You are here:
BP HOME
>
PT
>
Khuddakanikāya: Petavatthu
> fulltext
Khuddakanikāya: Petavatthu
Choose languages
Choose images, etc.
Choose languages
Pāli: Pv
Choose display
Enable images
Enable footnotes
Show all footnotes
Minimize footnotes
Search-help
Search for exact phrase
Search for exact phrase (regex)
Search for every word in one record
Search for every word fragment in one record
Search in all libraries
Search in PT
Search in Khuddakanikāya: Petavatthu
Choose specific texts..
Khuddakanikāya: Petavatthu
Complete text
URAGAVAGGA
Khettūpamapetavatthu
Sūkarapetavatthu
Pūtimukhapetavatthu
Piṭṭhadhītalikapetavatthu
Tirokuḍḍapetavatthu
Pañcaputtakhādakapetavatthu
Sattaputtakhādakapetavatthu
Goṇapetavatthu
Mahāpesakārapetavatthu
Khallāṭiyapetavatthu
Nāgapetavatthu
Uragapetavatthu
UBBARIVAGGA
Saṃsāramocakapetavatthu
Sāriputtattherassa Mātupetavatthu
Mattāpetavatthu
Nandāpetavatthu
Maṭṭakuṇḍalīpetavatthu
Kaṇhapetavatthu
Dhanapālapetavatthu
Cūḷaseṭṭhipetavatthu
Aṅkurapetavatthu
Uttaramātupetavatthu
Suttapetavatthu
Kaṇṇamuṇḍapetavatthu
Ubbaripetavatthu
CŪḶAVAGGA
Abhijjamānapetavatthu
Sānuvāsipetavatthu
Rathakārapetavatthu
Bhusapetavatthu
Kumārapetavatthu
Seriṇīpetavatthu
Migaluddapetavatthu
Dutiyamigaluddapetavatthu
Kūṭavinicchayikapetavatthu
Dhātuvivaṇṇakapetavatthu
MAHĀVAGGA
Ambasakkharapetavatthu
Serissakapetavatthu
Nandakapetavetthu
Revatīpetavatthu
Ucchupetavatthu
Kumārapetavatthu
Rājaputtapetavatthu
Gūthakhādakapetavatthu
Gūthakhādakapetavatthu
Gaṇapetavatthu
Pāṭaliputtapetavatthu
Ambapetavatthu
Akkharukkhapetavatthu
Bhogasaṃharapetavatthu
Seṭṭhiputtapetavatthu
Saṭṭhikūṭasahassapetavatthu
Back to library
Sentence by sentence view
Continuous text view
View in admin
(047) III CŪḶAVAGGA
26 Abhijjamānapetavatthu
Vv_III,1[=26].1 Abhijjamāne vārimhi Gaṅgaya idha gacchasi naggo pubbaddhapeto va mālādhārī alaṅkato,
kuhiṃ gamissasi peta kattha vāso bhavissatī ti. || 386 ||
Vv_III,1[=26].2 Cundatthikaṃ gamissāmi peto so iti bhāsati antare Vāsabhagāmaṃ Bārāṇasiyā ca santike. || 387 ||
Vv_III,1[=26].3 Tañ ca disvā mahāmatto Koliyo iti vissuto sattubhattañ ca petassa pītakañ ca yugaṃ adā. || 388 ||
Vv_III,1[=26].4 Nāvāya tiṭṭhamānāya kappakassa adapāyi kappakassa padinnamhi ṭhāne petass’ udissatha. || 389 ||
Vv_III,1[=26].5 Tato suvatthavasano mālādhārī alaṅkato ṭhāne ṭhit’ assa petassa dakkhiṇā upakappatha;
tasmā dajjetha petānaṃ anukampāya punappunan ti. || 390 ||
Vv_III,1[=26].6 Sāhunnavasanā eke aññe kesanivāsanā petā bhattāya gacchanti pakkamanti disodisaṃ. || 391 ||
Vv_III,1[=26].7 Dūre eke padhāvitvā aladdhā ca nivattare chātā pamucchitā bhantā bhūmiyaṃ paṭisumbhitā. || 392 ||
Vv_III,1[=26].8 Keci tattha papatitā bhūmiyaṃ paṭisumbhitā pubbe akatakalyāṇā aggidaḍḍhā va ātape. || 393 ||
Vv_III,1[=26].9 Mayaṃ pubbe pāpadhammā gharaṇī kulamātaro santesu deyyadhammesu dīpaṃ nākamha attano. || 394 ||
(048) Vv_III,1[=26].10 Pahūtaṃ annapānam pi api ssu avakirīyati sammaggate pabbajite na ca kiñ ci adamhase. || 395 ||
