā kappāsaṃ vā kappāsika-suttaṃ vā kappāsika-dussaṃ vā ayaṃ vā lohaṃ vā tipuṃ vā sīsaṃ vā sajjhuṃ vā, idaṃ pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ.
Tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraṃ chaḍḍehi, ahañ ca sajjhu-bhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho suvaṇṇa-bhāraṃ ādāya gamissāmāti."
"Ayaṃ kho me samma sāṇa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alaṃ me, tvaṃ pajānāhīti."
Atha kho sahāyako sajjhu-bhāraṃ chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraṃ ādiyi.
‘Te yena sako gāmo ten’ upasaṃkamiṃsu.
Tattha yo so sahāyako sāṇa-bharaṃ ādāya agamāsi, tassa n’ eva mātā-pitaro abhinandiṃsu, na putta-dārā abhinandiṃsu, na mittāmaccā abhinandiṃsu, na ca tato-nidānaṃ sukhaṃ Sc pabbataṃ; Sd paccataṃ.
Sc inserts pahūtaṃ lohaṃ tipuṃ chaḍḍitaṃ disvā; Sd inserts pahūtaṃ lohanti tipuṃ chaḍḍitaṃ disvā.
Bm sajjhyaṃ, and below; K sajjhaṃ.
Sc alamebhavaṃ; Sd alamebhaṭaṃ; St alam me bhavaṃ.
SS here sajjhā; Bm sajjhya as before; K sajjhu.
(352) somanassaṃ adhigacchi.
Yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraṃ ādāya agamāsi, tassa mātā-pitaro abhinandiṃsu, putta-dārā pi {abhinandiṃsu}, (mittāmaccā pi abhinandiṃsu), tato-nidānañ ca sukhaṃ somanassaṃ adhigacchati.
‘Evam eva kho tvaṃ Rājañña {sāṇa-bhārakūpamo} maññe paṭibhāsi.
Paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, paṭinissajj’ etaṃ Rājañña pāpakaṃ diṭṭhi-gataṃ.
Mā te ahosi dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāyāti.’
31. ‘Yathārūpe kho Rājañña yaññe gāvo vā haññanti, ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭa-sūkarā vā haññanti, vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti (353) micchā-diṭṭhī micchā-saṃkappā micchā-vācā micchā-kammantā micchā-ājīvā micchā-vāyāmā micchā-satī micchāsamādhī, evarūpo kho Rājañña yañño nāma na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahā-jutiko na mahāvipphāro.
Seyyathā pi Rājañña kassako bīja-{naṅgalaṃ} ādāya vanaṃ paviseyya.
So tattha dukkhatte dubbhūme avihata-khānuke bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni {vātātapa-hatāni} asāradāni asukha-sayitāni, devo ca na kālena kālaṃ sammā-dhāraṃ anuppaveccheyya.
Api nu tāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ, kassako vā vipulaphalaṃ adhigaccheyyāti?' ‘No h’ idaṃ bho Kassapa.’
‘Evam eva kho Rājañña yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti kukkuṭa-sūkarā vā haññanti vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchā-diṭṭhī micchā-saṃkappā micchā-vācā micchākammantā micchā-ājīvā micchā-vāyāmā micchā-satī micchā-samādhī, evarūpo kho Rājañña yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahā-jutiko na mahā-vipphāro.
Yathārūpe ca kho Rājañña yaññe n’ eva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭa-sūkarā haññanti na vividhā pāṇā saṃghātam āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammā-diṭṭhī sammā-saṃkappā sammā-vācā sammā-kammantā sammā-ājīvā sammā-vāyāmā sammā-satī sammāsamādhī, evarūpo kho Rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso mahā-jutiko mahā-vipphāro.
Seyyathā pi Rājañña kassako bīja-naṅgalaṃ ādāya vanaṃ paviseyya.
So tattha sukhatte subhūme suvihata-khānuke bījāni (354) patiṭṭhāpeyya akkhaṇḍāni apūtīni avātātapa-hatāni sāradāni sukha-sayitāni, devo ca kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya.
Api nu tāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ, kassako vā vipula- phalaṃ adhigaccheyyāti? ‘Evaṃ bho Kassapa.’
‘Evam eva kho Rājañña yathārūpe yaññe n’ eva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭa-sūkarā haññanti na vividhā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammā-diṭṭhī sammā-{saṃkappā} sammā-vācā sammā-kammantā sammā-ājīvā sammā-vāyāmā sammāsatī sammā-samādhī, evarūpo kho Rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso mahā-jutiko mahā-vipphāro ti.’
32. Atha kho Pāyāsi rājañño dānaṃ paṭṭhapesi samaṇabrāhmaṇa-kapaṇiddhika-vaṇibbaka-yācakānaṃ.
Tasmiṃ kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ diyyati kaṇājakaṃ bilaṅga-dutiyaṃ therakāni ca vatthāni guḷa-vālakāni.
