Paṭis_III,I.1: ANICCĀNUPASSANĀ bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññaṃ paripūreti.
Anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṃ paripūreti.
Nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṃ paripūreti.
Virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṃ paripūreti.
Nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṃ paripūreti.
Paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.
Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā (186) adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.
Paṭis_III,I.2: Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
. . . pe . . . rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.
Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya. Vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe, cakkhusmiṃ . . . pe . . . jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
. . . pe . . . jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti.
Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā (187) paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.
Paṭis_III,I.3: Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā nibbedhikapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe dukkhānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā mahāpaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe anattānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Rūpe nibbidānupas-(188)sanā bhāvitā bahulīkatā tikkhapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe nibbidānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā vipulapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe virāgānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā gambhīrapaññaṃ paripureti, atītānāgatapaccuppanne rūpe nirodhānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā assāmantapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne rūpe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti.
Imā satta paññā bhāvitā bahulīkatā paṇḍiccaṃ paripūrenti, imā aṭṭha paññā bhāvitā bahulīkatā puthupaññaṃ paripūrenti, imā nava paññā bhāvitā bahulīkatā hāsapaññaṃ paripūrenti. Hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidā, tassā atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya.
Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya. Vedanāya, saññāya, saṅkhāresu, viññāṇe, cakkhusamiṃ . . . pe . . . jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
. . . pe . . . Jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā bhāvitā bahulīkatā katamaṃ paññaṃ paripūreti?
Jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti, atītānāgatapaccuppanne jarāmaraṇe aniccānupassanā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti . . . pe . . . Tass’ imā catasso paṭisambhidāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāya.
(189) Paṭis_III,I.4: Cattāro 'me Bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro?
Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti.
Ime kho Bhikkhave cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattanti.
Cattāro 'me Bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti . . . pe . . . anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattanti . . . pe . . . Arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattanti. Katame cattāro?
Sappurisasaṃsevo saddhammasavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipatti.
Ime kho Bhikkhave cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā Arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattanti.
Paṭis_III,I.8: ‘Puthupaññatāya saṃvattantīti'.
‘Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānādhātūsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānā-āyatanesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘{puthunānāpaṭiccasamuppādesu} ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, puthunānāsuññatamanupalabbhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-atthesu ñāṇaṃ pavattatīti' puthupaññā, ‘puthunānādhammesu ñāṇaṃ pavattatīti' puthupaññā, ‘puthunānāniruttīsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāpaṭibhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāsīlakkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāsamādhikkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti' puthupaññā, ‘puthunānāpaññākkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāvimuttikkhandesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāvimuttiñāṇadassanakkhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāthānāṭṭhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānāvihārasamāpattīsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānā-ariyasaccesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānāsatipaṭṭhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānāsammappadhānesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-iddhipādesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-indriyesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānābalesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānābojjhaṅgesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānā-ariyamaggesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā,
‘puthunānāsāmaññaphalesu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthunānā-abhiññāsu ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā, ‘puthujjanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramaṭṭhe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti’ puthupaññā.
‘Puthupaññatāya saṃvattantīti,’ ayaṃ puthupaññā.
Paṭis_III,I.11: ‘Assāmantapaññatāya saṃvattantīti'.
‘Yassa puggalassa atthavavatthānato atthapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, dhammavavatthānato dhammapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, niruttivavatthānato niruttipaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, paṭibhānavavatthānato paṭibhānapaṭisambhidā adhigatā hoti sacchikatā phassitā paññāya, tassa atthe ca dhamme ca niruttiyā ca paṭibhāne ca na añño koci sakkoti abhisambhavituṃ, anabhisambhavanīyo ca so aññehīti' assāmantapaññā.
Puthujjanakalyāṇakassa paññā aṭṭhamakassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, {puthujjanakalyānakaṃ} upādāya aṭṭhamako assāmantapañño;
aṭṭhamakassa paññā sotāpannassa paññāya dūre vidūre suvidūre na (194) santike na sāmantā, aṭṭhamakaṃ upādāya sotāpanno assāmantapañño;
sotāpannassa paññā sakadāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, sotāpannaṃ upādāya sakadāgāmī assāmantapañño;
sakadāgāmissa paññā anāgāmissa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, sakadāgāmiṃ upādāya anāgāmī assāmantapañño;
anāgāmissa paññā Arahato paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, anāgāmiṃ upādāya Arahā assāmantapañño;
Arahato paññā Paccekabuddhassa paññāya dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā, Arahantaṃ upādāya Paccekabuddho assāmantapañño;
Paccekabuddhañ ca sadevakañ ca lokaṃ upādāya Tathāgato Arahaṃ Sammāsambuddho aggo assāmantapañño paññappabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññāpetā nijjhāpetā pekkhatā pasādetā.
So hi Bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjānetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido, maggānugāmī ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā sammannāgatā.
So hi Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī Tathāgato, n’ atthi tassa Bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti.
Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthadhammaṃ jānitabbaṃ -- attattho vā parattho vā ubhayattho vā, diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, (195) gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramaṭṭho vā attho -- sabban taṃ anto Buddhañāṇe parivattati, sabbaṃ kāyakammaṃ Buddhassa ñāṇānuparivattati, sabbaṃ vacīkammaṃ Buddhassa ñāṇānuparivattati, sabbaṃ manokammaṃ Buddhassa ñāṇānuparivattati.