Vv_III,1[=26].11 Akammakāmā alasā sādukāmā mahagghasā ālopapiṇḍadātāro pāṭiggahe paribhāsimhase. || 396 ||
Vv_III,1[=26].12 Te gharā tā ca dāsiyo tān’ evābharaṇāni no te aññe paricārenti mayaṃ dukkhassa bhāgino. || 397 ||
Vv_III,1[=26].13 Veṇī vā avaññā honti rathakārī ca dubbhikā caṇḍālī kapaṇā honti nhāminī ca punappunaṃ. || 398 ||
Vv_III,1[=26].14 Yāni yāni nihīnāni kulāni kapaṇāni ca tesu tesv eva jāyanti esā maccharino gati. || 399 ||
Vv_III,1[=26].15 Pubbe ca katakalyāṇā dāyakā vītamaccharā saggaṃ te paripūrenti obhāsenti ca Nandanaṃ. || 400 ||
Vv_III,1[=26].16 Vejayante ca pāsāde ramitvā kāmakāmino uccākulesu jāyanti sabhogesu tato cutā. || 401 ||
Vv_III,1[=26].17 Kūṭāgāre ca pāsāde pallaṅke goṇakatthate vījitaṅgā morahatthehi kule jātā yasassino. || 402 ||
Vv_III,1[=26].18 Aṅkato aṅkaṃ gacchanti mālādhārī alaṅkatā dhātiyo upatiṭṭhanti sāyaṃ pātaṃ sukhesino. || 403 ||
Vv_III,1[=26].19 Na-y-idaṃ akatapuññānaṃ katapuññānam ev’ idaṃ asokaṃ Nandanaṃ rammaṃ Tidasānaṃ mahāvanaṃ. || 404 ||
Vv_III,1[=26].20 Sukhaṃ akatapuññānaṃ idha natthi parattha ca sukhañ ca katapuññānaṃ idha c’ eva parattha ca. || 405 ||
Vv_III,1[=26].21 Tesaṃ sahavyakāmānaṃ kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ Katapuññā hi modanti sagge bhogasamaṅgino ti. || 406 ||
Abhijjamānapetavatthu paṭhamaṃ
(049) 27 Sānuvāsipetavatthu
Vv_III,2[=27].1 Kuṇḍināgariyo thero Sānuvāsinivāsiko Poṭṭhapādo ti nāmena samaṇo bhāvitindriyo. || 407 ||
Vv_III,2[=27].2 Tassa mātā pitā bhātā duggatā Yamalokikā pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ ito gatā. || 408 ||
Vv_III,2[=27].3 Te duggatā sūcikaṭṭā kilantā naggino kisā uttasantā mahātāsā na dassenti kurūrino. || 409 ||
Vv_III,2[=27].4 Tassa bhātā vitaritvā naggo ekapath’ ekako catukuṇḍiko bhavitvāna therassa dassayī tumaṃ. || 410 ||
Vv_III,2[=27].5 Thero cāmanasī-katvā tuṇhībhūto apakkami so ca viññāpayī theraṃ: bhātā petagato ahaṃ. || 411 ||
(050) Vv_III,2[=27].6 Mātā pitā ca te bhante duggatā Yamalokikā pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ ito gatā. || 412 ||
Vv_III,2[=27].7 Te duggatā sūcikaṭṭā kilantā naggino kisā uttasantā mahātāsā na dassenti kurūrino. || 413 ||
Vv_III,2[=27].8 Anukampassu kāruṇiko datvā anvādisāhi no teva dinnena dānena yāpessanti kurūrino. || 414 ||
Vv_III,2[=27].9 Thero caritvā piṇḍāya bhikkhū aññe ca dvādasa ekajjhaṃ sannipatiṃsu bhattavissaggakāraṇā. || 415 ||
Vv_III,2[=27].10 Thero sabbe va te āha: yathāladdhaṃ dadātha me saṅghabhattaṃ karissāmi anukampāya ñātinaṃ. || 416 ||
Vv_III,2[=27].11 Niyyātayiṃsu therassa thero saṅghaṃ nimantayi datvā anvādisī thero mātu pitu ca bhātuno:
idaṃ me ñātīnaṃ hotu sukhitā honti ñātayo. || 417 ||
Vv_III,2[=27].12 Samanantarānuddiṭṭhe bhojanaṃ upapajjatha suciṃ paṇītaṃ sampannaṃ anekarasavyañjanaṃ. || 418 ||
Vv_III,2[=27].13 Tato uddissati bhātā vaṇṇavā balavā sukhī:
pahūtaṃ bhojanaṃ bhante passa naggāmhase mayaṃ,
tathā bhante parakkama yathā vatthaṃ labhāmase. || 419 ||
