You are here: BP HOME > PT > Cullavagga > fulltext
Cullavagga

Choose languages

Choose images, etc.

Choose languages
Choose display
  • Enable images
  • Enable footnotes
    • Show all footnotes
    • Minimize footnotes
Search-help
Choose specific texts..
    Click to Expand/Collapse Option Complete text
Click to Expand/Collapse Optionkammakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionpārivāsikakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionsamuccayakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionsamathakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionkhuddakavatthukkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionsenāsanakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionsaṃghabhedakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionvattakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionpātimokkhaṭhapanakkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionbhikkhunīkhandhaka
Click to Expand/Collapse Optionpañcasatikakkhandaka
Click to Expand/Collapse Optionsattasatikakkhandhaka
VINAYAPIṬAKAṂ CULLAVAGGA. 
(001) 1 VINAYAPIṬAKAṂ. CULLAVAGGA. 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 
I. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
tena kho pana samayena Paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṃghe adhikaraṇakārakā, ye pi c’ aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṃghe adhikaraṇakārakā te upasaṃkamitvā evaṃ vadenti: 
mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi, balavābalavaṃ patimantetha, tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamatthatarā ca, mā c’ assa bhāyittha, mayam pi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā 'ti. 
tena anuppannāni c’ eva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. |1| 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma Paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā ... adhikaraṇakārakā ye pi c’ aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā ... adhikaraṇakārakā te upasaṃkamitvā evaṃ vakkhanti: 
mā kho ... saṃvattantīti. 
atha kho te bhikkhū bhavagato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave Paṇḍukalohitakā bhikkhū atta' (002) nā bhaṇḍanakārakā ... adhikaraṇakārakā ye pi ... adhikaraṇakārakā te upasaṃkamitvā evaṃ vadenti: 
mā kho ... saṃvattantīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
ananucchaviyaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. 
kathañ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā ... adhikaraṇakārakā ye pi c’ aññe bhikkhū ... evaṃ vakkhanti: 
mā kho ... saṃvattantīti. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā {bhiyyobhāvāya,} atha kho taṃ bhikkhave appasannānañ c' eva appasādāya pasannānañ ca ekaccānaṃ aññathattāyā 'ti. |2| 
atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū amantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ karotu. |3| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
paṭhamaṃ {Paṇḍukalohitakā} bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā āpattiṃ ropetabbā, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā ... adhikaraṇakārakā ye pi c’ aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā ... adhikaraṇakārakā te upasaṃkamitvā evaṃ vadenti ... saṃvattanti. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ kareyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā ... saṃvattanti. 
saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ karoti. 
yassāyasmato khamati Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyassa kammassa karaṇaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Paṇḍukalohitakā ... so bhāseyya. 
kataṃ saṃghena Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |4| 
||1|| 
(003) tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ adhammakammañ ca hoti avinayakammañ ca duvūpasantañ ca: 
asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti. 
imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ adhammakammañ ca hoti ... {duvūpasantañ} ca. 
aparehi pi bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammam adhammakammañ ca hoti ... duvūpasantañ ca: 
anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti. 
imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ adhammakammañ ca hoti ... duvūpasantañ ca. 
aparehi pi ... duvūpasantañ cā: 
acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ aropetvā kataṃ hoti. 
imehi kho ... duvūpasantañ ca. 
aparehi pi ... duvūpasantañ ca: 
asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti. 
imehi kho ... duvūpasantañ ca. 
aparehi pi ... duvūpasantañ ca: 
apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti. 
imehi kho ... duvūpasantañ ca. 
aparehi pi ... apaṭiññāya k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., ... anāpattiyā k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., ... adesanāgāminiyā āpattiyā k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., ... desitāya āpattiyā k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., ... acodetvā k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., ... asāretvā k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., ...; 
aparehi pi bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ adhammakammañ ca hoti avinayakammañ ca duvūpasantañ ca: 
āpattiṃ aropetvā k. h., adhammena k. h., vaggena k. h., imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ adhammakammañ ca hoti ... duvūpasantañ ca. |1| 
adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||2|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ dhammakammañ ca hoti vinayakammañ ca suvūpasantañ ca: 
sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti. 
imehi kho ... suvūpasantañ ca. 
aparehi pi ... āpattiyā k. h., desanāgāminiyā āpattiyā k. h., adesi (004) tāya āpattiyā k. h., ... codetvā k. h., sāretvā k. h., āpattiṃ ropetvā k. h., ... sammukhā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... paṭipucchā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... paṭiññāya k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... āpattiyā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... desanāgāminiyā āpattiyā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... adesitāya āpattiyā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... codetvā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ... sāretvā k. h., dhammena k. h., samaggena k. h., ...; 
aparehi pi bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ dhammakammañ ca hoti vinayakammañ ca suvūpasantañ ca: 
āpattiṃ ropetvā k. h., dhammena k. h., samaggena kataṃ hoti. 
imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tajjaniyakammaṃ dhammakammañ ca ... suvūpasantañ ca. |1| 
dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||3|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṃgho tajjaniyakammaṃ kareyya: 
bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. 
imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṃgho tajjaniyakammaṃ kareyya. 
aparehi pi bhikkhave tīh’ aṅgehi ... kareyya: 
adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. 
imehi kho ... kareyya. 
aparehi pi ... kareyya: 
buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati. 
imehi kho ... kareyya. |1| 
tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṃgho tajjaniyakammaṃ kareyya: 
eko bhaṇḍanakārako hoti ... adhikaraṇakārako, eko bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. 
imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṃgho tajjaniyakammaṃ kareyya. 
aparesam pi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ... kareyya: 
eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. 
imesaṃ kho ... kareyya. 
aparesam pi ... (005) kareyya: 
eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati. 
imesaṃ kho ... kareyya. |2| 
ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. ||4|| 
tajjaniyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammāvattitabbaṃ. 
tatrāyaṃ sammāvattanā: 
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatena pi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṃghena tajjaniyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, no codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban ti. |1| 
tajjaniyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. ||5|| 
atha kho saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ akāsi. 
te saṃghena tajjaniyakammakatā sammāvattanti lomaṃ pātenti netthāraṃ vattanti bhikkhū upasaṃkamitvā evaṃ vadenti: 
mayaṃ āvuso saṃghena tajjaniyakammakatā sammāvattāma lomaṃ pātema netthāraṃ vattāma. 
kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ paṭippassambhetu. |1| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: 
upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato pi bhikkhuniyo ovadati. 
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
yāya āpattiyā saṃghena tajjaniyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā {pāpiṭṭhataraṃ,} kammaṃ garahati, kammike garahati. 
imehi kho bhikkhave ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniya (006) kammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: 
pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. 
imehi kho bhikkhave aṭṭhah’ aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ. |2| 
napaṭippassambhetabbāṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||6|| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: 
na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato pi bhikkhuniyo na ovadati. 
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi ... paṭippassambhetabbaṃ: 
yāya āpattiyā saṃghena tajjaniyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ na garahati, kammike na garahati. 
imehi kho bhikkhave ... paṭippassambhetabbaṃ. 
aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi ... paṭippassambhetabbaṃ: 
pakatattassa bhikkhuno na uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti. 
imehi kho bhikkhave aṭṭhah’ aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjaniyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. |1| 
paṭippassambhetabbāṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||7|| 
evañ ca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: 
tehi bhikkhave Paṇḍukalohitakehi bhikkhūhi saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
mayaṃ bhante saṃghena tajjaniyakammakatā sammāvattāma lomaṃ pātema netthāraṃ vattāma tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmā 'ti. 
dutiyam pi yācitabbā --la--, tatiyam pi yācitabbā. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: |1| 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Paṇḍukalohitakā bhikkhū saṃghena tajjaniyakammakatā sammāvattanti lomaṃ pātenti netthāraṃ (007) vattanti tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ paṭippassambheyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Paṇḍukalohitakā bhikkhū saṃghena tajjaniyakammakatā sammāvattanti lomaṃ pātenti netthāraṃ vattanti tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. 
saṃgho Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ paṭippassambheti. 
yassāyasmato khamati Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhi so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu ... bhāseyya. 
tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu ... bhāseyya. 
paṭippassaddhaṃ saṃghena Paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjaniyakammaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |2| 
||8|| 
tajjaniyakammaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. 
tena kho pana samayena āyasmā Seyyasako bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi, api 'ssu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma āyasmā Seyyasako bālo bhavissati avyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi, api 'ssu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā 'ti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave Seyyasako bhikkhu bālo hoti ... viharati ... abbhentā 'ti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
ananucchaviyaṃ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ, kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso bālo bhavissati ... viharissati ... abbhentā. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya --la-- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Seyya (008) sakassa bhikkhuno nissayakammaṃ karotu nissāya te vatthabban ti. |1| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
paṭhamaṃ Seyyasako bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ ropetabbo, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Seyyasako bhikkhu bālo avyatto ... viharati ... abbhentā. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ kareyya nissāya te vatthabban ti. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Seyyasako bhikkhu bālo avyatto ... viharati ... abbhentā. 
saṃgho Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ karoti nissāya te vatthabban ti. 
yassāyasmato khamati Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammassa karaṇaṃ nissāya te vatthabban ti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me bhante ... so bhāseyya. 
kataṃ saṃghena Seyyasakassa bhikkhuno nissayyakammaṃ nissāya te vatthabban ti. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |2| 
||9|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi ... (=ch. Instead of tajjaniyakammaṃ, tajjaniyakammakatena, read nissayakammaṃ, nissayakammakatena) ... na bhikkhūhi sampayojetabban ti. |1| 
nissayakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. ||10|| 
atha kho saṃgho Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ akāsi nissāya te vatthabban ti. 
so saṃghena nissayakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno uddisāpento paripucchanto bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, sammāvattati lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṃkamitvā evaṃ vadeti: 
ahaṃ āvuso saṃghena nissayakammakato sammāvattāmi lomaṃ pātemi netthāraṃ vattāmi. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ paṭippassambhetu. |1| 
pañcahi bhikkhave ... (009) Instead of tajjaniyakammaṃ read nissayakammaṃ) ... paṭippassambhetabbaṃ. |2| 
paṭippassambhetabbāṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||11|| 
evañ ca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: 
tena bhikkhave Seyyasakena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante saṃghena nissayakammakato sammāvattāmi lomaṃ pātemi netthāraṃ vattāmi nissayassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbā --la--, tatiyam pi yācitabbā. |1| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Seyyasako bhikkhu saṃghena nissayakammakato sammāvattati lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati nissayassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ paṭippassambheyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Seyyasako bhikkhu saṃghena nissayakammakato sammāvattati lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati nissayassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. 
saṃgho Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ paṭippassambheti. 
yassāyasmato khamati Seyyasakassa bhikkhuno nissayassa kammassa paṭippassaddhi so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu ... bhāseyya. 
tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu ... bhāseyya. 
paṭippassaddhaṃ saṃghena Seyyasakassa bhikkhuno nissayakammaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |2| 
||12|| 
nissayakammaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. 
tena kho pana samayena Assajipunabbasukā nāma Kiṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. 
te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: 
mālāvacchaṃ ropenti pi ropāpenti pi siñcanti pi siñcāpenti pi ocinanti pi ocināpenti pi ganthenti pi ganthāpenti pi ekatovaṇṭikamālaṃ karonti pi kārāpenti pi ubhatovaṇṭikamālaṃ karonti pi kārāpenti pi mañjarikaṃ karonti pi kārāpenti pi vidhutikaṃ karonti pi kārāpenti pi vaṭaṃsakaṃ karonti pi kārāpenti pi āveḷaṃ (010) karonti pi kārāpenti pi uracchadaṃ karonti pi kārāpenti pi, 
te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ haranti pi harāpenti pi ubhatovaṇṭikamālaṃ haranti pi harāpenti pi mañjarikaṃ haranti pi harāpenti pi vidhutikaṃ haranti pi harāpenti pi vaṭaṃsakaṃ haranti pi harāpenti pi āveḷaṃ haranti pi harāpenti pi uracchadaṃ haranti pi harāpenti pi, 
te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājane pi bhuñjanti ekathālake pi pivanti ekāsane pi nisīdanti ekamañce pi tuvaṭṭenti ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti vikāle pi bhuñjanti majjam pi pivanti mālāgandhavilepanam pi dhārenti naccanti pi gāyanti pi vādenti pi lāsenti pi naccantiyāpi naccanti naccantiyāpi gāyanti naccantiyāpi vādenti naccantiyāpi lāsenti gāyantiyāpi naccanti ... vādentiyāpi naccanti ... lāsentiyāpi naccanti ... lāsentiyāpi lāsenti |1| 
aṭṭhapade pi kīḷanti dasapade pi kīḷanti ākāse pi kīḷanti parihārapathe pi kīḷanti santikāya pi kīḷanti khalikāya pi kīḷanti ghaṭikena pi kīḷanti salākahatthena pi kīḷanti akkhena pi kīḷanti paṅgacīrena pi kīḷanti vaṅkakena pi kīḷanti mokkhacikāya pi kīḷanti ciṅgulakena pi kīḷanti pattāḷhakena pi kīḷanti rathakena pi kīḷanti dhanukena pi kīḷanti akkharikāya pi kīḷanti manesikāya pi kīḷanti yathāvajjena pi kīḷanti hatthismim pi sikkhanti assasmim pi sikkhanti rathasmim pi sikkhanti dhanusmim pi sikkhanti tharusmim pi sikkhanti hatthissa pi purato dhāvanti assassa pi purato dhāvanti rathassa pi purato dhāvanti dhāvanti pi ādhāvanti pi usseḷhenti pi appoṭhenti pi nibbujjhanti pi muṭṭhīhi pi yujjhanti raṅgamajjham pi saṃghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti idha bhagini naccassū 'ti nalāṭikam pi denti vividham pi anācāraṃ ācaranti. |2| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Kāsīsu vassaṃ vuttho Sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena Kiṭāgiri tad avasari. 
atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Kiṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. 
manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evaṃ āhaṃsu: 
kv’ āyaṃ (011) abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya, ko imassa upagatassa piṇḍakam pi dassati. 
amhākaṃ pana ayyā Assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino, tesaṃ kho nāma piṇḍo dātabbo 'ti. 
addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ Kiṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ, disvāna yena so bhikkhu ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etad avoca: 
api bhante piṇḍo labbhatīti. 
na kho āvuso piṇḍo labbhatīti. 
ehi bhante gharaṃ gamissāmā 'ti. |3| 
atha kho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etad avoca: 
kahaṃ bhante ayyo gamissatīti. 
Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā 'ti. 
tena hi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda evañ ca vadehi: 
duṭṭho bhante Kiṭāgirismiṃ āvāso: 
Assajipunabbasukā nāma Kiṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū, te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti ... vividham pi anācāraṃ ācaranti, ye pi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā te pi etarahi assaddhā appasannā, yāni pi tāni saṃghassa pubbe dānapathāni tāni pi etarahi upacchinnāni, riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū. 
sādhu bhante bhagavā Kiṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ Kiṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā 'ti. |4| 
evaṃ āvuso 'ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena Sāvatthi tena pakkāmi, anupubbena yena Sāvatthi Jetavanaṃ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
āciṇṇaṃ kho pan’ etaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. 
atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etad avoca: 
kacci bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasīti. 
khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena cāhaṃ bhante addhānaṃ āgato. 
idhāhaṃ bhante Kāsīsu vassaṃ vuttho Sāvatthiṃ āgacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena Kiṭāgiri tad avasariṃ. 
atha khv’ āhaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Kiṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. 
addasā kho maṃ bhante aññataro upāsako Kiṭāgirismiṃ piṇḍāya caran (012) taṃ, disvāna yenāhaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā maṃ abhivādetvā etad avoca: 
api bhante piṇḍo labbhatīti. 
na kho āvuso piṇḍo labbhatīti. 
ehi bhante gharaṃ gamissāmā 'ti. 
atha kho bhante so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etad avoca: 
kahaṃ bhante ayyo gamissatīti. 
Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā 'ti. 
tena hi ... saṇṭhaheyyā 'ti. 
tato ahaṃ bhagavā āgacchāmīti. |5| 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave Assajipunabbasukā nāma Kiṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū, te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: 
mālāvacchaṃ ropenti pi --la-- vividham pi anācāraṃ ācaranti, ye pi te manussā ... nivasanti pāpabhikkhū 'ti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti mālāvacchaṃ ropessanti pi ropāpessanti pi siñcissanti pi siñcāpessanti pi ocinissanti pi ocināpessanti pi ganthessanti pi ganthāpessanti pi ... karissanti pi kārāpessanti pi ... harissanti pi harāpessanti pi ... bhuñjissanti ... pivissanti ... nisīdissanti ... tuvaṭṭissanti ... bhuñjissanti ... pivissanti ... dhārissanti naccissanti pi gāyissanti pi vādissanti pi lāsessanti pi ... kīḷissanti ... sikkhissanti ... dhāvissanti ... ādhāvissanti pi usseḷhissanti pi appoṭhissanti pi nibbujjhissanti pi muṭṭhīhi pi yujjhissanti raṅgamajjham pi saṃghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vakkhanti idha bhagini naccassū 'ti nalāṭikam pi dassanti vividham pi anācāraṃ ācarissanti. 
n 'etaṃ bhikkhave appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā Sāriputtamoggallāne āmantesi: 
gacchatha tumhe Sāriputtā Kiṭāgiriṃ gantvā Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete saddhivihārino 'ti. 
kathaṃ mayaṃ bhante Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karoma, caṇḍā te bhikkhū pharusā 'ti. 
tena hi tumhe Sāriputtā bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchathā 'ti. 
evaṃ bhante 'ti kho Sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṃ. |6| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ. 
paṭhamaṃ Assajipunabbasukā (013) bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā āpattiṃ ropetabbā, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Assajipunal basukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā, imesaṃ pāpakā samācarā dissanti c’ eva suyyanti ca kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti c’ eva suyyanti ca. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ kareyya na Assajipunabbasukehi bhikkhūhi Kiṭāgirismiṃ vatthabban ti. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime ... suyyanti ca. 
saṃgho Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karoti na Assajipunabbasukehi bhikkhūhi Kiṭāgirismiṃ vatthabban ti. 
yassāyasmato khamati Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaṃ na Assajipunabbasukehi bhikkhūhi Kiṭāgirismiṃ vatthabban ti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me ... so bhāseyya. 
kataṃ saṃghena Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ na Assajipunabbasukehi bhikkhūhi Kiṭāgirismiṃ vatthabban ti. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |7| 
||13|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi ... (=ch.2-4.1) ... saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati. 
imehi kho ... kareyya. 
aparehi pi ... kareyya: 
kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti. 
imehi kho ... kareyya. 
aparehi pi ... kareyya: 
kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti. 
imehi kho ... kareyya. 
aparehi pi ... kareyya: 
kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti. 
imehi kho ... kareyya. 
aparehi pi ... kareyya: 
kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti. 
imehi kho ... kareyya. |1| 
tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhū-(014)naṃ ākaṅkhamāno saṃgho pabbājaniyakammaṃ kareyya eko bhaṇḍanakārako ... (=ch.2) ... avaṇṇaṃ bhāsati. 
imesaṃ kho ... kareyya. 
aparesam pi ... kareyya: 
eko kāyikena davena samannāgato hoti eko vācasikena davena ... eko kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti. 
imesaṃ kho ... kareyya. |2| 
||14|| 
pabbājaniyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammāvattitabbaṃ. 
tatrāyaṃ sammāvattanā ... (=ch.5) ... na bhikkhūhi sampayojetabban ti. |1| 
pabbājaniyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. ||15|| 
atha kho Sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṃgho Kiṭāgiriṃ gantvā Assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ Kiṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ akāsi na Assajipunabbasukehi bhikkhūhi Kiṭāgirismiṃ vatthabban ti. 
te saṃghena pabbājaniyakammakatā na sammāvattanti na lomaṃ pātenti na netthāraṃ vattanti na bhikkhū khamāpenti akkosanti paribhāsanti chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti pakkamanti pi vibbhamanti pi. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma Assajipunabbasukā bhikkhū saṃghena pabbājaniyakammakatā na sammāvattissanti na lomaṃ pātissanti na netthāraṃ vattissanti bhikkhū na khamāpessanti akkosissanti paribhāsissanti chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpissanti pakkamissanti pi vibbhamissanti pīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave Assajipunabbasukā bhikkhū saṃghena pabbājaniyakammakatā na sammāvattanti ... vibbhamanti pīti. 
saccaṃ bhagavā. 
kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṃghena pabbājaniyakammakatā na sammāvattissanti ... vibbhamissanti pīti. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya --la-vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho pabbājaniyakammaṃ na paṭippassambhetu. |1| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhi-(015)kkhuno pabbājaniyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: 
upasampādeti ... (=ch.2-7) ... na bhikkhūhi sampayojeti: 
imehi kho ... paṭippassambhetabbaṃ. |2| 
pabbājaniyakamme paṭippassambhetabbāṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||16|| 
evañ ca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: 
tena bhikkhave pabbājaniyakammakatena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante saṃghena pabbājaniyakammakato sammāvattāmi lomaṃ pātemi netthāraṃ vattāmi pabbājaniyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbā, tatiyam pi yācitabbā. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: |1| 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṃghena pabbājaniyakammato sammāvattati ... yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājaniyakammaṃ paṭippassambheyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo ... yācati. 
saṃgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājaniyakammaṃ paṭippassambheti. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājaniyassa kammassa paṭippassaddhi so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi. 
suṇātu me ... so bhāseyya. 
paṭippassaddhaṃ saṃghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājaniyakammaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |2| 
||17|| 
pabbājaniyakammaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. 
tena kho pana samayena āyasmā Sudhammo Macchikāsaṇḍe Cittassa gahapatino āvāsiko hoti navakammiko dhuvabhattiko, yadā Citto gahapati saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimantetukāmo hoti na āyasmantaṃ Sudhammaṃ anapaloketvā saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti. 
tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Mahākaccāno āyasmā ca (016) Mahākoṭṭhito āyasmā ca Mahākappino āyasmā ca Mahācundo āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Revato āyasmā ca Upāli āyasmā ca Ānando āyasmā ca Rāhulo Kāsīsu cārikañ caramānā yena Macchikāsaṇḍo tad avasaruṃ. 
assosi kho Citto gahapati therā kira bhikkhū Macchikāsaṇḍaṃ anuppattā 'ti. 
atha kho Citto gahapati yena therā bhikkhū ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
ekamantaṃ nisinnaṃ kho Cittaṃ gahapatiṃ āyasmā Sāriputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. 
atha kho Citto gahapati āyasmatā Sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito there bhikkhū etad avoca: 
adhivāsentu me bhante therā svātanāya āgantukabhattan ti. 
adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhibhāvena. |1| 
atha kho Citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā Sudhammo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho Citto gahapati āyasmantaṃ Sudhammaṃ etad avoca: 
adhivāsetu me bhante ayyo Sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehīti. 
atha kho āyasmā Sudhammo pubbe khv’ āyaṃ Citto gahapati yadā saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimantetukāmo na maṃ anapaloketvā saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti, so dāni maṃ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi, duṭṭho dān’ āyaṃ Citto gahapati anapekkho virattarūpo mayīti Cittaṃ gahapatiṃ etad avoca: 
alaṃ gahapati nādhivāsemīti. 
dutiyam pi kho --la--, tatiyam pi kho Citto gahapati āyasmantaṃ Sudhammaṃ etad avoca: 
adhivāsetu me bhante ayyo Sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehīti. 
alaṃ gahapati nādhivāsemīti. 
atha kho Citto gahapati kiṃ me karissati ayyo Sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā 'ti āyasmantaṃ Sudhammaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. |2| 
atho kho Citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaṃ bhikkhūnaṃ paṇītaṃ khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭiyādāpesi. 
atha kho āyasmā Sudhammo yaṃ nūnāhaṃ Cittassa gahapatino therānaṃ paṭi-(017)yattaṃ passeyyan ti pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Cittassa gahapatino nivesanaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
atha kho Citto gahapati yenāyasmā Sudhammo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
ekamantaṃ nisinnaṃ kho Cittaṃ gahapatiṃ āyasmā Sudhammo etad avoca: 
pahūtaṃ kho te idaṃ gahapati khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭiyattaṃ ekā ca kho idha n’ atthi yad idaṃ tilasaṃguḷikā 'ti. 
bahumhi vata bhante ratane buddhavacane vijjamāne ayyena Sudhammena vad eva kiñci bhāsitaṃ yad idaṃ tilasaṃguḷikā 'ti. 
bhūtapubbaṃ bhante Dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaṃ janapadaṃ agamaṃsu vāṇijjāya, te tato kukkuṭiṃ ānesuṃ. 
atha kho sā bhante kukkuṭī kākena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi, sā potakaṃ janesi. 
yadā kho so bhante kukkuṭapotako kākavassaṃ vassitukāmo hoti kukkuṭakā 'ti vassati, yadā kukkuṭavassaṃ vassitukāmo hoti kākā 'ti vassati. 
evam eva kho bhante bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena Sudhammena yad eva kiñci bhāsitaṃ yad idaṃ tilasaṃguḷikā 'ti. |3| 
akkosasi maṃ tvaṃ gahapati, paribhāsasi maṃ tvaṃ gahapati, eso te gahapati āvāso, pakkamissāmīti. 
nāhaṃ bhante ayyaṃ Sudhammaṃ akkosāmi paribhāsāmi, vasatu bhante ayyo Sudhammo Macchikāsaṇḍe, ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ, ahaṃ ayyassa Sudhammassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti. 
dutiyam pi kho --la-- , tatiyam pi kho āyasmā Sudhammo Cittaṃ gahapatiṃ etad avoca: 
akkosasi ... pakkamissāmīti. 
kahaṃ bhante ayyo Sudhammo gamissatīti. 
Sāvatthiṃ kho ahaṃ gahapati gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā 'ti. 
tena hi bhante yañ ca attanā bhaṇitaṃ yañ ca mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocehi. 
anacchariyaṃ kho pan' etaṃ bhante yaṃ ayyo Sudhammo punad eva Macchikāsaṇḍaṃ paccāgaccheyyā 'ti. |4| 
atha kho āyasmā Sudhammo senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Sāvatthi tena pakkāmi. 
anupubbena yena Sāvatthi Jetavanaṃ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Sudhammo yañ ca attanā (018) bhaṇitaṃ yañ ca Cittena gahapatinā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. 
vigarahi buddho bhagavā: 
ananucchaviyaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. 
kathaṃ hi nāma tvam moghapurisa Cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṃghupaṭṭhāhakaṃ hīnena khuṃsessasi hīnena vambhessasi. 
n’ etaṃ moghapurisa appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ karotu Citto te gahapati khamāpetabbo 'ti. |5| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
paṭhamaṃ Sudhammo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ ropetabbo, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Sudhammo bhikkhu Cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṃghupaṭṭhāhakaṃ hīnena khuṃsesi hīnena vambhesi. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ kareyya Citto te gahapati khamāpetabbo 'ti. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Sudhammo ... vambhesi. 
saṃgho Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ karoti Citto te gahapati khamāpetabbo 'ti. 
yassāyasmato khamati Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyassa kammassa karaṇaṃ Citto te gahapati khamāpetabbo 'ti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me ... so bhāseyya. 
kataṃ saṃghena Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ Citto te gahapati khamāpetabbo 'ti. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |6| 
||18|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi ... (=ch.2, 3) ... suvūpasantañ ca. |1| 
||19|| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṃgho paṭisāraṇiyakammaṃ kareyya: 
gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihīnaṃ avāsāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī (019) gihīhi bhedeti. 
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi ... kareyya. 
aparehi pi ... kareyya: 
gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, gihīnaṃ dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti. 
imehi kho ... kareyya. 
pañcannaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṃgho paṭisāraṇiyakammaṃ kareyya: 
eko gihīnaṃ alābhāya parisakkati, eko gihīnaṃ anatthāya parisakkati, eko gihīnaṃ avāsāya parisakkati, eko gihī akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti. 
imesaṃ kho ... kareyya. 
aparesaṃ pi ... kareyya: 
eko gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, eko gihīnaṃ dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti. 
imesaṃ kho ... kareyya. |1| 
ākaṅkhamānacatupañcakaṃ niṭṭhitaṃ. ||20|| 
paṭisāraṇiyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammāvattitabbaṃ ... (=ch.5) ... sampayojetabban ti. |1| 
paṭisāraṇiyakammamhi aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. ||21|| 
atha kho saṃgho Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ akāsi Citto te gahapati khamāpetabbo 'ti. 
so saṃghena paṭisāraṇiyakammakato Macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto nāsakkhi Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ, punad eva Sāvatthiṃ paccāgacchi. 
bhikkhū evaṃ āhaṃsu: 
khamāpito tayā Citto gahapatīti. 
idhāhaṃ āvuso Macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto nāsakkhiṃ Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetun ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. |1| 
tena hi bhikkhave saṃgho Sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ detu Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ Sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ dadeyya Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ Su-(020)dhammassa bhikkhuno anudūtaṃ deti Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno Sudhammassa bhikkhuno anudūtassa dānaṃ Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dinno saṃghena itthannāmo bhikkhu Sudhammassa bhikkhuno anudūto Cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |2| 
tena bhikkhave Sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ Macchikāsaṇḍaṃ gantvā Citto gahapati khamāpetabbo khama gahapati, pasādemi tan ti. 
evañ ce vuccamāno khamati icc etaṃ kusalaṃ, no ce khamati anudūtena bhikkhunā vattabbo: 
khama gahapati imassa bhikkhuno, pasādeti tan ti. 
evañ ce vuccamāno khamati icc etaṃ kusalaṃ, no ce khamati anudūtena bhikkhunā vattabbo: 
khama gahapati imassa bhikkhuno, ahan taṃ pasādemīti. 
evañ ce ... kusalaṃ, no ce ... vattabbo: 
khama gahapati imassa bhikkhuno saṃghassa vacanenā 'ti. 
evañ ce ... kusalaṃ, no ce khamati anudūtena bhikkhunā Sudhammo bhikkhu Cittassa gahapatino dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savanūpacāraṃ avijahāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā sā āpatti desāpetabbā 'ti. |3| 
||22|| 
atha kho āyasmā Sudhammo anudūtena bhikkhunā saddhiṃ Macchikāsaṇḍaṃ gantvā Cittaṃ gahapatiṃ khamāpesi. 
so sammāvattati lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati bhikkhū upasaṃkamitvā evaṃ vadeti: 
ahaṃ āvuso saṃghena paṭisāraṇiyakammakato sammāvattāmi lomaṃ pātemi netthāraṃ vattāmi. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ paṭippassambhetu. |1| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ ... (=ch.2-7) ... na bhikkhūhi sampayojeti. 
imehi kho bhikkhave aṭṭhah’ aṅgehi ... paṭippassambhetabbaṃ. |2| 
paṭisāraṇiyakamme paṭippassambhetabbāṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||23|| 
(021) evañ ca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: 
tena bhikkhave Sudhammena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... (see ch.12) ... evam etaṃ dhārayāmīti. |1| 
||24|| 
paṭisāraṇiyakammaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. 
tena samayena buddho bhagavā Kosambiyam viharati Ghositārāme. 
tena kho pana samayena āyasmā Channo āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma āyasmā Channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ passitun ti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave Channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passitun ti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ passituṃ. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya --la-- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ karotu asambhogaṃ saṃghena. |1| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
paṭhamaṃ Channo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ ropetabbo, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ kareyya asambhogaṃ saṃghena. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. 
saṃgho Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ karoti asambhogaṃ saṃghena. 
yassāyasmato khamati Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṃghena so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me ... (022) so bhāseyya. 
kataṃ saṃghena Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ asambhogaṃ saṃghena. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. 
āvāsaparamparañ ca bhikkhave saṃsatha: 
Channo bhikkhu āpattiyā adassane ukkhepaniyakammakato asambhogaṃ saṃghenā 'ti. |2| 
||25|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ adhammakammañ ca ... (see ch.2-4) ... imesaṃ kho ... kareyya. |1| 
āpattiyā adassane ukkhepaniyakamme ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. ||26|| 
āpattiyā adassane ukkhepaniyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammāvattitabbaṃ. 
tatrāyaṃ sammāvattanā: 
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatena pi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṃghena āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ, na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo, na gihidhajo dhāretabbo, na titthiyadhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ, na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na (023) anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabban ti. |1| 
āpattiyā adassane ukkhepaniyakamme tecattārīsavattaṃ niṭṭhitaṃ. ||27|| 
atha kho saṃgho Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ akāsi asambhogaṃ saṃghena. 
so saṃghena āpattiyā adassane ukkhepaniyakammakato tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi, tattha bhikkhū n’ eva abhivādesuṃ na paccuṭṭhesuṃ na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu na sakkariṃsu na garukariṃsu na mānesuṃ na pūjesuṃ. 
so bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi tattha pi bhikkhū n’ eva abhivādesuṃ na paccuṭṭhesuṃ ... aññaṃ āvāsaṃ agamāsi tattha pi bhikkhū n’ eva abhivādesuṃ na paccuṭṭhesuṃ ... asakkārapakato punad eva Kosambiṃ paccāgacchi. 
so sammāvattati lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati bhikkhū upasaṃkamitvā evaṃ vadeti: 
ahaṃ āvuso saṃghena āpattiyā adassane ukkhepaniyakammakato sammāvattāmi lomaṃ pātemi netthāraṃ vattāmi. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ paṭippassambhetu. |1| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpa ttiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: 
upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato pi bhikkhuniyo ovadati. 
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
yāya āpattiyā saṃghena āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ garahati, kammike garahati, imehi kho ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ sādiyati. 
imehi kho ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
paka-(024)tattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sādiyati. 
imehi kho ... na paṭippassambhetabbam. 
aparehi pi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā anuddhaṃseti, ācāravipattiyā anuddhaṃseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti. 
imehi kho ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
gihidhajaṃ dhāreti, titthiyadhajaṃ dhāreti, titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati. 
imehi kho ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aparehi pi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na vuṭṭhāti, pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā. 
imehi kho ... na paṭippassambhetabbaṃ. 
aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi ... na paṭippassambhetabbaṃ: 
pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. 
imehi kho bhikkhave aṭṭhah’ aṅgehi ... na paṭippassambhetabbaṃ. |2| 
tecattārīsakaṃ niṭṭhitaṃ. ||28|| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: 
na upasampādeti, na nissayaṃ deti, ... na bhikkhūhi sampayojeti. 
imehi kho bhikkhave aṭṭhah’ aṅgehi ... paṭippassambhetabbaṃ. |1| 
tecattārīsakaṃ niṭṭhitaṃ. ||29|| 
evañ ca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: 
tena bhikkhave Channena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... (see ch.12; instead of nissayakammaṃ read āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ) ... evam etaṃ dhārayāmīti. |1| 
||30|| 
āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. 
(025) tena samayena buddho bhagavā Kosambiyaṃ viharati Ghositārāme. 