Atīte Buddhassa appaṭihataṃ ñāṇaṃ anāgate Buddhassa appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne Buddhassa appatihataṃ ñāṇaṃ. Yāvatakaṃ neyyaṃ, tāvatakaṃ ñāṇaṃ;
yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ neyyaṃ;
neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ;
neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho n' atthi;
aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo te dhammā.
Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ suphussitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo;
evamevaṃ Buddhassa Bhagavato neyyañ ca ñāṇañ ca aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo te dhammā.
Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ;
neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ;
neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho n’ atthi;
aññamaññaṃ pariyantaṭṭhāniyo te dhammā.
Sabbadhammesu Buddhassa ñāṇaṃ pavattati, sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhāpaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā.
Sabbasattesu Buddhassa ñāṇaṃ pavattati;
sabbesaṃ sattānaṃ Buddho āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti.
Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto Buddhañāṇe parivattati.
Yathā ye keci macchakacchapā (196) antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya anto mahāsamudde parivattanti, evamevaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā anto Buddhañāṇe parivattati.
Yathā ye keci pakkhino antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti, evamevaṃ ye pi te Sāriputta sattā paññavanto te pi Buddhañāṇassa padese parivattanti.
Buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā atighaṃsitvā tiṭṭhati.
Ye pi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā te bhindantā paññe caranti, paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhisaṅkharitvā Tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca, kathitā vissajjitā va9 te pañhā Bhagavatā honti, niddiṭṭhakāraṇā upakkhittakā te1 Bhagavato sampajjanti: atha kho Bhagavā va tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti aggo assāmantapañño.
‘Assāmantapaññatāya saṃvattantīti,’ ayaṃ assāmantapaññā.
Paṭis_III,I.15: Lahupaññatāya saṃvattantīti'.
‘Lahuṃ lahuṃ sīlāni paripūretīti’ lahupaññā, lahuṃ lahuṃ indriyasaṃvaraṃ paripūretīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ (199) lahuṃ bhojane mattaññutaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ jāgariyānuyogaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ sīlakkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ samādhikkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ paññākkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ vimuttikkhandhaṃ paripūretīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ ṭhānāṭṭhānāni paṭivijjhatīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ vihārasamāpattiyo paripūretīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ ariyasaccāni paṭivijjhatīti’ lahupañña, ‘lahuṃ lahuṃ satipaṭṭhāne bhāvetīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ sammappadhāne bhāvetīti’ lahupaññā,
‘lahuṃ lahuṃ iddhipāde bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ indriyāni bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ balāni bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ bojjhaṅge bhāvetīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ ariyamaggaṃ bhāvetīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ sāmaññaphalāni sacchikarotīti' lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ abhiññāyo paṭivijjhatīti’ lahupaññā, ‘lahuṃ lahuṃ paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti’ lahupaññā.
‘Lahupaññatāya saṃvattantīti,’ ayaṃ lahupaññā.
Paṭis_III,I.20: Imāhi soḷasahi paññāhi samannāgato puggalo paṭisambhidappatto.
Dve puggalā paṭisambhidappattā: eko pubbayogasampanno, eko na pubbayogasampanno. Yo pubbayogasampanno, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pabbayogasampannā;
eko bahussuto, eko na bahussuto. Yo bahussuto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā;
eko desanābahulo, eko na desanābahulo. Yo desanābahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā;
eko garūpanissito, eko na garūpanissito. Yo garūpanissito, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā;
Yo vihārabahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā;
eko paccavekkhana-(203)bahulo, eko na paccavekkhanabahulo. Yo paccavekkhanabahulo, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā, dve pi paccavekkhanabahulā;
eko sekhapaṭisambhidappatto, eko asekhapaṭisambhidappatto. Yo asekhapaṭisambhidappato, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā, dve pi paccavekkhanabahulā, dve pi asekhapaṭisambhidappattā;
eko sāvakapāramippatto, eko na sāvakapāramippatto. Yo sāvakapāramippatto, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Dve puggalā paṭisambhidappattā: dve pi pubbayogasampannā, dve pi bahussutā, dve pi desanābahulā, dve pi garūpanissitā, dve pi vihārabahulā, dve pi paccavekkhanabahulā, dve pi asekhapaṭisambhidappattā;
eko sāvakapāramippatto, eko Paccekasambuddho. Yo Paccekasambuddho, so tena atireko hoti, adhiko hoti, viseso hoti;
Paccekasambuddhañ ca sadevatañ ca lokaṃ upādāya Tathāgato Arahaṃ Sammāsambuddho aggo paṭisambhidappatto paññāpabhedakusalo pabhinnañaṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho . . . pe . . . ye pi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā, te bhindantā paññe caranti, paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhaṃ abhisaṅkharitvā Tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni (204) ca paṭichannāni ca, kathitā vissajjitā va te pañhā Bhagavatā honti, niddiṭṭhakāraṇā1 {upakkhittakā} te Bhagavato sampajjanti: atha kho Bhagavā va tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti aggo paṭisambhidappatto ti.