Vv_III,2[=27].14 Thero saṅkārakūṭamhā uccinitvāna nantake pilotikaṃ paṭaṃ katvā saṅghe cātuddise adā. || 420 ||
Vv_III,2[=27].15 Datvā anvādisī thero mātu pitu ca bhātuno:
idaṃ me ñātīnaṃ hotu sukhitā hontu ñātayo. || 421 ||
Vv_III,2[=27].16 Samanantarānuddiṭṭhe vatthāni upapajjisuṃ tato suvatthavasano therassa dassayī tumaṃ. || 422 ||
Vv_III,2[=27].17 Yāvatā Nandarājassa vijitasmiṃ paṭicchadā tato bahutarā bhante vatthān’ acchādanāni no. || 423 ||
Vv_III,2[=27].18 Koseyyakambalīyāni khomakappāsikāni ca vipulā ca mahagghā ca te p’ ākāse42 ’valambare. || 424 ||
Vv_III,2[=27].19 Te mayaṃ paridahāma yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ tathā bhante parakkama yathā gehaṃ labhāmase. || 425 ||
Vv_III,2[=27].20 Thero paṇṇakuṭim katvā saṅghe catuddise adā datvā anvādisī thero mātu pitu ca bhātuno:
idaṃ me ñātīnaṃ hotu sukhitā hontu ñātayo. || 426 ||
(051) Vv_III,2[=27].21 Samanantarānuddiṭṭhe gharāni upapajjisuṃ kūṭāgāranivesanā vibhattā bhāgaso mitā. || 427 ||
Vv_III,2[=27].22 Na manussesu īdisā yādisā no gharā idha api dibbesu yādisā tādisā no gharā idha. || 428 ||
Vv_III,2[=27].23 Daddallamānā ābhenti samantā caturo disā tathā bhante parakkama yathā pānaṃ labhāmase. || 429 ||
Vv_III,2[=27].24 Thero karakaṃ pūretvā saṅghe cātuddise adā datvā anvādisī thero mātu pitu ca bhātuno:
idaṃ me ñātīnaṃ hotu sukhitā hontu ñātayo. || 430 ||
Vv_III,2[=27].25 Samanantarānuddiṭṭhe pānīyaṃ upapajjatha gambhīrā caturassā ca pokkharañño sunimmitā. || 431 ||
Vv_III,2[=27].26 Sītodikā supatitthā sītā appaṭigandhiyā padumuppalasañchannā vārikiñjakkhapūritā. || 432 ||
Vv_III,2[=27].27 Tattha nahātvā pivitvā ca therassa paṭidassayuṃ pahūtaṃ panīyaṃ bhante pādā dukkhā phalanti no. || 433 ||
Vv_III,2[=27].28 Āhiṇḍamānā khañjāma sakkhare kusakaṇṭake tathā bhante parakkama yathā yānaṃ labhāmāse. || 434 ||
Vv_III,2[=27].29 Thero sipāṭikaṃ laddhā saṅghe cātuddise adā datvā anvādisī thero mātu pitu ca bhātuno:
idaṃ me ñātīnaṃ hotu sukhitā hontu ñātayo. || 435 ||
Vv_III,2[=27].30 Samanantarānuddiṭṭhe petā rathena-m-āgamuṃ anukampit’ amha bhaddan te bhatten’ acchādanena ca. || 436 ||
Vv_III,2[=27].31 Gharena pānadānena yānadānena cūbhayaṃ muniṃ kāruṇikaṃ loke bhante vanditum āgatā ti. || 437 ||
Sānuvāsipetavatthu dutiyaṃ
(052) blank page
(053) 28 Rathakārapetavatthu
Vv_III,3[=28].1 Veḷuriyatthambhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ vimānam āruyha anekacittaṃ tatth’ acchasi devi mahānubhāve pathaddhani paṇṇarase va cando. || 438 ||
Vv_III,3[=28].2 Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho uttattarūpo bhusa dassanīyo pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā ekā tuvaṃ natthi ca tuyha sāmiko. || 439 ||
Vv_III,3[=28].3 Imā ca te pokkharañño samantā pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā suvaṇṇacuṇṇehi samantam otthatā na tattha paṅko paṇako ca vijjati. || 440 ||