Instead of passituṃ read paṭikātuṃ, instead of āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṃ read āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṃ) ... evam etaṃ dhārayāmīti. 
||31|| 
āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. 
tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
tena kho pana samayena Ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: 
tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā 'ti. 
assosuṃ kho sambahulā bhikkhū: 
Ariṭṭhassa nāma kira bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: 
tathāhaṃ ... antarāyāyā 'ti. 
atha kho te bhikkhū yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etad avocuṃ: 
saccaṃ kira te āvuso Ariṭṭha evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: 
tathāhaṃ ... antarāyāyā 'ti. 
evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā 'ti. |1| 
māvuso Ariṭṭha evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. 
anekapariyāyena āvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya. 
appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo, aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo, maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, rukkhaphalūpamā kāmā (026) vuttā bhagavatā --la--, asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā --la--, sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo 'ti. 
evam pi kho Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi vuccamāno tath’ eva taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: 
evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā 'ti. |2| 
yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ atha kho te bhikkhū yena bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā Ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ paṭipucchi: 
saccaṃ kira te Ariṭṭha evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: 
tathāhaṃ bhagavatā ... antarāyāyā 'ti. 
evaṃ byā kho ahaṃ bhante bhagavatā ... antarāyāyā 'ti. 
kassa nu kho nāma tvaṃ moghapurisa mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. 
nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā alañ ca pana te paṭisevato antarāyāya. 
appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo, aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā ... sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. 
atha ca pana tvaṃ moghapurisa attanā duggahitena amhe c’ eva abbhācikkhasi attānañ ca khaṇasi bahuñ ca apuññaṃ pasavasi, taṃ hi te moghapurisa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. 
n' etaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhe paniyakammaṃ karotu asambhogaṃ saṃghena. |3| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
paṭhamaṃ Ariṭṭho bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ ropetabbo, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpikaṃ diṭṭhiga (027) taṃ uppannaṃ: 
tathāhaṃ bhagavatā ... antarāyāyā 'ti. 
so taṃ diṭṭhiṃ na paṭinissajjati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṃ kareyya asambhogaṃ saṃghena. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
Ariṭṭhassa bhikkhuno ... na paṭinissajjati. 
saṃgho Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṃ karoti asambhogaṃ saṃghena. 
yassāyasmato khamati Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṃghena so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me ... khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. 
āvāsaparamparañ ca bhikkhave saṃsatha: 
Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammakato asambhogaṃ saṃghenā 'ti. |4| 
||32|| 
tīhi bhikkhave aṅgehi ... (=ch.2-5; instead of tajjaniyakammaṃ read: pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṃ) ... na bhikkhūhi sampayojetabban ti. 
pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. 
||33|| 
atha kho saṃgho Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṃ akāsi asambhogaṃ saṃghena. 
so saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammakato vibbhami. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammakato vibbhamissatīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammakato vibbhamīti. 
(028) saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā. 
kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso saṃghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammakato vibbhamissati. 
n' etaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya --la-- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṃ paṭippassambhetu. |1| 
pañcahi bhikkhave aṅgehi ... (=ch.2-7) ... paṭippassambhetabbaṃ. |2| 
pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakamme paṭippassambhetabbāṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. ||34|| 
evañ ca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: 
tena bhikkhave pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammakatena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... (see ch. Instead of nissayako read pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyako0; instead of Seyyasako read itthannāmo) ... evam etaṃ dhārayāmīti. |1| 
||35|| 
pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. 
kammakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. 
imamhi khandhake vatthu satta. 
tass’ uddānaṃ: Paṇḍukalohitakā bhikkhū sayaṃ bhaṇḍanakārakā tādise upasaṃkame ussāhiṃsu ca bhaṇḍane, | anuppannāpi jāyanti uppannāpi pavaḍḍhanti. 
appicchā pesalā bhikkhū ujjhāyanti padassako. | saddhammaṭṭhitiko buddho sayambhū aggapuggalo āṇāpesi tajjaniyakammaṃ Sāvatthiyaṃ jino. | asammukhā-’ paṭipucchā-’ patiññāya katañ ca yaṃ anāpatti adesane desitāya katañ ca yaṃ | acodetvā asāretvā aropetvā ca yaṃ kataṃasammukhā adhammena vaggena cāpi yaṃ kataṃ | apaṭipucchā 'dhammena puna vaggena yaṃ kataṃ apaṭiññāya adhammena vaggena cāpi yaṃ kataṃ | anāpatti adhammena vaggena cāpi yaṃ kataṃ adesanāgāminiyā adhammavaggam eva ca | desitāya adhammena vaggenāpi tath’ eva ca (029) acodetvā adhammena vaggenāpi tath’ eva ca | asāretvā adhammena vaggenāpi tath’ eva ca aropetvā adhammena vaggenāpi tath’ eva ca. | kaṇhavāranayen’ eva sukkavāram pi jāniyaṃ. 
saṃgho ākaṅkhamāno ca yassa tajjaniyaṃ kare: | bhaṇḍanaṃ bālo saṃsaṭṭho adhisīlaṃ ajjhācāre atidiṭṭhivipannassa saṃgho tajjaniyaṃ kare, | buddhadhammassa saṃghassa avaṇṇaṃ yo ca bhāsati. 
tiṇṇam pi ca bhikkhūnaṃ saṃgho tajjaniyaṃ kare: | bhaṇḍanakārako eko bālo saṃsagganissito adhisīle ajjhācāre tath’ eva atidiṭṭhiyā | buddhadhammassa saṃghassa avaṇṇaṃ yo ca bhāsati. 
tajjaniyakammakato evaṃ sammānuvattanā: | upasampada-nissayo sāmaṇeraupaṭṭhanāovādasammatenāpi na kare tajjanikato | nāpajje tañ ca āpattiṃ tādisañ ca tato paraṃ kammañ ca kammike cāpi na garahe tathāvidho, | uposathaṃ pavāraṇaṃ pakatattassa na ṭhape savacani-anuvādo okāso codanena ca | sāraṇaṃ sampayogañ ca na kareyya tathāvidho. 
upasampada-nissayo sāmaṇeraupaṭṭhanā | ovādasammatenāpi pañcāṅgo na sammati. 
taṃ āpajjat’ āpattiñ ca tādisañ ca tato paraṃ | kammañ ca kammikañ cāpi garahanto na sammati. 
uposathaṃ pavāraṇaṃ savacaniyānuvādo | okāso codanañ c’ eva sāraṇā sampayojanā imeh’ aṭṭhaṅgehi yo yutto tajjanā n’ upasammati. | kaṇhavāranayen’ eva sukkavāram pi jāniyaṃ. 
bālo āpattibahulo saṃsaṭṭho pi ca Seyyaso. | nissayakammaṃ sambuddho āṇāpesi mahāmuni. 
Kiṭāgirismiṃ dve bhikkhū Assajipunabbasū | anācārañ ca vividhaṃ ācariṃsu asaññatā. 
pabbājaniyaṃ sambuddho kammaṃ Sāvatthiyaṃ jino. | Macchikāsaṇḍe Sudhammo Cittassāvāsiko ahu,jātivādena khuṃseti Sudhammo Cittupāsakaṃ. | paṭisāraṇiyaṃ kammaṃ āṇāpesi tathāgato. 
Kosambiyaṃ Channaṃ bhikkhuṃ n’ icchant’ āpattiṃ passituṃ | (030) adassane ukkhipituṃ āṇāpesi jinuttamo. 
Channo taṃ yeva āpattiṃ paṭikātuṃ na icchati. | ukkhepanāppaṭikamme āṇāpesi vināyako. 
pāpadiṭṭhi Ariṭṭhassa āsi aññāṇanissitā, | diṭṭhiappaṭinissagge ukkhepaṃ jinabhāsitaṃ. 
nissayakammaṃ pabbājaṃ tath’ eva paṭisāraṇi | adassanāppaṭikamme anissagge ca diṭṭhiyā. 
davānācārupaghāti micchāājīvam eva ca | pabbājaniyakammamhi atirekapadā ime. 
alābhāvaṇṇa-dve pañca dvepañcako 'tināmako, | paṭisāraṇiyakammamhi atirekapadā ime. 
tajjaniyaṃ nissayañ ca duve kammesu sadisaṃ, | pabbājā paṭisāri ca atthi padātirittatā. 
tayo ukkhepanā kammā sadisā te vibhattito. 
tajjaniyanayenāpi sesakammaṃ vijāniyā 'ti. | 
(031) II. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
tena kho pana samayena pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma pārivāsikā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... piṭṭhiparikamman ti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... piṭṭhiparikamman ti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā. 
kathaṃ hi nāma bhikkhave pārivāsikā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... piṭṭhiparikammaṃ. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sāditabbaṃ pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... piṭṭhiparikammaṃ. 
yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mithu yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ ... piṭṭhiparikammaṃ. 
anujānāmi bhikkhave pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pañca yathāvuḍḍhaṃ: 
uposathaṃ pavāraṇaṃ vassikasāṭikaṃ oṇojanaṃ bhattaṃ. |1| 
tena hi bhikkhave pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā pārivāsikehi bhikkhūhi (032) vattitabbaṃ: 
pārivāsikena bhikkhave bhikkhunā sammāvattitabbaṃ. 
tatrāyaṃ sammāvattanā: 
na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatena pi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṃghena parivāso dinno hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṃ. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na purato nisīditabbaṃ. 
yo hoti saṃghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa dātabbo tena ca so sāditabbo. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṃkamitabbāni, na āraññakaṅgaṃ samāditabbaṃ, na piṇḍapātikaṅgaṃ samāditabbaṃ, na tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo mā maṃ jāniṃsū 'ti. 
pārivāsikena bhikkhave bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabbaṃ, uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ, sace gilāno hoti dūtena pi ārocetabbaṃ. |2| 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā {āvāsā} abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso cā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. 
na bhikkhave ... {sabhikkhukā} anāvāsā abhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso ... sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatth’ assu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakat-(033)attena aññatra antarāyā. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatth’ assu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. 
gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso yatth’ assu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. 
gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatth’ assu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. |3| 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. 
pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ. 
pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. 
na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ ... na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
pārivāsikacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya mūlāya paṭikasseyya mānattaṃ dadeyya vīso abbheyya akammaṃ na ca karaṇīyan ti. |4| 
catunavutipārivāsikavattaṃ niṭṭhitaṃ. ||1|| 
atha kho āyasmā Upāli yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Upāli bhagavantaṃ etad avoca: 
kati nu kho bhante pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā 'ti. 
tayo kho Upāli pārivāsikassa bhikkhuno (034) ratticchedā: 
sahavāso vippavāso anārocanā. 
ime kho Upāli tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā 'ti. |1| 
||2|| 
tena kho pana samayena Sāvatthiyaṃ mahā bhikkhusaṃgho sannipatito hoti, na sakkonti pārivāsikā bhikkhū parivāsaṃ sodhetuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave parivāsaṃ nikkhipituṃ. 
evañ ca pana bhikkhave nikkhipitabbo: 
tena pārivāsikena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
parivāsaṃ nikkhipāmīti, nikkhitto hoti parivāso, vattaṃ nikkhipāmīti, nikkhitto hoti parivāso. |1| 
tena kho pana samayena Sāvatthiyā bhikkhū tahaṃ -tahaṃ pakkamiṃsu, na sakkonti pārivāsikā bhikkhū parivāsaṃ sodhetuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave parivāsaṃ samādituṃ. 
evañ ca pana bhikkhave samāditabbo: 
tena pārivāsikena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
parivāsaṃ samādiyāmīti, samādinno hoti parivāso, vattaṃ samādiyāmīti, samādinno hoti parivāso. |2| 
||3|| 
pārivāsikavattaṃ niṭṭhitaṃ. 
tena kho pana samayena mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... (=ch. Instead of saṃghena parivāso dinno hoti read saṃghena mūlāya paṭikassanāraho kato hoti) ... mā maṃ jāniṃsū 'ti. 
na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā --la--, sabhikkhuko anāvāso --la-- sabhikkhuko āvāso va anāvāso vā --la--. 
gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatth' assu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. 
na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... (=ch.4) ... na chamāya caṅkamante (035) caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mūlāya paṭikassanārahena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
mūlāya paṭikassanārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya mūlāya paṭikasseyya mānattaṃ dadeyya vīso abbheyya akammaṃ na ca karaṇīyan ti. |1| 
||4|| 
tena kho pana samayena mānattārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... (=ch.1, 2) ... mā maṃ jāniṃsū 'ti. 
na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā ... (=ch.3, 4) ... na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattārahena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... na ca karaṇīyan ti. |1| 
||5|| 
tena kho pana samayena mānattacārikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... (=ch.Instead of saṃghena parivāso dinno hoti read saṃghena mānattaṃ dinnaṃ hoti) ... mā maṃ jāniṃsū 'ti. 
mānattacārikena bhikkhave bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabbaṃ, uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ, devasikaṃ ārocetabbaṃ. 
sace gilāno hoti dūtena pi ārocetabbaṃ. 
na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṃghena aññatra antarāyā ... na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṃghena aññatra antarāyā. 
na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā (036) sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatth’ assu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṃghena aññatra antarāyā. 
gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatth’ assu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. 
na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... (=ch.4) ... na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattacārikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ --la--, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... na ca karaṇīyan ti. |1| 
||6|| 
atha kho āyasmā Upāli yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Upāli bhagavantaṃ etad avoca: 
kati nu kho bhante mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā 'ti. 
cattāro kho Upāli mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā: 
sahavāso vippavāso anārocanā ūne gaṇe caraṇan ti. 
ime kho Upāli cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā 'ti. |1| 
||7|| 
tena kho pana samayena Sāvatthiyaṃ mahā bhikkhusaṃgho sannipatito hoti, na sakkonti mānattacārikā bhikkhū mānattaṃ sodhetuṃ ... (see ch.1-2 ) ... samādinnaṃ hoti mānattan ti. |1| 
||8|| 
tena kho pana samayena abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ... (=ch.1, 2) ... mā maṃ jāniṃsū 'ti. 
na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. 
gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā (037) sabhikkhuko āvāso ... sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatth’ assu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. 
na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. 
na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ --la--, mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ --la--, abbhānārahena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ ... na ca karaṇīyan ti. |1| 
||9|| 
pārivāsikakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. 
imamhi khandhake vatthu pañca. 
tass’ uddānaṃ: pārivāsikā sādenti pakatattena bhikkhunā abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjali-sāmiyaṃ āsanaṃ | seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattaṃ nahāne parikammaṃ ujjhāyanti ca pesalā. | dukkaṭa sādiyantassa, mithu, pañca punāpare: 
uposathaṃ pavāraṇaṃ vassik’ -oṇoja-bhojanaṃ. | sammā ca vattanā tattha pakatattassa gacchanaṃ yo ca hoti pariyanto pure pacchā tath’ eva ca | arañña-piṇḍanihāro āgantuke uposathaṃ pavāraṇā ca dūto ca gantabbañ ca sabhikkhuke | ekacchanne ca vuṭṭhānaṃ tath’ eva ca nimantaye āsane nīcacaṅkame chamāya caṅkamena ca, | vuḍḍhatarena akammaṃ, ratticchedo ca, sodhanā, nikkhipanaṃ, samādānaṃ, ratti vā pārivāsike. | mūlāya, mānattārahā, tathā mānattacārikā, abbhānāraho yo cāpi, sambhedaṃ nayato puna. | pārivāsikesu tayo, catu mānattacārike, saman tiratticchedesu mānattesu ca devasi. 
dve kammā sadisā sesā tayo kammā samāsamā 'ti. 
(038) III. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
tena kho pana samayena āyasmā Udāyi ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbaṃ: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ, so 'haṃ bhante saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmi. 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ... apaṭicchannaṃ, dutiyam pi bhante saṃghaṃ ... yācāmi. 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ... apaṭicchannaṃ, tatiyam pi bhante saṃghaṃ ... yācāmīti. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ, so saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukka-(039)visaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ... yācati. 
saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ deti. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa dānaṃ so tuṇh’ assa. 
yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi ... so bhāseyya. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno ekissa āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||1|| 
so ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ ciṇṇamānatto. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave abbhetabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ bhante ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācāmi. 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ ... so 'haṃ ciṇṇamānatto dutiyam pi bhante saṃghaṃ abbhānaṃ yācāmi. 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ ... so 'haṃ ciṇṇamānatto tatiyam pi bhante saṃghaṃ abbhānaṃ yācāmīti. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena (040) saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ, so saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. 
saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi ... abbhānaṃ yācati. 
saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me ... so bhāseyya. 
abbhito saṃghena Udāyi bhikkhu. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||2|| 
tena kho pana samayena āyasmā Udāyi ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo. 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ bhante saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, so saṃghaṃ ekissā āpattiyā ... ekāhaparivāsaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyissa bhi-(041)kkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ... yācati. 
saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ deti. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinno saṃghena {Udāyissa} bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāso. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||3|| 
so parivutthaparivāso bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'ham parivutthaparivāso. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbaṃ: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivutthaparivāso saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbaṃ --la--, tatiyam pi yācitabbaṃ --la--. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃcetanikaṃ sukkavi-(042)saṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. 
so saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. 
saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi. 
so parivutthaparivāso saṃghaṃ ekissā āp. saṃc. sukkav. ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃc. sukkav. ekāhap. chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji ... yācati. 
saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃc. 
sukkav. ekāhap. chārattaṃ mānattaṃ deti. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃc. sukkav. ekāhap. chārattaṃ mānattassa dānaṃ so tuṇh’ assa. 
yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā saṃc. sukkav. ekāhapaṭ. chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||4|| 
so ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ... (=ch.1) ... so 'haṃ parivutthaparivāso saṃghaṃ ekissā āpattiyā saṃc. sukkav. ekāhap. chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā ... chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ ciṇṇamānatto. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave abbhetabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ... so 'haṃ parivutthaparivāso saṃghaṃ ekissā ... chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. 
tassa me saṃgho ekissā āpattiyā ... chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ bhante ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbaṃ --la--, tatiyam pi yācitabbaṃ --la--. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji ... chārattaṃ mānattaṃ yāci. 
saṃgho Udāyissa (043) bhikkhuno ekissā āpattiyā ... chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ... abbhānaṃ yācati. 
saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
abbhito saṃghena Udāyi bhikkhu. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||5|| 
tena kho pana samayena āyasmā Udāyi ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ dvīhapaṭicchannaṃ --la-- pañcāhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ ... (=ch. Instead of ekāhapaṭicchanna, ekāhaparivāsa read pañcāhapaṭicchanna, pañcāhaparivāsa) ... evam etaṃ dhārayāmīti. |1| 
||6|| 
so parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ apajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āp. 
saṃc. 
sukkav. 
pañcāhap. 
pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā ... pañcāhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. 
sukkav. 
apaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā saṃcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukkav. pañc., so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āp. saṃc. sukk. pañc. pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā ... pañcāhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukkav. apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya (044) mūlāya paṭikassanaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbā --la--, tatiyam pi yācitabbā --la--. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ... pañcāhaparivāsaṃ yāci, saṃgho Udāyissa bhikkhuno ... pañcāhaparivāsaṃ adāsi. 
so parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ ... mūlāya paṭikassanaṃ yācati. 
saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
paṭikassito saṃghena Udāyi bhikkhu antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||7|| 
so parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ ... (=ch.1) ... apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so 'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukkav. apaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave paṭikassitabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evaṃ assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ --la--, so 'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ (045) āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbā --la--, tatiyam pi yācitabbā --la--. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ... mūlāya paṭikassanaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi ... yācati. 
saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--, tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
paṭikassito saṃghena Udāyi bhikkhu antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ. 
khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṃ dhārayāmīti. |3| 
||8|| 
so parivutthaparivāso bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. 
sukkav. 
pañcāhapaṭicchannaṃ --la-- so 'haṃ parivutthaparivāso. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbaṃ: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. 
sukkav. 
pañcāhapaṭicchannaṃ so 'haṃ ... so 'haṃ bhante parivutthaparivāso saṃghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbaṃ --la--, tatiyam pi yācitabbaṃ --la--. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. 
pañcāhapaṭicchannaṃ --la-- so parivutthaparivāso saṃghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattam mānattaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi ... yācati. 
saṃgho Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattī-(046)naṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. 
yassāyasmato khamati Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |3| 
||9|| 
so mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ --la-- so 'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo --la--, evañ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ --la--. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||10|| 
so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ --la-- so 'haṃ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo --la--, evañ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ --la--. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ, khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||11|| 
so ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ ... so (047) 'haṃ ciṇṇamānatto. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave abbhetabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. 
tassa me saṃgho ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. 
taṃ maṃ saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so 'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. 
taṃ maṃ saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so 'haṃ parivutthaparivāso saṃghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. 
tassa me saṃgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. 
taṃ maṃ saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. 
tassa me saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. 
taṃ maṃ saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. 
tassa me saṃgho antarā ekissā ... apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. 
so 'haṃ bhante ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbaṃ --la--, tatiyam pi yācitabbaṃ --la--. |2| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu (048) me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ so saṃghaṃ ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci, saṃgho Udāyissa bhikkhuno ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. 
so parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. apaṭicchannaṃ. 
so saṃghaṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci, saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so parivutthaparivāso ... so ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
abbhito saṃghena Udāyi bhikkhu. 
khamati ... dhārayāmīti. |3| 
||12|| 
tena kho pana samayena āyasmā Udāyi ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti saṃcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ... (=ch. Instead of ekāhapaṭicchanna, ekāhaparivāsa read pakkhapaṭicchanna, pakkhaparivāsa) ... evam etaṃ dhārayāmīti. |1| 
||13|| 
so parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā ... pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā ... pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ ekissā ... pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā ... pakkhapaṭicchannāya (049) pakkhaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbā --la-tatiyam pi yācitabbā --la--. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena ... evam etaṃ dhārayāmīti. |2| 
evañ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ ... (= 2) ... mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṃgho antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo --la--. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinno saṃghena Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. 
khamati ... dhārayāmīti. |3| 
||14|| 
so parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ ... pañcāhapaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo --la--. 
evañ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo --la-- deti. 
dinno saṃghena Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. 
khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||15|| 
so parivutthaparivāso bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ --la--, so 'haṃ parivutthaparivāso. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena (050) hi bhikkhave saṃgho Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbaṃ. 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||16|| 
so mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ --la--, so 'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ datvā chārattaṃ mānattaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo --la--. 
evañ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo --la--. 
evañ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ --la--. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||17|| 
so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ --la--, so 'haṃ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pañcāhapaṭicchannaṃ. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ datvā chārattaṃ mānattaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo --la--. 
evañ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo --la--. 
evañ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ --la--. 
dinnaṃ saṃghena Udāyissa bhikkhuno antarā ekissā ... pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||18|| 
(051) so ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ --la--, so 'haṃ ciṇṇamānatto. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho Udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. 
evañ ca pana bhikkhave abbhetabbo: 
tena bhikkhave Udāyinā bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ, so 'haṃ ... so 'haṃ bhante ciṇṇamānatto saṃghaṃ abbhānaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbaṃ --la--, tatiyam pi yācitabbaṃ --la--. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Udāyi bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji saṃc. sukk. pakkhapaṭicchannaṃ ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
abbhito saṃghena Udāyibhikkhu. 
khamati ... dhārayāmīti. |1| 
||19|| 
sukkavisaṭṭhi samattā. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpanno hoti, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā āp. tīhap., ekā āp. catūhap., ekā āp. pañcāhap. ekā āp. chāhap., ekā āp. sattāhap., ekā āp. aṭṭhāhap., ekā āp. navāhap., ekā āp. dasāhapaṭicchannā. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā --la-- ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho tassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā --la-- ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo --la--. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṃghā (052) disesā āpattiyo āpajji, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā --la-ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattinaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu ... yācati. 
saṃgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ deti. 
yassāyasmato khamati ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāso. 
khamati ... dhārayāmīti. |2| 
||20|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpanno hoti, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannā, tisso āpattiyo tīhap., catasso āp. catūhap., pañca āp. pañcāhap., cha āp. chāhap., satta āp. sattāhap., aṭṭha āp. aṭṭhāhap., nava āp. navāhap., dasa āp. dasāhapaṭicchannā. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā --la-- dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannā. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho tassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaṃ agghena samodhānap arivāsaṃ detu. 
evañca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā --la-- dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannā. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la-- dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaṃ agghena samodhānaparivāso. 
khamati.. dhārayāmīti. |1| 
||21|| 
(053) tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpanno hoti dvemāsapaṭicchannāyo. 
tassa etad ahosi: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāci, tassa saṃgho ek. āp. dvem. dvemāsaparivāsaṃ adāsi. 
tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo, tassa me etad ahosi: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo, yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā āp. dvemāsap. dvemāsaparivāsaṃ adāsi, tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. |1| 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ... tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo, tassa me etad ahosi: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo, yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsap. 
dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti, so 'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsap. 
dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho ekissā āpattiyā dvemāsap. 
dvemāsaparivāsaṃ adāsi, tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami, yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. |2| 
tena hi bhikkhave saṃgho tassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ detu. 
evaṅ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ... (= 2) ... yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācāmīti. 
(054) dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo. |3| 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho: 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo, tassa etad ahosi ... so saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāso. 
khamati ... dhārayāmīti. 
tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. |4| 
||22|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. 
tassa evaṃ hoti: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvem. dvem. yācati. 
tassa saṃgho ekissā āpattiyā dvem. dvem. deti. 
tassa parivasantassa lajjidhammo okkamati: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo ... (=ch.1) ... itarissāpi āpattiyā dvem. dvem. yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvem. dvem. yācati. 
tassa saṃgho itarissāpi āpattiyā dvem. dvem. deti. 
tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, ekaṃ āpattiṃ jānāti, ekaṃ āpattiṃ na jānāti. 
so saṃghaṃ yaṃ āpattiṃ jānāti tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tassā āpattiyā dvem. dvem. deti. 
so parivasanto itaram pi āpattiṃ jānāti. 
tassa evaṃ hoti: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo, ekaṃ āpattiṃ jāniṃ, ekaṃ āpattiṃ na jāniṃ. 
so 'haṃ saṃghaṃ yaṃ āpattiṃ jāniṃ tassā āpattiyā dvem. dvem. yāciṃ, tassa me saṃgho tassā āpattiyā dvem. dvem. adāsi, so 'haṃ parivasanto itaram pi āpattiṃ jānāmi. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ (055) itarissāpi āpattiyā dvem. dvem. yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ itarissāpi āpattiyā dvem. dvem. yācati. 
tassa saṃgho itarissāpi āpattiyā dvem. dvem. deti. 
tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā. |2| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, ekaṃ āpattiṃ sarati, ekaṃ āpattiṃ na sarati. 
Instead of jānāmi, jāniṃ read sarāmi, sariṃ) ... parivasitabbā. |3| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, ekāya āpattiyā nibbematiko, ekāya āpattiyā vematiko. Read: itarissāpi āpattiyā nibbematiko hoti, ... so 'haṃ par. it. pi āp. nibbematiko) ... parivasitabbā. |4| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, ekā āpatti jānapaṭicchannā, ekā āpatti ajānapaṭicchannā. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yācati. 
tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ dvem. dvem. deti. 
tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. 
so evaṃ vadeti: 
kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno, kissāyaṃ bhikkhu parivasatīti. 
te evaṃ vadenti: 
ayaṃ āvuso bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo, ekā āpatti jānapaṭicchannā, ekā āpatti ajānapaṭicchannā. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ dvem. dvem. yāci, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ dvem. dvem. adāsi. 
tāyo ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno, tāsāyaṃ bhikkhu parivasatīti. 
so evaṃ vadeti: 
yāyaṃ āvuso āpatti jānapaṭicchannā dhammikaṃ tassā āpattiyā parivāsadānaṃ, dhammattā rūhati, yā ca khv’ āyaṃ āvuso āpatti ajānapaṭicchannā adhammikaṃ tassā āpattiyā parivāsadānaṃ, adhammattā na rūhati. 
etissā āvuso āpattiyā bhikkhu mānattāraho 'ti. |5| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, ekā āpatti saramānapaṭicchannā, ekā āpatti asaramānapaṭicchannā ... ekā āpatti nibbematikapaṭicchannā ekā āpatti vematikapaṭicchannā ... etissā āvuso āpattiyā bhikkhu mānattāraho 'ti. |6| 
||23|| 
(056) tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpanno hoti dvemāsapaṭicchannāyo. 
tassa etad ahosi: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ yāci, tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ adāsi. 
tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. 
tassa me etad ahosi: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvem., yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
so 'haṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ adāsi, tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yāceyyan ti. |1| 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvem., tassa me etad ahosi: 
ahaṃ kho ... lajjidhammo okkami: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvem., tassa me etad ahosi: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvem., yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ yāceyyan ti, so 'haṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ adāsi, tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yāceyyan ti. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. |2| 
tena hi bhikkhave saṃgho tassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
itaram pi māsaṃ parivāsaṃ detu. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ... yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yāceyyan ti. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yācāmīti. 
duti-(057)yam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho: 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. 
tassa etad ahosi ... itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ ... dvinnaṃ āp. dvemāsap. itaram pi māsaṃ parivāsaṃ deti. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. itaram pi māsaṃ parivāsassa dānaṃ ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. itaram pi māsaṃ parivāso. 
khamati ... dhārayāmīti. 
tena bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā. |3| 
||24|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. 
tassa evaṃ hoti: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvem., yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ yācati. 
tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
ekamāsaparivāsaṃ deti. 
tassa parivasantassa lajjidhammo okkamati: 
1) ... itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yācati. 
tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. 
itaram pi māsaṃ parivāsaṃ deti. 
tena bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, ekaṃ māsaṃ jānāti, ekaṃ māsaṃ na jānāti ...; ekaṃ māsaṃ sarati, ekaṃ māsaṃ na sarati ...; ekaṃ māsaṃ nibbematiko, ekaṃ māsaṃ vematiko. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ māsaṃ parivāsaṃ yācati, tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ māsaṃ parivāsaṃ deti. 
so parivasanto itaram pi māsaṃ nibbematiko hoti. 
tassa evaṃ hoti: 
ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvem., ekaṃ māsaṃ nibbematiko, ekaṃ māsaṃ ve (058) matiko, so 'haṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ māsaṃ parivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ māsaṃ parivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasanto itaram pi māsaṃ nibbematiko. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yāceyyan ti. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. itaram pi māsaṃ parivāsaṃ yācati. 
tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. itaram pi māsaṃ parivāsaṃ deti. 
tena bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā. |2| 
idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo, eko māso jānapaṭicchanno, eko māso ajānapaṭicchanno ...; eko māso saramānapaṭicchanno, eko māso asaramānapaṭicchanno ...; eko māso nibbematikapaṭicchanno, eko māso vematikapaṭicchanno. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. dvemāsaparivāsaṃ yācati. 
tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. dvemāsaparivāsaṃ deti. 
tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto --la-- sikkhākāmo, so evaṃ vadeti: 
kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno, kissāyaṃ bhikkhu parivasatīti. 
te evaṃ vadenti: 
ayaṃ āvuso bhikkhu dve saṃghādisesā āpattiyo āpajji dvem., eko māso nibbematikapaṭicchanno, eko māso vematikapaṭicchanno. 
so saṃghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. dvemāsaparivāsaṃ yāci, tassa saṃgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvem. dvem. adāsi. 
tāyo ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno, tāsāyaṃ bhikkhu parivasatīti. 
so evaṃ vadeti: 
yv āyaṃ āvuso māso nibbematikapaṭicchanno dhammikaṃ tassa māsassa parivāsadānaṃ, dhammattā rūhati, yo ca khv’ āyaṃ āvuso māso vematikapaṭicchanno adhammikaṃ tassa māsassa parivāsadānaṃ, adhammattā na rūhati. 
etassa āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho 'ti. |3| 
||25|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpanno hoti, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti. 
āpattipariyantaṃ na sarati, rattipariyantaṃ na sarati. 
āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko. 
so bhikkhūnaṃ ārocesi: 
ahaṃ āvuso sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, āpattipari-(059)yantaṃ na jānāmi, rattipariyantaṃ na jānāmi ... rattipariyante vematiko. 
kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tena hi bhikkhave saṃgho tassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā --la-evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ... rattipariyante vematiko. 
so 'haṃ bhante saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti ... rattipariyante vematiko. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu ... saṃgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ deti. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsassa dānaṃ so tuṇh’ assa, ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāso. 
khamati ... dhārayāmīti. |2| 
evaṃ kho bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo, evaṃ parivāso dātabbo. 
kathañ ca bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo. 
āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ na sarati, rattipariyantaṃ na sarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko; suddhantaparivāso dātabbo. 
āpattipariyantaṃ jānāti, rattip. na jānāti, āp. sarati, ratt. na sarati, āp. nibbematiko, ratt. vematiko; suddhantaparivāso dātabbo. āpattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti, rattip. na jānāti, āp. ekaccaṃ sarati ekaccaṃ na sarati, ratt. na sarati, āp. ekacce vematiko ekacce nibbematiko, ratt. vematiko; suddhantaparivāso dātabbo. āpattipariyantaṃ na jānāti, rattip. ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti, āp. na sarati, ratt. ekaccaṃ sarati ekaccaṃ na sarati, āp. vematiko, ratt. ekacce vematiko ekacce nibbematiko; (060) suddhantaparivāso dātabbo. āpattipariyantaṃ jānāti, rattip. ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti, āp. sarati, ratt. ekaccaṃ sarati ekaccaṃ na sarati, āp. nibbematiko, ratt. ekacce vematiko ekacce nibbematiko; suddhantaparivāso dātabbo. āpattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti, rattip. ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti, āp. ekaccaṃ sarati ekaccaṃ na sarati, ratt. ekaccaṃ sarati ekaccaṃ na sarati, āp. ekacce vematiko ekacce nibbematiko, ratt. ekacce vematiko ekacce nibbematiko; suddhantaparivāso dātabbo. 
evaṃ kho bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo. |3| 
kathañ ca bhikkhave parivāso dātabbo. 
āpattipariyantaṃ jānāti, rattip. jānāti, āp. sarati, ratt. sarati, āp. nibbematiko, ratt. nibbematiko; parivāso dātabbo. āpattipariyantaṃ na jānāti, rattip. jānāti, āp. na sarati, ratt. sarati, āp. vematiko, ratt. nibbematiko; parivāso dātabbo. āpattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti, rattip. jānāti, āp. ekaccaṃ sarati ekaccaṃ na sarati, ratt. sarati, āp. ekacce vematiko ekacce nibbematiko, ratt. nibbematiko; parivāso dātabbo. 
evaṃ kho bhikkhave parivāso dātabbo. |4| 
||26|| 
parivāso niṭṭhito. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu parivasanto vibbhami, so puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṃ yāci. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto vibbhamati. 
vibbhantakassa bhikkhave parivāso na rūhati. 
so ce puna upasampajjati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto sāmaṇero hoti. 
sāmaṇerassa bhikkhave parivāso na rūhati. 
so ce puna upasampajjati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto ummattako hoti. 
ummattakassa bhikkhave parivāso na rūhati. 
so ce puna anummattako hoti, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto khittacitto hoti. 
khittacittassa bhikkhave parivāso (061) na rūhati. 
so ce puna akhittacitto hoti ... idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto vedanaṭṭo hoti. 
vedanaṭṭassa bhikkhave parivāso na rūhati. 
so ce puna avedanaṭṭo hoti ... idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto āpattiyā adassane ... āpattiyā appaṭikamme ... pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipiyati. 
ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. 
so ce puna osāriyati tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, avaseso parivasitabbo. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho vibbhamati. 
vibbhantakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. 
so ce puna upasampajjati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho sāmaṇero hoti --la-- ummattako hoti --la-... pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipiyati. 
ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. 
so ce puna osāriyati tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. |2| 
idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho vibbhamati. 
vibbhantakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. 
so ce puna upasampajjati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho sāmaṇero hoti ... pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipiyati. 
ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. 
so ce puna osāriyati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ. |3| 
idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto vibbhamati ... pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipiyati. 
ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. 
so ce puna osāriyati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, yaṃ mānattaṃ dinnaṃ sudinnaṃ, yaṃ mānattaṃ ciṇṇaṃ suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ. |4| 
idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho vibbhamati ... pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipiyati. 
ukkhittakassa bhikkhave abbhā-(062)naṃ na rūhati. 
so ce puna osāriyati, tassa tad eva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno sudinno, yo parivuttho suparivuttho, yaṃ mānattaṃ dinnaṃ sudinnaṃ, yaṃ mānattaṃ ciṇṇaṃ suciṇṇaṃ, so bhikkhu abbhetabbo. |5| 
cattālīsakaṃ samattaṃ. ||27|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā apaṭicchannāyo. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇā apaṭicchannāyo --la--, aparimāṇā paṭicchannāyo --la--, aparimāṇā paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi --la--, parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi apaṭicchannāyo --la--, parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo --la--, parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho --la--, mānattaṃ caranto, abbhānāraho antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā apaṭicchannāyo ... parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. |2| 
chattiṃsakaṃ samattaṃ. ||28|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo na chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu (063) sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno pacchimasmiṃ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo na chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati. 
tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā na chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati. 
tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā na chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati. 
tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. |2| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati, ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti, yā āpattiyo jānāti tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na (064) jānāti tā āpattiyo na chādeti. 
so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā na chādeti, yā āpattiyo pubbe ajānitvā na chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā na chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā ... (as in the last case) ... puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā na chādeti, yā āpattiyo pubbe ajānitvā na chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā ... puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti, yā āpattiyo pubbe ajānitvā na chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā na chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā ... puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti, yā āpattiyo pubbe ajānitvā na chādesi tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. |3| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati. Instead of jānāti, jānitvā, ajānitvā read sarati, saritvā, asaritvā) ... mānattaṃ dātabbaṃ. |4| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati, ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko ... mānattaṃ dātabbaṃ. |5| 
||29|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā sāmaṇero hoti --la--, ummattako hoti --la--, khittacitto hoti --la--, yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaṃ. 
vedanaṭṭo hoti. 
tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. 
ekaccā āpattiyo sarati, (065) ekaccā āpattiyo na sarati. 
ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. 
yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti, yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo na chādeti. 
so vedanaṭṭo hoti. 
so puna avedanaṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko na chādeti, yā āpattiyo pubbe vematiko na chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko na chādeti. 
yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko na chādeti, yā āpattiyo pubbe vematiko na chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. 
yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti, yā āpattiyo pubbe vematiko na chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko na chādeti. 
yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti, yā āpattiyo pubbe vematiko na chādesi tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. 
tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñ ca pacchimasmiṃ ca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ. |1| 
||30|| 
mānattasataṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo na chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 
idha pana ... āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo na chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 
idha pana ... āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. 
so puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati. 
tassa honti (066) āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā na chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā na chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati. 
tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā na chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. 
idha pana ... puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā na chādeti. 
so bhikkhu mūlāya ... dātabbo. 
idha pana ... puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti, yā āpattiyo pubbe na chādesi tā āpattiyo pacchā chādeti. 
so bhikkhu mūlāya ... dātabbo. |2| 
idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati, ekaccā āpattiyo jānāti ekaccā āp. 
na jānāti ... (This passage e31actly corresponds to ch.The decision given by Buddha is al3ays the same: 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.) ... |3| 
||31|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho --la--, mānattaṃ caranto, abbhānāraho antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati --la--. 
mānattāraho ca mānattacārī ca abbhānāraho ca yathā parivāsaṃ tathā vitthāretabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā sāmaṇero hoti --la--, ummattako hoti --la--, khittacitto hoti --la--, vedanaṭṭo hoti. 
tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi ... (=ch.32 30) ... tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. 
so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo yathāpaṭicchannānañ c’ assa (067) āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo. |1| 
||32|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjitvā parimāṇā apaṭicchādetvā aparimāṇā apaṭicchādetvā ekanāmā apaṭicchādetvā nānānāmā apaṭicchādetvā sabhāgā apaṭicchādetvā visabhāgā apaṭicchādetvā vavatthitā apaṭicchādetvā sambhinnā apaṭicchādetvā vibbhamati. |1| 
||33|| 
dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti, te saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
eko chādeti, eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti, te saṃghādisese vematikā honti. 
eko chādeti, eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti, te saṃghādisese missakadiṭṭhino honti. 
eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū missakaṃ āpannā honti, te missake saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū missakaṃ āpannā honti, te missake missakadiṭṭhino honti. 
eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū suddhakaṃ āpannā honti, te suddhake saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo, ubho pi yathādhammaṃ kārāpetabbā. 
dve bhikkhū suddhakaṃ āpannā honti, te suddhake suddhakadiṭṭhino honti. 
eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo, ubho pi yathādhammaṃ kārāpetabbā. |1| 
dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti, te saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
ekassa hoti ārocessāmīti, ekassa hoti na ārocessāmīti. 
so paṭhamam (068) pi yāmaṃ chādeti dutiyam pi yāmaṃ chādeti tatiyam pi yāmaṃ chādeti. 
uddhate aruṇe channā hoti āpatti, yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti, te saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
te gacchanti ārocessāmā 'ti. 
ekassa antarā magge makkhadhammo uppajjati na ārocessāmīti, so paṭhamam pi yāmaṃ chādeti dutiyam pi yāmaṃ chādeti tatiyam pi yāmaṃ chādeti. 
uddhate aruṇe channā hoti āpatti, yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti, te saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
te ummattakā honti, te pacchā anummattakā hutvā eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. 
dve bhikkhū saṃghādisesaṃ āpannā honti. 
te pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadenti: 
idān’ eva kho mayaṃ jānāma ayam pi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatīti. 
te saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhino honti. 
eko chādeti eko na chādeti. 
yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo yathāpaṭicchanne c’ assa parivāsaṃ datvā ubhinnam pi mānattaṃ dātabbaṃ. |2| 
||34|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇam pi aparimāṇam pi ekanāmam pi nānānāmam pi sabhāgam pi visabhāgam pi vavatthitam pi sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā apaṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇam pi aparimāṇam pi ekanāmam pi nānānāmam pi sabhāgam pi visabhāgam pi (069) vavatthitam pi sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana ... sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. |1| 
idha pana bhikkhave bhikkhu ... sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇā apaṭicchannāyo --la--, aparimāṇā paṭicchannāyo --la--, aparimāṇā paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi, parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi apaṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana ... sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, (070) adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana ... sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. |2| 
mūlāvisuddhanavakaṃ niṭṭhitaṃ. ||35|| 
idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇam pi aparimāṇam pi --la-- vavatthitam pi sambhinnam pi. 
so saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati, tassa saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. 
so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā apaṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena, dhammena mānattaṃ deti, dhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana bhikkhave ... so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi ... parimāṇā paṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena, adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. |1| 
idha pana bhikkhave ... so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena, adhammena samodhānaparivāsaṃ (071) deti. 
so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. 
so tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimānaṃ āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati aparāpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. 
tassa evaṃ hoti: 
ahaṃ kho sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇam pi ... sambhinnam pi, so 'haṃ saṃghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṃgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. 
so’ haṃ parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇā paṭicchannāyo. 
so 'haṃ saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena, adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi. 
so 'haṃ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇā paṭicchannāyo. 
so 'haṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimānaṃ āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi aparāpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghaṃ purimānaṃ āpattīnaṃ antarā āpattīnañ ca aparāpattīnaṃ antarā āpattīnañ ca mūlāya paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānan ti. 
so saṃghaṃ purimānaṃ āpattīnaṃ antarā āpattīnañ ca aparāpattīnaṃ antarā āpattīnañ ca mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. 
taṃ saṃgho purimānaṃ āpattīnaṃ antarā āpattīnañ ca aparāpattīnaṃ antarā āpattīnañ ca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana bhikkhave bhikkhu ... (This case is identical with the preceding; instead of paṭicchannāyo read paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi) ... visuddho tāhi āpattīhi. |2| 
idha pana bhikkhave ... so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇā apaṭicchannāyo, aparimāṇā paṭicchannāyo, -- la -- parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi apaṭicchannāyo. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya pa (072) ṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena, dhammena mānattaṃ deti, dhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. 
idha pana bhikkhave ... so parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo ... parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi paṭicchannāyo pi apaṭicchannāyo pi. 
so saṃghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati, taṃ saṃgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena, adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena abbheti. 
so bhikkhave bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi. |3| 
idha pana ... (The t4o cases given here are identical 4ith those specified in 2; instead of parimāṇā read: 
parimāṇāyo pi aparimāṇāyo pi) ... visuddho tāhi āpattīhi. |4| 
||36|| 
samuccayakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. 
tass’ uddānaṃ: apaṭicchannā, ekāha-dvīha-tīha-catūha ca pañcāha ca pakkha-dasānaṃ āpattim āha mahāmuni | suddhanto ca, vibbhamanto, parimāṇamukhaṃ, dve bhikkhū tattha saññino, dve vematikā, missakadiṭṭhino, asuddhakekadiṭṭhino, suddhadiṭṭhino tath’ eva ca, | eko chādeti, atha pakkhamitena ca, ummattakadesanañ ca, mūlā, pannarasa visuddhato. | ācariyānaṃ vibhajjapadānaṃ Tambapaṇṇidīpapasādakānaṃ Mahāvihāravāsīnaṃ vācanā saddhammaṭṭhitiyā 'ti. 
(073) IV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karonti tajjaniyam pi nissayam pi pabbājaniyam pi paṭisāraṇiyam pi ukkhepaniyam pi. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karissanti tajjaniyam pi ... ukkhepaniyam pīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karonti tajjaniyam pi ... ukkhepaniyam pīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā. 
ananucchaviyaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ ... akaraṇīyaṃ. 
kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karissanti tajjaniyam pi ... ukkhepaniyam pi. 
n’ etaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ kātabbaṃ tajjaniyaṃ vā ... ukkhepaniyaṃ vā. 
yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. |1| 
||1|| 
adhammavādī puggalo, adhammavādī sambahulā, adhammavādī saṃgho, dhammavādī puggalo, dhammavādī sambahulā, dhammavādī saṃgho. 
adhammavādī puggalo dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhāhi (074) imaṃ rocehīti. 
evañ ce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati adhammena vūpasammati sammukhāvinayapaṭirūpakena. 
adhammavādī puggalo dhammavādī sambahule saññāpeti ... imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā 'ti. 
evañ ce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati adhammena vūpasammati sammukhāvinayapaṭirūpakena. 
adhammavādī puggalo dhammavādiṃ saṃghaṃ saññāpeti ... imaṃ gaṇhāhi imaṃ rocehīti. 
evañ ce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati adhammena vūpasammati sammukhāvinayapaṭirūpakena. 
adhammavādī sambahulā dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpenti ...; adhammavādī sambahulā dhammavādī sambahule ...; adhammavādī sambahulā dhammavādiṃ saṃghaṃ ...; adhammavādī saṃgho dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti ...; adhammavādī saṃgho dhammavādī sambahule ...; adhammavādī saṃgho dhammavādiṃ saṃghaṃ ... sammukhāvinayapaṭirūpakena. 
kaṇhapakkhanavakaṃ niṭṭhitaṃ. ||2|| 
dhammavādī puggalo adhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti ... evañ ce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati dhammena vūpasammati sammukhāvinayena. 
dhammavādī puggalo adhammavādī sambahule ... dhammavādī saṃgho adhammavādiṃ saṃghaṃ ... sammukhāvinayenā 'ti. 
sukkapakkhanavakaṃ niṭṭhitaṃ. ||3|| 
tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. 
tena kho pana samayena āyasmatā Dabbena Mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ hoti, yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ tena anuppattaṃ hoti, n’ atthi c’ assa kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ katassa vā paticayo. 
atha kho āyasmato Dabbassa Mallaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evañ cetaso parivitakko udapādi: 
mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ, yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ, n’ atthi ca me kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ katassa vā paticayo. 
kiṃ nu kho ahaṃ saṃghassa veyyāvaccaṃ kareyyan ti. 
atha kho āyasmato Dabbassa Mallaputtassa etad ahosi: 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghassa senā (075) sanañ ca paññāpeyyaṃ bhattāni ca uddiseyyan ti. |1| 
atha kho āyasmā Dabbo Mallaputto sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Dabbo Mallaputto bhagavantaṃ etad avoca: 
idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa ... veyyāvaccaṃ kareyyan ti. 
tassa mayhaṃ bhante etad ahosi: 
yaṃ nūnāhaṃ saṃghassa senāsanañ ca paññāpeyyaṃ bhattāni ca uddiseyyan ti. 
icchām’ ahaṃ bhante saṃghassa senāsanañ ca paññāpetuṃ bhattāni ca uddisitun ti. 
sādhu sādhu Dabba, tena hi tvaṃ Dabba saṃghassa senāsanañ ca paññāpehi bhattāni ca uddisāhīti. 
evaṃ bhante 'ti kho āyasmā Dabbo Mallaputto bhagavato paccassosi. |2| 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Dabbaṃ Mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañ ca bhattuddesakañ ca sammannatu. 
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: 
paṭhamaṃ Dabbo yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañ ca bhattuddesakañ ca sammanneyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃgho āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañ ca bhattuddesakañ ca sammannati. 
yassāyasmato khamati āyasmato Dabbassa Mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
sammato saṃghena āyasmā Dabbo Mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. 
khamati ... dhārayāmīti. |3| 
sammato ca āyasmā Dabbo Mallaputto sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti. 
ye te bhikkhū suttantikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti te aññamaññaṃ suttantaṃ saṃgāyissantīti, ye te bhikkhū vinayadharā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti te aññamaññaṃ vinayaṃ vinicchissantīti, ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti te aññamaññaṃ dhammaṃ sākacchissantīti, ye te bhikkhū jhāyino tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti te aññamaññaṃ na vyābā (076) dhissantīti, ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḷhībahulā viharanti tesam pi ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti imāya pi ime āyasmantā ratiyā acchissantīti. 
ye pi te bhikkhū vikāle āgacchanti tesam pi tejodhātuṃ samāpajjitvā ten’ eva ālokena senāsanaṃ paññāpeti. 
api ssu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti mayaṃ āyasmato Dabbassa Mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṃ passissāmā 'ti, te āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadenti: 
amhākaṃ āvuso Dabba senāsanaṃ paññāpehīti. 
te āyasmā Dabbo Mallaputto evaṃ vadeti: 
kattha āyasmantā icchanti kattha paññāpemīti. 
te sañcicca dūre apadissanti, amhākaṃ āvuso Dabba Gijjhakūṭe senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Corapapāte senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Isigilipasse Kāḷasilāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Vebhārapasse Sattapaṇṇiguhāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Sītavane Sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Gomaṭakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Tindukakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Tapodakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Tapodārāme senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Jīvakambavane senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso Maddakucchismiṃ migadāye senāsanaṃ paññāpehīti. 
tesaṃ āyasmā Dabbo Mallaputto tejodhātuṃ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato-purato gacchati, te pi ten’ eva ālokena āyasmato Dabbassa Mallaputtassa piṭṭhito-piṭṭhito gacchanti. 
tesaṃ āyasmā Dabbo Mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññāpeti: 
ayaṃ mañco idaṃ pīṭhaṃ ayaṃ bhisī idaṃ bimbohanaṃ idaṃ vaccaṭṭhānaṃ idaṃ passāvaṭṭhānaṃ idaṃ pāniyaṃ idaṃ paribhojaniyaṃ ayaṃ kattaradaṇḍo idaṃ saṃghassa katikasaṇṭhānaṃ imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ imaṃ kālaṃ {nikkhamitabban} ti. 
tesaṃ āyasmā Dabbo Mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññāpetvā punad eva Veḷuvanaṃ paccāgacchati. |4| 
tena kho pana samayena Mettiyabhummajakā bhikkhū navakā c’ eva honti appapuññā ca, yāni saṃghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṃ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. 
tena kho pana samayena Rājagahe manussā (077) icchanti therānaṃ bhikkhūnaṃ abhisaṃkhārikaṃ dātuṃ sappim pi telam pi uttaribhaṅgam pi, Mettiyabhummajakānaṃ pana bhikkhūnaṃ pākatikaṃ denti yathāraddhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ. 
te pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti: 
tumhākaṃ āvuso bhattagge kiṃ ahosi, tumhākaṃ kiṃ ahosīti. 
ekacce therā evaṃ vadenti: 
amhākaṃ āvuso sappi ahosi, telaṃ ahosi, uttaribhaṅgaṃ ahosīti. 
Mettiyabhummajakā pana bhikkhū evaṃ vadenti: 
amhākaṃ āvuso na kiñci ahosi pākatikaṃ yathāraddhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyan ti. |5| 
tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṃghassa catukkabhattaṃ deti niccabhattaṃ. 
so bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati, aññe odanena pucchanti aññe sūpena pucchanti aññe telena pucchanti aññe uttaribhaṅgena pucchanti. 
tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ svātanāya Mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ uddiṭṭhaṃ hoti. 
atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi kenacid eva karaṇīyena, yenāyasmā Dabbo Mallaputto ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho kalyāṇabhattikaṃ gahapatiṃ āyasmā Dabbo Mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi ... sampahaṃsesi. 
atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā Dabbena Mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito ... sampahaṃsito āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ etad avoca: 
kassa bhante amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭhan ti. 
Mettiyabhummajakānaṃ kho gahapati bhikkhūnaṃ tumhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭhan ti. 
atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi kathaṃ hi nāma pāpabhikkhū amhākaṃ ghare bhuñjissantīti, gharaṃ gantvā dāsiṃ āṇāpesi: 
ye je sve bhattikā āgacchanti koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā 'ti. 
evaṃ ayyā 'ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi. |6| 
atha kho Mettiyabhummajakā bhikkhū hiyyo kho āvuso amhākaṃ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ uddiṭṭhaṃ, sve amhākaṃ kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati, aññe odanena pucchissanti aññe sūpena pucchissanti (078) aññe telena pucchissanti aññe uttaribhaṅgena pucchissantīti, te ten’ eva somanassena na cittarūpaṃ rattiyā supiṃsu. 
atha kho Mettiyabhummajakā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṃ ten’ upasaṃkamiṃsu. 
addasā kho sā dāsī Mettiyabhummajake bhikkhū dūrato 'va āgacchante, disvāna koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā Mettiyabhummajake bhikkhū etad avoca: 
nisīdatha bhante 'ti. 
atha kho Mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
nissaṃsayaṃ kho na tāva bhattaṃ siddhaṃ bhavissati yathā mayaṃ koṭṭhake nisīdāpeyyāmā 'ti. 
atha kho sā dāsī kaṇājakena bilaṅgadutiyena upagacchi bhuñjatha bhante 'ti. 
mayaṃ kho bhagini niccabhattikā 'ti. 
jānāmi ayyā niccabhattikā, api cāhaṃ hiyyo 'va gahapatinā āṇattā: 
ye je sve bhattikā āgacchanti koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā 'ti, bhuñjatha bhante 'ti. 
atha kho Mettiyabhummajakā bhikkhū hiyyo kho āvuso kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi Dabbassa Mallaputtassa santike, nissaṃsayaṃ Dabbena Mallaputtena gahapatino antare paribhinnā 'ti, te ten' eva domanassena na cittarūpaṃ bhuñjiṃsu. 
atha kho Mettiyabhummajakā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṃ gantvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake {saṃghāṭipallatthikāya} nisīdiṃsu tuṇhibhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā. |7| 
atha kho Mettiyā bhikkhunī yena Mettiyabhummajakā bhikkhū ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Mettiyabhummajake bhikkhū etad avoca: 
vandāmi ayyā 'ti. 
evaṃ vutte Mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. 
dutiyam pi kho ... tatiyam pi kho Mettiyā bhikkhunī Mettiyabhummajake bhikkhū etad avoca: 
vandāmi ayyā 'ti. 
tatiyam pi kho Mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. 
ky āhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kissa maṃ ayyā nālapantīti. 
tathā hi pana tvaṃ bhagini amhe Dabbena Mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasīti. 
ky āhaṃ ayyā karomīti. 
sace kho tvaṃ bhagini iccheyyāsi ajj’ eva bhagavā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ nāsāpeyyā 'ti. 
ky āhaṃ ayyā karomi, kiṃ mayā sakkā kātun ti. 
ehi tvaṃ bhagini yena bhagavā ten' upasaṃkama, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ evaṃ vadehi: 
(079) idaṃ bhante na channaṃ na paṭirūpaṃ, yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato pavātaṃ, udakaṃ maññe ādittaṃ, ayyena 'mhi Dabbena Mallaputtena dūsitā 'ti. 
evaṃ ayyā 'ti kho Mettiyā bhikkhunī Mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho Mettiyā bhikkhunī bhagavantaṃ etad avoca: 
idaṃ bhante na channaṃ ... dūsitā 'ti. |8| 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ paṭipucchi: 
sarasi tvaṃ Dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā 'ti. 
yathā maṃ bhante bhagavā jānātīti. 
dutiyam pi kho bhagavā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ etad avoca: 
sanasi ... āhā 'ti. 
yathā maṃ bhante bhagavā jānātīti. 
tatiyam pi kho bhagavā ... jānātīti. 
na kho Dabba Dabbā evaṃ nibbeṭhenti, sace tayā kataṃ katan ti vadehi, sace akataṃ akatan ti vadehīti. 
yato 'haṃ bhante jāto nābhijānāmi supinantena pi methunaṃ dhammaṃ paṭisevitā pag eva jāgaro 'ti. 
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha ime ca bhikkhū anuyuñjathā 'ti. 
idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. 
atha kho te bhikkhū Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsesuṃ. 
atha kho Mettiyabhummajakā bhikkhū te bhikkhū etad avocuṃ: 
māvuso Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, na sā kiñci aparajjhati, amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehīti. 
kiṃ pana tumhe āvuso āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsethā 'ti. 
evaṃ āvuso 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma Mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsessantīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave Mettiyabhummajakā bhikkhū Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsentīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: |9| 
tena hi bhikkhave saṃgho Dabbassa Mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ detu. 
evañ (080) ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave Dabbena Mallaputtena saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ime maṃ bhante Mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti, so 'haṃ bhante sativepullappatto saṃghaṃ sativinayaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo, tatiyam pi yācitabbo: 
ime maṃ bhante Mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti, so 'haṃ bhante sativepullappatto tatiyam pi saṃghaṃ sativinayaṃ yācāmīti. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti, āyasmā Dabbo Mallaputto sativepullappatto saṃghaṃ sativinayaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho āyasmato Dabbassa Mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ime Mettiyabhummajakā ... yācati. 
saṃgho āyasmato Dabbassa Mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ deti. 
yassāyasmato khamati āyasmato Dabbassa Mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ so tuṇh' assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dutiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la-- tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi: 
suṇātu me ... so bhāseyya. 
dinno saṃghena āyasmato Dabbassa Mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. 
khamati ... dhārayāmīti. |10| 
pañc’ imāni bhikkhave dhammikāni sativinayassa dānāni: 
suddho hoti bhikkhu anāpattiko, anuvadanti ca naṃ, yācati ca, tassa saṃgho sativinayaṃ deti, dhammena samaggo. 
imāni kho bhikkhave pañca dhammikāni sativinayassa dānānīti. |11| 
||4|| 
tena kho pana samayena Gaggo bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato, tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. 
bhikkhū Gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
ahaṃ kho (081) āvuso ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato, tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ, nāhaṃ taṃ sarāmi, mūḷhena me etaṃ katan ti. 
evam pi naṃ vuccamānā codent’ eva sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma bhikkhū Gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codessanti sarat’ āyasmā ... āpajjitā 'ti, so evaṃ vadeti: 
ahaṃ kho ... mūḷhena me etaṃ katan ti, evam pi naṃ ... āpajjitā 'ti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la--, saccaṃ bhagavā. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ detu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave Gaggena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato, tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ, taṃ maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇenāapattiyā codenti sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti, ty āhaṃ evaṃ vadāmi: 
ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato, tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ, nāhaṃ taṃ sarāmi, mūḷhena me etaṃ katan ti, evam pi maṃ vuccamānā codent’ eva sarat’ āyasmā ... āpajjitā 'ti. 
so 'haṃ bhante amūḷho saṃghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo --la--, tatiyam pi yācitabbo. 
ahaṃ bhante ummattako ... tatiyam pi bhante saṃghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato, tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. 
bhikkhū Gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti sarat’ āyasmā ... āpajjitā 'ti, so evaṃ vadeti: 
ahaṃ kho (082) ... . mūḷhena me etaṃ katan ti, evam pi naṃ vuccamānā codent’ eva sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
so amūḷho saṃghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Gaggo ... amūḷhavinayaṃ yācati. 
saṃgho Gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷahavinayaṃ deti. 
yassāyasmato khamati Gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--; dinno saṃghena Gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo, khamati ... dhārayāmīti. |2| 
||5|| 
tīṇīmāni bhikkhave adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni, tīṇi dhammikāni. 
katamāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. 
idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti, tam enaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
so saramāno 'va evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
tassa saṃgho amūḷhavinayaṃ deti: 
adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṃ ... āpajjitā 'ti. 
so saramāno 'va evaṃ vadeti: 
sarāmi kho ahaṃ āvuso yathā supinantenā 'ti. 
tassa saṃgho amūḷhavinayaṃ deti: 
adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṃ ... āpajjitā 'ti. 
so anummattako ummattakālayaṃ karoti: 
aham pi evaṃ karomi, tumhe pi evaṃ karotha, mayham pi etaṃ kappati, tumhākam p’ etaṃ kappatīti. 
tassa saṃgho amūḷhavinayaṃ deti: 
adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 
imāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. |1| 
katamāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. 
idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato, tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. 
tam enaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
so asaramāno 'va evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
tassa saṃgho amūḷhavinayaṃ deti: 
dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako (083) ... āpajjitā 'ti. 
so asaramāno 'va evaṃ vadeti: 
sarāmi kho ahaṃ āvuso yathā supinantenā 'ti. 
tassa saṃgho amūḷhavinayaṃ deti: 
dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako ... āpajjitā 'ti. 
so ummattako ummattakālayaṃ karoti: 
aham pi evaṃ karomi, tumhe pi evaṃ karotha, mayham pi etaṃ kappati, tumhākam p’ etaṃ kappatīti. 
tassa saṃgho amūḷhavinayaṃ deti: 
dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. 
imāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānānīti. |2| 
||6|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū apaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karonti tajjaniyam pi nissayam pi pabbājaniyam pi paṭisāraṇiyam pi ukkhepaniyam pi. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū apaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karissanti tajjaniyam pi ... ukkhepaniyam pīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la--. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave apaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammaṃ kātabbaṃ tajjaniyaṃ vā ... ukkhepaniyaṃ vā. 
yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. 
||7|| 
evaṃ kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ evaṃ dhammikaṃ. 
kathañ ca bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ. 
bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, tam enaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pārājikaṃ āyasmā ajjhāpanno 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso pārājikaṃ ajjhāpanno, saṃghādisesaṃ ajjhāpanno 'ti. 
taṃ saṃgho saṃghādisesena kāreti: 
adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 
bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno ... so evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso pārājikaṃ ajjhāpanno, thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesaniyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpanno 'ti. 
taṃ saṃgho dubbhāsitena kāreti: 
adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 
bhikkhu saṃghādisesaṃ --la-- thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesaniyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti, tam enaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā dubbhāsitaṃ āyasmā (084) ajjhāpanno 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso dubbhāsitaṃ ajjhāpanno, pārājikaṃ ajjhāpanno 'ti, taṃ saṃgho pārājikena kāreti: 
adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 
bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpanno ... so evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso dubbhāsitaṃ ajjhāpanno, saṃghādisesaṃ --la-- thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesaniyaṃ dukkaṭaṃ ajjhāpanno 'ti. 
taṃ saṃgho dukkaṭena kāreti: 
adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 
evaṃ kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ. |1| 
kathañ ca bhikkhave dhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ. 
bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, tam enaṃ codeti saṃgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pārājikaṃ āyasmā ajjhāpanno 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
āmāvuso pārājikaṃ ajjhāpanno 'ti. 
taṃ saṃgho pārājikena kāreti: 
dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 
bhikkhu saṃghādisesaṃ thullaccayaṃ ... dubbhāsitaṃ ajjhāpanno ... so evaṃ vadeti: 
āmāvuso dubbhāsitaṃ ajjhāpanno 'ti. 
taṃ saṃgho dubbhāsitena kāreti: 
dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. 
evaṃ kho bhikkhave dhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇan ti. |2| 
||8|| 
tena kho pana samayena bhikkhū saṃghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ yebhuyyasikāya vūpasametuṃ. 
pañcah’ aṅgehi samannāgato bhikkhu salākagāhāpako sammannitabbo: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañ ca jāneyya. 
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: 
paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākagāhāpakaṃ sammanneyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākagāhāpakaṃ sammannati. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākagāhāpakassa sammuti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
sammato saṃghena ... dhārayāmīti. 
||9|| 
(085) dasa yime bhikkhave adhammikā salākagāhā, dasa dhammikā. 
katame dasa adhammikā salākagāhā. 
oramattakañ ca adhikaraṇaṃ hoti, na ca gatigataṃ hoti, na ca saritasāritaṃ hoti, jānāti adhammavādī bahutarā 'ti, app eva nāma adhammavādī bahutarā assū 'ti, jānāti saṃgho bhijjissatīti, app eva nāma saṃgho bhijjeyyā 'ti, adhammena gaṇhanti, vaggā gaṇhanti, na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti. 
ime dasa adhammikā salākagāhā. |1| 
katame dasa dhammikā salākagāhā. 
na ca oramattakaṃ adhikaraṇaṃ hoti, gatigatañ ca hoti, saritasāritañ ca hoti, jānāti dhammavādī bahutarā 'ti, app eva nāma dhammavādī bahutarā assū 'ti, jānāti saṃgho na bhijjissatīti, app eva nāma saṃgho na bhijjeyyā 'ti, dhammena gaṇhanti, samaggā gaṇhanti, yathādiṭṭhiyā ca gaṇhanti. 
ime dasa dhammikā salākagāhā 'ti. |2| 
||10|| 
tena kho pana samayena Uvāḷo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti paṭijānitvā avajānāti aññena aññaṃ paṭicarati sampajānamusā bhāsati. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma Uvāḷo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānissati paṭijānitvā avajānissati aññena aññaṃ paṭicarissati sampajānamusā bhāsissatīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la-- saccaṃ bhagavā --la--. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ karotu. |1| 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
paṭhamaṃ Uvāḷo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ ropetabbo, āpattiṃ ropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Uvāḷo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti ... sampajānamusā bhāsati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ Uvāḷo ... bhāsati. 
saṃgho Uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ karoti. 
yassāyasmato ... tatiyam pi etam atthaṃ vadāmi --la--. 
kataṃ saṃghena Uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |2| 
||11|| 
(086) pañc’ imāni bhikkhave dhammikāni tassapāpiyyasikākammassa karaṇāni: 
asuci ca hoti, alajjī ca, sānuvādo ca, tassa saṃgho tassapāpiyyasikākammaṃ karoti, dhammena samaggo. 
imāni kho bhikkhave pañca dhammikāni tassapāpiyyasikākammassa karaṇāni. |1| 
tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ adhammakammañ ca hoti avinayakammañ ca duvūpasantañ ca: 
asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti; --la-- adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti. 
imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ adhammakammañ ca hoti avinayakammañ ca duvūpasantañ ca. 
tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañ ca hoti vinayakammañ ca suvūpasantañ ca: 
sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti; --la-- dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti. 
imehi kho bhikkhave tīh’ aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañ ca hoti vinayakammañ ca suvūpasantañ ca. |2| 
tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṃgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya: 
bhaṇḍanakārako hoti ... (see I, 4) ... imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṃgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya. |3| 
tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhunā sammāvattitabbaṃ. 
tatrāyaṃ sammāsāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatena pi bhikkhuniyo na ovaditabbā --pe-- na bhikkhūhi sampayojetabban ti. |4| 
atha kho saṃgho Uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ akāsi. |5| 
||12|| 
tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. 
atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
amhākaṃ kho bhaṇḍanajātānaṃ ... ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. 
sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāreyyāma siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vālattāya bhedāya saṃvatteyya. 
kathaṃ nu (087) kho amhehi paṭipajjitabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. 
tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: 
amhākaṃ kho ... saṃvatteyyā 'ti, anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasametuṃ. |1| 
evañ ca pana bhikkhave vūpasametabbaṃ: 
sabbeh’ eva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. 
sace mayaṃ ... {saṃvatteyya.} yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttan ti. 
ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo: 
suṇantu me āyasmantā. 
amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... saṃvatteyya. 
yad’ āyasmantānaṃ pattakallaṃ ahaṃ yā c’ eva āyasmantānaṃ āpatti yā ca attano āpatti āyasmantānañ c’ eva atthāya attano ca atthāya saṃghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttan ti. 
athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo: 
suṇantu me āyasmantā. 
amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttan ti. |2| 
ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... saṃvatteyya. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ ahaṃ yā c’ eva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti yā ca attano āpatti imesañ c’ eva āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṃghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttaṃ. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... saṃvatteyya. 
ahaṃ yā c’ eva imesaṃ āyasmantānaṃ ... tiṇavatthārakena desemi ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttaṃ. 
yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ āpattīnaṃ saṃghamajjhe tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṃghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭha-(088)petvā gihipaṭisaṃyuttaṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. 
athāparesaṃ ekatopakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... dhārayāmīti. |3| 
evañ ca pana bhikkhave te bhikkhū tāhi āpattīhi vuṭṭhitā honti ṭhapetvā thūlavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttaṃ ṭhapetvā diṭṭhāvikammaṃ ṭhapetvā ye na tattha hontīti. |4| 
||13|| 
tena kho pana samayena bhikkhū pi bhikkhūhi vivadanti bhikkhuniyo pi bhikkhūhi vivadanti Channo pi bhikkhu bhikkhunīnaṃ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṃ vivadati bhikkhunīnaṃ pakkhaṃ gāheti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma Channo bhikkhu bhikkhunīnaṃ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṃ vivadissati bhikkhunīnaṃ pakkhaṃ gāhessatīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la--, saccaṃ bhagavā --la--. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: |1| 
cattārīmāni bhikkhave adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ. 
idha bhikkhave bhikkhū vivadanti dhammo 'ti vā adhammo 'ti vā vinayo 'ti vā avinayo 'ti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā 'ti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenā 'ti vā āciṇṇaṃ tathāgatenā 'ti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenā 'ti vā paññattaṃ tathāgatenā 'ti vā apaññattaṃ tathāgatenā 'ti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. 
yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ. 
idha bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. 
yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ. 
pañca pi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ satta pi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ. 
idaṃ vuccati (089) āpattādhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ. 
yā saṃghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ. |2| 
vivādādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ. 
cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇi pi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇi pi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. 
yo so bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī so satthari pi agāravo viharati appatisso dhamme pi agāravo viharati appatisso saṃghe pi agāravo viharati appatisso sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. 
yo so bhikkhave bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme saṃghe sikkhāya na paripūrakārī so saṃghe vivā daṃ janeti, so hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. 
evarūpaṃ ce tumhe bhikkhave vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tass’ eva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. 
evarūpañ ce tumhe bhikkhave vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tass’ eva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. 
evam etassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti, evam etassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. 
puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti palāsī, issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. 
yo so bhikkhave bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī so satthari pi agāravo viharati appatisso ... evam etassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. 
imāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. |3| 
katamāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idha bhikkhū luddhacittā vivadanti duṭṭhacittā vivadanti mūḷhacittā vivadanti dhammo 'ti vā adhammo 'ti vā ... aduṭṭhullā āpattīti vā. 
imāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idha bhikkhū aluddhacittā vivadanti aduṭṭhacittā vivadanti amūḷhacittā (090) vivadanti dhammo 'ti vā adhammo 'ti vā ... aduṭṭhullā āpattīti vā. 
imāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ. |4| 
anuvādādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ. 
cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇi pi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇi pi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, kāyo pi anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ, vācāpi anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
Instead of vivāda, vivādamūlaṃ etc., read anuvāda, anuvādamūlaṃ, etc.) ... imāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ luddhacittā anuvadanti duṭṭhacittā anuvadanti mūḷhacittā anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. 
imāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ aluddhacittā anuvadanti aduṭṭhacittā anuvadanti amūḷhacittā anuvadanti sīlavipattiyā vā ... ājīvavipattiyā vā. 
imāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamo kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idh’ ekacco dubbaṇṇo hoti duddassiko okoṭimako bahvābādho kāṇo vā kuṇi vā khañjo vā pakkhahato vā yena naṃ anuvadanti. 
ayaṃ kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
katamā vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. 
idh’ ekacco dubbaco hoti mammano eḷagalavāco yāya naṃ anuvadanti. 
ayaṃ vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. |5| 
āpattādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ. 
cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṃ. 
atth’ āpatti kāyato samuṭṭhāti na vācato na cittato, atth’ āpatti vācato samuṭṭhāti na kāyato na cittato, atth’ āpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti na cittato, atth’ āpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti na vācato, atth’ āpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti na kāyato, atth' āpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. 
ime cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṃ. |6| 
kiccādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ. 
kiccādhikaraṇassa ekaṃ mūlaṃ saṃgho. |7| 
(091) vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. 
vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ. 
tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
idha bhikkhū kusalacittā vivadanti dhammo 'ti vā adhammo 'ti vā ... aduṭṭhullā āpattīti vā. 
yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ akusalaṃ. 
idha bhikkhū akusalacittā vivadanti dhammo 'ti vā ... medhakaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ akusalaṃ. 
tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ abyākataṃ. 
idha bhikkhū abyākatacittā vivadanti dhammo 'ti vā ... medhakaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ abyākataṃ. |8| 
anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. 
anuvādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ. 
tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ kusalacittā anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. 
yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ akusalacittā anuvadanti ... tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ abyākataṃ. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ abyākatacittā anuvadanti ... |9| 
āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. 
āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, n’ atthi āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ. 
yaṃ jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ. 
tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ abyākataṃ. 
yaṃ ajānanto asañjānanto acecca anabhivitaritvā vītikkamo, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ abyākataṃ. |10| 
kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. 
kiccādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ. 
tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
yaṃ saṃgho kusalacitto kammaṃ karoti apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ. 
tattha katamaṃ kiccā-(092)dhikaraṇaṃ akusalaṃ. 
yaṃ saṃgho akusalacitto kammaṃ karoti ... tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ abyākataṃ. 
yaṃ saṃgho abyākatacitto kammaṃ karoti ... |11| 
vivādo vivādādhikaraṇaṃ, vivādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no vivādo, adhikaraṇañ c’ eva vivādo ca. 
siyā vivādo vivādādhikaraṇaṃ, siyā vivādo no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no vivādo, siyā adhikaraṇañ c’ eva vivādo ca. 
tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaṃ. 
idha bhikkhū vivadanti dhammo 'ti vā ... aduṭṭhullā āpattīti vā. 
yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ ... medhakaṃ ayaṃ vivādo vivādādhikaraṇaṃ. 
tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṃ. 
mātāpi puttena vivadati putto pi mātarā vivadati pitāpi puttena vivadati putto pi pitarā vivadati bhātāpi bhātarā vivadati bhātāpi bhaginiyā vivadati bhaginī pi bhātarā vivadati sahāyo pi sahāyena vivadati. 
ayaṃ vivādo no adhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo. 
anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ. 
idaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo. 
tattha katamaṃ adhikaraṇañ c’ eva vivādo ca. 
vivādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañ c’ eva vivādo ca. |12| 
anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ, anuvādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no anuvādo, adhikaraṇañ c’ eva anuvādo ca. 
siyā anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ, siyā anuvādo no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no anuvādo, siyā adhikaraṇañ c' eva anuvādo ca. 
tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ... ājīvavipattiyā vā. 
yo tattha anuvādo ... anubalappadānaṃ ayaṃ anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ. 
tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṃ. 
mātāpi puttaṃ anuvadati ... sahāyo pi sahāyaṃ anuvadati. 
ayaṃ anuvādo no adhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo. 
āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ. 
idaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo. 
tattha katamaṃ adhikaraṇañ c’ eva anuvādo ca. |13| 
āpatti āpattādhikaraṇaṃ, āpatti no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no āpatti, adhikaraṇañ c’ eva āpatti ca. 
siyā āpatti āpattādhikaraṇaṃ, siyā āpatti no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no āpatti, siyā adhikaraṇañ c’ eva āpatti ca. 
tattha (093) katamaṃ āpatti āpattādhikaraṇaṃ. 
pañca pi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, satta pi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, ayaṃ āpatti āpattādhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ. 
sotāpatti samāpatti, ayaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti. 
kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ, idaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti. 
tattha katamaṃ adhikaraṇañ c' eva āpatti ca. 
āpattādhikaraṇaṃ adhikaraṇañ c’ eva āpatti ca. |14| 
kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, adhikaraṇañ c’ eva kiccañ ca. 
siyā kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, siyā kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, siyā adhikaraṇañ c’ eva kiccañ ca. 
tattha katamaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ. 
yā saṃghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ. 
ācariyakiccaṃ upajjhāyakiccaṃ samānupajjhāyakiccaṃ samānācariyakiccaṃ, idaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ. 
tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ. 
vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ, idaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ. 
tattha katamaṃ adhikaraṇañ c’ eva kiccañ ca. 
kiccādhikaraṇaṃ adhikaraṇañ c’ eva kiccañ ca. |15| 
vivādādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati. 
vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. 
siyā vivādādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma yebhuyyasikaṃ ekena samathena sammeyya sammukhāvinayenā 'ti. 
siyā ti 'ssa vacanīyaṃ. 
yathākathaṃ viya. 
idha bhikkhū vivadanti dhammo 'ti vā ... aduṭṭhullā āpattīti vā. 
te ce bhikkhave bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. 
kā ca tattha saṃghasammukhatā. 
yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti. 
ayaṃ tattha saṃghasammukhatā. 
kā ca tattha dhammasammukhatā vinaya (094) sammukhatā. 
yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati ayaṃ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā. 
kā ca tattha puggalasammukhatā. 
yo ca vivadati yena ca vivadati ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. 
ayaṃ tattha puggalasammukhatā. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako khīyati khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |16| 
te ce bhikkhave bhikkhū na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ tasmiṃ āvā se vūpasametuṃ tehi bhikkhave bhikkhūhi yasmiṃ āvāse bahutarā bhikkhū so āvāso gantabbo. 
te ce bhikkhave bhikkhū taṃ āvāsaṃ gacchantā antarā magge sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ ... khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |17| 
te ce bhikkhave bhikkhū taṃ āvāsaṃ gacchantā antarā magge na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ tehi bhikkhave bhikkhūhi taṃ āvāsaṃ gantvā āvāsikā bhikkhū evam assu vacanīyā: 
idaṃ kho āvuso adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ evaṃ samuppannaṃ. 
sādh’ āyasmantā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena yatha yidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assā 'ti. 
sace bhikkhave āvāsikā bhikkhū vuḍḍhatarā honti āgantukā bhikkhū navakatarā tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evam assu vacanīyā: 
iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṃ ekamantaṃ hotha yāva mayaṃ mantemā 'ti. 
sace pana bhikkhave āvāsikā bhikkhū navakatarā honti āgantukā bhikkhū vuḍḍhatarā tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evam assu vacanīyā: 
tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṃ idh’ eva hotha yāva mayaṃ mantemā 'ti. 
sace bhikkhave āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ evaṃ hoti: 
na mayaṃ sakkoma imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanenā 'ti, na taṃ adhikaraṇaṃ paṭicchitabbaṃ. 
sace pana bhikkhave āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ evaṃ hoti: 
sakkoma mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanenā 'ti, tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evam assu vacanīyā: 
sace tumhe āyasmanto (095) amhākaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ ārocessatha yathā ca mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā vūpasantaṃ bhavissati, evaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ paṭicchissāma, no ce tumhe āyasmanto amhākaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ ārocessatha yathā ca ... bhavissati, na mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ paṭicchissāmā 'ti. 
evaṃ supariggahitaṃ kho bhikkhave katvā āvāsikehi bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ paṭicchitabbaṃ. 
tehi bhikkhave āgantukehi bhikkhūhi āvāsikā bhikkhū evam assu vacanīyā: 
yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ ārocessāma. 
sace āyasmantā sakkonti ettakena vā antarena imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṃ bhavissati evaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ niyyādessāma, no ce āyasmantā sakkonti ettakena ... tathā na suvūpasantaṃ bhavissati na mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ niyyādessāma, mayam eva imassa adhikaraṇassa sāmino bhavissāmā 'ti. 
evaṃ supariggahitaṃ kho bhikkhave katvā āgantukehi bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ niyyādetabbaṃ. 
te ce bhikkhave bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ ... khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |18| 
tehi ce bhikkhave bhikkhūhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni c’ eva bhassāni jāyanti na c’ ekassa bhāsitassa attho viññāyati, anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ. 
dasah’ aṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo: 
sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācārasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā {sātthaṃ} sa{vyañjanaṃ} kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūp’ assa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho pan’ assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttato anu (096) vyañjanaso, vinaye kho pana cheko hoti asaṃhīro, paṭibalo hoti ubho attapaccatthike saññāpetuṃ nijjhāpetuṃ pekkhetuṃ passituṃ pasādetuṃ, adhikaraṇasamuppādavūpasamanakusalo hoti, adhikaraṇaṃ jānāti adhikaraṇasamudayaṃ jānāti adhikaraṇanirodhaṃ jānāti adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṃ jānāti. 
anujānāmi bhikkhave imehi dasah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ ubbāhikāya sammannituṃ. |19| 
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: 
paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni c’ eva bhassāni jāyanti na c’ ekassa bhāsitassa attho viññāyati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmañ ca itthannāmañ ca bhikkhuṃ sammanneyya ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
amhākaṃ ... viññāyati. 
saṃgho itthannāmañ ca itthannāmañ ca bhikkhuṃ sammannati ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
sammato saṃghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. 
khamati ... dhārayāmīti. |20| 
te ce bhikkhave bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā --la--. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. |21| 
tehi ce bhikkhave bhikkhūhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatr’ assa bhikkhu dhammakathiko, tassa n’ eva suttaṃ āgataṃ hoti no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā: 
suṇantu me āyasmantā. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa n’ eva suttaṃ āgataṃ no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. 
yad’ āyasmantānaṃ pattakallaṃ itthannāmaṃ (097) bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā 'ti. 
te ce bhikkhave bhikkhū taṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā --la--. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. |22| 
tehi ce bhikkhave bhikkhūhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatr’ assa bhikkhu dhammakathiko, tassa suttañ hi kho āgataṃ hoti no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā: 
suṇantu me āyasmantā. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa suttaṃ hi kho āgataṃ no suttavibhaṅgo, so atthaṃ ... ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. |23| 
te ce bhikkhave bhikkhū na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ, tehi bhikkhave bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ saṃghassa niyyādetabbaṃ: 
na mayaṃ bhante sakkoma imaṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ, saṃgho 'va imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametū 'ti. 
anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ yebhuyyasikāya vūpasametuṃ. 
pañcah’ aṅgehi samannāgato bhikkhu salākagāhāpako ... (=ch.9) ... dhārayāmīti. 
tena salākagāhāpakena bhikkhunā salākā gāhetabbā. 
yathā bahutarā bhikkhū dhammavādino vadenti tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. 
kā ca tattha saṃghasammukhatā. 
yāvatikā ... ayaṃ tattha puggalasammukhatā. 
kā ca tattha yebhuyyasikāya. 
yā yebhuyyasikāya kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, ayaṃ tattha yebhuyyasikāya. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. 
chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyan ti. |24| 
(098) tena kho pana samayena Sāvatthiyā evaṃ jātaṃ evaṃ samuppannaṃ adhikaraṇaṃ hoti. 
atha kho te bhikkhū asantuṭṭhā Sāvatthiyā saṃghassa adhikaraṇavūpasamanena. 
assosuṃ kho amukasmiṃ kira āvāse sambahulā therā viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā viyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ce therā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyuṃ dhammena vinayena satthusāsanena evam idaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assā 'ti. 
atha kho te bhikkhū taṃ āvāsaṃ gantvā te there etad avocuṃ: 
idaṃ bhante adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ evaṃ samuppannaṃ. 
sādhu bhante therā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena yatha yidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assā 'ti. 
atha kho te therā yathā Sāvatthiyā saṃghena adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ tathā suvūpasantan ti tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamesuṃ. 
atha kho te bhikkhū asantuṭṭhā Sāvatthiyā saṃghassa adhikaraṇavūpasamanena asantuṭṭhā sambahulānaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena. 
assosuṃ kho amukasmiṃ kira āvāse tayo therā viharanti, dve therā viharanti, eko thero viharati bahussuto āgatāgamo ... sikkhākāmo, so ce thero imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyya dhammena ... assā 'ti. 
atha kho te bhikkhū taṃ āvāsaṃ gantvā taṃ theraṃ etad avocuṃ: 
idaṃ bhante ... sādhu bhante thero imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametu ... assā 'ti. 
atha kho so thero yathā Sāvatthiyā saṃghena adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ yathā sambahulehi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ yathā tīhi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ yathā dvīhi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ tathā suvūpasantan ti tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamesi. 
atha kho te bhikkhū asantuṭṭhā Sāvatthiyā saṃghassa adhikaraṇavūpasamanena asantuṭṭhā sambahulānaṃ therānaṃ ... tiṇṇaṃ therānaṃ ... dvinnaṃ therānaṃ ... ekassa therassa adhikaraṇavūpasamanena yena bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
nihataṃ etaṃ bhikkhave adhikaraṇaṃ santaṃ vūpasantaṃ suvūpasantan ti. |25| 
anujānāmi bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyā tayo salākagāhe gūḷhakaṃ sakaṇṇajappakaṃ vivaṭakaṃ. 
kathañ ca bhikkhave gūḷhako salākagāho hoti. 
tena salākagāhāpakena (099) bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: 
ayaṃ evaṃvādissa salākā ayaṃ evaṃvādissa salākā, yaṃ icchasi taṃ gaṇhāhīti. 
gahite vattabbo: 
mā ca kassaci dassehīti. 
sace jānāti adhammavādī bahutarā 'ti duggaho 'ti paccukkaḍḍhitabbaṃ, sace jānāti dhammavādī bahutarā 'ti suggaho 'ti sāvetabbaṃ. 
evaṃ kho bhikkhave gūḷhako salākagāho hoti. 
kathañ ca bhikkhave sakaṇṇajappako salākagāho hoti. 
tena salākagāhāpakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṃ: 
ayaṃ evaṃvādissa salākā ayaṃ evaṃvādissa salākā, yaṃ icchasi taṃ gaṇhāhīti. 
gahite vattabbo: 
mā ca kassaci ārocehīti. 
sace jānāti adhammavādī bahutarā 'ti duggaho 'ti paccukkaḍḍhitabbaṃ, sace jānāti dhammavādī bahutarā 'ti suggaho 'ti sāvetabbaṃ. 
evaṃ kho bhikkhave sakaṇṇajappako salākagāho hoti. 
kathañ ca bhikkhave vivaṭako salākagāho hoti. 
sace jānāti dhammavādī bahutarā 'ti vissatthen’ eva vivaṭena gāhetabbo. 
evaṃ kho bhikkhave vivaṭako salākagāho hoti. 
ime kho bhikkhave tayo salākagāhā 'ti. |26| 
anuvādādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati. 
anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. 
siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma amūḷhavinayañ ca tassapāpiyyasikañ ca dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca sativinayena cā 'ti. 
siyā 'ti 'ssa vacanīyaṃ. 
yathākathaṃ viya. 
idha bhikkhū bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. 
tassa kho taṃ bhikkhave bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
maṃ bhante bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti, so 'haṃ bhante sativepullappatto saṃghaṃ sativinayaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbo, tatiyam pi yācitabbo. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
bhikkhū itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti, so sativepullappatto saṃghaṃ sativinayaṃ (100) yācati. 
yadi saṃghassa ... (see ch.11) ... dhārayāmīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca sativinayena ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā ... kā ca tattha puggalasammukhatā. 
yo ca anuvadati yañ ca anuvadati ubho sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. 
kiñ ca tattha sativinayasmiṃ. 
yā sativinayassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha sativinayasmiṃ. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. 
chandadāyako khīyati khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |27| 
siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma sativinayañ ca tassapāpiyyasikañ ca dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena cā 'ti. 
siyā 'ti 'ssa vacanīyaṃ. 
yathākathaṃ viya. 
idha bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato, tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. 
taṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato, tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ, nāhaṃ taṃ sarāmi, mūḷhena me etaṃ katan ti. 
evam pi naṃ vuccamānā codent’ eva sarat’ āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
tassa kho bhikkhave bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo dātabbo. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbo: 
tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā --la-- evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante ummattako ... (=ch.Instead of Gaggo, Gaggassa, read itthannāmo, itthannāmassa; instead of bhikkhū Gaggaṃ bhikkhuṃ, read taṃ bhikkhū.) ... dhārayāmīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā ... kiñ ca tattha amūḷha (101) vinayasmiṃ. 
yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā ... apaṭikkosanā, idaṃ tattha amūḷhavinayasmiṃ. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, {ukkoṭanakaṃ} pācittiyaṃ. 
chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |28| 
siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma sativinayañ ca amūḷhavinayañ ca dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca tassapāpiyyasikāya cā 'ti. 
siyā 'ti 'ssa vacanīyaṃ. 
yathākathaṃ viya. 
idha bhikkhu bhikkhuṃ saṃghamajjhe garukāya āpattiyā codeti sarat' āyasmā evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā 'ti. 
so evaṃ vadeti na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā 'ti. 
tam enaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti iṅghāyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā, sarāmi ca kho ahaṃ āvuso evarūpiṃ appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitā 'ti. 
tam enaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti iṅghāyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi ... vā 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
imaṃ hi nāmāhaṃ āvuso appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissāmi, kiṃ panāhaṃ evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā puṭṭho na paṭijānissāmīti. 
so evaṃ vadeti: 
imaṃ hi nāma tvaṃ āvuso appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho na paṭijānissasi, kim pana tvaṃ evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā apuṭṭho paṭijānissasi. 
iṅghāyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā 'ti. 
so evaṃ vadeti: 
sarāmi kho ahaṃ āvuso evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā, davā me etaṃ vuttaṃ, ravā me etaṃ vuttaṃ nāhan taṃ sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā 'ti. 
tassa kho bhikkhave bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ kātabbaṃ. 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
vyattena bhikkhunā ... (=ch.Instead of Upavāḷa read itthannāma; instead of āpattiyā read garukāya āpattiyā) ... dhārayāmīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhi (102) karaṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā --la--. 
kā ca tattha tassapāpiyyasikāya. 
yā tassapāpiyyasikāya kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, ayaṃ tattha tassapāpiyyasikāya. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. 
chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |29| 
āpattādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati. 
āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. 
siyā āpattādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma tiṇavatthārakaṃ dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena cā 'ti. 
siyā 'ti 'ssa vacanīyaṃ. 
yathākathaṃ viya. 
idha bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ āpanno hoti. 
tena bhikkhave bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ āvuso itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno taṃ paṭidesemīti. 
tena vattabbo: 
passasīti. 
āma passāmīti. 
āyatiṃ saṃvareyyāsīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā --la--. 
kā ca tattha puggalasammukhatā. 
yo ca deseti yassa ca deseti ubho sammukhībhūtā honti. 
ayaṃ tattha puggalasammukhatā. 
kiñ ca tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ. 
yā paṭiññātakaraṇassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. |30| 
evañ ce taṃ labhetha icc etaṃ kusalaṃ. 
no ce labhetha tena bhikkhave bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assu vacanīyā: 
ahaṃ bhante itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno taṃ paṭidesemīti. 
vyattena bhi-(103)kkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā: 
suṇantu me āyasmantā. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttānīkaroti deseti. 
yad’ āyasmantānaṃ pattakallaṃ ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭigaṇheyyan ti. 
tena vattabbo: 
passasīti. 
āma passāmīti. 
āyatiṃ saṃvareyyāsīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca ... (= 30) ... ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. |31| 
evañ ce taṃ labhetha icc etaṃ kusalaṃ. 
no ce labhetha tena bhikkhave bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ... evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante itthannāmam āpattiṃ āpanno taṃ paṭidesemīti. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttānīkaroti deseti. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭigaṇheyyan ti. 
tena vattabbo: 
passasīti. 
āma passāmīti. 
āyatiṃ saṃvareyyāsīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā --la--. 
evaṃ vūpasantañ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. 
chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |32| 
siyā āpattādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma paṭiññātakaraṇaṃ dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cā 'ti. 
siyā 'ti 'ssa vacanīyaṃ. 
yathākathaṃ viya. 
idha bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ ... (see ch.1-3) ... evam etaṃ dhārayāmīti. 
idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. 
kena vūpasantaṃ. 
sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. 
kiñ ca tattha sammukhāvinayasmiṃ. 
saṃghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. 
kā ca tattha saṃghasammukhatā. 
yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha saṃghasammukhatā. 
kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā. 
yena dhammena yena vinayena yena satthu sāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, ayaṃ tattha dha-(104)mmasammukhatā vinayasammukhatā. 
kā ca tattha puggalasammukhatā. 
yo ca deseti yassa ca deseti ubho sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. 
kiñ ca tattha tiṇavatthārakasmiṃ. 
yā tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha tiṇavatthārakasmiṃ. 
evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave ... ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. 
chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ. |33| 
kiccādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati. 
kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati sammukhāvinayenā 'ti. |34| 
||14|| 
samathakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. 
(105) V. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrum pi bāham pi uram pi piṭṭhim pi. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ... piṭṭhim pi seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavā 'ti. 
assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū ... piṭṭhim pīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
ananucchaviyaṃ bhikkhave ... akaraṇīyaṃ. 
kathañ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ... piṭṭhim pi. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave nahāyamānena bhikkhunā rukkhe kāyo ugghaṃsetabbo. 
yo ugghaṃseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
Instead of rukkhe read thambhe) ... āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuḍḍe kāyaṃ ugghaṃsenti ... āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aṭṭāne nahāyanti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi gihikāma (106) bhogino 'ti. 
assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la--. 
saccaṃ bhagavā --la--. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave aṭṭāne nahāyitabbaṃ. 
yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gandhabbahatthakena nahāyanti ... na bhikkhave gandhabbahatthakena nahāyitabbaṃ. 
yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kuruvindakasuttiyā nahāyanti ... na bhikkhave kuruvindakasuttiyā nahāyitabbaṃ. 
yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |3| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vigayha parikammaṃ kārāpenti ... na bhikkhave vigayha parikammaṃ kārāpetabbaṃ. 
yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mallakena nahāyanti ... na bhikkhave mallakena nahāyitabbaṃ. 
yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kacchurogābādho hoti, tassa vinā mallakā na phāsu hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānassa akatamallakan ti. |4| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo nahāyamāno na sakkoti attano kāyaṃ ugghaṃsetuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ukkāsikan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave puthupāṇiyan ti. |5| 
||1|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vallikaṃ dhārenti, pāmaṅgaṃ dhārenti, kaṇṭhasuttakaṃ dh., kaṭisuttakaṃ dh., ovaṭṭikaṃ dh., kāyuraṃ dh., hatthābharaṇaṃ dh., aṅgulimuddikaṃ dhārenti. 
manussā ujjhāyanti ... bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave vallikā dhāretabbā, na pāmaṅgo dh., na kaṇṭhasuttakaṃ dh., na kaṭisuttakaṃ dh., na ovaṭṭikaṃ dh., na kāyuraṃ dh., na hatthābharaṇaṃ dh., na aṅgulimuddikā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena (107) chabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. 
manussā ... na bhikkhave dīghā kesā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave dumāsikaṃ vā duvaṅgulaṃ vā 'ti. |2| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kocchena kese osaṇhenti, phaṇakena kese osaṇhenti, hatthaphaṇakena kese osaṇhenti, sitthatelakena kese osaṇhenti, udakatelakena kese osaṇhenti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi {gihikāmabhogino 'ti}. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave kocchena kesā osaṇhetabbā --la--, na sitthatelakena kesā osaṇhetabbā, na udakatelakena kesā osaṇhetabbā. 
yo osaṇheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |3| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ādāse pi udakapatte pi mukhanimittaṃ olokenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketabbaṃ. 
yo olokeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mukhe vaṇo hoti. 
so bhikkhū pucchi: 
kīdiso me āvuso vaṇo 'ti. 
bhikkhū evam āhaṃsu: 
īdiso te āvuso vaṇo 'ti. 
so na saddahati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ābādhapaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketun ti. |4| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mukhaṃ ālimpanti, mukhaṃ ummaddenti, mukhaṃ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṃ lañchenti, aṅgarāgaṃ karonti, mukharāgaṃ karonti, aṅgarāgamukharāgaṃ karonti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave mukhaṃ ālimpitabbaṃ, na mukhaṃ ummadditabbaṃ, na mukhaṃ cuṇṇetabbaṃ, na manosilikāya mukhaṃ lañchetabbaṃ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo, na aṅgarāgamukharāgo kātabbo. 
yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ābādhapaccayā mukhaṃ ālimpitun ti. |5| 
tena kho pana samayena Rājagahe giraggasamajjo hoti. 
chabbaggiyā bhikkhū giraggasamajjaṃ dassanāya agamaṃsu. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā naccam pi gītam pi vāditam pi (108) dassanāya āgacchissanti seyyathāpi {gihikāmabhogino 'ti}. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gantabbaṃ. 
yo gaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |6| 
||2|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyanti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
yath’ eva mayaṃ gāyāma evam ev’ ime samaṇā Sakyaputtiyā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantīti. 
assosuṃ kho bhikkhū tesam manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyissantīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la--. 
saccaṃ bhagavā. 
--la-- dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
pañc’ ime bhikkhave ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa: 
attanāpi tasmiṃ sare sārajjati, pare pi tasmiṃ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti, sarakuttiṃ pi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. 
ime kho bhikkhave pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa. 
na bhikkhave āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo. 
yo gāyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū sarabhaññe kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave sarabhaññan ti. |2| 
||3|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhiralomiṃ uṇṇiṃ dhārenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave bāhiralomī uṇṇī dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
||4|| 
tena kho pana samayena rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa ārāme ambā phalitā honti raññā ca Māgadhena Seniyena Bimbisārena anuññātaṃ hoti yathāsukhaṃ ayyā ambaṃ paribhuñjantū 'ti. 
chabbaggiyā bhikkhū taruṇañ ñeva ambaṃ pātāpetvā paribhuñjiṃsu. 
rañño ca (109) Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa ambena attho hoti. 
atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro manusse āṇāpesi: 
gacchatha bhaṇe ārāmaṃ gantvā ambaṃ āharathā 'ti. 
evaṃ devā 'ti kho te manussā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paṭissutvā ārāmaṃ gantvā ārāmapāle etad avocuṃ: 
devassa bhaṇe ambena attho, ambaṃ dethā 'ti. 
n’ atth’ ayyo ambaṃ, taruṇaṃ yeva ambaṃ pātāpetvā bhikkhū paribhuñjiṃsū 'ti. 
atha kho te manussā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa etam atthaṃ ārocesuṃ. 
suparibhuttaṃ bhaṇe ayyehi ambaṃ, api ca bhagavatā mattā vaṇṇitā 'ti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā rañño ambaṃ paribhuñjissantīti. 
assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam athaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ambaṃ paribhuñjitabbaṃ. 
yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṃghabhattaṃ hoti. 
sūpe ambapesikāyo pakkhittā honti. 
bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. 
paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjatha. 
anujānāmi bhikkhave ambapesikan ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṃghabhattaṃ hoti. 
te na pariyāpuṇiṃsu pesikaṃ kātuṃ, bhattagge sakaleh’ eva ambehi caranti. 
bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. 
paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjatha. 
anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ aggiparicitaṃ satthaparicitaṃ nakhaparicitaṃ abījaṃ nivattabījañ ñeva pañcamaṃ. 
anujānāmi bhikkhave imehi pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitun ti. |2| 
||5|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṃkato hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na ha nūna so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. 
sace hi so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya na hi so bhikkhave bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṃ kareyya. 
katamāni cattāri ahirājakulāni. 
Virūpakkhaṃ ahirājakulaṃ, Erāpathaṃ ahirājakulaṃ, Chabyāputtaṃ ahirājakulaṃ, Kaṇhāgotamakaṃ (110) ahirājakulaṃ. 
na ha nūna so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari. 
sace hi so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya na hi so bhikkhave bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṃ kareyya. 
anujānāmi bhikkhave imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṃ attaguttiyā attarakkhāya attaparittaṃ kātuṃ. 
evañ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: 
Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ Erāpathehi me, Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ Kaṇhāgotamakehi ca, | apādakehi me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me, catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me. | mā maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako, mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado. | sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā ca kevalā sabbe bhadrāni passantu, mā kiñci pāpam āgamā. | appamāṇo buddho appamāṇo dhammo appamāṇo saṃgho, pamāṇavantāni siriṃsapāni ahivicchikā satapadī uṇṇanābhisarabū mūsikā. 
katā me rakkhā katā me parittā, paṭikkamantu bhūtāni, so 'haṃ namo bhagavato namo sattannaṃ sammāsambuddhānan ti. 
anujānāmi bhikkhave lohitaṃ mocetun ti. 
||6|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ chindi. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
aññamhi so bhikkhave moghapuriso chetabbamhi aññaṃ chindi. 
na bhikkhave attano aṅgajātaṃ chetabbaṃ. 
yo chindeyya, āpatti thullaccayassā 'ti. 
||7|| 
tena kho pana samayena Rājagahakassa seṭṭhissa mahagghassa candanasārassa candanagaṇṭhī uppannā hoti. 
atha kho Rājagahakassa seṭṭhissa etad ahosi: 
yaṃ nūnāhaṃ imāya candanagaṇṭhiyā pattaṃ likhāpeyyaṃ lekhañ ca me paribhogaṃ bhavissati pattañ ca dānaṃ dassāmīti. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi tāya candanagaṇṭhiyā pattaṃ likhāpetvā sikkāya pakkhipitvā veḷagge ālaggetvā veḷuparamparāya bandhitvā evam āha: 
yo samaṇo vā brāhmaṇo vā arahā c' eva iddhimā ca dinnaṃ yeva pattaṃ oharatū 'ti. 
atha kho (111) Pūraṇo Kassapo yena Rājagahako seṭṭhi ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Rājagahakaṃ {seṭṭhiṃ} etad avoca: 
ahaṃ hi gahapati arahā c’ eva iddhimā ca, dehi me pattan ti. 
sace bhante āyasmā arahā c’ eva iddhimā ca, dinnaṃ yeva pattaṃ oharatū 'ti. 
atha kho Makkhali Gosālo, Ajito Kesakambalī, Pakudho Kaccāyano, Sañjayo Belaṭṭhiputto, nigaṇṭho Nātaputto yena Rājagahako seṭṭhi ten' upasaṃkami ... oharatū 'ti. 
tena kho pana samayena āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Piṇḍolabhāradvājo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. 
atha kho āyasmā Piṇḍolabhāradvājo āyasmantaṃ Mahāmoggallānaṃ etad avoca: 
āyasmā kho Mahāmoggallāno arahā c’ eva iddhimā ca, gacchāvuso Moggallāna etaṃ pattaṃ ohara, tuyh’ eso patto 'ti. 
āyasmā kho Piṇḍolabhāradvājo arahā c’ eva iddhimā ca, gacchāvuso Bhāradvāja etaṃ pattaṃ ohara, tuyh’ eso patto 'ti. 
atha kho āyasmā Piṇḍolabhāradvājo vehāsaṃ abbhuggantvā taṃ pattaṃ gahetvā tikkhattuṃ Rājagahaṃ anupariyāsi. 
tena kho pana samayena Rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko namassamāno idh’ eva bhante ayyo Bhāradvājo amhākaṃ nivesane patiṭṭhātū 'ti. 
atha kho āyasmā Piṇḍolabhāradvājo Rājagahakassa seṭṭhissa nivesane patiṭṭhāsi. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi āyasmato Piṇḍolabhāradvājassa hatthato pattaṃ gahetvā mahagghassa khādaniyassa pūretvā āyasmato Piṇḍolabhāradvājassa pādāsi. 
atha kho āyasmā Piṇḍolabhāradvājo taṃ pattaṃ gahetvā ārāmaṃ agamāsi. |1| 
assosuṃ kho manussā: 
ayyena kira Piṇḍolabhāradvājena Rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito 'ti, te ca manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaṃ Piṇḍolabhāradvājaṃ piṭṭhito-piṭṭhito anubandhiṃsu. 
assosi kho bhagavā uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ, sutvāna āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: 
kiṃ nu kho so Ānanda uccāsaddo mahāsaddo 'ti. 