Paṭis_III,II.6: Iddhiyā katamāni soḷasa mūlāni?
‘Anoṇataṃ cittaṃ kosajje na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anunnataṃ cittaṃ uddhacce na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anabhiṇataṃ cittaṃ rāge na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anapaṇataṃ cittaṃ byāpāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘anissitaṃ cittaṃ diṭṭhiyā na ijjhatīti' āneñjaṃ, ‘appaṭibaddhaṃ cittaṃ chandarāge na ijjhatīti' āneñjaṃ, ‘vippamuttaṃ cittaṃ kāmarāge na ijjhatīti' āneñjaṃ, ‘visaññuttaṃ cittaṃ kilese na ijjhatīti’ āneñjaṃ,
‘vipariyādikataṃ cittaṃ kilesapariyāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘ekaggataṃ cittaṃ nānattakilese na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘saddhāya pariggahitaṃ cittaṃ assaddhiye na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘viriyena pariggahitaṃ cittaṃ kosajje na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘satiyā pariggahitaṃ cittaṃ pamāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘samādhinā pariggahitaṃ cittaṃ pamāde na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘paññāya pariggahitaṃ cittaṃ avijjāya na ijjhatīti’ āneñjaṃ, ‘obhāsagataṃ cittaṃ avijjandhakāre na ijjhatīti’ āneñjaṃ.
Iddhiyā imāni soḷasa mūlāni iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṃvattantīti.
(207) Paṭis_III,II.7: Katamā adhiṭṭhānā iddhi?
Idha bhikkhu anekaviditaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti;
āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbakaṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse;
paṭhaviyā pi ummujjanimmujjaṃ karoti, seyyathāpi udake;
udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi paṭhaviyaṃ;
ākāse pi pallaṅkena caṅkamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
ime pi candimasuriye evaṃ-mahiddhike evaṃ-mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena vasaṃ vatteti.
Imissā diṭṭhiyā imissā khantiyā imissā ruciyā imasmiṃ ādāye imasmiṃ dhamme imasmiṃ vinaye imasmiṃ pāvacane imasmiṃ brahmacariye imasmiṃ satthusāsane, tena vuccati ‘idhāti'.
Puthujjanakalyāṇako vā hoti bhikkhu sekho vā Arahā vā akuppadhammo.
‘Anekaviditaṃ iddhividhaṃ paccanubhotīti'.
Nānappakāraṃ iddhividhaṃ paccanubhoti.
‘Eko pi hutvā bahudhā hotīti'.
Pakatiyā eko bahulaṃ āvajjati, sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘bahulo homīti,’ bahulo hoti.
Yathāyasmā Cūḷapanthako eko pi hutvā bahudhā hoti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto eko pi hutvā bahudhā hoti.
‘Bahudhā pi hutvā eko hotīti'.
Pakatiyā bahulo ekaṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘eko homīti,’ eko hoti.
Yathāyasmā Cūḷapanthako bahudhā pi hutvā eko hoti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto bahudhā pi hutvā eko hoti.
Kenaci anāvaṭaṃ hoti appaṭicchannaṃ vivaṭaṃ pākaṭaṃ.
Kenaci āvataṃ hoti paṭicchannaṃ pihitaṃ paṭikujjitaṃ. (208) ‘Tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse’ ti.
Pakatiyā ākāsakasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘ākāso hotūti,’ ākāso hoti.
So tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ āvajjamāno gacchati.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kenaci anāvaṭe aparikkhitte asajjamānā gacchanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse.
‘Paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake’ ti.
Pakatiyā āpokasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, paṭhaviṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘udakaṃ hotūti,'
So paṭhaviyā ummujjanimujjaṃ karoti.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto udake ummujjanimujjaṃ karonti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto paṭhaviyā ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake.
‘Udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi paṭhaviyan’ ti.
Pakatiyā paṭhavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, udakaṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘paṭhavī hotūti,’ paṭhavī hoti.
So abhijjamāne udake gacchati.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto abhijjamānāya paṭhaviyā gacchanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto abhijjamāne udake gacchati, seyyathāpi paṭhaviyaṃ.
‘Ākāse pi pallaṅkena caṅkamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo’ ti.
Pakatiyā paṭhavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, ākāsaṃ āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti
‘paṭhavī hotūti,’ paṭhavī hoti.
So ākāse antalikkhe caṅkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyaṃ pi kappeti.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto paṭhaviyā caṅkamanti pi tiṭṭhanti pi nisīdanti pi seyyaṃ pi kappenti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto ākāse antalikkhe caṅkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyaṃ pi kappeti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo.
‘Ime pi candimasuriye evaṃ-mahiddhike evaṃ-mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjatīti'.
Idha so iddhimā (209) cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasuriye āvajjati;
āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti ‘hatthapāse hotūti,'
So nisinnako vā nipannako vā candimasuriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati.
Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kiñcid eva rūpagataṃ hatthapāse āmasanti parāmasanti parimajjanti, evamevaṃ so iddhimā cetovasippatto nisinnako vā nipannako vā candimasuriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati.