Tasmiṃ kho pana dāne Uttaro nāma māṇavo vyāvaṭo ahosi.
So dānaṃ datvā evam anuddisati:
‘Iminā dānena Pāyāsi-rājaññam eva imasmiṃ loke samāgañchiṃ mā parasmin ti.’
Assosi kho Pāyāsi rājañño:
(355) ‘Uttaro kira māṇavo dānaṃ datvā evam anuddisati:
Iminā dānena Pāyāsi-Rājaññam eva imasmiṃ loke samāgañchiṃ mā parasmin ti.’
Atha kho Pāyāsi-rājañño Uttaraṃ māṇavaṃ āmantāpetvā etad avoca:
‘Saccaṃ kira tvaṃ tāta Uttara dānaṃ datvā evam anuddisasi:
Iminā dānena Pāyāsi-rājaññaṃ eva imasmiṃ loke samāgañchiṃ mā parasmin ti’ ?' ‘Evaṃ bho ti.’
‘Kissa pana tvaṃ tāta Uttara dānaṃ datvā evam anuddisasi -- "Iminā dānena Pāyāsi-{rājaññam} eva imasmiṃ loke samāgañchiṃ mā parasmin ti"? Na nu mayaṃ tāta Uttara puññatthikā dānass’ eva phalaṃ pāṭikaṅkhino ti?' ‘Bhoto kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ diyyati:
{kaṇājakaṃ} bilaṅga-dutiyaṃ yam bhavaṃ pādā pi na iccheyya chupituṃ10, kuto bhuñjituṃ; therakāni ca vatthāni guḷa-vālakāni yāni bhavaṃ pādā pi na iccheyya samphusituṃ, kuto paridahituṃ.
Bhavaṃ kho pan' asmākaṃ piyo manāpo, kathaṃ mayaṃ piyaṃ manāpaṃ amanāpena saṃyojemāti?' ‘Tena hi tvaṃ tāta Uttara yādisāhaṃ bhojanaṃ bhuñjāmi tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapehi, yādisāni cāhaṃ vatthāni paridahāmi tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehīti.’
‘Evaṃ bho ti’ kho Uttaro māṇavo Pāyāsi-rājaññassa paṭissutvā yādisaṃ bhojanaṃ Pāyāsi-rājañño bhuñjati tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapesi, yādisāni ca vatthāni Pāyāsi rājañño paridahati tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi.
(356) Atha kho Pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittikataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajji suññaṃ Serīsakaṃ vimānaṃ.
Yo pana tassa dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā citti-katvā dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajji devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ.
33. Tena kho pana samayena āyasmā Gavampati abhikkhaṇaṃ suññaṃ Serīsakaṃ vimānaṃ divā-vihāraṃ gacchati.
Atha kho Pāyāsi-devaputto yen’ {āyasmā} Gavampati ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Gavampatiṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho Pāyāsi-devaputtaṃ āyasmā Gavampati etad avoca:
‘Ko 'si tvaṃ āvuso ti?' ‘Ahaṃ bhante Pāyāsi-rājañño ti.’
‘Na nu tvaṃ āvuso evaṃ-diṭṭhiko ahosi -- Iti pi n’ atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti?' ‘Svāhaṃ bhante evaṃ-diṭṭhiko ahosiṃ:
Iti pi n' atthi paraloko, n’ atthi sattā opapātikā, n’ atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti.
Api cāhaṃ (357) ayyena Kumāra-kassapena etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecito ti.’
‘Yo pana te āvuso dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo, so kuhiṃ uppanno ti?' ‘Yo me bhante dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā citti-kataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppanno devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ.
Ahaṃ pana asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittikataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppanno suññaṃ Serīsakaṃ vimānaṃ.
Tena hi bhante Gavampati manussa-lokaṃ gantvā evam ārocehi:
"Sakkaccaṃ dānaṃ detha, sahatthā dānaṃ detha, citti-kataṃ dānaṃ detha, anapaviddhaṃ dānaṃ detha.
Pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā {acittikataṃ} dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppanno suññaṃ Serīsakaṃ vimānaṃ.
Yo pana tassa dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā citti-kataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppanno Devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyatan ti."' 34. Atha kho āyasmā Gavampati manussa-lokaṃ {āgantvā} evam ārocesi:
‘Sakkaccaṃ dānaṃ detha, sahatthā dānaṃ detha, citti-kataṃ dānaṃ detha, anapaviddhaṃ dānaṃ detha.
Pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acitti-dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppanno suññaṃ Serīsakaṃ vimānaṃ.
Yo pana tassa dāne vyāvaṭo ahosi, Uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā citti-kataṃ dānaṃ datvā anapa (358) viddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatim saggaṃ lokaṃ uppanno devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyatan ti.’