āyasmatā bhante Piṇḍolabhāradvājena Rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito, assosuṃ kho bhante manussā ayyena kira ... ohārito 'ti, te ca bhante manussā ... anubaddhā, so eso bhante bhagavā uccāsaddo mahāsaddo 'ti. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āyas (112) mantaṃ Piṇḍolabhāradvājaṃ paṭipucchi: 
saccaṃ kira tayā Bhāradvāja Rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito 'ti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
ananucchaviyaṃ Bhāradvāja ananulomikaṃ ... akaraṇīyaṃ. 
kathaṃ hi nāma tvaṃ Bhāradvāja chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassessasi. 
seyyathāpi Bhāradvāja mātugāmo chavassa māsakarūpassa kāraṇā kopīnaṃ dasseti evam eva kho tayā Bhāradvāja chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassitaṃ. 
n’ etaṃ Bhāradvāja appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetabbaṃ. 
yo dasseyya, āpatti dukkaṭassa. 
bhindath’ etaṃ bhikkhave dārupattaṃ, sakalikaṃ-sakalikaṃ katvā bhikkhūnaṃ añjanupapisanaṃ detha. 
na ca bhikkhave dārupatto dhāretabbo. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
||8|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace patte dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave sovaṇṇamayo patto dhāretabbo, na rūpiyamayo patto dhāretabbo, na maṇimayo p. dh., na veḷuriyamayo p. dh., na phalikamayo p. dh., na kaṃsamayo p. dh., na kācamayo p. dh., na tipumayo p. dh., na sīsamayo p. dh., na tambalohamayo patto dhāretabbo. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave dve patte ayopattaṃ mattikāpattan ti. |1| 
tena kho pana samayena pattamūlaṃ ghaṃsīyati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pattamaṇḍalan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave dve pattamaṇḍalāni tipumayaṃ sīsamayan ti. 
bahalāni maṇḍalāni na acchupīyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave likhitun ti. 
valiṃ (113) honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave makaradantakaṃ chinditun ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū citrāni pattamaṇḍalāni dhārenti rūpakokiṇṇāni bhatikammakatāni, tāni rathikāya pi dassentā āhiṇḍanti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave citrāni {pattamaṇḍalāni} dhāretabbāni rūpakokiṇṇāni bhatikammakatāni. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave pakatimaṇḍalan ti. |2| 
tena kho pana samayena bhikkhū saudakaṃ pattaṃ paṭisāmenti, patto dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave saudako patto paṭisāmetabbo. 
yo paṭisāmeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave otāpetvā pattaṃ paṭisāmetun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū saudakaṃ pattaṃ otāpenti, patto duggandho hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave saudako patto otāpetabbo. 
yo otāpeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave vodakaṃ katvā otāpetvā pattaṃ paṭisāmetun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū uṇhe pattaṃ nidahanti, pattassa vaṇṇo dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uṇhe patto nidahitabbo. 
yo nidaheyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave muhuttaṃ uṇhe otāpetvā pattaṃ paṭisāmetun ti. |3| 
tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse anādhārā nikkhittā honti. 
vātamaṇḍalikāya āvaṭṭitvā pattā bhijjiṃsu. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pattādhārakan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū miḍhante pattaṃ nikkhipanti, paripatitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave miḍhante patto nikkhipitabbo. 
yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū paribhaṇḍante pattaṃ nikkhipanti, paripatitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave paribhaṇḍante patto nikkhipitabbo. 
yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū chamāya pattaṃ nikkujjanti, oṭṭho ghaṃsīyati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakan ti. 
tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave colakan ti. 
colakaṃ upacikāhi khajjati. 
(114) bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pattamāḷakan ti. 
pattamāḷakā paripatitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pattakaṇḍolikan ti. 
pattakaṇḍolikāya patto ghaṃsīyati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pattatthavikan ti. 
aṃsavaddhako na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave aṃsavaddhakaṃ bandhanasuttakan ti. |4| 
tena kho pana samayena bhikkhū bhittikhīle pi nāgadantake pi pattaṃ laggenti, paripatitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave patto laggetabbo. 
yo laggeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū mañce pattaṃ nikkhipanti, satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaṃ bhindanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave mañce patto nikkhipitabbo. 
yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū pīṭhe pattaṃ nikkhipanti, satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaṃ bhindanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave pīṭhe patto nikkhipitabbo. 
yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū aṅke pattaṃ nikkhipanti. 
satisammosā vuṭṭhahanti, paripatitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave aṅke patto nikkhipitabbo. 
yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū chatte pattaṃ nikkhipanti. 
vātamaṇḍalikāya chattaṃ ukkhipīyati, paripatitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave chatte patto nikkhipitabbo. 
yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū pattahatthā kavāṭaṃ paṇāmenti. 
kavāṭo āvaṭṭitvā patto bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave pattahatthena kavāṭaṃ paṇāmetabbaṃ. 
yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |5| 
||9|| 
tena kho pana samayena bhikkhū tumbakaṭāhe piṇḍāya caranti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi titthiyā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave tumbakaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ. 
yo careyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū (115) ghaṭikaṭāhe piṇḍāya caranti. 
manussā ujjhāyanti ... titthiyā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ghaṭikaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ. 
yo careyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sabbapaṃsukūliko hoti, so chavasīsassa pattaṃ dhāreti. 
aññatarā itthi passitvā bhītā vissaram akāsi: 
abbhuṃ me, pisāco vata man ti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā chavasīsassa pattaṃ dhāressanti seyyathāpi pisācillikā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave chavasīsassa patto dhāretabbo. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
na ca bhikkhave sabbapaṃsukūlikena bhavitabbaṃ. 
yo bhaveyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
tena kho pana samayena bhikkhū calakāni pi aṭṭhikāni pi ucchiṭṭhodakam pi pattena nīharanti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
yasmiṃ yev’ ime samaṇā Sakyaputtiyā bhuñjanti so 'va nesaṃ paṭiggaho 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave calakāni vā aṭṭhikāni vā ucchiṭṭhodakaṃ vā pattena nīharitabbaṃ. 
yo nīhareyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave paṭiggahan ti. |3| 
||10|| 
tena kho pana samayena bhikkhū hatthena vipāṭetvā cīvaraṃ sibbenti. 
cīvaraṃ vilomaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave satthakaṃ namatakan ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa daṇḍasatthakaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave daṇḍasatthakan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace satthakadaṇḍe dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacā satthakadaṇḍā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayan ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū kukkuṭapattena pi veḷupesikāya pi cīvaraṃ sibbenti, cīvaraṃ dussibbitaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave sūcin ti. 
sūciyo kaṇṇakitāyo honti. 
anujānāmi (116) bhikkhave sūcināḷikan ti. 
nāḷikāya pi kaṇṇakitāyo honti. 
anujānāmi bhikkhave kiṇṇena pūretun ti. 
kiṇṇe pi kaṇṇakitāyo honti. 
anujānāmi bhikkhave satthuyā pūretun ti. 
satthuyāpi kaṇṇakitāyo honti. 
anujānāmi bhikkhave saritakan ti. 
saritake pi kaṇṇakitāyo honti. 
anujānāmi bhikkhave madhusitthakena sāretun ti. 
saritakaṃ paribhijjati. 
anujānāmi bhikkhave saritasipāṭikan ti. |2| 
tena kho pana samayena bhikkhū tattha-tattha khīlaṃ nikhanitvā sambandhitvā cīvaraṃ sibbenti. 
cīvaraṃ vikaṇṇaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kaṭhinaṃ kaṭhinarajjuṃ tattha-tattha obandhitvā cīvaraṃ sibbetun ti. 
visame kaṭhinaṃ pattharanti, kaṭhinaṃ paribhijjati. 
na bhikkhave visame kaṭhinaṃ pattharitabbaṃ. 
yo patthareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
chamāya kaṭhinaṃ pattharanti, kaṭhinaṃ paṃsukitaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakan ti. 
kaṭhinassa anto jīrati. 
anujānāmi bhikkhave anuvātaṃ paribhaṇḍaṃ āropetun ti. 
kaṭhinaṃ na ppahoti. 
anujānāmi bhikkhave daṇḍakaṭhinaṃ pidalakaṃ salākaṃ vinandhanarajjuṃ vinandhanasuttakaṃ vinandhitvā cīvaraṃ sibbetun ti. 
suttantarikāyo visamā honti. 
anujānāmi bhikkhave kaḷimbhakan ti. 
suttā vaṅkā honti. 
anujānāmi bhikkhave moghasuttakan ti. |3| 
tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi kaṭhinaṃ akkamanti, kaṭhinaṃ dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave adhotehi pādehi kaṭhinaṃ akkamitabbaṃ. 
yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi kaṭhinaṃ akkamanti, kaṭhinaṃ dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave allehi pādehi kaṭhinaṃ akkamitabbaṃ. 
yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā kaṭhinaṃ akkamanti, kaṭhinaṃ dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave saupāhanena kaṭhinaṃ akkamitabbaṃ. 
yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |4| 
tena kho pana samayena bhikkhū cīvaraṃ sibbentā aṅguliyā paṭigaṇhanti, aṅguliyo dukkhā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave paṭiggahan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace paṭiggahe dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
ma-(117)nussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacā paṭiggahā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ --la-- saṅkhanābhimayan ti. 
tena kho pana samayena sūciyo pi satthakāpi paṭiggahāpi nassanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave āvesanavitthakan ti. 
āvesanavitthake samākulā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave paṭiggahathavikan ti. 
aṃsavaddhako na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave aṃsavaddhakaṃ bandhanasuttakan ti. |5| 
tena kho pana samayena bhikkhū abbhokāse cīvaraṃ sibbentā sītena pi uṇhena pi kilamanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kaṭhinasālaṃ kaṭhinamaṇḍapan ti. 
kaṭhinasālā nīcavatthukā hoti, udakena ottharīyati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātun ti. 
cayo paripatati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
ārohantā vihaññanti. 
anujānāmi bhikkhave tayo sopāne iṭṭhakāsopānaṃ silāsopānaṃ dārusopānan ti. 
ārohantā paripatanti. 
anujānāmi bhikkhave ālambanabāhan ti. 
kaṭhinasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ, setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭṭhikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajjun ti. |6| 
tena kho pana samayena bhikkhū cīvaraṃ sibbetvā tatth’ eva kaṭhinaṃ ujjhitvā pakkamanti, undurehi pi upacikāhi pi khajjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kaṭhinaṃ saṃharitun ti. 
kaṭhinaṃ paribhijjati. 
anujānāmi bhikkhave goghaṃsikāya kaṭhinaṃ saṃharitun ti. 
kaṭhinaṃ viveṭhiyati. 
anujānāmi bhikkhave bandhanarajjun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū kuḍḍe pi thambhe pi kaṭhinaṃ ussāpetvā pakkamanti, paripatitvā kaṭhinaṃ bhijjati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave bhittikhīle vā nāgadante vā laggetun ti. |7| 
||11|| 
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena Vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. 
tena kho pana sam-(118)ayena bhikkhū sūcikam pi satthakam pi bhesajjam pi pattena ādāya gacchanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave bhesajjatthavikan ti. 
aṃsavaddhako na hoti. 
anujānāmi bhikkhave aṃsavaddhakaṃ bandhanasuttakan ti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upāhanāyo kāyabandhane bandhitvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. 
aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ abhivādento upāhanāyo sīsena ghaṭṭesi, so bhikkhu maṅku ahosi. 
atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ anujānāmi bhikkhave upāhanatthavikan ti. 
aṃsavaddhako na hoti. 
anujānāmi bhikkhave aṃsavaddhakaṃ bandhanasuttakan ti. 
||12|| 
tena kho pana samayena antarā magge udakaṃ akappiyaṃ hoti, parissāvanaṃ na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave parissāvanan ti. 
colakaṃ na ppahoti. 
anujānāmi bhikkhave kaṭacchuparissāvanan ti. 
colakaṃ na ppahoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave dhammakarakan ti. |1| 
tena kho pana samayena dve bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. 
eko bhikkhu anācāraṃ ācarati, dutiyo bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etad avoca: 
mā āvuso evarūpaṃ akāsi, n’ etaṃ kappatīti. 
so tasmiṃ upanandhi. 
atha kho so bhikkhu pipāsāya pīḷito upanandhaṃ bhikkhuṃ etad avoca: 
dehi me āvuso parissāvanaṃ, pāniyaṃ pivissāmīti. 
upanandho bhikkhu na adāsi. 
so bhikkhu pipāsāya pīḷito kālam akāsi. 
atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
kim pana tvaṃ āvuso parissāvanaṃ yāciyamāno na adāsīti. 
evam āvuso 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma bhikkhu parissāvanaṃ yāciyamāno na dassatīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā taṃ bhikkhuṃ paṭipucchi: 
saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu parissāvanaṃ yāciyamāno na adāsīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
ananucchaviyaṃ te moghapurisa ananulomikaṃ ... akaranīyaṃ. 
kathañ hi nāma tvaṃ moghapurisa parissāvanaṃ yāciyamāno na dassasi. 
n’ etaṃ (119) moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya --la-- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave addhānamaggapaṭipannena bhikkhunā parissāvanaṃ yāciyamānena na dātabbaṃ. 
yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassa. 
na ca bhikkhave aparissāvanakena addhānamaggo paṭipajjitabbo. 
yo paṭipajjeyya, āpatti dukkaṭassa. 
sace na hoti parissāvanaṃ vā dhammakarako vā, saṃghāṭikaṇṇo pi adhiṭṭhātabbo iminā parissāvetvā pivissāmīti. |2| 
atha kho bhagavā anupubbena cārikañ caramāno yena Vesālī tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. 
tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ karonti, parissāvanaṃ na sammati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave daṇḍaparissāvanan ti. 
daṇḍaparissāvanaṃ na sammati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ottharakan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū makasehi ubbāḷhā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave makasakuṭikan ti. |3| 
||13|| 
tena kho pana samayena Vesāliyaṃ paṇītānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭī adhiṭṭhitā hoti, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā abhisannakāyā honti bahvābādhā. 
atha kho Jīvako Komārabhacco Vesāliṃ agamāsi kenacid eva karaṇīyena. 
addasā kho Jīvako Komārabhacco bhikkhū abhisannakāye bahvābādhe, disvāna yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
ekamantaṃ nisinno kho Jīvako Komārabhacco bhagavantaṃ etad avoca: 
etarahi bhante bhikkhū abhisannakāyā bahvābādhā, sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaṃ caṅkamañ ca jantāgharañ ca anujānātu, evaṃ bhikkhū appābādhā bhavissantīti. 
atha kho bhagavā Jīvakaṃ Komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi ... sampahaṃsesi. 
atha kho Jīvako Komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito ... sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave caṅkamañ ca jantāgharañ cā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena bhi-(120)kkhū visame caṅkame caṅkamanti, pādā dukkhā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave samaṃ kātun ti. 
caṅkamo nīcavatthuko hoti, udakena ottharīyati. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ ... (=ch.6) ... ālambanabāhan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū caṅkame caṅkamantā paripatanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave caṅkamanavedikan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse caṅkamantā sītena pi uṇhena pi kilamanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave caṅkamanasālan ti. 
caṅkamanasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ... (=ch.6) ... cīvararajjun ti. |2| 
jantāgharaṃ nīcavatthukaṃ hoti, udakena ottharīyati. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ ... (=ch.6) ... ālambanabāhan ti. 
jantāgharassa kavāṭaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhasaṃghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggalavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajjun ti. 
jantāgharassa kuḍḍapādo jīrati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave maṇḍalikaṃ kātun ti. 
jantāgharassa dhūmanettaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave dhūmanettan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū khuddake jantāghare majjhe aggiṭṭhānaṃ karonti, upacāro na hoti. 
anujānāmi bhikkhave khuddake jantāghare ekamantaṃ aggiṭṭhānaṃ kātuṃ, mahallake majjhe 'ti. 
jantāghare aggi mukhaṃ ḍahati. 
anujānāmi bhikkhave mukhamattikan ti. 
hatthena mattikaṃ tementi. 
anujānāmi bhikkhave mattikādoṇikan ti. 
mattikā duggandhā hoti. 
anujānāmi bhikkhave vāsetun ti. 
jantāghare aggi kāyaṃ ḍahati. 
anujānāmi bhikkhave udakaṃ atiharitun ti. 
pātiyāpi pattena pi udakaṃ atiharanti. 
anujānāmi bhikkhave udakaṭṭhānaṃ udakasarāvakan ti. 
jantāgharaṃ tiṇacchadanaṃ na sedeti. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātun ti. 
jantāgharaṃ cikkhallaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave santharituṃ tayo santhāre iṭṭhakāsanthāraṃ silāsanthāraṃ dārusanthāran ti. 
cikkhallaṃ yeva hoti. 
anujānāmi bhikkhave dhovitun ti. 
udakaṃ santiṭṭhati. 
anujānāmi bhikkhave udakaniddhamanan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare (121) chamāya nisīdanti gattāni kaṇḍuvanti. 
anujānāmi bhikkhave jantāgharapīṭhan ti. 
tena kho pana samayena jantāgharaṃ aparikkhittaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāran ti. |3| 
koṭṭhako na hoti. 
anujānāmi bhikkhave koṭṭhakan ti. 
koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena ottharīyati. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ ... (=ch.6) ... ālambanabāhan ti. 
koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhasaṃghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggalavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajjun ti. 
koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭṭhikan ti. |4| 
pariveṇaṃ cikkhallaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave marumbaṃ upakiritun ti. 
na pariyāpuṇanti. 
anujānāmi bhikkhave padasilaṃ nikkhipitun ti. 
udakaṃ santiṭṭhati. 
anujānāmi bhikkhave udakaniddhamanan ti. |5| 
||14|| 
tena kho pana samayena bhikkhū naggā naggaṃ abhivādenti naggā naggaṃ abhivādāpenti naggā naggassa parikammaṃ karonti naggā naggassa parikammaṃ kārāpenti naggā naggassa denti naggā paṭigaṇhanti naggā khādanti naggā bhuñjanti naggā sāyanti naggā pivanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave naggo abhivādetabbo na naggena abhivādetabbaṃ na naggo abhivādāpetabbo na naggena abhivādāpetabbaṃ na naggena naggassa parikammaṃ kātabbaṃ na naggena naggassa parikammaṃ kārāpetabbaṃ na naggena naggassa dātabbaṃ na naggena paṭiggahetabbaṃ na naggena khāditabbaṃ na naggena bhuñjitabbaṃ na naggena sāyitabbaṃ na naggena pātabbaṃ. 
yo piveyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
||15|| 
tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya cīvaraṃ nikkhipanti, cīvaraṃ paṃsukitaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave cīvaravaṃsaṃ cīvararajjun ti. 
deve vassante cīvaraṃ ovassati. 
anujānāmi (122) bhikkhave jantāgharasālan ti. 
jantāgharasāla nīcavatthukā hoti ... ālambanabāhan ti. 
jantāgharasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati ... cīvararajjun ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare pi udake pi parikammaṃ kātuṃ kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tisso paṭicchādiyo jantāgharapaṭicchādiṃ udakapaṭicchādiṃ vatthapaṭicchādin ti. 
tena kho pana samayena jantāghare udakaṃ na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave udapānan ti. 
udapānassa kūlaṃ lujjati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
udapāno nīcavatthuko hoti ... ālambanabāhan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū vallikāya pi kāyabandhanena pi udakaṃ vāhanti. 
anujānāmi bhikkhave udakavāhanarajjun ti. 
hatthā dukkhā honti. 
anujānāmi bhikkhave tulaṃ karakaṭakaṃ cakkavaṭṭakan ti. 
bhājanā bahuṃ bhijjanti. 
anujānāmi bhikkhave tayo vārake lohavārakaṃ dāruvārakaṃ cammakhaṇḍan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse udakaṃ vāhantā sītena pi uṇhena pi kilamanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave udapānasālan ti. 
udapānasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati ... cīvararajjun ti. 
udakapāno apāruto hoti, tiṇacuṇṇehi pi paṃsukehi pi okirīyati. 
anujānāmi bhikkhave apidhānan ti. 
udakabhājanaṃ na saṃvijjati. 
anujānāmi bhikkhave udakadoṇiṃ udakakaṭāhan ti. |2| 
||16|| 
tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ-tahaṃ nahāyanti, ārāmo cikkhallo hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave candanikan ti. 
candanikā pākatā hoti, bhikkhū hirīyanti nahāyituṃ. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāran ti. 
candanikā cikkhallā hoti. 
anujānāmi bhikkhave santharituṃ tayo santhāre iṭṭhakāsanthāraṃ silāsanthāraṃ dārusanthāran ti. 
udakaṃ santiṭṭhati. 
anujānāmi bhikkhave udakaniddhamanan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ gattāni sītikatāni honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave udakapuñchaniṃ colakena pi paccuddharitun ti. |1| 
tena kho pana (123) samayena aññataro upāsako saṃghassa atthāya pokkharaṇiṃ kāretukāmo hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pokkharaṇin ti. 
pokkharaṇiyā kūlaṃ lujjati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
ārohantā vihaññanti. 
anujānāmi bhikkhave tayo sopāne {iṭṭhakāsopānaṃ} silāsopānaṃ dārusopānan ti. 
ārohantā paripatanti. 
anujānāmi bhikkhave ālambanabāhan ti. 
pokkharaṇiyā udakaṃ purāṇaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave udakāyatikaṃ udakaniddhamanan ti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa atthāya nillekhaṃ jantāgharaṃ kattukāmo hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave nillekhaṃ jantāgharan ti. |2| 
||17|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū catumāsaṃ nisīdanena vippavasanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave catumāsaṃ nisīdanena vippavasitabbaṃ. 
yo vippavaseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayanti. 
manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayitabbaṃ. 
so sayeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena manussā gandham pi mālam pi ādāya ārāmaṃ āgacchanti. 
bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gandhaṃ gahetvā kavāṭe pañcaṅgulikaṃ dātuṃ, pupphaṃ gahetvā vihāre ekamantaṃ nikkhipitun ti. |1| 
||18|| 
tena kho pana samayena saṃghassa namatakaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave namatakan ti. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
namatakaṃ adhiṭṭhātabbaṃ nu kho udāhu vikappetabban ti. 
na bhikkhave namatakaṃ adhiṭṭhātabbaṃ na vikappetabban ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āsittakūpadhāne bhuñjanti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave āsittakūpadhāne bhuñjitabbaṃ. 
yo bhuñjeyya, āpatti (124) dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, so bhuñjamāno na sakkoti hatthena pattaṃ sandhāretuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave maḷorikan ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ekabhājane pi bhuñjanti ekathālake pi pivanti ekamañce pi tuvaṭṭenti ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ekabhājane bhuñjitabbaṃ, na ekathālake pātabbaṃ, na ekamañce tuvaṭṭitabbaṃ, na ekattharaṇā tuvaṭṭitabbaṃ, na ekapāvuraṇā tuvaṭṭitabbaṃ, na ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭitabbaṃ. 
yo tuvaṭṭeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
||19|| 
tena kho pana samayena Vaḍḍho Licchavi Mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ sahāyo hoti. 
atha kho Vaḍḍho Licchavi yena Mettiyabhummajakā bhikkhū ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā Mettiyabhummajake bhikkhū etad avoca: 
vandāmi ayyā 'ti. 
evaṃ vutte Mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. 
dutiyam pi kho ... tatiyam pi kho Vaḍḍho Licchavi Mettiyabhummajake bhikkhū etad avoca: 
vandāmi ayyā 'ti. 
tatiyam pi kho Mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. 
ky āhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kissa maṃ ayyā nālapantīti. 
tathā hi pana tvaṃ āvuso Vaḍḍha amhe Dabbena Mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasīti. 
ky āhaṃ ayyā karomīti. 
sace kho tvaṃ āvuso Vaḍḍha iccheyyāsi ajj’ eva bhagavā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ nāsāpeyyā 'ti. 
ky āhaṃ ayyā karomi, kiṃ mayā sakkā kātun ti. 
ehi tvaṃ āvuso Vaḍḍha yena bhagavā ten’ upasaṃkama, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ evaṃ vadehi: 
idaṃ bhante na channaṃ na paṭirūpaṃ, yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato pavātaṃ, udakaṃ maññe ādittaṃ, ayyena me Dabbena Mallaputtena pajāpatī dūsitā 'ti. |1| 
evaṃ ayyā 'ti kho Vaḍḍho Licchavi Mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho Vaḍḍho (125) Licchavi bhagavantaṃ etad avoca: 
idaṃ bhante na channaṃ ... dūsitā 'ti. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ paṭipucchi: 
sarasi tvaṃ Dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ Vaḍḍho āhā 'ti. 
yathā maṃ bhante bhagavā jānātīti. 
dutiyam pi kho bhagavā --la--, tatiyam pi kho bhagavā āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ etad avoca: 
sarasi ... āhā 'ti. 
yathā maṃ bhante bhagavā jānātīti. 
na kho Dabba Dabbā evaṃ nibbeṭhenti, sace tayā kataṃ katan ti vadehi, sace akataṃ akatan ti vadehīti. 
yato 'haṃ bhante jāto nābhijānāmi supinantena pi methunaṃ dhammaṃ paṭisevitā pag eva jāgaro 'ti. |2| 
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Vaḍḍhassa Licchavissa pattaṃ nikkujjatu asambhogaṃ saṃghena karotu. 
aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo: 
bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati. 
anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhah’ aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikkujjituṃ. |3| 
evañ ca pana bhikkhave nikkujjitabbo: 
vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
Vaḍḍho Licchavi āyasmantaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho Vaḍḍhassa Licchavissa pattaṃ nikkujjeyya asambhogaṃ saṃghena kareyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
Vaḍḍho ... anuddhaṃseti. 
saṃgho Vaḍḍhassa Licchavissa pattaṃ nikkujjati asambhogaṃ saṃghena karoti. 
yassāyasmato khamati Vaḍḍhassa Licchavissa pattassa nikkujjanā asambhogaṃ saṃghena karaṇaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
nikkujjito saṃghena Vaḍḍhassa Licchavissa patto asambhogo saṃghena. 
khamati ... dhārayāmīti. |4| 
atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Vaḍḍhassa Licchavissa nivesanaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Vaḍḍhaṃ Licchaviṃ etad avoca: 
saṃghena te āvuso Vaḍḍha patto nikkujjito asambhogo 'si saṃghenā 'ti. 
(126) atha kho Vaḍḍho Licchavi saṃghena kira me patto nikkujjito asambhogo 'mhi kira saṃghenā 'ti tatth’ eva mucchito papato. 
atha kho Vaḍḍhassa Licchavissa mittāmaccā ñātisālohitā Vaḍḍhaṃ Licchaviṃ etad avocuṃ: 
alaṃ āvuso Vaḍḍha mā soci mā paridevi, mayaṃ bhagavantaṃ pasādessāma bhikkhusaṃghañ cā 'ti. 
atha kho Vaḍḍho Licchavi saputtadāro samittāmacco sañātisālohito allavattho allakeso yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etad avoca: 
accayo maṃ bhante accagamā yathā bālaṃ yathā mūḷhaṃ yathā akusalaṃ yo 'haṃ ayyaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsesiṃ, tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato paṭigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā 'ti. 
taggha tvaṃ āvuso Vaḍḍha accayo accagamā yathā bālaṃ yathā mūḷhaṃ yathā akusalaṃ yaṃ tvaṃ Dabbaṃ Mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsesi. 
yato ca kho tvaṃ āvuso Vaḍḍha accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi tan te mayaṃ paṭigaṇhāma, vuḍḍhi h’ esā āvuso Vaḍḍha ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatīti. |5| 
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
tena hi bhikkhave saṃgho Vaḍḍhassa Licchavissa pattaṃ ukkujjatu sambhogaṃ saṃghena karotu. 
aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo: 
na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, na bhikkhū akkosati paribhāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, na buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, na dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, na saṃghassa avaṇṇaṃ bhāsati. 
anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhah' aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ ukkujjituṃ. |6| 
evañ ca pana bhikkhave ukkujjitabbo: 
tena bhikkhave Vaḍḍhena Licchavinā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
saṃghena me bhante patto nikkujjito asambhogo 'mhi saṃghena, so 'haṃ bhante sammāvattāmi lomaṃ pātemi netthāraṃ vattāmi saṃghaṃ pattukkujjanaṃ yācāmīti. 
dutiyam pi yācitabbā, tatiyam pi yācitabbā. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena (127) saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃghena Vaḍḍhassa Licchavissa patto nikkujjito asambhogo saṃghena, so sammāvattati ... yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho Vaḍḍhassa Licchavissa pattaṃ ukkujjeyya sambhogaṃ saṃghena kareyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃghena Vaḍḍhassa ... yācati. 
saṃgho Vaḍḍhassa Licchavissa pattaṃ ukkujjati sambhogaṃ saṃghena karoti. 
yassāyasmato khamati Vaḍḍhassa Licchavissa pattassa ukkujjanā sambhogaṃ saṃghena karaṇaṃ so tuṇh' assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
ukkujjito saṃghena Vaḍḍhassa Licchavissa patto sambhogo saṃghena. 
khamati ... {dhārayāmīti.} |7| 
||20|| 
atha kho bhagavā Vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena Bhaggā tena cārikaṃ pakkāmi. 
anupubbena cārikañ caramāno yena Bhaggā tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Bhaggesu viharati Suṃsumāragire Bhesakaḷāvane migadāye. 
tena kho pana samayena Bodhissa rājakumārassa Kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. 
atha kho Bodhi rājakumāro Sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: 
ehi tvaṃ samma Sañjikāputta yena bhagavā ten’ upasaṃkama, upasaṃkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha: 
Bodhi bhante rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati: 
appābādhaṃ ... phāsuvihāraṃ pucchati evaṃ ca vadeti: 
adhivāsetu kira bhante bhagavā Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā 'ti. 
evaṃ bho 'ti kho Sañjikāputto māṇavo Bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho Sañjikāputto māṇavo bhagavantaṃ etad avoca: 
Bodhi kho rājakumāro bhoto Gotamassa pāde ... adhivāsetu kira bhavaṃ Gotamo Bodhissa ... bhikkhusaṃghenā 'ti. 
adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. |1| 
atha kho Sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bodhi rājakumāro ten’ upasaṃkami, (128) upasaṃkamitvā Bodhiṃ rājakumāraṃ etad avoca: 
avocumha kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhagavantaṃ Gotamaṃ: 
Bodhi kho ... bhikkhusaṃghenā 'ti, adhivutthañ ca pana samaṇena Gotamenā 'ti. 
atha kho Bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭiyādāpetvā Kokanadañ ca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimā sopānakaliṅgarā Sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: 
ehi tvaṃ samma Sañjikāputta yena bhagavā ten' upasaṃkama, upasaṃkamitvā bhagavato kālaṃ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattan ti. 
evaṃ bho 'ti kho Sañjikāputto māṇavo Bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi kālo bho Gotama niṭṭhitaṃ bhattan ti. 
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ ten’ upasaṃkami. 
tena kho pana samayena Bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno. 
addasā kho Bodhi rājakumāro bhagavantaṃ dūrato 'va āgacchantaṃ, disvāna tato paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā purakkhatvā yena Kokanado pāsādo ten’ upasaṃkami. 
atha kho bhagavā pacchimaṃ sopānakaliṅgaraṃ nissāya aṭṭhāsi. 
atha kho Bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etad avoca: 
akkamatu bhante bhagavā dussāni akkamatu sugato dussāni yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā 'ti. 
evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. 
dutiyam pi kho ... , tatiyam pi kho Bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etad avoca: 
akkamatu ... sukhāyā 'ti. 
atha kho bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ apalokesi. 
atha kho āyasmā Ānando Bodhiṃ rājakumāraṃ etad avoca: 
saṃharantu rājakumāra dussāni, na bhagavā celapattikaṃ akkamissati, pacchimaṃ janataṃ tathāgato anukampatīti. |2| 
atha kho Bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā upari Kokanade āsanaṃ paññāpesi. 
atha kho bhagavā Kokanadaṃ pāsādaṃ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena. 
atha kho Bodhi rājakumāro buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho Bodhiṃ rājakumāraṃ bhagavā dhammiyā kathāya (129) sandassetvā ... sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave celapattikā akkamitabbā. 
yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |3| 
tena kho pana samayena aññatarā itthi apagatagabbhā bhikkhū nimantetvā dussaṃ paññāpetvā etad avoca: 
akkamatha bhante dussan ti. 
bhikkhū kukkuccāyantā na akkamanti. 
akkamatha bhante dussaṃ maṅgalatthāyā 'ti. 
bhikkhū kukkuccāyantā na akkamiṃsu. 
atha kho sā itthi ujjhāyati khīyati vipāceti: 
kathañ hi nāma ayyā maṅgalatthāya yāciyamānā celapattikaṃ na akkamissantīti. 
assosuṃ kho bhikkhū tassā itthiyā ujjhāyantiyā khīyantiyā vipācentiyā. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
gihī bhikkhave maṅgalikā. 
anujānāmi bhikkhave gihīnaṃ maṅgalatthāya yāciyamānena celapattikaṃ akkamitun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakaṃ akkamituṃ kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave dhotapādakaṃ akkamitun ti. |4| 
||21|| 
dutiyabhāṇavāraṃ. 
atha kho bhagavā Bhaggesu yathābhirantaṃ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. 
anupubbena cārikañ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
atha kho Visākhā Migāramātā ghaṭakañ ca katakañ ca sammajjaniñ ca ādāya yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
ekamantaṃ nisinnā kho Visākhā Migāramātā bhagavantaṃ etad avoca: 
paṭigaṇhātu me bhante bhagavā ghaṭakañ ca katakañ ca sammajjaniñ ca yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā 'ti. 
paṭiggahesi bhagavā ghaṭakañ ca sammajjaniñ ca, na bhagavā katakaṃ paṭiggahesi. 
atha kho bhagavā Visākhaṃ Migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi ... sampahaṃsesi. 
atha kho Visākhā Migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā ... sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. 
atha (130) kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave ghaṭakañ ca sammajjaniñ ca. 
na bhikkhave katakaṃ paribhuñjitabbaṃ. 
yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave tisso pādaghaṃsaniyo sakkharaṃ kaṭhalaṃ samuddapheṇakan ti. |1| 
atha kho Visākhā Migāramātā vidhūpanañ ca tālavaṇṭañ ca ādāya yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
ekamantaṃ nisinnā kho Visākhā Migāramātā bhagavantaṃ etad avoca: 
paṭigaṇhātu me bhante bhagavā vidhūpanañ ca tālavaṇṭañ ca yaṃ mam' assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā 'ti. 
paṭiggahesi bhagavā vidhūpanañ ca tālavaṇṭañ ca. 
atha kho bhagavā Visākhaṃ Migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi ... sampahaṃsesi --la-- padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave vidhūpanañ ca tālavaṇṭañ cā 'ti. |2| 
||22|| 
tena kho pana samayena saṃghassa makasavījanī uppannā hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave makasavījanin ti. 
camaravījanī uppannā hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave camaravījanī dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave tisso vījaniyo vākamayaṃ usīramayaṃ morapiñchamayan ti. |1| 
tena kho pana samayena saṃghassa chattaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave chattan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattaṃ paggahetvā āhiṇḍanti. 
tena kho pana samayena aññataro upāsako sambahulehi ājīvakasāvakehi saddhiṃ uyyānaṃ agamāsi. 
addasāsuṃ kho te ājīvakasāvakā chabbaggiye bhikkhū dūrato 'va chattapaggahite āgacchante, disvāna taṃ upāsakaṃ etad avocuṃ: 
ete kho ayyo tumhākaṃ bhaddantā chattapaggahitā āgacchanti seyyathāpi gaṇakamahāmattā 'ti. 
nāyyo ete bhikkhū paribbājakā 'ti. 
bhikkhū na bhikkhū 'ti. 
abbhutaṃ akaṃsu. 
atha kho so upāsako upagate sañjānitvā ujjhāyati khīyati vipāceti: 
kathaṃ hi nāma bhaddantā (131) chattapaggahitā āhiṇḍissantīti. 
assosuṃ kho bhikkhū tassa upāsakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave --la--. 
saccaṃ bhagavā. 