Vv_III,3[=28].4 Haṃsā c’ ime dassanīyā manoramā udakasmiṃ anupariyanti sabbadā samayya vaggūpanadanti sabbe bindussarā dundubhīnaṃ va ghoso. || 441 ||
Vv_III,3[=28].5 Daddallamānā yasasā yasassinī nāvāya ca tvaṃ avalamba tiṭṭhasi āḷārapamhe hasite piyaṃvade sabbaṅgakalyāṇi bhusaṃ virocasi. || 442 ||
(054) Vv_III,3[=28].6 Idaṃ vimānaṃ virajaṃ same ṭhitaṃ uyyānavantaṃ ratinandivaḍḍhanaṃ icchām’ ahaṃ nāri anomadassane tayā saha Nandane idha moditun ti. || 443 ||
Vv_III,3[=28].7 Karohi kammaṃ idha vedanīyaṃ cittañ ca te idha nihitaṃ bhavatu katvāna kammaṃ idha vedanīyaṃ evaṃ mamaṃ lacchasi kāmakāminiṃ. || 444 ||
Vv_III,3[=28].8 Sādhū ti so tassā paṭissuṇitvā akāsi kammaṃ sahavedanīyaṃ katvāna kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ uppajji māṇavo tassā sahavyatan ti. || 445 ||
Rathakārapetavatthu tatiyaṃ
BHĀṆAVĀRAṂ DUTIYAṂ
(055) 29 Bhusapetavatthu
Vv_III,4[=29].1 Bhusāni eko sāliṃ punāparo ayañ ca nārī sakamaṃsalohitaṃ tuvañ ca gūthaṃ asuciṃ akantikaṃ paribhuñjasi kissa ayaṃ vipāko ti. || 446 ||
Vv_III,4[=29].2 Ayaṃ pure mātaraṃ hiṃsati ayaṃ pana kūṭavāṇijo ayaṃ maṃsāni khāditvā musāvadena vañceti. || 447 ||
Vv_III,4[=29].3 Ahaṃ manussesu manussabhūtā agārinī sabbakulassa issarā santesu pariguyhāmi: mā ca kiñ ci ito adaṃ. || 448 ||
Vv_III,4[=29].4 Musāvādena chādemi: natthi etaṃ mama gehe sace santaṃ niguyhāmi gūtho me hotu bhojanaṃ. || 449 ||
Vv_III,4[=29].5 Tassa kammassa vipākena musāvādassa cūbhayaṃ sugandhasālino bhattaṃ gūthaṃ me parivattati. || 450 ||
Vv_III,4[=29].6 Avañjhāni ca kammāni na hi kammaṃ vinassati duggandhaṃ kimijaṃ mīḷhaṃ bhuñjāmi ca pivāmi cā ti. || 451 ||
Bhusapetavatthu catutthaṃ
30 Kumārapetavatthu
Vv_III,5[=30].1 Accherarūpam sugatassa ñāṇaṃ satthā yathā puggalaṃ vyākāsi ussannapuññā pi bhavanti h’ eke parittapuññā pi bhavanti h’ eke. || 452 ||
(056) Vv_III,5[=30].2 Ayaṃ kumāro sīvathikāya chaḍḍito aṅguṭṭhasnehena yāpeti rattiṃ na yakkhabhūtā na siriṃsapā vā viheṭhayeyyuṃ katapuññakumāraṃ. || 453 ||
Vv_III,5[=30].3 Sunakhā p’ imassa palihiṃsu pāde dhaṅkā sigālā parivattayanti gabbhāsayaṃ pakkhigaṇā haranti kākā pana akkhimalaṃ haranti. || 454 ||
Vv_III,5[=30].4 Na-y-imassa rakkhaṃ vidahiṃsu keci na osadhaṃ sāsapadhūpanaṃ vā nakkhattayogam pi na aggahesuṃ na sabbadhaññāni pi ākiriṃsu. || 455 ||
Vv_III,5[=30].5 Etādisaṃ uttamakicchapattaṃ rattābhataṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ nonītapiṇḍaṃ va pavedhamānaṃ sasaṃsayaṃ jīvitasāvasesaṃ. || 456 ||
Vv_III,5[=30].6 Tam addasā devamanussapūjito disvā va taṃ vyākari bhūripañño:
ayaṃ kumāro nagarass’ imassa aggakuliko bhavissati bhogato ca. || 457 ||
Vv_III,5[=30].7 Ki ’ssa vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko etādisaṃ vyasanaṃ pāpuṇitvā taṃ tādisaṃ paccanubhossat’ iddhiṃ. || 458 ||
Vv_III,5[=30].8 Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa pūjaṃ akāsi janatā uḷāraṃ tatr’ assa cittass’ ahu aññathattaṃ vācaṃ abhāsi pharusaṃ asabbhaṃ. || 459 ||