‘Yāva Brahmalokā pi kāyena vasaṃ vattetīti'.2 Sace so iddhimā cetovasippatto Brahmalokaṃ gantukāmo hoti, dūre pi santike adhiṭṭhāti ‘santike hotūti’ santike hoti, santike pi dūre adhiṭṭhāti ‘dūre hotūti’ dūre hoti;
bahukaṃ pi thokaṃ adhiṭṭhāti ‘thokaṃ hotūti’ thokaṃ hoti, thokaṃ pi bahukaṃ adhiṭṭhāti ‘bahukaṃ hotūti’ bahukaṃ hoti;
dibbena cakkhunā tassa Brahmuno rūpaṃ passati, dibbāya sotadhātuyā tassa Brahmuno saddaṃ suṇāti, cetopariyañāṇena tassa Brahmuno cittaṃ pajānāti.
Sace so iddhimā cetovasippatto dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gantukāmo hoti, kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhāti;
kāyavasena cittaṃ pariṇāmetvā kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamitvā dissamānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati.
Sace so iddhimā cetovasippatto adissamānena kāyena Brahmalokaṃ gantukāmo hoti, cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhāti;
cittavasena kāyaṃ pariṇāmetvā cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhahitvā sukhasaññañ ca lahusaññañ ca okkamitvā adissamānena kāyena Brahmalokaṃ gacchati.
So tassa Brahmuno purato rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahinindriyaṃ.
Sace so iddhimā caṅkamati, nimmito pi tattha caṅkamati;
sace so iddhimā tiṭṭhati, nimmito pi tattha tiṭṭhati;
sace so iddhimā nisīdati, nimmito pi tattha nisīdati;
sace so iddhimā seyyaṃ kappeti, nimmito pi (210) tattha seyyaṃ kappeti;
sace so iddhimā dhūpāyati, nimmito pi tattha dhūpāyati;
sace so iddhimā pajjalati, nimmito pi tattha pajjalati;
sace so iddhimā dhammaṃ bhāsati, nimmito pi tattha dhammaṃ bhāsati;
sace so iddhimā pañhaṃ pucchati, nimmito pi tattha pañhaṃ pucchati;
sace so iddhimā pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, nimmito pi tattha pañhaṃ puṭṭho vissajjeti;
sace so iddhimā tena Brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati, nimmito pi ti tattha tena Brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati;
yañ ñad eva hi so iddhimā karoti, tan tad eva hi so nimmito karotīti.
Paṭis_III,II.12: Katamā ariyā iddhi?
Idha bhikkhu sace ākaṅkhati
‘Paṭikkūle apaṭikkūlasaññī vihareyyan’ ti, apaṭikkūlasaññī tattha viharati;
sace ākaṅkhati ‘Apaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyyan’ ti, paṭikkūlasaññī tattha viharati;
sace ākaṅkhati ‘Paṭikkūle ca apaṭikkūle ca apaṭikkūlasaññī vihāreyyan’ ti, apaṭikkūlasaññī tattha viharati;
sace ākaṅkhati ‘Apaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihāreyyan’ ti, paṭikkūlasaññī tattha viharati;
‘Paṭikkūle ca apaṭikkūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.
Kathaṃ paṭikkūle apaṭikkūlasaññī viharati?
Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati.
Evaṃ paṭikkūle apaṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ apaṭikkūle paṭikkūlasaññī viharati?
Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati.
Evaṃ apaṭikkūle paṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca apaṭikkūlasaññī viharati?
Aniṭṭhasmiṃ ca iṭṭhasmiṃ ca vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati.
Evaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca apaṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ apaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī viharati?
Iṭṭhasmiṃ ca aniṭṭhasmiṃ ca vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati.
Evaṃ apaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī viharati.
Kathaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca tadubhayaṃ abhini-(213)vajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno?
Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā n’ eva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno;
sotena saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya n’ eva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Evaṃ paṭikkūle ca apaṭikkūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.
Paṭis_III,III.1: ‘ABHISAMAYO’ ti. Kena abhisameti?
Hañci cittena abhisameti, tena hi aññāṇī abhisameti?
Na aññāṇī abhisameti, ñāṇena abhisameti.
Hañci ñāṇena abhisameti, tena hi acittako abhisameti?
Na acittako abhisameti, cittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Hañci cittena ca ñāṇena ca abhisameti, tena hi kāmāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na kāmāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi rūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na rūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi arūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na arūpāvacaracittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi kammassakacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na kammassakacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi saccānulomikacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na saccānulomikacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi atītacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na atītacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi anāgatacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na anāgatacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Tena hi paccuppannalokikacittena ca ñāṇena ca abhisameti?
Na paccuppannalokikacittena ca ñāṇena ca abhisameti, lokuttaramaggakkhaṇe paccuppannacittena ca ñāṇena ca abhisameti.