--la--. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave chattaṃ dhāretabbaṃ. 
yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, tassa vinā chattena na phāsu hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānassa chattan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū gilānass’ eva bhagavatā chattaṃ anuññātaṃ no agilānassā 'ti ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretuṃ kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānena pi agilānena pi ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretun ti. |3| 
||23|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sikkāya pattaṃ uṭṭitvā daṇḍe ālaggetvā vikāle aññatarena gāmadvārena atikkamati. 
manussā es’ ayyo coro gacchati asi 'ssa vijjotalatīti anupatitvā gahetvā sañjānitvā muñciṃsu. 
atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etaṃ atthaṃ ārocesi. 
kiṃ pana tvaṃ āvuso daṇḍasikkaṃ dhāresīti. 
evaṃ āvuso 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma bhikkhu daṇḍasikkaṃ dhāressatīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ --la--. 
saccaṃ bhagavā --la--. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave daṇḍasikkā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno daṇḍasammutiṃ dātuṃ. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbā: 
tena gilānena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evam assa vacanīyo: 
ahaṃ bhante gilāno na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, so 'haṃ bhante saṃghaṃ daṇḍasammutiṃ yācāmi. 
dutiyam pi yācitabbā, tatiyam pi yācitabbā. 
vyattena bhikkhunā paṭibalena (132) saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, so saṃghaṃ daṇḍasammutiṃ yācati. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
ayaṃ ... yācati. 
saṃgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiṃ deti. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammutiyā dānaṃ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dinnā saṃghena itthannāmassa bhikkhuno ... dhārayāmīti. |2| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno sikkāsammutiṃ dātuṃ. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbā: 
tena gilānena ... (=. 
Instead of vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, etc., read vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ, etc.) ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammutiṃ dātuṃ. 
evañ ca pana bhikkhave dātabbā: 
tena gilānena ... (read: 
na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ na sakkomi vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ, etc.) ... dhārayāmīti. |3| 
||24|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu romanthako hoti, so romanthitvā-romanthitvā ajjhoharati. 
bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
vikāle 'yaṃ bhikkhu bhojanaṃ bhuñjatīti. 
bhagavato etaṃ atthaṃ ārocesuṃ. 
eso bhikkhave bhikkhu aciraṃ goyoniyā cuto. 
anujānāmi bhikkhave romanthakassa romanthanaṃ. 
na ca bhikkhave bahi mukhadvārā nīharitvā ajjhoharitabbaṃ. 
yo ajjhohareyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. 
||25|| 
tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṃghabhattaṃ hoti, bhattagge bahusitthāni pakiriyiṃsu. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā odane diyyamāne na sakkaccaṃ paṭiggahessanti, ekamekaṃ sitthaṃ kammasatena niṭṭhāyatīti. 
assosuṃ kho (133) bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave yaṃ diyyamānaṃ patati taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, pariccattaṃ taṃ bhikkhave dāyakehīti. 
||26|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dīghehi nakhehi piṇḍāya carati. 
aññatarā itthi passitvā taṃ bhikkhuṃ etad avoca: 
ehi bhante methunaṃ dhammaṃ paṭisevā 'ti. 
alaṃ bhagini n’ etaṃ kappatīti. 
sace kho tvaṃ bhante na paṭisevissasi idān’ āhaṃ attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṃ karissāmi ayaṃ maṃ bhikkhu vippakarotīti. 
pajānāsi tvaṃ bhaginīti. 
atha kho sā itthi attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṃ akāsi ayaṃ maṃ bhikkhu vippakarotīti. 
manussā upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ aggahesuṃ. 
addasāsuṃ kho te manussā tassā itthiyā nakhe chavim pi lohitam pi, disvāna imissā yeva itthiyā idaṃ kammaṃ akārako bhikkhū 'ti taṃ bhikkhuṃ muñciṃsu. 
atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
kiṃ pana tvaṃ āvuso dīghe nakhe dhāresīti. 
evaṃ āvuso 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma bhikkhu dīghe nakhe dhāressatīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave dīghā nakhā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū nakhena pi nakhaṃ chindanti mukhena pi nakhaṃ chindanti kuḍḍe pi nighaṃsanti, aṅguliyo dukkhā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave nakhacchedanan ti. 
salohitaṃ nakhaṃ chindanti, aṅguliyo dukkhā honti. 
anujānāmi bhikkhave maṃsappamāṇena nakhaṃ chinditun ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vīsatimaṭṭaṃ kārāpenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave vīsatimaṭṭaṃ kārāpetabbaṃ. 
yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave malamattaṃ apakaḍḍhitun ti. |2| 
tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ kesā dīghā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
ussahanti pana bhikkhave bhikkhū aññamaññaṃ kese oropetun ti. 
ussahanti bhagavā (134) 'ti. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave khuraṃ khurasilaṃ khurasipāṭikaṃ namatakaṃ sabbaṃ khurabhaṇḍan ti. |3| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū massuṃ kappāpenti massuṃ vaḍḍhāpenti golomikaṃ kārāpenti caturassakaṃ kārāpenti parimukhaṃ kārāpenti aḍḍharukaṃ kārāpenti dāṭhikaṃ ṭhapenti sambādhe lomaṃ saṃharāpenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave massuṃ kappāpetabbaṃ, na massuṃ vaḍḍhāpetabbaṃ, na golomikaṃ kārāpetabbaṃ, na caturassakaṃ kārāpetabbaṃ, na parimukhaṃ kārāpetabbaṃ, na aḍḍharukaṃ kārāpetabbaṃ, na dāṭhikā ṭhapetabbā, na sambādhe lomaṃ saṃharāpetabbaṃ. 
yo saṃharāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sambādhe vaṇo hoti, bhesajjaṃ na santiṭṭhati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ābādhapaccayā sambādhe lomaṃ saṃharāpetun ti. |4| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kattarikāya kese chedāpenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave kattarikāya kesā chedāpetabbā. 
yo chedāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sīse vaṇo hoti, na sakkoti khurena kese oropetuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ābādhapaccayā kattarikāya kese chedāpetun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū dīghāni nāsikālomāni dhārenti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi pisācillikā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave dīghaṃ nāsikālomaṃ dhāretabbaṃ. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū sakkharikāya pi madhusitthakena pi nāsikālomaṃ gāhāpenti, nāsikā dukkhā hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave saṇḍāsan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū palitaṃ gāhāpenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave palitaṃ gāhāpetabbaṃ. 
yo gāhāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |5| 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kaṇṇagūthakehi kaṇṇā thakitā (135) honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kaṇṇamalaharaṇin ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayan ti. |6| 
||27|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahuṃ lohabhaṇḍaṃ kaṃsabhaṇḍaṃ sannicayaṃ karonti. 
manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā bahuṃ lohabhaṇḍaṃ kaṃsabhaṇḍaṃ sannicayaṃ karissanti, seyyathāpi kaṃsapattharikā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave lohabhaṇḍaṃ {kaṃsabaṇḍhaṃ} sannicayo kātabbo. 
yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū añjanim pi añjanisalākam pi kaṇṇamalaharaṇim pi bandhanamattam pi kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave añjaniṃ añjanisalākaṃ kaṇṇamalaharaṇiṃ bandhanamattan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṃghāṭipallatthikāya nisīdanti, saṃghāṭiyā pattā lujjanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave saṃghāṭipallatthikāya nisīditabbaṃ. 
yo nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, tassa vinā āyogena na phāsu hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave āyogan ti. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kathaṃ nu kho āyogo kātabbo 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tantakaṃ vemakaṃ vaṭaṃ salākaṃ sabbaṃ tantabhaṇḍan ti. |2| 
||28|| 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akāyabandhano gāmaṃ piṇḍāya pāvisi, tassa rathiyāya antaravāsako pabhassittha. 
manussā ukkuṭṭhiṃ akaṃsu, so bhikkhu maṅku (136) ahosi. 
atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave akāyabandhanena gāmo pavisitabbo. 
yo paviseyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave kāyabandhanan ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni kāyabandhanāni dhārenti kalābukaṃ deḍḍubhakaṃ murajaṃ maddaviṇaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacāni kāyabandhanāni dhāretabbāni kalābukaṃ deḍḍubhakaṃ murajaṃ maddaviṇaṃ. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave dve kāyabandhanāni paṭṭikaṃ sūkarantakan ti. 
kāyabandhanassa dasā jīranti. 
anujānāmi bhikkhave murajaṃ maddaviṇan ti. 
kāyabandhanassa anto jīrati. 
anujānāmi bhikkhave sobhaṇaṃ guṇakan ti. 
kāyabandhanassa pavananto jīrati. 
anujānāmi bhikkhave vidhan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace vidhe dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacā vidhā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ --la-- saṅkhanābhimayaṃ suttamayan ti. |2| 
tena kho pana samayena āyasmā Ānando lahukā saṃghāṭiyo pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi, vātamaṇḍalikāya saṃghāṭiyo ukkhipiyiṃsu. 
atha kho āyasmā Ānando ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gaṇṭhikaṃ pāsakan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā gaṇṭhikāyo dhārenti sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave uccāvacā gaṇṭhikā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayaṃ suttamayan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū gaṇṭhikam pi pāsakam pi cīvare appenti, cīvaraṃ jīrati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gaṇṭhikaphalakaṃ pāsakaphalakan ti. 
(137) gaṇṭhikaphalakam pi pāsakaphalakam pi ante appenti, koṇo vivariyati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave {gaṇṭhikaphalakaṃ} ante appetuṃ pāsakaphalakaṃ sattaṅgulaṃ vā aṭṭhaṅgulaṃ vā ogāhetvā appetun ti. |3| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihinivatthaṃ nivāsenti hatthisoṇḍakaṃ macchavālakaṃ catukaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavallikaṃ. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave gihinivatthaṃ nivāsetabbaṃ hatthisoṇḍakaṃ ... satavallikaṃ. 
yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihipārutaṃ pārupanti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave gihipārutaṃ pārupitabbaṃ. 
yo pārupeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |4| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṃvelliyaṃ nivāsenti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave saṃvelliyaṃ nivāsetabbaṃ. 
yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |5| 
||29|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ubhatokājaṃ haranti. 
manussā ujjhāyanti ... seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ubhatokājaṃ haritabbaṃ. 
yo hareyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave ekatokājaṃ antarākājaṃ sīsabhāraṃ khandhabhāraṃ kaṭibhāraṃ olambakan ti. |1| 
||30|| 
tena kho pana samayena bhikkhū dantakaṭṭhaṃ na khādanti, mukhaṃ duggandhaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
pañc’ ime bhikkhave ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane: 
acakkhussaṃ, mukhaṃ duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ pariyonandhati, bhattam assa na cchādeti. 
ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. 
pañc’ ime bhikkhave ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane: 
cakkhussaṃ, mukhaṃ na duggandhaṃ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ na pariyonandhati, bhattam assa-(138)chādeti. 
ime kho bhikkhave pañca ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane. 
anujānāmi bhikkhave dantakaṭṭhan ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghāni dantakaṭṭhāni khādanti, teh’ eva sāmaṇeraṃ ākoṭenti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave dīghaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. 
yo khādeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭhaṃ. 
na ca tena sāmaṇero ākoṭetabbo. 
yo ākoṭeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno atimaṭāhakaṃ dantakaṭṭhaṃ khādantassa kaṇṭhe vilaggaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave atimaṭāhakaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. 
yo khādeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave caturaṅgulapacchimaṃ dantakaṭṭhan ti. |2| 
||31|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaṃ ālimpenti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi davaḍāhakā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave dāyo ālimpetabbo. 
yo ālimpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena vihārā tiṇagahaṇā honti, davaḍāhe ḍayhamāne vihārā ḍayhanti. 
bhikkhū kukkuccāyanti paṭaggiṃ dātuṃ parittaṃ kātuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiṃ dātuṃ parittaṃ kātun ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rukkhaṃ abhirūhanti rukkhā rukkhaṃ saṃkamanti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi makkaṭā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave rukkho abhirūhitabbo. 
yo abhirūheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno Kosalesu janapadesu Sāvatthiṃ gacchantassa antarā magge hatthī pariyuṭṭhāti. 
atha kho so bhikkhu rukkhamūlaṃ upadhāvitvā kukkuccāyanto rukkhaṃ na abhirūhati, so hatthī aññena agamāsi. 
atha kho so bhikkhu Sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
anujānāmi bhikkhave sati karaṇīye porisiyaṃ rukkhaṃ abhirūhituṃ, āpadāsu yāvadatthan ti. |2| 
||32|| 
(139) tena kho pana samayena Yameḷutekulā nāma bhikkhū dve bhātikā honti brāhmaṇajātikā kalyāṇavācā kalyāṇavākkaraṇā. 
te yena bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etad avocuṃ: 
etarahi bhante bhikkhū nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ dūsenti. 
handa mayaṃ bhante buddhavacanaṃ chandaso āropemā 'ti. 
vigarahi buddho bhagavā. 
kathañ hi nāma tumhe moghapurisā evaṃ vakkhatha: 
handa mayaṃ bhante buddhavacanaṃ chandaso āropemā 'ti. 
n’ etaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave buddhavacanaṃ chandaso āropetabbaṃ. 
yo āropeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ pariyāpuṇitun ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lokāyataṃ pariyāpuṇanti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
api nu kho bhikkhave lokāyate sāradassāvī imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyā 'ti. 
no h’ etaṃ bhante. 
imasmiṃ vā pana dhammavinaye sāradassāvī lokāyataṃ pariyāpuṇeyyā 'ti. 
no h’ etaṃ bhante. 
na bhikkhave lokāyataṃ pariyāpuṇitabbaṃ. 
yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lokāyataṃ vācenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave lokāyataṃ vācetabbaṃ. 
yo vāceyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇanti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave tiracchānavijjā pariyāpuṇitabbā. 
yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṃ vācenti. 
manussā ujjhāyanti ... kāmabhogino 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave tiracchānavijjā vācetabbā. 
yo vāceyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
tena kho (140) pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento khipi. 
bhikkhū jīvatu bhante bhagavā jīvatu sugato 'ti uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ akaṃsu, tena saddena dhammakathā antarāahosi. 
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
api nu kho bhikkhave khipite jīvā 'ti vutte tappaccayā jīveyya vā mareyya vā 'ti. 
no h’ etaṃ bhante. 
na bhikkhave khipite jīvā 'ti vattabbo. 
yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ khipite jīvatha bhante 'ti vadanti, bhikkhū kukkuccāyantā nālapanti. 
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathañ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā jīvatha bhante 'ti vuccamānā nālapissantīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
gihī bhikkhave maṅgalikā. 
anujānāmi bhikkhave gihīnaṃ jīvatha bhante 'ti vuccamānena ciraṃ jīvā 'ti vattun ti. |3| 
||33|| 
tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. 
aññatarena bhikkhunā lasunaṃ khāyitaṃ hoti, so mā bhikkhū vyābāhiṃsū 'ti ekamantaṃ nisīdi. 
addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ ekamantaṃ nisinnaṃ, disvāna bhikkhū āmantesi: 
kiṃ nu kho so bhikkhave bhikkhu ekamantaṃ nisinno 'ti. 
etena bhante bhikkhunā lasunaṃ khāyitaṃ, so mā bhikkhū vyābāhiṃsū 'ti ekamantaṃ nisinno 'ti. 
api nu kho bhikkhave taṃ khāditabbaṃ yaṃ khāditvā evarūpāya dhammakathāya paribāhiro assā 'ti. 
no h’ etaṃ bhante. 
na bhikkhave lasunaṃ khāditabbaṃ. 
yo khādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena āyasmato Sāriputtassa udaravātābādho hoti. 
atha kho āyasmā Mahāmoggallāno yenāyasmā Sāriputto ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad avoca: 
pubbe te āvuso Sāriputta udaravātābādho kena phāsu hotīti. 
lasunena me āvuso 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ābādhapaccayā lasunaṃ khāditun ti. |2| 
||34|| 
tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ-tahaṃ passāvaṃ karonti, ārāmo dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ekamantaṃ passāvaṃ (141) kātun ti. 
ārāmo duggandho hoti. 
anujānāmi bhikkhave passāvakumbhin ti. 
dukkhaṃ nisinnā passāvaṃ karonti. 
anujānāmi bhikkhave passāvapādukan ti. 
passāvapādukā pākaṭā honti, bhikkhū hirīyanti passāvaṃ kātaṃ. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpakāraṃ dārupākāran ti. 
passāvakumbhī apārutā duggandhā hoti. 
anujānāmi bhikkhave apidhānan ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ-tahaṃ vaccaṃ karonti, ārāmo dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ekamantaṃ vaccaṃ kātun ti. 
ārāmo duggandho hoti. 
anujānāmi bhikkhave vaccakūpan ti. 
vaccakūpassa kūlaṃ lujjati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
vaccakūpo nīcavatthuko hoti, udakena ottharīyati. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātun ti. 
cayo paripatati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
ārohantā vihaññanti. 
anujānāmi bhikkhave tayo sopāne iṭṭhakāsopānaṃ silāsopānaṃ dārusopānan ti. 
ārohantā paripatanti. 
anujānāmi bhikkhave ālambanabāhan ti. 
ante nisinnā vaccaṃ karontā paripatanti. 
anujānāmi bhikkhave santharivā majjhe chiddaṃ katvā vaccaṃ kātun ti. 
dukkhaṃ nisinnā vaccaṃ karonti. 
anujānāmi bhikkhave vaccapādukan ti |2| 
bahiddhā passāvaṃ karonti. 
anujānāmi bhikkhave passāvadoṇikan ti. 
avalekhanakaṭṭhaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave avalekhanakaṭṭhan ti. 
avalekhanapidharo na hoti. 
anujānāmi bhikkhave avalekhanapidharan ti. 
vaccakūpo apāruto duggandho hoti. 
anujānāmi bhikkhave apidhānan ti. 
ajjhokāse vaccaṃ karontā sītena pi uṇhena pi kilamanti. 
anujānāmi bhikkhave vaccakuṭin ti. 
vaccakuṭiyā kavāṭaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhasaṃghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggaḷavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajjun ti. 
vaccakuṭiyā tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kālavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭṭhikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvarajjun ti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo vaccaṃ katvā (142) vuṭṭhahanto paripati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave olambanakan ti. 
vaccakuṭī aparikkhittā hoti. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāran ti. |3| 
koṭṭhako na hoti. 
anujānāmi bhikkhave koṭṭhakan ti. 
koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ ... āviñchanarajjun ti. 
koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ ... pañcapaṭṭhikaṃ. 
parivenaṃ cikkhallaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave marumbaṃ pakiritun ti. 
na pariyāpuṇanuti. 
anujānāmi bhikkhave padasilaṃ nikkhipitun ti. 
udakaṃ santiṭṭhati. 
anujānāmi bhikkhave udakaniddhamanan ti. 
ācamanakumbhī na hoti. 
anujānāmi bhikkhave ācamanakumbhin ti. 
ācamanasarāvako na hoti. 
anujānāmi bhikkhave ācamanasarāvakan ti. 
dukkhaṃ nisinnā ācamenti. 
anujānāmi bhikkhave ācamanapādukan ti. 
ācamanapādukā pākaṭā honti, bhikkhū hirīyanti ācametuṃ. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāran ti. 
ācamanakumbhī apārutā hoti, tiṇacuṇṇehi pi paṃsukehi pi okirīyati. 
anujānāmi bhikkhave apidhānan ti. |4| 
||35|| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: 
mālāvacchaṃ ... (=I.1, 2) ... vividham pi anācāraṃ ācaranti. 
bhagavato etaṃ atthaṃ ārocesuṃ --la--. 
na bhikkhave vividhaṃ anācāraṃ {ācaritabbaṃ.} yo ācareyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. 
||36|| 
tena kho pana samayena āyasmante Uruvelakassape pabbajite saṃghassa bahuṃ lohabhaṇḍaṃ dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ uppannaṃ hoti. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kiṃ nu kho bhagavatā lohabhaṇḍaṃ anuññātaṃ kiṃ ananuññātaṃ, kiṃ dārubhaṇḍaṃ anuññātaṃ kiṃ ananuññātaṃ, kiṃ mattikābhaṇḍaṃ anuññātaṃ kiṃ ananuññātan ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā paharaṇiṃ sabbaṃ lohabhaṇḍaṃ, ṭhapetvā āsandiṃ (143) pallaṅkaṃ dārupattaṃ dārupādukaṃ sabbaṃ dārubhaṇḍaṃ, ṭhapetvā katakañ ca kumbhakārikañ cā sabbaṃ mattikābhaṇḍan ti. 
||37|| 
khuddakavatthukkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. 
tassa uddānaṃ: 
rukkhe, thambhe ca, kuḍḍe ca, aṭṭāne, gandha-suttiyā, vigayha, mallako, kacchu, jarā ca, puthupāṇikā, | vallikāpi ca, pāmaṅgo, kaṇṇasuttaṃ na dhāraye, kaṭi, ovaṭṭi, kāyuraṃ, hatthābharaṇa-muddikā, | dīghe, kocche, phaṇe, hatthe, sitthā, udakatelake, ādās’ -udapatta-vaṇā, ālepo, madda-cuṇṇanā, | lañcanti, aṅgarāgañ ca, mukharāgaṃ, tadubhayaṃ, cakkhurogaṃ, giraggañ ca, āyataṃ, sara-bāhiraṃ, | amba-pesi-sakalehi, ahi, cchindi ca, candanaṃ, uccāvacā, pattamūlā, suvaṇṇo, bahalā, vali, | citra-dussanti, duggandho, uṇhe, bhijjiṃsu, miḍḍhiyā, paribhaṇḍaṃ, tiṇaṃ, colaṃ, mālaṃ, kaṇḍolikāya ca, | thavikā, aṃsabaddhañ ca, katā bandhanasuttakā, khīlaṃ, mañce ca, pīṭhe ca, aṅka-cchatte, paṇāmitā, | tumba-ghaṭi-chavasīsaṃ, calakāni, paṭiggaho, vippāri-daṇḍa-sovaṇṇaṃ, patte pesi ca, nāḷikā, | kiṇṇa-satthu-sarikañ ca, madhusittha-sipāṭikaṃ, vikaṇṇaṃ, bandhi, visamaṃ, chamā, jira-patoti ca, | kaḷimbhaṃ, moghasuttañ ca, adhot’ allaṃ, upāhanā, aṅgule, paṭiggahañ ca, vitthakaṃ, thavika-bandhakā, | ajjhokāse, nīcavatthu, cayo cāpi, vihaññare, paripataṃ, tiṇacuṇṇaṃ, ullittāvalittakaṃ | setaṃ kāḷakavaṇṇañ ca parikammañ ca gerukaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ paṭikā | cīvaravaṃsarajjuñ ca anuññāsi vināyako. 
ujjhitvā pakkamanti ca, kaṭhinaṃ paribhijjati, | viniveṭhiya, kuḍḍe pi, pattenādāya gacchare, thavikā, bandhasuttañ ca, bandhitvā ca, upāhanā, | udakappiyaṃ magge, parissāvana-colakaṃ, dhammakarake, dve bhikkhū, Vesāliṃ agamā muni, | daṇḍa-ottharakaṃ tattha anuññāsi parissāvanaṃ. 
makasehi, paṇītena bahvābādhā ca Jīvako, | (144) caṅkamana-jantāgharaṃ, visame, nīcavatthukā, tayo caye, vihaññanti, sopān’ -ālamba-vedikaṃ, | ajjhokāse, tiṇacuṇṇaṃ, ullittāvalittakaṃ setakaṃ kālavaṇṇañ ca parikammañ ca gerukaṃ | mālākammaṃ latākammaṃ makarantakapaṭikaṃ vaṃsaṃ cīvararajjuñ ca, uccā ca vatthukaṃ kare, | cayo, sopānā-bāhañ ca, kavāṭaṃ, piṭṭhasaṃghaṭaṃ, udukkhal’ -uttarapāsakaṃ, vaṭṭiñ ca, kapisīsakaṃ, | sūci-ghaṭi-tālachiddaṃ, āviñchanañ ca, rajjukaṃ, maṇḍalaṃ, dhūmanettañ ca, majjhe ca, mukhamattikā, | duggandho ca, dahati ca, udakātara-sarāvakaṃ, na sedeti ca, cikkhallaṃ, dhovi-niddhamanaṃ kare, | pīṭhe ca, koṭṭhake, kammaṃ, marumbā-silā-niddhamanā, naggā, chamāya, vassante, paṭicchāditayo tahiṃ, | udapānaṃ, lujja-tīṇi ca, valliyā, kāyabandhane, tulaṃ kaṭakaṃ cakkam, bahū bhijjanti bhājanā, | loha-dāruka-cammakhaṇḍaṃ, sālā, tiṇa-apidhāni, doṇi-candani-pākāraṃ, cikkhallaṃ, niddhamanena ca, | sītikataṃ, pokkharaṇī, purāṇañ ca, nillekhakaṃ, catumāsaṃ, sayanti ca, namatakañ ca, nadhiṭṭhahe, | āsittakā, maḷorakaṃ, bhuñjanto ka tuvaṭṭayyuṃ, Vaḍḍho, Bodhi ca, akkami, ghaṭaṃ kataka-sammajjani, | sakkhara-kaṭhalañ c’ eva pheṇakaṃ pādaghaṃsanī, vidhūpanaṃ tālavaṇṭaṃ, makasañ cāpi, cāmarī, | chattaṃ, vinā va, ārāme, tayo, sikkāya, sammuti, romā-sitthā, nakhā dīghā, chindant', aṅgulikā dukkhā, | salohitaṃ, pamāṇañ ca, vīsati, dīghakesatā, khuraṃ silaṃ sipāṭikaṃ namatakaṃ khurabhaṇḍakaṃ, | massuṃ kappenti vaḍḍhenti golomi-caturassakaṃ parimukhaṃ aḍḍhadukañ ca dāṭhi-sambādha-saṃhare, | ābādhā, kattari, vaṇo, dīghaṃ, sakkharikāya ca, palitaṃ, thakitaṃ, uccā lohabhaṇḍañ ca, nisaha, | pallatthikañ ca, āyogo, paṭaṃ salāka-bandhanaṃ, kalābukaṃ ḍeḍḍabhakaṃ murajaṃ maddaviṇakaṃ, | tālavaṇṭaṃ satavali, gihipārutapārupaṃ, saṃvelli, ubhatokājaṃ, dantakaṭṭhaṃ, ākoṭane, | kaṇṭhe vilaggaṃ, dāyañ ca, paṭaggi, rukkha-hatthinā, Yameḷe lokāyatakaṃ pariyāpuṇiṃsu, vācesuṃ, | 
(145) tiracchānakathā-vijjā, khipi, maṅgalaṃ, khādi ca, vātābādho, dussati ca, duggandho, dukkha-pādukā. | hirīyanti, pāru-duggandho, tahaṃ-tahaṃ karonti ca, duggandho, kūpa-lujjanti, uccavatthu, cayena ca, | sopān’ -ālambanabāhā, ante, dukkhañ ca pādukā, bahiddhā, doṇi-kaṭṭhañ ca, pidhāro ca, apāruto, | vaccakuṭiṃ, kavāṭañ ca piṭṭhasaṃghāṭam eva ca udukkhal’ -uttarapāso vaṭṭiñ ca kapisīsakaṃ | sūci-ghaṭi-tālacchiddaṃ āviñchanachiddam eva ca 40 rajju, ullittāvalittaṃ setavaṇṇañ ca kāḷakaṃ | mālākammaṃ latākammaṃ makaraṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsa-rajjuñ ca, jarādubbala-pākāraṃ, | koṭṭhake cāpi, tatth’ eva, marumbañ ca, padāsilā, santiṭṭhati niddhamanaṃ, kumbhiñ capi, sarāvakaṃ, | dukkhaṃ, hirī, apidhānaṃ, anācārañ ca ācaruṃ. 
lohabhaṇḍaṃ anuññāsi ṭhapayitvā paharaṇiṃ. | ṭhapayitvāsandipallaṅkaṃ dārupattañ ca pādukaṃ sabbaṃ dārumayaṃ bhaṇḍaṃ anuññāsi mahāmuni. | katakaṃ kumbhakārañ ca ṭhapayayitvā tathāgato sabbam pi mattikābhaṇḍaṃ anuññāsi anukampako. | yassa vatthussa niddeso purimena yadi samaṃ tam pi saṃkhittaṃ uddāne nayato taṃ vijāniyā. | evaṃ dasasatā vatthu vinaye khuddakavatthuke saddhammaṭṭhitikā c’ eva pesalānañ c’ anuggaho. | susikkhito vinayadharo hitacitto supesalo padīpakaraṇo dhiro pūjāraho bahussuto 'ti. 
(146) VI. Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. 
tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ senāsanaṃ apaññattaṃ hoti. 
te 'dha bhikkhū tahaṃ-tahaṃ viharanti araññe rukkhamūle pabbate kandarāyaṃ giriguhāyaṃ susāne vanapatthe ajjhokāse palālapuñje, te kālass’ eva tato-tato upanikkhamanti araññā rukkhamūlā pabbatā kandarā giriguhā susānā vanapatthā ajjhokāsā palālapuñjā pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhū iriyāpathasampannā. ||1|| 
tena kho pana samayena Rājagahako seṭṭhi kālass’ eva uyyānaṃ agamāsi. 
addasā kho Rājagahako seṭṭhi te bhikkhū kālass’ eva tato-tato upanikkhamante araññā ... iriyāpathasampanne, disvān’ assa cittaṃ pasīdi. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi yena te bhikkhū ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā te bhikkhū etad avoca: 
sac’ āhaṃ bhante vihāre kārāpeyya vaseyyātha me vihāresū 'ti. 
na kho gahapati bhagavatā vihārā anuññātā 'ti. 
tena hi bhante bhagavantaṃ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā 'ti. 
evaṃ gahapatīti kho te bhikkhū Rājagahakassa seṭṭhissa paṭissutvā yena bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etad avocuṃ: 
Rājagahako bhante seṭṭhi vihāre kārāpetukāmo, kathaṃ nu kho bhante paṭipajjitabban ti. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave pañca {leṇāni} vihāraṃ aḍḍhayogaṃ pāsādaṃ hammiyaṃ guhan ti. ||2|| 
atha kho (147) te bhikkhū yena Rājagahako seṭṭhi ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Rājagahakaṃ seṭṭhiṃ etad avocuṃ: 
anuññātā kho gahapati bhagavatā vihārā, yassa dāni kālaṃ maññasīti. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi ekāhen’ eva saṭṭhiṃ vihāre patiṭṭhāpesi. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi te saṭṭhiṃ vihāre pariyosāpetvā yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho Rājagahako seṭṭhi bhagavantaṃ etad avoca: 
adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā 'ti. 
adhivāsesi bhageavā tuṇhibhāvena. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. ||3|| 
atha kho Rājagahako seṭṭhi tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: 
kālo bhante, niṭṭhitaṃ bhattan ti. 
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Rājagahakassa seṭṭhissa nivesanaṃ ten' upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho Rājagahako seṭṭhi bhagavantaṃ etad avoca: 
ete me bhante saṭṭhi vihārā puññatthikena saggatthikena kārāpitā, kathāhaṃ bhante tesu vihāresu paṭipajjāmīti. 
tena hi tvaṃ gahapati te saṭṭhiṃ vihāre āgatānāgatassa cātuddisassa saṃghassa patiṭṭhāpehīti. 
evaṃ bhante 'ti kho Rājagahako seṭṭhi bhagavato paṭissutvā te saṭṭhiṃ vihāre āgatānāgatassa cātuddisassa saṃghassa patiṭṭhāpesi. ||4|| 
atha kho bhagavā Rājagahakaṃ seṭṭhiṃ imāhi gāthāhi anumodi: 
sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti tato vāḷamigāni ca siriṃsape ca makase ca sisire cāpi vuṭṭhiyo, | tato vātātapo ghoro sañjāto paṭihaññati: 
{leṇatthañ} ca sukhatthañ ca jhāyituñ ca vipassituṃ vihāradānaṃ saṃghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ | tasmā hi paḍito poso sampassaṃ atthaṃ attano vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute. | (148) tesaṃ annañ ca pānañ ca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā. | te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ yaṃ so dhammaṃ idh’ aññāya parinibbāti anāsavo 'ti. 
atha kho bhagavā Rājagahakaṃ seṭṭhiṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. |5| 
||1|| 
assosuṃ kho manussā: 
bhagavatā kira vihārā anuññātā 'ti, sakkaccaṃ vihāre kārāpenti. 
te vihārā akavāṭakā honti, ahivicchikāpi satapadiyo pi pavisanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭan ti. 
bhitticchiddaṃ karitvā valliyāpi rajjuyāpi kavāṭaṃ bandhanti, undurehi pi upacikāhi pi khajjanti, khāyitabandhanāni kavāṭāni patanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocessuṃ. 
anujānāmi bhikkhave piṭṭhasaṃghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakan ti. 
kavāṭā na phassīyanti. 
anujānāmi bhikkhave āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajjun ti. 
kavāṭā na thakīyanti. 
anujānāmi bhikkhave aggaḷavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū na sakkonti kavātaṃ apāpurituṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tālacchiddaṃ tīṇi tālāni lohatālaṃ kaṭṭhatālaṃ visāṇatālan ti. 
ye pi te ugghāṭetvā pavisanti vihārā aguttā honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave yantakaṃ sūcikan ti. |1| 
tena kho pana samayena vihārā tiṇacchādanā honti sītakāle sītā uṇhe kāle uṇhā. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātun ti. 
tena kho pana samayena vihārā avātapānakā honti acakkhussā duggandhā. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tīṇi vātapānāni vedikāvātapānaṃ jālavātapānaṃ salākavātapānaṃ ti. 
vātapānantarikāya kālakāpi vagguliyo pi pavisanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave vātapānacakkalikan ti. 
cakkalikantarikāya pi kālakāpi vagguliyo pi pavisanti. 
anujānāmi bhikkhave vātapānakavāṭakaṃ vātapānabhisikan ti. |2| 
tena kho pana samayena bhikkhū chamāya sayanti, gattāni pi {cīvarāni} pi paṃsukitāni honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakan ti. 
tiṇasanthārako (149) undurehi pi upacikāhi pi khajjati. 
anujānāmi bhikkhave miḍhin ti. 
miḍhiyā gattāni dukkhā honti. 
anujānāmi bhikkhave bidalamañcakan ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa sosāniko masārako mañco uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave masārakaṃ mañcan ti. 
masārakaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave masārakaṃ pīṭhan ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa sosāniko bundikābaddho mañco uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave bundikābaddhaṃ mañcan ti. 
bundikābaddhaṃ pīṭham uppannaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave bundikābaddhaṃ piṭhan ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa sosāniko kulīrapādako mañco uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocessuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kulīrapādakaṃ mañcan ti. 
kulīrapādakaṃ pīṭhan uppannaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave kulīrapādakaṃ pīṭhan ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa sosāniko āhaccapādako mañco uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave āhaccapādakaṃ mañcan ti. 
āhaccapādakaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave āhaccapādakaṃ pīṭhan ti. |3| 
tena kho pana samayena saṃghassa āsandiko uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave āsandikan ti. 
uccako āsandiko uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave uccakam pi āsandikan ti. 
sattaṅgo uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave sattaṅgan ti. 
uccako sattaṅgo uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave uccakam pi sattaṅgan ti. 
bhaddapīṭhaṃ uppannaṃ hoti ... , pīṭhikā ... , eḷakapādakaṃ pīṭhaṃ ... , āmalakavaṇṭikaṃ pīṭhaṃ ... , phalakaṃ ... , kocchaṃ ... , palālapīṭhaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave palālapīṭhan ti. |4| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ucce mañce sayanti. 
manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi {gihikāmabhogino 'ti}. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ucce mañce sayitabbaṃ. 
yo sayeyya, (150) āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nīce mañce sayanto ahinā daṭṭho hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave mañcapaṭipādakan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ucce mañcapaṭipādake dhārenti saha mañcapaṭipādakehi pavedhenti. 
na bhikkhave uccā mañcapaṭipādakā dhāretabbā. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave aṭṭhaṅgulaparamaṃ mañcapaṭipādakan ti. |5| 
tena kho pana samayena saṃghassa suttaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave mañcaṃ vetun ti. 
aṅgāni bahuṃ suttaṃ pariyādiyanti. 
anujānāmi bhikkhave aṅge vijjhitvā aṭṭhapadakaṃ vetun ti. 
colakaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave cilimikaṃ kātun ti. 
tūlikā uppannā hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ tīṇi tūlāni rukkhatūlaṃ latātūlaṃ poṭakitūlan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aḍḍhakāyikāni bimbohanāni dhārenti. 
manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi {gihikāmabhogino 'ti}. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave aḍḍhakāyikāni bimbohanāni dhāretabbāni. 
yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave sīsappamāṇaṃ bimbohanaṃ kātun ti. |6| 
tena kho pana samayena Rājagahe giraggasamajjo hoti. 
manussā mahāmattānaṃ atthāya bhisiyo paṭiyādenti uṇṇabhisiṃ colabhisiṃ vākabhisiṃ tiṇabhisiṃ paṇṇabhisiṃ. 
te vītivatte samajje chaviṃ opāṭetvā haranti. 
addasāsaṃ kho bhikkhū samajjaṭṭhāne bahuṃ uṇṇaṃ pi colam pi vākam pi tiṇaṃ pi paṇṇaṃ pi chaḍḍitāni, disvāna bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañca bhisiyo uṇṇabhisiṃ colabhisiṃ vākabhisiṃ tiṇabhisiṃ paṇṇabhisin ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa senāsanaparikkhāradussaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave bhisiṃ onandhitun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū mañcabhisiṃ pīṭhe saṃharanti pīṭhabhisiṃ mañce saṃharanti, bhisiyo paribhijjanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhan ti. 
ullokaṃ (151) akaritvā saṃharanti, heṭṭhato nipphaṭanti. 
anujānāmi bhikkhave ullokaṃ karitvā santharitvā bhisiṃ onandhitun ti. 
chaviṃ uppāṭetvā haranti. 
anujānāmi bhikkhave positun ti. 
haranti yeva. 
anujānāmi bhikkhave bhattikamman ti. 
haranti yeva. 
anujānāmi bhikkhave hatthabhittin ti. |7| 
||2|| 
tena kho pana samayena titthiyānaṃ seyyāyo setavaṇṇā honti kāḷavaṇṇakatā bhūmi gerukaparikammakatā bhitti. 
bahū manussā seyyāpekkhakā gacchanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave vihāre setavaṇṇaṃ kaḷavaṇṇaṃ gerukaparikamman ti. 
tena kho pana samayena pharusāya bhittiyā setavaṇṇo na nipatati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave thusapiṇḍaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhitvā setavaṇṇaṃ nipātetun ti. 
setavaṇṇo anibandhanīyo hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave saṇhamattikaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhitvā setavaṇṇaṃ nipātetun ti. 
setavaṇṇo anibandhanīyo hoti. 
anujānāmi bhikkhave ikkāsaṃ piṭṭhamaddan ti. 
tena kho pana samayena pharusāya bhittiyā gerukā na nipatati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave thusapiṇḍaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhitvā gerukaṃ nipātetun ti. 
gerukā anibandhanīyā hoti. 
anujānāmi bhikkhave kuṇḍakamattikaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhitvā gerukaṃ nipātetun ti. 
gerukā anibandhanīyā hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave sāsapakuḍḍaṃ sitthatelakan ti. 
accussannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave colakena paccuddharitun ti. 
tena kho pana samayena pharusāya bhūmiyā kāḷavaṇṇo na nipatati. 
anujānāmi bhikkhave thusapiṇḍaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhitvā kāḷavaṇṇaṃ nipātetun ti. 
kāḷavaṇṇo anibandhanīyo hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocessuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gaṇḍamattikaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhitvā kāḷavaṇṇaṃ nipātetun ti. 
kāḷavaṇṇo anibandhanīyo hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ikkāsaṃ kasāvan ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vihāre paṭibhānacittaṃ kārāpenti itthirūpakaṃ purisarūpakaṃ. 
manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
seyyathāpi (152) {gihikāmabhogino 'ti}. 
bhagavato etam atthaṃ ārocessuṃ. 
na bhikkhave paṭibhānacittaṃ kārāpetabbaṃ itthirūpakaṃ purisarūpakaṃ. 
yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭṭhikan ti. |2| 
tena kho pana samayena vihārā nīcavatthukā honti, udakena ottharīyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātuṃ. 
cayo paripatati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
ārohantā vihaññanti. 
anujānāmi bhikkhave tayo sopāne iṭṭhakāsopānaṃ silāsopānaṃ dārusopānaṃ. 
ārohantā paripatanti. 
anujānāmi bhikkhave ālambanabāhan ti. 
tena kho pana samayena vihārā ālakamandā honti. 
bhikkhū hirīyanti nipajjituṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tirokaraṇin ti. 
tirokaraṇiṃ ukkhipitvā olokenti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave aḍḍhakuḍḍakan ti. 
aḍḍhakuḍḍakā uparito olokenti. 
anujānāmi bhikkhave tayo gabbhe sivikāgabbhaṃ nāḷikāgabbhaṃ hammiyagabbhan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū khuddake vihāre majjhe gabbhaṃ karonti, upacāro na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave khuddake vihāre ekamantaṃ gabbhaṃ kātuṃ mahallake majjhe 'ti. |3| 
tena kho pana samayena vihārassa kuḍḍapādo jīrati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave kulaṅkapādakan ti. 
vihārassa kuḍḍo ovassati. 
anujānāmi bhikkhave parittānakiṭikaṃ uddhasudhan ti. 
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno tiṇacchādanā ahi khandhe papati, so bhīto vissaram akāsi. 
bhikkhū upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ etad avocuṃ: 
kissa tvaṃ āvuso vissaram akāsīti. 
atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ etam atthaṃ ārocesi. 
bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave vitānan ti. |4| 
tena kho pana samayena bhikkhū mañcapāde pi pīṭhapāde pi thavikāyo laggenti. 
undurehi pi upacikāhi pi khajjanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocessuṃ. 
anujānāmi bhikkhave bhittikhīlaṃ nāgadantakan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū mañce pi pīṭhe pi cīvaraṃ nikkhipanti, cīvaraṃ paribhijji. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave cīvaravaṃsuṃ cīva-(153)rarajjun ti. 
tena kho pana samayena vihārā anālindakā honti apaṭissaraṇā. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ālindaṃ paghanaṃ pakuṭaṃ osarakan ti. 
ālindā pākaṭā honti, bhikkhū hirīyanti nipajjituṃ. 
anujānāmi bhikkhave saṃsaraṇakiṭikaṃ ugghāṭanakiṭikan ti. |5| 
tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse bhattavissaggaṃ karontā sītena pi uṇhena pi kilamanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave upaṭṭhānasālan ti. 
upaṭṭhānasālā nīcavatthukā hoti, udakena ottharīyati. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātun ti. 
cayo paripatati. 
anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayan ti. 
ārohantā vihaññanti. 
anujānāmi bhikkhave tayo sopāne {iṭṭhakāsopānaṃ} silāsopānaṃ dārusopānan ti. 
ārohantā paripatanti. 
anujānāmi bhikkhave ālambanabāhan ti. 
upaṭṭhānasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi bhikkhave ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭṭhikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajjun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse chamāya cīvaraṃ pattharanti, cīvaraṃ paṃsukitaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave ajjhokāse cīvaravaṃsaṃ cīvararajjun ti. |6| 
pāniyaṃ otappati. 
anujānāmi bhikkhave pāniyasālaṃ pāniyamaṇḍapan ti. 
pāniyasālā nīcavatthukā hoti ... cīvararajjun ti. 
pāniyabhājanaṃ na saṃvijjati. 
anujānāmi bhikkhave pāniyasaṅkhaṃ pāniyasarāvakan ti. |7| 
tena kho pana samayena vihārā aparikkhittā honti. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāran ti. 
koṭṭhako na hoti. 
anujānāmi bhikkhave koṭṭhakan ti. 
koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena ottharīyati. 
anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātun ti. 
koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ {piṭṭhasaṃghāṭaṃ} udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggalavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajjun ti. 
koṭṭhakā tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi ... pañcapaṭṭhikan ti. 
tena kho pana samayena pariveṇaṃ cikkhallaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave marumbaṃ upakirituṃ. 
na pariyāpuṇanti. 
anujānāmi bhi-(154)kkhave padasilaṃ nikkhipitun ti. 
udakaṃ santiṭṭhati. 
anujānāmi bhikkhave udakaniddhamanan ti. |8| 
tena kho pana samayena bhikkhū pariveṇe tahaṃ-tahaṃ aggiṭṭhānaṃ karonti, pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ekamantaṃ aggisālaṃ kātun ti. 
aggisālā nīcavatthukā hoti ... ālambanabāhan ti. 
aggisālāya kavāṭaṃ na hoti. 
anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhasaṃghāṭaṃ ... āviñchanarajjun ti. 
aggisālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi ... cīvararajjun ti. |9| 
ārāmo aparikkhitto hoti, ajakāpi pasukāpi uparope viheṭhenti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo vāṭe veḷuvāṭaṃ kaṇṭakīvāṭaṃ parikhan ti. 
koṭṭhako na hoti, tath’ eva ajakāpi pasukāpi uparope viheṭhenti. 
anujānāmi bhikkhave koṭṭhakā apesiyam akkavāṭaṃ toraṇaṃ palighan ti. 
koṭṭhakā tiṇacuṇṇaṃ paripatati. 
anujānāmi ... pañcapaṭṭhikan ti. 
ārāmo cikkhallo hoti ... udakaniddhamanan ti. |10| 
tena kho pana samayena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro saṃghassa atthāya sudhāmattikālepanaṃ pāsādaṃ kārāpetukāmo hoti. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kin nu kho bhagavatā chadanaṃ anuññātaṃ kiṃ ananuññātan ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañca chadanāni iṭṭhakāchadanaṃ silāchadanaṃ sudhāchadanaṃ tiṇachadanaṃ paṇṇachadanan ti. |11| 
||3|| 
bhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. 
tena kho pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati Rājagahakassa seṭṭhissa bhaginipatiko hoti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Rājagahaṃ agamāsi kenacid eva karaṇīyena. 
tena kho pana samayena Rājagahakena seṭṭhinā svātanāya buddhapamukho saṃgho nimantito hoti. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi dāse ca kammakare ca āṇāpesi: 
tena hi bhaṇe kālass’ eva uṭṭhāya yāguyo pacatha bhattāni pacatha sūpāni sampādetha uttaribhaṅgāni sampādethā 'ti. 
atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa etad ahosi: 
pubbe khv’ āyaṃ gahapati mayi āgate sabbakiccāni nikkhipitvā mamañ ñeva saddhiṃ paṭisammodati, so dān 'ayaṃ vikkhittarūpo dāse ca kammakare ca āṇāpeti: 
tena hi bhaṇe ... (155) uttaribhaṅgāni sampādethā 'ti. 
kiṃ nu kho imassa gahapatissa āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati mahayañño vā paccupaṭṭhito rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyenā 'ti. |1| 
atha kho Rājagahako seṭṭhi dāse ca kammakare ca āṇāpetvā yena Anāthapiṇḍiko gahapati ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Anāthapiṇḍikena gahapatinā saddhiṃ paṭisammoditvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho Rājagahakaṃ seṭṭhiṃ Anāthapiṇḍiko gahapati etad avoca: 
pubbe kho tvaṃ gahapati mayi āgate sabbakiccāni nikkhipitvā mamañ ñeva saddhiṃ paṭisammodasi, so dāni tvaṃ vikkhittarūpo dāse ca kammakare ca āṇāpesi: 
tena hi bhaṇe ... uttaribhaṅgāni sampādethā 'ti. 
kiṃ nu kho te gahapati āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati mahāyañño vā paccupaṭṭhito rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyenā 'ti. 
na me gahapati āvāho bhavissati nāpi vivāho bhavissati nāpi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyena, api ca me mahāyañño paccupaṭṭhito, svātanāya buddhapamukho saṃgho nimantito 'ti. 
buddho 'ti tvaṃ gahapati vadesīti. 
buddho 't’ āhaṃ gahapati vadāmīti. 
buddho 'ti tvaṃ gahapati vadesīti. 
buddho 't’ āhaṃ gahapati vadāmīti. 
buddho 'ti tvaṃ gahapati vadesīti. 
buddho 't’ āhaṃ gahapati vadāmīti. 
ghoso pi kho eso gahapati dullabho lokasmiṃ yad idaṃ buddho buddho 'ti. 
sakkā nu kho gahapati imaṃ kālaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ arahantaṃ sammāsambuddhan ti. 
akālo kho gahapati imaṃ kālaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, sve dāni tvaṃ kālena taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamissasi arahantaṃ sammāsambuddhan ti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati sve dān’ āhaṃ kālena taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamissāmi arahantaṃ sammāsambuddhan ti buddhagatāya satiyā nippajjitvā rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ uṭṭhāsi pabhātaṃ maññamāno. |2| 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Sītavanadvāraṃ ten’ upasaṃkami, amanussā dvāraṃ vivariṃsu. 
atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhantassa āloko antaradhāyi andhakāro pāturahosi bhayaṃ chambhitattaṃ loma (156) haṃso udapādi tato 'va puna nivattitukāmo ahosi. 
atha kho Sīvako yakkho antarahito saddaṃ anussāvesi: 
sataṃ hatthī sataṃ assā sataṃ assatarirathā sataṃ kaññāsahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā ekassa padavītihārassa kaḷaṃ nāgghanti soḷasiṃ. 
abhikkama gahapati abhikkama gahapati, abhikkantan te seyyo no paṭikkantan ti. 
atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso so paṭippassambhi. 
dutiyam pi kho --la--, tatiyam pi kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi ... tatiyam pi kho Sīvako yakkho ... no paṭikkantan ti. 
tatiyam pi kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro ... so paṭippassambhi. |3| 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Sītavanaṃ ten’ upasaṃkami. 
tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. 
addasā kho bhagavā Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūrato 'va āgacchantaṃ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad avoca: 
ehi Sudattā 'ti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati nāmena maṃ bhagavā ālapatīti haṭṭho udaggo yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etad avoca: 
kacci bhante bhagavā sukhaṃ sayitthā 'ti. 
sabbadā ve sukhaṃ seti brāhmaṇo parinibbuto yo na lippati kāmesu sītibhūto nirūpadhi. 
| sabbā āsattiyo chetvā vineyya hadaye daraṃ, upasanto sukhaṃ seti santiṃ appuyya cetaso 'ti. |4| 
atha kho bhagavā Anāthapiṇḍikassa gahapatissa anupubbikathaṃ kathesi seyyath’ īdaṃ: 
dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. 
yadā bhagavā aññāsi Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. 
seyyathāpi nāma suddhaṃ (157) vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammad eva rajanaṃ paṭigaṇheyya, evam eva Anāthapiṇḍikassa gahapatissa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman ti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṃ etad avoca: 
abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
es’ āhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca, upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. 
adhivāsetu ca me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā 'ti. 
adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. |5| 
assosi kho Rājagahako seṭṭhi: 
Anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya buddhapamukho saṃgho nimantito 'ti. 
atha kho Rājagahako seṭṭhi Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad avoca: 
tayā kira gahapati svātanāya buddhapamukho saṃgho nimantito tvañ cāsi āgantuko, demi te gahapati veyyāyikaṃ yena tvaṃ buddhapamukhassa saṃghassa bhattaṃ kareyyāsīti. 
alaṃ gahapati atthi me veyyāyikaṃ yenāhaṃ buddhapamukhassa saṃghassa bhattaṃ karissāmīti. 
assosi kho Rājagahako negamo: 
Anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya buddhapamukho saṃgho nimantito 'ti. 
atha kho Rājagahako negamo Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad avoca: 
tayā kira gahapati svātanāya buddhapamukho saṃgho nimantito tvañ cāsi āgantuko, demi te gahapati veyyāyikaṃ yena tvaṃ buddhapamukhassa saṃghassa bhattaṃ kareyyāsīti. 
alaṃ ayyo atthi me ... karissāmīti. 
assosi kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ..., alaṃ deva atthi me ... karissāmīti. |6| 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati tassā rattiyā accayena Rājagahakassa seṭṭhissa nivesane paṇītaṃ khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭi (158) yādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: 
kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattan ti. 
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Rājagahakassa seṭṭhissa nivesanaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ etad avoca: 
adhivāsetu me bhante bhagavā Sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā 'ti. 
suññāgāre kho gahapati tathāgatā abhiramantīti. 
aññātaṃ bhagavā aññātaṃ sugatā 'ti. 
atha kho bhagavā Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. |7| 
tena kho pana samayena Anāthapiṇḍiko gahapati bahumitto hoti bahusahāyo ādeyyavāco. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Rājagahe taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena Sāvatthi tena pakkāmi. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati antarā magge manusse āṇāpesi: 
ārāme ayyo karotha vihāre patiṭṭhāpetha dānāni paṭṭhapetha, buddho loke uppanno so ca mayā bhagavā nimantito iminā maggena āgacchissatīti. 
atha kho te manussā Anāthapiṇḍikena gahapatinā uyyojitā ārāme akaṃsu vihāre patiṭṭhāpesuṃ dānāni paṭṭhapesuṃ. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Sāvatthiṃ gantvā samantā Sāvatthiṃ anuvilokesi: 
kattha nu kho bhagavā vihareyya yaṃ assa gāmato n’ eva avidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṃ atthikānaṃ-atthikānaṃ manussānaṃ abhikkamanīyaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppan ti. |8| 
addasā kho Anāthapiṇḍiko gahapati Jetassa kumārassa uyyānaṃ gāmato n’ eva avidūre na accāsanne ... paṭisallānasāruppaṃ, disvāna yena Jeto kumāro ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Jetaṃ kumāraṃ etad avoca: 
dehi me ayyaputta uyyānaṃ ārāmaṃ kātun ti. 
adeyyo gahapati ārāmo api koṭisantharenā 'ti. 
gahito ayyaputta ārāmo 'ti. 
na gahapati gahito ārāmo 'ti. 
gahito na gahito 'ti vohārike mahāmatte pucchiṃsu. 
mahāmattā evam āhaṃsu: 
yato (159) tayā ayyaputta aggho kato gahito ārāmo 'ti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati sakaṭehi hiraññaṃ nibbāhāpetvā Jetavanaṃ koṭisantharaṃ santharāpesi. |9| 
sakiṃ nīhaṭam hiraññaṃ thokassa okāsassa koṭṭhakaṃ sāmantā na ppahoti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati manusse āṇāpesi: 
gacchatha bhaṇe hiraññaṃ āharatha, imaṃ okāsaṃ santharissāmīti. 
atha kho Jetassa kumārassa etad ahosi: 
na kho idaṃ orakaṃ bhavissati yathāyaṃ gahapati tāva bahuṃ hiraññaṃ pariccajatīti, Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad avoca: 
alaṃ gahapati m’ etaṃ okāsaṃ santharāpesi, dehi me etaṃ okāsaṃ, mam’ etaṃ dānaṃ bhavissatīti. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati ayaṃ kho Jeto kumāro abhiññāto ñātamanusso. 
mahiddhiyo kho pana evarūpānaṃ ñātamanussānaṃ imasmiṃ dhammavinaye pasādo 'ti taṃ okāsaṃ Jetassa kumārassa pādāsi. 
atha kho Jeto kumāro tasmiṃ okāse koṭṭhakaṃ māpesi. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Jetavane vihāre kārāpesi, pariveṇāni kārāpesi, koṭṭhake kārāpesi, upaṭṭhānasālāyo k., aggisālāyo k., kappiyakuṭiyo k., vaccakuṭiyo k., caṅkame k., caṅkamanasālāyo k., udapāne k., udapānasālāyo k., jantāghare k., jantāgharasālāyo k., pokkharaṇiyo k., maṇḍape kārāpesi. |10| 
||4|| 
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena Vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. 
anupubbena cārikaṃ caramāno yena Vesālī tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. 
tena kho pana samayena manussā sakkaccaṃ navakammaṃ karonti ye pi bhikkhū navakammaṃ adhiṭṭhenti te pi sakkaccaṃ upaṭṭhenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 
atha kho aññatarassa daliddassa tunnavāyassa etad ahosi: 
na kho idaṃ orakaṃ bhavissati yathā yime manussā sakkaccaṃ navakammaṃ karonti. 
yan nūnāham pi navakammaṃ kareyyan ti. 
atha kho so daliddo tunnavāyo sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā iṭṭhakāyo cinitvā kuḍḍe uṭṭhāpesi. 
tena akusalakena citā vaṅkā bhitti paripati. 
dutiyam pi kho ... , tatiyam pi kho so daliddo tunnavāyo sāmaṃ cikkhallaṃ ... paripati. |1| 
atha kho so daliddo tunnavāyo ujjhāyati khīyati vipāceti: 
ye ime samaṇānaṃ (160) Sakyaputtiyānaṃ denti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ te ime ovadanti anusāsanti tesañ ca navakammaṃ adhiṭṭhenti. 
ahaṃ pan’ amhi daliddo, na maṃ koci ovadati vā anusāsati vā navakammaṃ vā adhiṭṭhetīti. 
assosuṃ kho bhikkhū tassa daliddassa tunnavāyassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave navakammaṃ dātuṃ. 
navakammiko bhikkhave bhikkhu ussukkaṃ āpajjissati kinti nu kho vihāro khippaṃ pariyosānaṃ gaccheyyā 'ti, khaṇḍaphullaṃ paṭisaṃkharissati. |2| 
evañ ca pana bhikkhave dātabbaṃ: 
paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmassa gahapatino vihāraṃ itthannāmassa bhikkhuno navakammaṃ dadeyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃgho itthannāmassa ... deti. 
yassāyasmato khamati itthannāmassa gahapatino vihāraṃ itthannāmassa bhikkhuno navakammassa dānaṃ so tuṇh’ assa. 
yassa na kkhamati so bhāseyya. 
dinno saṃghena ... dhārayāmīti. |3| 
||5|| 
atha kho bhagavā Vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. 
tena kho pana samayena chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū buddhapamukhassa saṃghassa purato-purato gantvā vihāre parigaṇhanti seyyāyo parigaṇhanti: 
idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ bhavissatīti. 
atha kho āyasmā Sāriputto buddhapamukhassa saṃghassa piṭṭhito-piṭṭhito gantvā vihāresu pariggahitesu seyyāsu pariggahitāsu seyyaṃ alabhamāno aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. 
atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ukkāsi, āyasmāpi Sāriputto ukkāsi. 
ko etthā 'ti. 
ahaṃ bhagavā Sāriputto 'ti. 
kissa tvaṃ Sāriputta idha nisinno 'ti. 
atha kho āyasmā Sāriputto bhagavato etam atthaṃ ārocesi. |1| 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira bhikkhave (161) chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ ... idaṃ amhākaṃ bhavissatīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā buddhapamukhassa ... pariggahessanti ... amhākaṃ bhavissatīti. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
ko bhikkhave arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan ti. 
ekacce bhikkhū evam āhaṃsu: 
yo bhagavā khattiyakulā pabbajito so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan ti. 
ekacce bhikkhū evam āhaṃsu: 
yo bhagavā brāhmaṇakulā pabbajito ..., ... gahapatikulā pabbajito ..., ... suttantiko ..., ... vinayadharo ..., ... dhammakathiko ..., ... paṭhamassa jhānassa lābhī ..., ... dutiyassa jhānassa lābhī ..., ... tatiyassa jhānassa lābhī ..., ...catutthassa jhānassa lābhī ..., ... sotāpanno ..., ... sakadāgāmī ..., ... anāgāmī ..., ... arahā ..., ... tevijjo ..., ... chaḷabhiñño so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan ti. |2| 
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
bhūtapubbaṃ bhikkhave Himavantapasse mahānigrodho ahosi, taṃ tayo sahāyā upanissāya vihariṃsu tittiro ca makkaṭo ca hatthināgo ca. 
te aññamaññaṃ agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. 
atha kho bhikkhave tesaṃ sahāyānam etad ahosi: 
aho nūna mayaṃ jāneyyāma amhākaṃ jātiyā mahantataraṃ, taṃ mayaṃ sakkareyyāma garukareyyāma māneyyāma pūjeyyāma tassa ca mayaṃ ovāde tiṭṭheyyāmā 'ti. 
atha kho bhikkhave tittiro ca makkaṭo ca hatthināgaṃ pucchiṃsu: 
tvaṃ samma kiṃ porāṇaṃ sarasīti. 
yadāhaṃ sammā chāpo homi imaṃ nigrodhaṃ antarā satthīnaṃ karitvā atikkamāmi, aggaṅkurakaṃ me udaraṃ chupati. 
imāhaṃ sammā porāṇaṃ sarāmīti. 
atha kho bhikkhave tittiro ca hatthināgo ca makkaṭaṃ pucchiṃsu: 
tvaṃ samma kiṃ porāṇaṃ sarasīti. 
yadāhaṃ sammā chāpo homi chamāyaṃ nisīditvā imassa nigrodhassa aggaṅkurakaṃ khādāmi. 
imāhaṃ sammā porāṇaṃ sarāmīti. 
atha kho bhikkhave makkaṭo ca hatthināgo ca tittiraṃ pucchiṃsu: 
tvaṃ samma kiṃ porāṇaṃ sarasīti. 
amukasmiṃ sammā okāse mahānigrodho ahosi, tato ahaṃ ekaṃ phalaṃ bhakkhitvā imasmiṃ okāse vaccaṃ akāsiṃ, tassāyaṃ nigrodho jāto. 
tadā p’ ahaṃ sammā jātiyā ma (162) hantataro 'ti. 
atha kho bhikkhave makkaṭo ca hatthināgo ca tittiraṃ etad avocuṃ: 
tvaṃ samma amhākaṃ jātiyā mahantataro, taṃ mayaṃ sakkarissāma garukarissāma mānessāma pūjessāma tuyhañ ca mayaṃ ovāde tiṭṭhissāmā 'ti. 
atha kho bhikkhave tittiro makkaṭañ ca hatthināgañ ca pañcasu sīlesu samādapesi attanā ca pañcasu sīlesu samādāya vattati. 
te aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharitvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu. 
etaṃ kho bhikkhave Tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosi. 
ye vaddham apacāyanti narā dhammassa kovidā diṭṭheva dhamme pāsaṃsā samparāye ca suggatīti. |3| 
tena hi nāma bhikkhave tiracchānagatā pāṇā aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharissanti, idha kho taṃ bhikkhave sobhetha yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā vihareyyātha. 
n’ etaṃ bhikkhave appasannānaṃ ... dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
anujānāmi bhikkhave yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. 
na ca bhikkhave saṃghikaṃ yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā 'ti. |4| 
dasa yime bhikkhave avandiyā: 
pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo, anupasampanno avandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī av., mātugāmo av., paṇḍako av., parivāsiko av., mūlāya paṭikassanāraho av., mānattāraho av., mānattacāriko av., abbhānāraho avandiyo. 
ime kho bhikkhave dasa avandiyā. 
tayo 'me bhikkhave vandiyā: 
pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaṃ sammāsambuddho vandiyo. 
ime kho bhikkhave tayo vandiyā 'ti. |5| 
||6|| 
tena kho pana samayena manussā saṃghaṃ uddissa maṇḍape paṭiyādenti santhare paṭiyādenti okāse paṭiyādenti. 
(163) chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū saṃghikañ ñeva bhagavatā yathāvuḍḍhaṃ anuññātaṃ no uddissakatan ti buddhapamukhassa saṃghassa purato-purato gantvā maṇḍape parigaṇhanti santhare parigaṇhanti okāse parigaṇhanti: 
idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ bhavissatīti. 
atha kho āyasmā Sāriputto buddhapamukhassa saṃghassa piṭṭhito-piṭṭhito gantvā maṇḍapesu pariggahitesu santharesu pariggahitesu okāsesu pariggahitesu okāsaṃ alabhamāno aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. 
atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ukkāsi, āyasmāpi Sāriputto ukkāsi. 
ko etthā 'ti. 
ahaṃ bhagavā Sāriputto 'ti. 
kissa tvaṃ Sāriputto idha nisinno 'ti. 
atha kho āyasmā Sāriputto bhagavato etam atthaṃ ārocesi. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: 
saccaṃ kira ..., vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave uddissakatam pi yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
||7|| 
tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare uccāsayanamahāsayanāni paññāpenti seyyath’ īdaṃ: 
āsandiṃ pallaṅkaṃ goṇakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tūlikaṃ vikatikaṃ uddhalomiṃ ekantalomiṃ kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ. 
bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā tīṇi āsandiṃ pallaṅkaṃ tūlikaṃ gihivikataṃ abhinisīdituṃ na tv eva abhinipajjitun ti. 
tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare tūlonaddhaṃ mañcam pi pīṭham pi paññāpenti. 
bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gihivikataṃ abhinisīdituṃ na tv eva abhinipajjitun ti. 
||8|| 
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Sāvatthiyaṃ (164) viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
ekamantaṃ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ etad avoca: 
adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā 'ti. 
adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: 
kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattan ti. 
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena. 
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṃ etad avoca: 
kathāhaṃ bhante Jetavane paṭipajjāmīti. 
tena hi tvaṃ gahapati Jetavanaṃ āgatānāgatacātuddisassa saṃghassa patiṭṭhāpehīti. 
evaṃ bhante 'ti kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato paṭissutvā Jetavanaṃ āgatānāgatacātuddisassa saṃghassa patiṭṭhāpesi. |1| 
atha kho bhagavā {Anāthapiṇḍikaṃ} gahapatiṃ imāhi gāthāhi anumodi: 
sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti tato vāḷamigāni ca siriṃsape ca makase ca sisire cāpi vuṭṭhiyo, | tato vātātapo ghoro sañjāto paṭihaññati: 
{leṇatthañ} ca sukhatthañ ca jhāyituñ ca vipassituṃ vihāradānaṃ saṃghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ. | tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ attham attano vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute, | tesaṃ annañ ca pānañ ca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā. | te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ yaṃ so dhammaṃ idh’ aññāya parinibbāti anāsavo 'ti. 
(165) atha kho bhagavā Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. |2| 
||9|| 
tena kho pana samayena aññatarassa ajīvakasāvakassa mahāmattassa saṃghabhattaṃ hoti. 
āyasmā Upanando Sakyaputto pacchā āgantvā vippakatabhojane anantarikaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpesi, bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosi. 
atha kho so mahāmatto ujjhāyati khīyati vipāceti: 
kathaṃ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā pacchā āgantvā vippakatabhojane bhikkhū vuṭṭhāpessanti, bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosi. 
nanu nāma labbhā aññatrāpi nisinnena yāvadatthaṃ bhuñjitun ti. 
assosuṃ kho bhikkhū tassa mahāmattassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto pacchā āgantvā vippakatabhojane anantarikaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpessati, bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira tvaṃ Upananda pacchā āgantvā vippakatabhojane anantarikaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpesi, bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa pacchā āgantvā vippakatabhojane anantarikaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpessasi, bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosi. 
n’ etaṃ moghapurisa appasannānaṃ ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave vippakatabhojane bhikkhu {vuṭṭhāpetabbo.} yo vuṭṭhāpeyya āpatti dukkaṭassa. 
sace vuṭṭhāpeti pavārito ca hoti, gaccha udakaṃ āharā 'ti vattabbo. 
evaṃ ce taṃ labhetha icc etaṃ kusalaṃ, no ce labhetha sādhukaṃ sitthāni gilitvā vuḍḍhatarassa āsanaṃ dātabbaṃ. 
na tv evāhaṃ bhikkhave kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno āsanaṃ paṭibāhitabban ti vadāmi. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gilāne bhikkhū vuṭṭhāpenti. 
gilānā evaṃ vadenti: 
na mayaṃ āvuso sakkoma vuṭṭhātuṃ, gilān’ amhā 'ti. 
mayaṃ āyasmante vuṭṭhāpessāmā 'ti pariggahetvā vuṭṭhāpetvā ṭhitake muñcanti. 
gilānā mucchitā papatanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave gilāno vuṭṭhāpetabbo. 
yo vuṭṭhāpeyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā (166) bhikkhū gilānā mayaṃ avuṭṭhāpanīyā 'ti varaseyyāyo palibuddhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave gilānassa paṭirūpaṃ seyyaṃ dātun ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lesakappena senāsanaṃ paṭibāhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave lesakappena senāsanaṃ paṭibāhitabbaṃ. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā 'ti. |2| 
||10|| 
tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū aññataraṃ paccantimaṃ mahāvihāraṃ paṭisaṃkharonti idha mayaṃ vassaṃ vasissāmā 'ti. 
addasāsuṃ kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū vihāraṃ paṭisaṃkharonte, disvāna evam āhaṃsu: 
ime āvuso sattarasavaggiyā bhikkhū vihāraṃ paṭisaṃkharonti, handa ne vuṭṭhāpemā 'ti. 
ekacce evam āhaṃsu: 
āgametha āvuso yāva paṭisaṃkharonti, paṭisaṃkhate vuṭṭhāpessāmā 'ti. 
atha kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū etad avocuṃ: 
uṭṭhethāvuso, amhākaṃ vihāro pāpuṇātīti. 
nanu āvuso paṭigacc’ eva ācikkhitabbaṃ, mayaṃ c’ aññaṃ paṭisaṃkhareyyāmā 'ti. 
nanu āvuso saṃghiko vihāro 'ti. 
āmāvuso saṃghiko vihāro 'ti. 
uṭṭhethāvuso, amhākaṃ vihāro pāpuṇātīti. 
mahallako āvuso vihāro, tumhe pi vasatha mayam pi vasissāmā 'ti. 
uṭṭhethāvuso, amhākaṃ vihāro pāpuṇātīti kupitā anattamanā gīvāyaṃ gahetvā nikkaḍḍhanti. 
te nikkaḍḍhiyamānā rodanti. 
bhikkhū evam āhaṃsu: 
kissa tumhe āvuso rodathā 'ti. 
ime āvuso chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā amhe saṃghikā vihārā nikkaḍḍhantīti. 
ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṃghikā vihārā nikkaḍḍhissantīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṃghikā vihārā nikkaḍḍhantīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave kupitena anattamanena bhikkhu saṃghikā vihārā nikkaḍḍhitabbo. 
yo nikkaḍḍheyya yathādhammo kāretabbo. 
anujānāmi bhikkhave senāsanaṃ gāhetun ti. |1| 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kena nu kho senāsanaṃ gāhetabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ āro-(167)cesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanagāhāpakaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatim gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañ ca jāneyya. 