Vv_III,5[=30].9 So taṃ vitakkaṃ pavinodayitvā pītiṃ pasādaṃ paṭiladdhā pacchā tathāgataṃ Jetavane vasantaṃ yāguyā upaṭṭhāsi sattarattaṃ. || 460 ||
Vv_III,5[=30].10 Tassa vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko etādisaṃ vyasanaṃ pāpuṇitvā taṃ tādisaṃ paccanubhossat’ iddhiṃ. || 461 ||
Vv_III,5[=30].11 Ṭhatvāna so vassasataṃ idh’ eva sabbehi kāmehi samaṅgibhūto kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ sahavyataṃ gacchati Vāsavassā ti. || 462 ||
Kumārapetavatthu pañcamaṃ
(057) 31 Seriṇīpetavatthu
Vv_III,6[=31].1 Naggā dubbaṇṇarūpāsi kisā dhamanisanthatā upphāsulike kisike kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī ti. || 463 ||
Vv_III,6[=31].2 Ahaṃ bhadante petī ’mhi duggatā Yamalokikā pāpakammaṃ karitvāna petalokam ito gatā. || 464 ||
Vv_III,6[=31].3 Kin nu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ kissa kammavipākena petalokam ito gatā ti. || 465 ||
Vv_III,6[=31].4 Anāvaṭesu titthesu viciniṃ addhamāsakaṃ santesu deyyadhammesu dīpaṃ nākāsim attano. || 466 ||
Vv_III,6[=31].5 Nadiṃ upemi tasitā rittakā parivattati chāyaṃ upemi uṇhesu ātapo parivattati. || 467 ||
Vv_III,6[=31].6 Aggivaṇṇo ca me vāto dahanto upavāyati etañ ca bhante arahāmi aññañ ca pāpakaṃ tato. || 468 ||
(058) Vv_III,6[=31].7 Gantvāna Hatthinipuraṃ vajjesi mayha mātaraṃ dhītā ca te mayā diṭṭhā duggatā Yamalokikā,
pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ ito gatā. || 469 ||
Vv_III,6[=31].8 Atthi ca me ettha nikkhittaṃ anakkhātañ ca taṃ mayā cattāri satasahassāni pallaṅkassa ca heṭṭhato. || 470 ||
Vv_III,6[=31].9 Tato me dānaṃ dadatu tassā ca hotu jīvikā dānaṃ datvā ca me mātā dakkhiṇaṃ anvādissatu,
tadāhaṃ sukhitā hessaṃ sabbakāmasamiddhinī ti. || 471 ||
Vv_III,6[=31].10 Sādhū ti so paṭissutvā gantvāna Hatthiniṃ puraṃ
-- avoca tassā mātaraṃ:
dhītā ca te mayā diṭṭhā duggatā Yamalokikā pāpakammaṃ paritvāna petalokaṃ ito gatā. || 472 ||
Vv_III,6[=31].11 Sā maṃ tattha samādapesi gantvāna Hatthiniṃ puraṃ
-- vajjesi mayha mātaraṃ:
dhītā ca te mayā diṭṭhā duggatā Yamalokikā pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ ito gatā. || 473 ||
Vv_III,6[=31].12 Atthi ca me ettha nikkhittaṃ anakkhātañ ca taṃ mayā cattārī satasahassāni pallaṅkassa ca heṭṭhato. || 474 ||
Vv_III,6[=31].13 Tato me dānaṃ dadatu tassā ca hotu jīvikā dānaṃ datvā ca me mātā dakkhiṇaṃ anvādissatu,
tadāhaṃ sukhitā hessaṃ sabbakāmasamiddhinī ti. || 475 ||
Vv_III,6[=31].14 Tato hi sā dānam adā tassā ca dakkhiṇam ādisi petī ca sukhitā āsi sarīraṃ cārudassanan ti. || 476 ||
Seriṇīpetavatthu chaṭṭhaṃ
(059) 32 Migaluddapetavatthu
Vv_III,7[=32].1 Naranāripurakkhato yuvā rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi divasaṃ anubhosi kāraṇaṃ kim akāsi purimāya jātiyā ti. || 477 ||
Vv_III,7[=32].2 Ahaṃ Rājagahe ramme ramaṇīye Giribbaje migaluddo pure āsiṃ lohitapāṇi dāruṇo. || 478 ||
Vv_III,7[=32].3 Avirodhakaresu pāṇisu puthusattesu paduṭṭhamānaso vicariṃ atidāruṇo sadā parahiṃsāya rato asaññato. || 479 ||