Paṭis_III,III.3: Kin nu ettako yeva abhisamayo ti?
lokuttaramaggakkhaṇe dassanābhisamayo sammādiṭṭhi abhiropanābhisamayo sammāsaṅkappo, pariggahābhisamayo sammāvācā, samuṭṭhānābhisamayo sammākammanto, vodānābhisamayo sammā-ājīvo, paggahābhisamayo sammāvāyāmo, upaṭṭhānābhisamayo sammāsati, avikkhepābhisamayo sammāsamādhi;
upaṭṭhānābhisamayo {satisambojjhaṅgo} . . . pe . . . paṭisaṅkhānābhisamayo1
{upekkhāsambojjh aṅgo}; assaddhiye akampiyābhisamayo saddhābalaṃ, kosajje akampiyābhisamayo viriyabalaṃ, pamāde akampiyābhisamayo satibalaṃ, uddhacce akampiyābhisamayo samādhibalaṃ, avijjāya akampiyābhisamayo paññābalaṃ;
adhimokkhābhisamayo saddhindriyaṃ, paggahābhisamayo viriyindriyaṃ, upaṭṭhānābhisamayo satindriyaṃ, avikkhepābhisamayo {samādhindriyaṃ}, dassanābhisamayo paññindriyaṃ. Ādhipateyyaṭṭhena indriyābhisamayo, akampiyaṭṭhena balābhisamayo, niyyānaṭṭhena bojjhaṅgābhisamayo, hetuṭṭhena maggābhisamayo, upaṭṭhānaṭṭhena satipaṭṭhānābhisamayo, padahanaṭṭhena sammappadhānābhisamayo, ijjhanaṭṭhena iddhipādābhisamayo, tathaṭṭhena saccābhisamayo;
avikkhepaṭṭhena samathābhisamayo, anupassanaṭṭhena vipassanābhisamayo, ekarasaṭṭhena samathavipassanābhisamayo, anativattanaṭṭhena yuganandhābhisamayo;
saṃvaraṭṭhena sīlavisuddhi abhisamayo, avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi abhisamayo, dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi abhisamayo;
muttaṭṭhena adhimokkhābhisamayo, paṭivedhaṭṭhena vijjābhisamayo, pariccāgaṭṭhena vimutti abhisamayo, samucchedaṭṭhena khaye ñāṇaṃ abhisamayo.
Chando mūlaṭṭhena abhisamayo, manasikāro samuṭṭhānaṭṭhena abhisamayo, phasso samodhānaṭṭhena abhisamayo, vedanā samosaraṇaṭṭhena abhisamayo, samādhi pamukkhaṭṭhena (217) abhisamayo, sati ādhipateyyaṭṭhena abhisamayo, paññā taduttaraṭṭhena abhisamayo, vimutti sāraṭṭhena abhisamayo, amatogadhaṃ nibbānaṃ pariyosānaṭṭhena abhisamayo.
Paṭis_III,III.5: ‘Atīte kilese pajahatīti'.
Hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃ khepeti, niruddhaṃ nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṅgameti;
atītaṃ yaṃ n’ atthi, taṃ pajahatīti.
Na atīte kilese pajahatīti.
‘Anāgate kilese pajahatīti'.
Hañci anāgate kilese pajahati, tena hi ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ pajahati, anuppannaṃ pajahati, apātubhūtaṃ pajahati;
anāgataṃ yaṃ n’ atthi, taṃ pajahatīti.
Na anāgate kilese pajahatīti.
‘Paccuppanne kilese pajahatīti'.
Hañci paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ pajahati, mūḷho mohaṃ pajahati, vinibandho mānaṃ pajahati, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ pajahati, avikkhepagato uddhaccaṃ pajahati, aniṭṭhaṅgato vicikicchaṃ pajahati, thāmagato anusayaṃ pajahati, kaṇhasukkadhammā yu-(218)ganandhā pavattanti, saṃkilesikā maggabhāvanā hotīti.
Na atīte kilese pajahati, na anāgate kilese pajahati, na paccuppanne kilese pajahatīti.
Paṭis_III,III.6: Hañci na atīte kilese pajahati, na anāgate kilese pajahati, na paccuppanne kilese pajahati, tena hi n’ atthi maggabhāvanā, n’ atthi phalasacchikiriyā, n’ atthi kilesappahānaṃ, n’ atthi dhammābhisamayo ti?
atthi maggabhāvanā, atthi phalasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṃ, atthi dhammābhisamayo.
Seyyathāpi taruṇo rukkho ajātaphalo, tam enaṃ puriso mūlaṃ chindeyya;
ye tassa rukkhassa ajātaphalā te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti: evamevaṃ uppādo hetu uppādo paccayo kilesānaṃ nibbattiyā, uppāde ādīnavaṃ disvā anuppāde cittaṃ pakkhandati;
anuppāde cittassa pakkhandanattā ye uppādapaccayā kilesā nibbatteyyuṃ, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti.
Evaṃ hetunirodhā dukkhanirodho, pavattaṃ hetu nimittaṃ hetu āyuhanā hetu āyuhanā paccayo kilesānaṃ nibbattiyā, āyuhane ādīnavaṃ disvā anāyuhane cittaṃ pakkhandati;
anāyuhane cittassa pakkhandanattā ye āyuhanapaccayā kilesā nibbatteyyuṃ, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattā yeva na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti.
Evaṃ hetunirodhā dukkhanirodho.
Evaṃ atthi maggabhāvanā, atthi maggasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṃ, atthi dhammābhisamayo ti.