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: 
paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo: 
suṇātu me bhante saṃgho. 
yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanagāhāpakaṃ sammanneyya. 
esā ñatti. 
suṇātu me bhante saṃgho. 
saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanagāhāpakaṃ sammannati. 
yassāyasmato ... bhāseyya. 
sammato ... dhārayāmīti. |2| 
atha kho senāsanagāhāpakānaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kathan nu kho senāsanaṃ gāhetabban ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetun ti. 
seyyaggena gāhentā seyyā ussādiyiṃsu. 
anujānāmi bhikkhave vihāraggena gāhetun ti. 
vihāraggena gāhentā vihārā ussādiyiṃsu. 
anujānāmi bhikkhave pariveṇaggena gāhetun ti. 
pariveṇaggena gāhentā pariveṇā ussādiyiṃsu. 
anujānāmi bhikkhave anubhāgam pi dātuṃ. 
gahite anubhāge añño bhikkhu āgacchati. 
na akāmā dātabbo 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhenti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ. 
yo gāheyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū senāsanaṃ gahetvā sabbakālaṃ paṭibāhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave senāsanaṃ gahetvā sabbakālaṃ paṭibāhitabbaṃ. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave vassānaṃ temāsaṃ paṭibāhituṃ, utukālaṃ na paṭibāhitun ti. |3| 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kati nu kho senāsanagāhā 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
tayo 'me bhikkhave senāsanagāhā purimako pacchimako antarāmuttako. 
aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo. 
ime kho bhikkhave tayo senāsanagāhā 'ti. |4| 
||11|| 
dutiyabhāṇavāraṃ. 
(168) tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto Sāvatthiyaṃ senāsanaṃ gahetvā aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamāsi, tattha pi senāsanaṃ aggahesi. 
atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
ayaṃ kho āvuso āyasmā Upanando Sakyaputto bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṃghe adhikaraṇakārako. 
sac’ āyaṃ idha vassaṃ vasissati sabbeva mayaṃ na phāsu vasissāma. 
handa naṃ pucchāmā 'ti. 
atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ Upanandaṃ Sakyaputtaṃ etad avocuṃ: 
nanu tayā āvuso Upananda Sāvatthiyaṃ senāsanaṃ gahitan ti. 
evam āvuso 'ti. 
kiṃ pana tvaṃ āvuso Upananda eko dve paṭibāhasīti. 
idha dān’ āhaṃ āvuso muñcāmi tattha gaṇhāmīti. 
ye te bhikkhū appicchā ... vipācenti: 
kathaṃ hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto eko dve paṭibāhissatīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
atha kho bhagavā etasmiṃ nidane etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ Upanandaṃ Sakyaputtaṃ paṭipucchi: 
saccaṃ kira tvaṃ Upananda eko dve paṭibāhasīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa eko dve paṭibāhissasi. 
tattha tayā moghapurisa gahitaṃ idha mukkaṃ, idha gahitaṃ kho tatra mukkaṃ. 
evaṃ tvaṃ moghapurisa ubhayattha paṭibāhiro. 
n’ etaṃ moghapurisa appasannānaṃ ... dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave ekena dve paṭibāhitabbā. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
||12|| 
tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena vinayakathaṃ katheti vinayassa vaṇṇaṃ bhāsati vinayapariyattiyā vaṇṇaṃ bhāsati ādissa-ādissa āyasmato Upālissa vaṇṇaṃ bhāsati. 
bhikkhū bhagavā anekapariyāyena vinayakathaṃ katheti ... Upālissa vaṇṇaṃ bhāsati, handa mayaṃ āvuso āyasmato Upālissa santike vinayaṃ pariyāpuṇāmā 'ti, te 'dha bahū bhikkhū therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato Upālissa santike vinayaṃ pariyāpuṇanti. 
āyasmā Upāli ṭhitako uddisati therānaṃ bhikkhūnaṃ gāravena, therāpi bhikkhū ṭhitakā uddisāpenti dhammagāravena, tattha therā c’ eva bhikkhū kilamanti āyasmā ca Upāli. 
bhagavato etam attham ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave navakena bhi-(169)kkhunā uddisantena samake vā āsane nisīdituṃ uccatare vā dhammagāravena, therena bhikkhunā uddisāpentena samake vā āsane nisīdituṃ nīcatare vā dhammagāravenā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena bahū bhikkhū āyasmato Upālissa santike ṭhitakā uddesaṃ patimānentā kilamanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave samānāsanikehi saha nisīditun ti. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kittāvatā nu kho samānāsaniko hotīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tivassantarena saha nisīditun ti. 
tena kho pana samayena sambahulā samānāsanikā mañce nisīditvā mañcaṃ bhindiṃsu, pīṭhe nisīditvā pīṭhaṃ bhindiṃsu. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tivaggassa mañcaṃ tivaggassa pīṭhan ti. 
tivaggo pi mañce nisīditvā mañcaṃ bhindi, pīṭhe nisīditvā pīṭhaṃ bhindi. 
anujānāmi bhikkhave duvaggassa mañcaṃ duvaggassa pīṭhan ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīdituṃ kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā paṇḍakaṃ mātugāmaṃ ubhatovyañjanakaṃ asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīditun ti. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kittakapacchimaṃ nu kho dīghāsanaṃ hotīti. 
anujānāmi bhikkhave yaṃ tiṇṇaṃ pahoti ettakapacchimaṃ dīghāsanan ti. |2| 
||13|| 
tena kho pana samayena Visākhā Migāramātā saṃghassa atthāya sālindaṃ pāsādaṃ kārāpetukāmā hoti hatthinakhakaṃ. 
atha kho bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kin nu kho bhagavatā pāsādaparibhogo anuññāto kiṃ ananuññāto 'ti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave sabbaṃ pāsādaparibhogan ti. 
tena kho pana samayena rañño Pasenadissa Kosalassa ayyakā kālaṃkatā hoti. 
tassā kālaṃkiriyāya saṃghassa bahuṃ akappiyabhaṇḍaṃ uppannaṃ hoti seyyath’ īdaṃ: 
āsandi pallaṅko goṇako cittakā paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddhalomī ekantalomī kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇi kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave āsandiyā pāde (170) bhinditvā paribhuñjituṃ, pallaṅkassa vāle bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ bhummattharaṇaṃ kātun ti. 
||14|| 
tena kho pana samayena Sāvatthiyā avidūre aññatarasmiṃ gāmakāvāse āvāsikā bhikkhū upaddutā honti āgantukagamikānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpentā. 
atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
etarahi kho mayaṃ āvuso upaddutā āgantukagamikānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpentā. 
handa mayaṃ āvuso sabbaṃ saṃghikaṃ senāsanaṃ ekassa dema tassa santakaṃ paribhuñjissāmā 'ti. 
te sabbam pi saṃghikaṃ senāsanaṃ ekassa adaṃsu. 
āgantukā bhikkhū te bhikkhū etad avocuṃ: 
amhākaṃ āvuso senāsanaṃ paññāpethā 'ti. 
n’ atth’ āvuso saṃghikaṃ senāsanaṃ, sabbaṃ amhehi ekassa dinnan ti. 
kiṃ pana tumhe āvuso saṃghikaṃ senāsanaṃ vissajjethā 'ti. 
evam āvuso 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā ... vipācenti: 
kathaṃ hi nāma bhikkhū saṃghikaṃ senāsanaṃ vissajjessantīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū saṃghikaṃ senāsanaṃ vissajjentīti. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahi buddho bhagavā: 
kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṃghikaṃ senāsanaṃ vissajjessanti. 
n’ etaṃ bhikkhave ..., vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: |1| 
pañc’ imāni bhikkhave avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṃghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitāni pi avissajjitāni honti, yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa. 
katamāni pañca. 
ārāmo ārāmavatthu, idaṃ paṭhamaṃ avissajjiyaṃ na vissajjetabbaṃ saṃghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitam pi avissajjitaṃ hoti, yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa. 
vihāro vihāravatthu, idaṃ dutiyaṃ ..., mañco pīṭhaṃ bhisī bimbohanaṃ, idaṃ tatiyaṃ ..., lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsī pharasu kuṭhārī kuddālo nikhādanaṃ, idaṃ catutthaṃ ..., vallī veḷu muñjababbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ, idaṃ pañcamaṃ ..., imāni kho bhikkhave pañca avissajjiyāni ... āpatti thullaccayassā 'ti. |2| 
||15|| 
atha kho bhagavā Sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ vihar-(171)itvā yena Kiṭāgiri tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi Sāriputtamoggallānehi ca. 
assosuṃ kho Assajipunabbasukā bhikkhū: 
bhagavā kira Kiṭāgiriṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi Sāriputtamoggallānehi ca. 
handa mayaṃ āvuso sabbaṃ saṃghikaṃ senāsanaṃ bhājema, pāpicchā Sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā, na mayaṃ tesaṃ senāsanaṃ paññāpessāmā 'ti, te sabbaṃ saṃghikaṃ senāsanaṃ bhājesuṃ. 
atha kho bhagavā anupubbena cārikañ caramāno yena Kiṭāgiri tad avasari. 
atha kho bhagavā sambahule bhikkhū āmantesi: 
gacchatha tumhe bhikkhave Assajipunabbasuke bhikkhū upasaṃkamitvā evaṃ vadetha: 
bhagavā āvuso āgacchati mahatā ... Sāriputtamoggallānehi ca, bhagavato ca āvuso senāsanaṃ paññāpetha bhikkhusaṃghassa ca Sāriputtamoggallānānañ cā 'ti. 
evaṃ bhante 'ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yena Assajipunabbasukā bhikkhū ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Assajipunabbasuke bhikkhū etad avocuṃ: 
bhagavā āvuso ... Sāriputtamoggallānānañ cā 'ti. 
n’ atth’ āvuso saṃghikaṃ senāsanaṃ, sabbaṃ amhehi bhājitaṃ. 
svāgataṃ āvuso bhagavato, yasmiṃ vihāre bhagavā icchissati tasmiṃ vihāre vasissati, pāpicchā Sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā, na mayaṃ tesaṃ senāsanaṃ paññāpessāmā 'ti. |1| 
kiṃ pana tumhe āvuso saṃghikaṃ senāsanaṃ bhājitthā 'ti. 
evam āvuso 'ti. 
ye te bhikkhū appicchā ... vipācenti: 
kathaṃ hi nāma Assajipunabbasukā bhikkhū saṃghikaṃ senāsanaṃ bhājessantīti. 
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave. 
saccaṃ bhagavā. 
kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṃghikaṃ senāsanaṃ bhājessanti. 
n’ etaṃ bhikkhave ..., vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
pañc' imāni bhikkhave avebhaṅgiyāni na vibhajitabbāni saṃghena vā gaṇena vā puggalena vā, vibhattāni pi avibhattāni honti, yo vibhajeyya āpatti thullaccayassa. 
katamāni pañca. 
ārāmo ... (see ch.2) ... imāni kho bhikkhave pañca avebhaṅgiyāni ... āpatti thullaccayassā 'ti. |2| 
||16|| 
(172) atha kho bhagavā Kiṭāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena Āḷavī tena cārikaṃ pakkāmi, anupubbena cārikañ caramāno yena Āḷavī tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Āḷaviyaṃ viharati Aggāḷave cetiye. 
tena kho pana samayena Āḷavakā bhikkhū evarūpāni navakammāni denti: 
piṇḍanikkhepanamattena pi navakammaṃ denti, kuḍḍalepanamattena pi navakammaṃ denti, dvāraṭṭhapanamattena pi n. d., aggalavaṭṭikaraṇamattena pi n. d., ālokasandhikaraṇamattena pi n. d., setavaṇṇakaraṇamattena pi n. d., kāḷavaṇṇakaraṇamattena pi n. d., gerukaparikammakaraṇamattena pi n. d., chādanamattena pi n. d., bhandhanamattena pi n. d., gaṇḍikādhānamattena pi n. d., khaṇḍaphullapaṭisaṃkharaṇamattena pi n. d., paribhaṇḍakaraṇamattena pi n. d., vīsativassikam pi n. d., tiṃsavassikam pi n. d., yāvajīvikam pi n. d., dhūmakālikam pi pariyositaṃ vihāraṃ navakammaṃ denti. 
ye te bhikkhū appicchā ... vipācenti: 
kathaṃ hi nāma Āḷavakā bhikkhū evarūpāni navakammāni dassanti ... dhūmakālikam pi pariyositaṃ vihāraṃ navakammaṃ dassantīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
saccaṃ kira bhikkhave. 
saccaṃ bhagavā. 
vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: 
na bhikkhave piṇḍanikkhepanamattena navakammaṃ dātabbaṃ, ..., na dhūmakālikaṃ pariyositaṃ vihāraṃ navakammaṃ dātabbaṃ. 
yo dadeyya āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave akataṃ vā vihāraṃ vippakataṃ vā navakammaṃ dātuṃ; khuddake vihāre kammaṃ oloketvā chapañcavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, aḍḍhayoge kammaṃ oloketvā sattaṭṭhavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, mahallake vihāre pāsāde vā kammaṃ oloketvā dasadvādasavassikaṃ navakammaṃ dātun ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū sabbaṃ vihāraṃ navakammaṃ denti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave sabbo vihāro navakammaṃ dātabbo. 
yo dadeyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū ekassa dve denti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave ekassa dve dātabbā. 
yo dadeyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā aññaṃ vāsenti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave nava-(173)kammaṃ gahetvā añño vāsetabbo. 
yo vāseyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā saṃghikaṃ paṭibāhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave navakammaṃ gahetvā saṃghikaṃ paṭibāhitabbaṃ. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave ekaṃ varaseyyaṃ gahetun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū nissīme ṭhitassa navakammaṃ denti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave nissīme ṭhitassa navakammaṃ dātabbaṃ. 
yo dadeyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā sabbakālaṃ paṭibāhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave navakammaṃ gahetvā sabbakālaṃ paṭibāhitabbaṃ. 
yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave vassānaṃ temāsaṃ paṭibāhituṃ, utukālaṃ na paṭibāhitun ti. |2| 
tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā pakkamanti pi vibbhamanti pi kālam pi karonti sāmaṇerāpi paṭijānanti sikkhaṃ paccakkhātakāpi paṭijānanti antimavatthuṃ ajjhāpannakāpi p. 
ummattakāpi p. khittacittāpi p. vedanaṭṭāpi p. āpattiyā adassane ukkhittakāpi p. āpattiyā appaṭikamme ukkhittakāpi p. pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi p. paṇḍakāpi p. theyyasaṃvāsakāpi p. titthiyapakkantakāpi p. tiracchānagatāpi p. mātughātakāpi p. pitughātakāpi p. arahantaghātakāpi p. bhikkhunīdūsakāpi p. saṃghabhedakāpi p. lohituppādakāpi p. ubhatovyañjanakāpi paṭijānanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā pakkamati. 
mā saṃghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā vibbhamati, kālaṃ karoti ... ubhatovyañjanako paṭijānāti. 
mā saṃghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā vippakate pakkamati, ..., ubhatovyañjanako paṭijānāti. 
mā saṃghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā pariyosite pakkamati, tass’ eva taṃ. 
idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā pariyosite vibbhamati, ..., antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti, saṃgho sāmī. 
idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā pariyosite ummattako paṭijānāti, ..., pāpikāya diṭṭhiyā (174) appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, tass’ eva taṃ. 
idha ... pariyosite paṇḍako paṭijānāti, ..., ubhatovyañjanako paṭijānāti, saṃgho sāmīti. |3| 
||17|| 
tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa vihāraparibhogaṃ senāsanaṃ aññatra paribhuñjanti. 
atha kho so upāsako ujjhāyati khīyati vipāceti: 
kathaṃ hi nāma bhaddantā aññatraparibhogaṃ aññatra paribhuñjissantīti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave aññatraparibhogo aññatra paribhuñjitabbo. 
yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū uposathaggam pi sannisajjam pi harituṃ kukkuccāyantā chamāya nisīdanti, gattāni pi cīvarāni pi paṃsukitāni honti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave tāvakālikaṃ haritun ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa mahāvihāro udriyati. 
bhikkhū kukkuccāyantā senāsanaṃ nātiharanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave guttatthāya haritun ti. 
||18|| 
tena kho pana samayena saṃghassa senāsanaparikkhāriko mahaggho kambalo uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave phātikammatthāya parivattetun ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa senāsanaparikkhārikaṃ mahagghaṃ dussaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave phātikammatthāya parivattetun ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa acchacammaṃ uppannaṃ hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pādapuñchaniṃ kātun ti. 
cakkalī uppannā hoti. 
anujānāmi bhikkhave pādapuñchaniṃ kātun ti. 
colakaṃ uppannaṃ hoti. 
anujānāmi bhikkhave pādapuñchaniṃ kātun ti. 
||19|| 
tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi senāsanaṃ akkamanti, senāsanaṃ dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave adhotehi pādehi senāsanaṃ akkamitabbaṃ. 
yo akkameyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi senāsanaṃ akkamanti, senāsanaṃ dussati. 
bhagavato etam atthaṃ (175) ārocesuṃ. 
na bhikkhave allehi pādehi senāsanaṃ akkamitabbaṃ. 
yo akkameyya āpatti dukkaṭassā 'ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā senāsanaṃ akkamanti, senāsanaṃ dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave saupāhanena senāsanaṃ akkamitabbaṃ. 
yo akkameyya āpatti dukkaṭassā 'ti. |1| 
tena kho pana samayena bhikkhū parikammakatāya bhūmiyā nuṭṭhuhanti, vaṇṇo dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave parikammakatāya bhūmiyā nuṭṭhuhitabbaṃ. 
yo nuṭṭhuheyya āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave kheḷamallakan ti. 
tena kho pana samayena mañcapādāpi pīṭhapādāpi parikammakataṃ bhūmiṃ vilikhanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave colakena paliveṭhetun ti. 
tena kho pana samayena bhikkhū parikammakataṃ bhittiṃ apassenti, vaṇṇo dussati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
na bhikkhave parikammakatā bhitti apassetabbā. 
yo apasseyya āpatti dukkaṭassa. 
anujānāmi bhikkhave apassenaphalakan ti. 
apassenaphalakaṃ heṭṭhato bhūmiṃ vilikhati uparito bhittiṃ hanti. 
anujānāmi bhikkhave heṭṭhato ca uparito ca colakena paliveṭhetun ti. 
tena kho pana samayena dhotapādakā nipajjituṃ kukkuccāyanti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave paccattharitvā nipajjitun ti. |2| 
||20|| 
atha kho bhagavā Āḷaviyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena Rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. 
anupubbena cārikañ caramāno yena Rājagahaṃ tad avasari. 
tatra sudaṃ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. 
tena kho pana samayena Rājagahaṃ dubbhikkhaṃ hoti, manussā na sakkonti saṃghabhattaṃ kātuṃ, icchanti uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadikaṃ kātuṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave saṃghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadikan ti. 
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū attano madhurabhattāni gahetvā lāmakāni bhattāni bhikkhūnaṃ denti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhatt (176) uddesakaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, uddiṭṭhānuddiṭṭhañ ca jāneyya. 
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: 
paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā ... (see IV.9, etc.) ... dhārayāmīti. 
atha kho bhattuddesakānaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: 
kathan nu kho bhattaṃ uddisitabbaṃ. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave salākāya vā paṭṭikāya vā upanibandhitvā opuñjitvā uddisitun ti. |1| 
tena kho pana samayena saṃghassa senāsanapaññāpako na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanapaññāpakaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... paññattāpaññattañ ca jāneyya. 
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena saṃghassa bhaṇḍāgāriko na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... guttāguttañ ca jāneyya. 
evañ ca ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena saṃghassa cīvarapaṭiggāhako na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... gahitāgahitañ ca jāneyya. 
evañ ca ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena saṃghassa cīvarabhājako ... yāgubhājako ... phalabhājako na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvabhājakaṃ ( ... yāgubhājakaṃ ... phalabhājakaṃ) sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... bhājitābhājitañ ca jāneyya. 
evañ ca ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena saṃghassa khajjakabhājako na hoti, khajjakaṃ abhājiyamānaṃ nassati. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ khajjakabhājakaṃ sammannituṃ ... dhārayāmīti. |2| 
tena kho pana samayena saṃghassa bhaṇḍāgāre appamattako parikkhāro uppanno hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi (177) samannāgataṃ bhikkhuṃ appamattakavissajjakaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... vissajjitāvissajjitañ ca jāneyya. 
evañ ca ... dhārayāmīti. 
tena appamattakavissajjakena bhikkhunā ekekā sūci dātabbā satthakaṃ dātabbaṃ upāhanā dātabbā kāyabandhanaṃ dātabbaṃ aṃsavaddhako dātabbo parissāvanaṃ dātabbaṃ dhammakarako dātabbo kusi dātabbā aḍḍhakusi dātabbā maṇḍalaṃ dātabbaṃ aḍḍhamaṇḍalaṃ dātabbaṃ anuvāto dātabbo paribhaṇḍaṃ dātabbaṃ. 
sace hoti saṃghassa sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā, sakiṃ paṭisāyituṃ dātabbaṃ, sace puna pi attho hoti, puna pi dātabbaṃ, sace puna pi attho hoti, puna pi dātabban ti. 
tena kho pana samayena saṃghassa sāṭiyagāhāpako ... pattagāhāpako na hoti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ sāṭiyagāhāpakaṃ ( ... pattagāhāpakaṃ) sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... gahitāgahitañ ca jāneyya. 
evañ ca ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena saṃghassa ārāmikapesako na hoti, ārāmikā apesiyamānā kammaṃ na karonti. 
bhagavato etam atthaṃ ārocesuṃ. 
anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ ārāmikapesakaṃ sammannituṃ: 
yo na chandāgatiṃ gaccheyya ... pesitāpesitañ ca jāneyya. 
evañ ca ... dhārayāmīti. 
tena kho pana samayena saṃghassa sāmaṇerapesako na hoti, sāmaṇerā apesiyamānā kammaṃ na karonti ... dhārayāmīti. |3| 
||21|| 
senāsanakkhandhakaṃ chaṭṭhaṃ. 
tassa uddānaṃ: 
vihāraṃ buddhaseṭṭhena apaññattaṃ tadā ahū, tahaṃ-tahaṃ nikkhamanti āvāsā tamhā te jinasāvakā. | seṭṭhi gahapati disvā bhikkhūnaṃ idam abravi: 
kārāpeyyaṃ vaseyyātha. 
paṭipucchiṃsu nāyakaṃ. | vihāraṃ aḍḍhayogañ ca pāsādaṃ hammiyaṃ guhaṃ pañca leṇaṃ anuññāsi. 
vihāre seṭṭhi kārayi. | jano vihāraṃ kāreti akavāṭaṃ asaṃvutaṃ, kavāṭaṃ {piṭṭhasaṃghāṭaṃ} udukkhalañ ca uttari, | āviñchanachiddaṃ rajjuñ ca, vaṭṭiñ ca kapisīsakaṃ 
(178) sūci ghaṭi, tālachiddaṃ loha-kaṭṭha-visāṇakaṃ, | yantakaṃ sūcikañ c’ eva, chadanaṃ ullittāvalittaṃ, vedikaṃ jāla-salākañ ca, cakkali, santharena ca, | miḍḍhi, pidalamañcañ ca, sosānikamasārako, bundi, kuḷirapādañ ca, āhacc’ -āsandi, uccake, | sattaṅgā ca, bhaddapīṭhaṃ, pīṭhik’ -eḷakapādakaṃ, āmaṭāmalaka-kocchā, palālapīṭham eva ca, | uccā hi, atipādakā, aṭṭhaṅguli ca pādakā, suttaṃ, aṭṭhapadaṃ, colaṃ, tūlikaṃ, aḍḍhakāyikaṃ, | giraggo bhisiyo cāpi, dussaṃ, senāsanañ cāpi, onaddhaṃ, heṭṭhā patati, uppāṭetvā haranti ca, | bhattiñ ca, hatthabhattiñ ca anuññāsi tathāgato, titthiyā vihāre cāpi, thusaṃ, saṇhañ ca mattikā, | ikkāsaṃ, pāṇikaṃ, kuḍḍaṃ, sāsapaṃ sitthatelakaṃ, ussanne paccuddharituṃ, pharusaṃ, gaṇḍumattikaṃ, | ikkāsaṃ, paṭibhānañ ca, nīcā, cayo ca, āruhaṃ, paripatanti, āḷakā, aḍḍhakuḍḍaṃ, tayo puna, | khuddake, kuḍḍapādo ca, ovassati, saraṃ, khilaṃ, cīvaravaṃsaṃ rajjuñ ca, āḷindaṃ, kiṭakena ca, | ālambanaṃ, tiṇacuṇṇaṃ, heṭṭhāmagge nayaṃ kare. 
ajjhokāse, otappati, sālaṃ, heṭṭhā ca, bhājanaṃ, | vihāro, koṭṭhako c’ eva, pariveṇ’ -aggisālakaṃ, ārāme ca, puna koṭṭhe, heṭṭhañ ñeva nayaṃ kare. | suddhaṃ, Anāthapiṇḍi ca saddho Sītavanaṃ agā, diṭṭhadhammo nimantesi saha saṃghena nāyakaṃ. | āṇāpes’ antarā magge, ārāmaṃ kārayi gaṇo. 
Vesāliyaṃ navakammaṃ, purato ca paṭiggahaṃ, | ko arahati bhattagge, tittirañ ca, avandiyā, pariggahit', antaragharā, tūlo, Sāvatthiṃ osari, | patiṭṭhapesi ārāmaṃ, bhattagge ca kolāhalaṃ, gilānā, varaseyyā ca, lesā, sattarasā tahiṃ, | kena nu kho, kathaṃ nu kho, vihāraggena bhājasi, pariveṇa-anubhāgañ ca, akāmā bhāgā no dade, | nissīmaṃ, sabbakālañ ca, gāhā senāsane tayo, Upanando ca, vaṇṇesi, ṭhitakā, samānāsanā, | samānāsanikā bhindiṃsu, tivaggā catuvaggikaṃ, asamānāsanikaṃ dīghaṃ, taṃ dvinnaṃ, paribhuñjisu, | ayyā ca, avidūre, bhājitañ ca, Kiṭāgiri, (179) Āḷavī piṇḍaka-kuḍḍehi, dvāra-aggaḷavaṭṭikā, | āloka-seta-kāḷañ ca, geru-chādana-bandhanā, bhaṇḍi-khaṇḍa-paribhaṇḍaṃ, vīsa-tiṃsā ca kālikā, | osite akataṃ sabbaṃ, khudde chapañcavassikaṃ, aḍḍhayoge ca sattaṭṭha, mahallena dasadvādasa, | sabbavihāraṃ, ekassa, aññaṃ vāsenti, saṃghikaṃ, nissīmaṃ, sabbakālañ ca, pakkami, vibbhamanti ca, | kālañ ca sāmaṇerañ ca, sikkhāpaccakkha-antimaṃ, ummattā, khittacittā ca, vedan’ -āpatti’ dassanā, | apaṭikamma-diṭṭhiyā, paṇḍakā, theyya-titthiyā, tiracchāna-mātu-pitu, arahantā ca, dūsakā, | bhedakā, lohituppādā, ubhato cāpi vyañjanakā, mā saṃghassa parihāyi kammaṃ aññassa dātave; | vippakate ca aññassa; kate tass’ eva pakkame; vibbhamati, kāḷaṃ kato, sāmaṇero ca jāyati, | paccakkhāto ca sikkhāya, antimāpaṇḍiko yadi saṃgho 'va sāmiko hoti; ummattā, khitta-vedanā, | adassanāpaṭikamme, diṭṭhi, tass’ eva hoti taṃ; paṇḍako, theyya-titthi ca, tiracchāna-mātu-pettikaṃ, | ghātako, dūsako cāpi, bheda-lohita-vyañjanā, paṭijānāti yadi so saṃgho 'va hoti sāmiko. | harant', aññatra, kukkuccaṃ, undriyati ca, kambalaṃ, dussā ca, camma-cakkali, colakaṃ, akkamanti ca, | allā, upāhanā, 'nuṭṭhu, khīlanti, apassenti ca, apassenaṃ, khalite vā, dhota-paccattharena ca, | Rājagahe na sakkonti, lāmakaṃ, bhattuddesakaṃ, kathaṃ nu kho, paññāpakaṃ, bhaṇḍāgārikasammuti, | paṭiggāha-bhājako cāpi, yāgu ca, phalabhājako, khajjakabhājako c’ eva, appamattaka vissajje, | sāṭiyagāhāpako c’ eva, tath’ eva pattagāhako, ārāmika-sāmaṇerapesakassa ca sammuti. | sabbābhibhū lokavidū hitacitto vināyako leṇatthañ ca sukhatthañ ca jhayituñ ca vipassitun ti. 
(180) VII. Tena samayena buddho bhagavā Anupiyāyaṃ viharati, Anupiyaṃ nāma Mallānaṃ nigamo. 
tena kho pana samayena abhiññātā-abhiññātā Sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti. 
tena kho pana samayena Mahānāmo ca Sakko Anuruddho ca Sakko dve bhātukā honti. 
Anuruddho Sakko sukhumālo hoti, tassa tayo pāsādā honti, eko hemantiko eko gimhiko eko vassiko. 
so vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi turiyehi paricāriyamāno na heṭṭhā pāsādā orohati. 
atha kho Mahānāmassa Sakkassa etad ahosi: 
etarahi kho abhiññātā-abhiññātā Sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti, amhākaṃ ca kulā n’ atthi koci agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. 
yan nūnāhaṃ vā pabbajeyyaṃ Anuruddho vā 'ti. 
atha kho Mahānāmo Sakko yena Anuruddho Sakko ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Anuruddhaṃ Sakkaṃ etad avoca: 
etarahi tāta Anuruddha abhiññātā-abhiññātā Sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti, amhākaṃ ca kulā n’ atthi koci agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. 
tena hi tvaṃ vā pabbaja ahaṃ vā pabbajissāmīti. 
ahaṃ kho sukhumālo, nāhaṃ sakkomi agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, tvaṃ pabbajāhīti. |1| 
ehi kho te tāta Anuruddha gharāvāsatthaṃ anusāsissāmi. 
paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbaṃ, kasāpetvā vapāpetabbaṃ, vapāpetvā udakaṃ atinetabbaṃ, udakaṃ atinetvā udakaṃ ninnetabbaṃ, udakaṃ ninnetvā niḍḍāpetabbaṃ, niḍḍāpetvā lavāpetabbaṃ, lavāpetvā ubbahāpetabbaṃ, ubbahāpetvā puñjaṃ kārāpetabbaṃ, puñjaṃ kārāpetvā maddāpetabbam, maddāpetvā palālāni uddharāpetabbāni, palālāni (181) uddharāpetvā bhusikā uddharāpetabbā, bhusikā uddharāpetvā opunāpetabbaṃ, opunāpetvā atiharāpetabbaṃ, atiharāpetvā āyatim pi vassaṃ evam eva kātabbaṃ, āyatim pi vassaṃ evam eva kātabban ti. 
na kammā khīyanti, na kammānaṃ anto paññāyati. 
kadā kammā khīyissanti, kadā kammānaṃ anto paññāyissati, kadā mayaṃ appossukkā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārissāmā 'ti. 
na hi tāta Anuruddha kammā khīyanti, na kammānaṃ anto paññāyati, akhīṇe yeva kamme pitaro ca pitāmahā ca kālaṃkatā 'ti. 
tena hi tvaṃ ñeva gharāvāsatthena upajāna, ahaṃ {agārasmā} anagāriyaṃ pabbajissāmīti. 
atha kho Anuruddho Sakko yena mātā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā mātaraṃ etad avoca: 
icchām’ ahaṃ amma agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā 'ti. 
evaṃ vutte Anuruddhassa Sakkassa mātā Anuruddhaṃ Sakkaṃ etad avoca: 
tumhe kho me tāta Anuruddha dve puttā piyā manāpā appaṭikkūlā, maraṇena pi vo akāmikā vinā bhavissāmi, kim panāhaṃ tumhe jīvante anujānissāmi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā 'ti. 
dutiyam pi kho Anuruddho Sakko mātaraṃ etad avoca: 
icchām’ ahaṃ amma agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā 'ti. 
tumhe kho ... pabbajjāyā 'ti. 
tatiyam pi kho Anuruddho Sakko mātaraṃ ... anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā 'ti. |2| 
tena kho pana samayena Bhaddiyo Sakyarājā Sakyānaṃ rajjaṃ kāreti, Anuruddhassa Sakkassa sahāyo hoti. 
atha kho Anuruddhassa Sakkassa mātā ayaṃ kho Bhaddiyo Sakyarājā Sakyānaṃ rajjaṃ kāreti, Anuruddhassa Sakkassa sahāyo, so na ussahati agārasmā anagāriyaṃ pabbajitun ti, Anuruddhaṃ Sakkaṃ etad avoca: 
sace tāta Anuruddha Bhaddiyo Sakyarājā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati evaṃ tvam pi pabbajāhīti. 
atha kho Anuruddho Sakko yena Bhaddiyo Sakyarājā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhaddiyaṃ Sakyarājānaṃ etad avoca: 
mama kho samma pabbajjā tava paṭibaddhā 'ti. 
sace te samma pabbajjā mama paṭibaddhā apaṭibaddhā sā hotu, ahaṃ tayā, yathāsukhaṃ pabbajāhīti. 
ehi samma ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā 'ti. 
nāhaṃ samma sakkomi agārasmā anagāriyaṃ (182) pabbajituṃ, yan te sakkā aññaṃ mayā kātuṃ ty āhaṃ karissāmi, tvaṃ pabbajāhīti. 
mātā kho maṃ samma evam āha: 
sace tāta Anuruddha Bhaddiyo Sakyarājā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati evaṃ tvam pi pabbajāhīti. 
bhāsitā kho pana te samma esā vācā: 
sace te samma pabbajjā mama paṭibaddhā apaṭibaddhā sā hotu, ahaṃ tayā, yathāsukhaṃ pabbajāhīti. 
ehi samma ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā 'ti. 
tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. 
atha kho Bhaddiyo Sakyarājā Anuruddhaṃ Sakkaṃ etad avoca: 
āgamehi samma satta vassāni, sattannaṃ vassānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā 'ti. 
aticiraṃ samma satta vassāni, nāhaṃ sakkomi satta vassāni āgametun ti. 
āgamehi samma cha vassāni --pe-- pañca v., cattāri v., tīṇi v., dve v., ekaṃ vassaṃ, ekassa vassassa accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā 'ti. 
aticiraṃ samma ekaṃ vassaṃ, nāhaṃ sakkomi ekaṃ vassaṃ āgametun ti. 
āgamehi samma satta māse, sattannaṃ māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā 'ti. 
aticiraṃ samma satta māsā, nāhaṃ sakkomi satta māse āgametun ti. 
āgamehi samma cha māse --pe-- pañca m., cattāro m., tayo m., dve m., ekaṃ māsaṃ, addhamāsaṃ, addhamāsassa accayena ... pabbajissāmā 'ti. 
aticiraṃ samma addhamāso, nāhaṃ sakkomi addhamāsaṃ āgametun ti. 
āgamehi samma sattāhaṃ yāvāhaṃ putte ca bhātare ca raj