Paṭis_III,VI.2: Katamañ ca Bhikkhave ādesanāpāṭihāriyaṃ?
Idha Bhikkhave ekacco nimittena ādisati2 ‘evaṃ pi te mano, itthaṃ pi te mano, iti pi te cittan’ ti.
So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idha pana Bhikkhave ekacco na h’ eva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati ‘evaṃ pi te mano, itthaṃ pi te mano, iti pi te cittan’ ti.
So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idha pana Bhikkhave ekacco na h’ eva kho nimittena ādisati, na pi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati;
api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavicārasaddaṃ sutvā ādisati ‘evaṃ pi te mano, itthaṃ pi te mano, iti pi te cittan’ ti.
So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idha pana Bhikkhave ekacco na h’ eva kho nimittena ādisati, na pi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, na vitakkayato vicārayato vitakkavicārasad-(228)daṃ sutvā ādisati;
api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, tathā imassa cittassa anantarā;
amukaṃ nāma vitakkaṃ vitakessatīti'.4 So bahuñ ce pi ādisati, tath’ eva taṃ hoti no aññathā.
Idaṃ vuccati Bhikkhave ādesanāpāṭihāriyaṃ.
Paṭis_III,VI.4: ‘Nekkhammaṃ ijjhatīti’ iddhi, ‘kāmacchandaṃ paṭiharatīti’ {pāṭihāriyaṃ}; ‘ye tena nekkhammena samannāgatā, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ; ‘taṃ kho pana nekkhammaṃ evaṃ āsevitabbaṃ evaṃ bhāvetabbaṃ evaṃ bahulīkātabbaṃ evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Abyāpādo ijjhatīti’ iddhi, ‘byāpādaṃ paṭiharatīti' pāṭihāriyaṃ; ‘ye tena abyāpādena samannāgatā, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ;
‘so kho pana abyāpādo evaṃ āsevitabbo evaṃ bhāvetabbo evaṃ bahulīkātabbo evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Ālokasaññā ijjhatīti’ iddhi, ‘thīnamiddhaṃ paṭiharatīti' pāṭihāriyaṃ; ‘ye tāya ālokasaññāya samannāgatā, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ;
‘sā kho pana ālokasaññā evaṃ āsevitabbā evaṃ bhāvetabbā evaṃ bahulīkātabbā evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Avikkhepo ijjhatīti’ iddhi, ‘uddhaccaṃ paṭiharatīti' pāṭihāriyaṃ; ‘ye tena avikkhepena samannāgatā, sabbe te (229) visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ;
‘so kho pana avikkhepo evaṃ āsevitabbo evaṃ bhāvetabbo evaṃ bahulīkātabbo evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggo ijjhatīti’ iddhi, ‘sabbakilese paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ; ‘ye tena Arahattamaggena samannāgata, sabbe te visuddhicittā anāvilasaṅkappā’ ti ādesanāpāṭihāriyaṃ; ‘so kho pana Arahattamaggo evaṃ āsevitabbo evaṃ bhāvetabbo evaṃ bahulīkātabbo evaṃ tadanudhammatāsati upaṭṭhāpetabbā’ ti anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
‘Nekkhammaṃ ijjhatīti’ iddhi, kāmacchandaṃ paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ;
yā ca iddhi, yañ ca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhipāṭihāriyaṃ.
‘Abyāpādo ijjhatīti' iddhi, ‘byāpādaṃ paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ, yā ca iddhi yañ ca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhipāṭihāriyaṃ.
‘Ālokasañña ijjhātīti’ iddhi, ‘thīnamiddhaṃ paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggo ijjhatīti’ iddhi, sabbakilese paṭiharatīti’ pāṭihāriyaṃ;
yā ca iddhi yañ ca pāṭihāriyaṃ, idaṃ vuccati iddhipāṭihāriyan’ ti.
Paṭis_III,VIII.2: Kathaṃ kāye kāyānupassī viharati?
Idh’ ekacco paṭhavīkāyaṃ aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no sukhato, anattato anupassati no attato;
nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati;
nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati.
nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati. Imehi sattah’ ākārehi kāyaṃ anupassati.
Kāyo upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatīti. Tena vuccati
-- kāye kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.
‘Bhāvanā’ ti. Catasso bhāvanā: tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanā, indriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā, tadupagaviriyavāhanaṭṭhena bhāvanā, āsevanaṭṭhena bhāvanā.
Idh’ ekacco āpokāyaṃ tejokāyaṃ vāyokāyaṃ kesakāyaṃ lomakāyaṃ chavikāyaṃ cammakāyaṃ maṃsakāyaṃ rudhirakāyam nahārukāyaṃ aṭṭhikāyaṃ aṭṭhimiñjakāyaṃ aniccato anupassati no niccato, dukkhato anupassati no (233) sukhato, anattato anupassati no attato;
nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodheti no samudeti, paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati;
nibbindanto nandiṃ pajahati, virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati.
Imehi sattah’ ākārehi kāyaṃ anupassati.
Kāyo upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatīti. Tena vuccati -- kāye kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā. Bhāvanā ti. Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā . . . pe . . . Evaṃ kāye kāyānupassī viharati.
Paṭis_III,VIII.4: Kathaṃ citte cittānupassī viharati?
Idh’ ekacco sarāgaṃ cittaṃ aniccato anupassati no niccato . . . pe . . . paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati . . . pe . . . paṭinissajjanto ādānaṃ (234) pajahati. Imehi sattah’ ākārehi cittaṃ anupassati.
Cittaṃ upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ cittaṃ anupassatīti.
Tena vuccati -- citte cittānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.
‘Bhāvanā’ ti. Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā . . . pe . . . Idh’ ekacco vītarāgaṃ cittaṃ, sadosaṃ cittaṃ, vītadosaṃ cittaṃ, samohaṃ cittaṃ, vītamohaṃ cittaṃ, saṅkhittaṃ cittaṃ, vikkhittaṃ cittaṃ, mahaggataṃ cittaṃ, amahaggataṃ cittaṃ, sa-uttaraṃ cittaṃ, anuttaraṃ cittaṃ, samāhitaṃ cittaṃ, asamāhitaṃ cittaṃ, vimuttaṃ cittaṃ, avimuttaṃ cittaṃ, cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ aniccato anupassati no niccato . . . pe . . . paṭinissajjati no ādiyati;
aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati . . . pe . . . paṭinissajjanto ādānaṃ pajahati. Imehi sattah’ ākārehi cittaṃ anupassati.
Cittaṃ upaṭṭhānaṃ no sati, sati upaṭṭhānaṃ c’ eva sati ca;
tāya satiyā tena ñāṇena taṃ cittaṃ anupassatīti. Tena vuccati -- citte cittānupassanā satipaṭṭhānabhāvanā.
‘Bhāvanā’ ti. Catasso bhāvanā . . . pe . . . āsevanaṭṭhena bhāvanā.
Evaṃ citte cittānupassī viharati.
Paṭis_III,IX.4: ‘So vata Bhikkhave bhikkhu nibbānaṃ dukkhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti’ n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjati, ‘anulomikāya khantiyā asamannāgato sammattaniyāmaṃ okkamissatīti’ n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjati, ‘sammattaniyāmaṃ anokkamamāno sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā Arahattaphalaṃ vā sacchikarissatīti’ n’ etaṃ ṭhānaṃ vijjati.
‘So vata Bhikkhave bhikkhu nibbānaṃ sukhato samanupassanto anulomikāya khantiyā samannāgato bhavissatīti’ ṭhānaṃ etaṃ vijjati, ‘anulomikāya khantiyā samannāgato sammattaniyāmaṃ okkamissatīti’ ṭhānaṃ etaṃ vijjati, ‘sammattaniyāmaṃ okkamamāno sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā Arahattaphalaṃ vā sacchikarissatīti’ ṭhānaṃ etaṃ vijjati.
(238) Paṭis_III,IX.5: Katih’ ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati?
Katih’ ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati?
Cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati.
Katamehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati?
Katamehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati?
Pañcakkhandhe aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅgato adhuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅkhatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato byādhidhammato maraṇadhammato sokadhammato paridevadhammato upāyāsadhammato saṅkilesikadhammato.
Pañcakkhandhe aniccato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho niccaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe dukkhato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho sukhaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe rogato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho ārogyaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe gaṇḍato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho agaṇḍaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe sallato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nisallaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe aghato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anagho nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe ābādhato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anābādho (239) nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe parato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho aparapaccayaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe palokato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho apalokadhammo nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe ītito passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anītikaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe upaddavato passanto anulomikaṃ khantiṃ patilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anupaddavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe bhayato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho abhayaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe upasaggato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anupasaggaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe calato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho acalaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhande pabhaṅgato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho apabhaṅgaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe adhuvato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho dhuvaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe atāṇato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho tāṇaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe aleṇato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho leṇaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe asaraṇato passanto anulomikaṃ khantim paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho saraṇaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe rittato passanto (240) anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho arittaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe tucchato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho atucchaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe suññato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho paramasuññaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe anattato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho paramatthaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe ādīnavato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anādīnavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe vipariṇāmadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho avipariṇāmadhammaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe asārakato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho sāraṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe aghamūlato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anaghamūlaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe vadhakato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho avadhakaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe vibhavato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho avibhavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe sāsavato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anāsavaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe saṅkhatato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho asaṅkhataṃ nibbānan’ ti passanto samm-(241)attaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe mārāmisato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nirāmisaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe jātidhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho ajātaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe jarādhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho ajaraṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe byādhidhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho abyādhi nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe maraṇadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho amataṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe sokadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho asokaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe paridevadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati,
‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho aparidevaṃ nibbānan' ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe upāyāsadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho anupāyāsaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati;
pañcakkhandhe saṅkilesikadhammato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, ‘pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho asaṅkiliṭṭhaṃ nibbānan’ ti passanto sammattaniyāmaṃ okkamati.
Paṭis_III,IX.6: ‘Aniccato’ ti: aniccānupassanā.
‘Rogato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Gaṇḍato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Sallato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Aghato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Parato’ ti: anattānupassanā.
‘Palokato’ ti: anattānupassanā.
‘Ītito’ ti: dukkhānupassanā.
‘Upadavvato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Bhayato’ ti: duk-(242)khānupassanā.
‘Upasaggato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Calato’ ti: aniccānupassanā. ‘{Pabhaṅgato}’ ti: aniccānupassanā.
‘Adhuvato’ ti: aniccānupassanā.
‘Atāṇato' ti: dukkhānupassanā.
‘Aleṇato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Asaraṇato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Rittato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Tucchato’ ti: anattānupassanā.
‘Suññato’ ti: anattānupassanā.
‘Anattato’ ti: anattānupassanā.
‘Adīnavato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Vipariṇāmadhammato’ ti: aniccānupassanā.
‘Aghamūlato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Vadhakato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Sāsavato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Saṅkhatato’ ti: aniccānupassanā.
‘Jātidhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Jarādhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Byādhidhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Sokadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Paridevadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Upāyāsadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
‘Saṅkilesikadhammato’ ti: dukkhānupassanā.
Imehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, imehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamati.
Imehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ patilabhantassa imehi cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamantassa kati aniccānupassanā, kati dukkhānupassanā, kati anattānupassanā?
Pañcavīsati anattānupassanā paññāsaṃ aniccānupassanā
Sataṃ pañcavīsatiñ c’ eva yāni dukkhe pavuccare ti.
Paṭis_III,X.4: ‘Nekkhamman’ ti, Kāmānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ nekkhammaṃ;
rūpānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ āruppaṃ: yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nekkhammaṃ.
Byāpādassa abyāpādo nekkhammaṃ, thīnamiddhassa ālokasaññā nekkhammaṃ . . . pe . . . sabbakilesānaṃ Arahattamaggo nekkhammaṃ.
Kāmānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ nekkhammaṃ: rūpānaṃ etaṃ nissaraṇaṃ, yadidaṃ āruppaṃ: yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ.
Kāmacchandassa nekkhammaṃ nissaraṇaṃ, byāpādassa abyāpādo nissaraṇaṃ . . . pe . . . sabbakilesānaṃ Arahattamaggo nissaraṇaṃ.
Kāmacchandassa nekkhammaṃ pavi-(245)veko, byāpādassa abyāpādo paviveko . . . pe . . . sabbakilesānaṃ Arahattamaggo paviveko.
Nekkhammena kāmacchandaṃ vossajjati, abyāpādena byāpādaṃ vossajjati . . . pe . . . Arahattamaggena sabbakilese vossajjati.
Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammena carati, byāpādaṃ pajahanto abyāpādena carati . . . pe . . . sabbakilese pajahanto {Arahattamaggena} carati.
‘Nekkhammaṃ jhāyatīti' jhānaṃ,
‘kāmacchandaṃ jhāpetīti’ jhānaṃ; ‘jhāyanto muccatīti' jhānavimokkho, ‘jhāpento muccatīti’ jhānavimokkho;
‘jhāyantīti dhammā jhāpentīti kilese jhāte ca jhāpe ca jānātīti’ jhānavimokkho.
‘Abyāpādo jhāyatīti’ jhānaṃ,
‘byāpādaṃ jhāpetīti’ jhānaṃ; ‘{ālokasaññā} jhāyatīti' jhānaṃ, thīmamiddhaṃ jhāpetīti’ jhānaṃ . . . pe . . . ‘Arahattamaggo jhāyatīti’ jhānaṃ, ‘sabbakilese jhāpetīti' jhānaṃ; ‘jhāyanto muccatīti’ jhānavimokkho, ‘jhāpento muccatīti’ jhānavimokkho; ‘jhāyantīti dhammā jhāpentīti kilese jhāte ca jhāpe ca jānātīti’ jhānavimokkho
Paṭis_III,X.5: ‘Bhāvanā adhiṭṭhānaṃ jīvitan’ ti.
‘Kāmacchandaṃ pajahanto nekkhammaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno,
‘nekkhammavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānasampanno, ‘svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno samaṃ jīvati no visamaṃ, sammā jīvati no micchā, visuddhaṃ jīvati no kiliṭṭhan’ ti ājīvasampanno.
Svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno yañ ñad eva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto.
Tathā hi so bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno.
‘Byāpādaṃ pajahanto abyāpādaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘thīnamiddhaṃ pajahanto ālokasaññaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno,
‘uddhaccaṃ pajahanto avikkhepaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, vicikicchaṃ pajahanto dhammavavatthānaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘avijjaṃ pajahanto ñāṇaṃ bhā-(246)vetīti’ bhāvanāsampanno, ‘aratiṃ pajahanto pāmojjaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘nīvaraṇaṃ pajahanto paṭhamajjhānaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno . . . pe . . . ‘sabbakilese pajahanto Arahattamaggaṃ bhāvetīti’ bhāvanāsampanno, ‘Arahattamaggavasena cittaṃ adhiṭṭhātīti’ adhiṭṭhānasampanno, ‘svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno samaṃ jīvati no visamaṃ, sammā jīvati no micchā, visuddhaṃ jīvati no kiliṭṭhan’ ti ājīvasampanno.
Svāyaṃ evaṃ bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno yañ ñad eva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto.
Tathā hi so bhāvanāsampanno adhiṭṭhānasampanno ājīvasampanno ti.