Vv_III,7[=32].4 Tassa me sahāyo suhadayo saddho āsi upāsako so ca maṃ anukampanto nivāresi punappunaṃ: || 480 ||
Vv_III,7[=32].5 Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ mā tāta duggatiṃ agā sace icchasi pecca sukhaṃ virama pāṇavadhā asaṃyamā. || 481 ||
Vv_III,7[=32].6 Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā sukhakāmassa hitānukampino nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ cirapāpābhirato abuddhimā. || 482 ||
Vv_III,7[=32].7 So maṃ puna bhūrisumedhaso anukampāya saṃyame nivesayi:
sace divā hanasi pāṇino atha te rattiṃ bhavatu saññamo. || 483 ||
(060) Vv_III,7[=32].8 Svāhaṃ divā hanitva pānino virato rattim ahosi saññato rattāhaṃ paricāremi divā khajjāmi duggato. || 484 ||
Vv_III,7[=32].9 Tassa kammassa kusalassa anubhomi rattiṃ amānusiṃ divā paṭihatā va kukkurā upadhāvanti samantā khādituṃ. || 485 ||
Vv_III,7[=32].10 Ye ca te satatānuyogino dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane maññāmi te amatam eva kevalaṃ adhigacchanti padaṃ asaṅkhatan ti. || 486 ||
Migaluddapetavatthu sattamaṃ
33 Dutiyamigaluddapetavatthu
Vv_III,8[=33].1 Kūṭāgāre ca pāsāde pallaṅke goṇakatthate pañcaṅgikena turiyena ramasi suppavādite. || 487 ||
Vv_III,8[=33].2 Tato ratyā vyavasāne suriyuggamanaṃ pati apaviddho susānasmiṃ bahudukkhaṃ nigacchasi. || 488 ||
(061) Vv_III,8[=33].3 Kin nu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ kissa kammavipākena idaṃ dukkhaṃ nigacchasī ti. || 489 ||
Vv_III,8[=33].4 Ahaṃ Rājagahe ramme ramaṇīye Giribbaje migaluddo pure āsiṃ luddo5 c’ āsiṃ asaññato. || 490 ||
Vv_III,8[=33].5 Tassa me sahāyo suhadayo saddho āsi upāsako tassa kulūpago bhikkhu āsi Gotamasāvako,
so pi maṃ anukampanto nivāresi punappunaṃ: || 491 ||
Vv_III,8[=33].6 Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ mā tāta duggatiṃ agā sace icchasi pecca sukhaṃ virama pāṇavadhā asaṃyamā. || 492 ||
Vv_III,8[=33].7 Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā sukhakāmassa hitānukampino nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ cirapāpābhirato abuddhimā. || 493 ||
Vv_III,8[=33].8 So maṃ puna bhūrisumedhaso anukampāya saṃyame nivesayi sace divā hanasi pāṇino atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo. || 494 ||
Vv_III,8[=33].9 Svāhaṃ divā hanitva pāṇino virato rattim ahosi saññato rattāhaṃ paricāremi divā khajjāmi duggato. || 495 ||
Vv_III,8[=33].10 Tassa kammassa kusalassa anubhomi rattiṃ amānusiṃ divā paṭihatā va kukkurā upadhāvanti samantā khādituṃ. || 496 ||
Vv_III,8[=33].11 Ye ca te satatānuyogino dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane maññāmi te amatam eva kevalaṃ adhigacchanti padaṃ asaṅkhatan ti. || 497 ||
Dutiyamigaluddakapetavatthu aṭṭhamaṃ
(062) 34 Kūṭavinicchayikapetavatthu
Vv_III,9[=34].1 Mālī kirīṭī kāyūrī gattā te candanussadā pasannamukhavaṇṇo ’si suriyavaṇṇo va sobhasi. || 498 ||
Vv_III,9[=34].2 Amānusā pārisajjā ye te ’me paricārakā dasa kaññāsahassāni yā te ’mā paricārikā,
tā kambukāyūradharā kañcanāveḷabhūsitā. || 499 ||
Vv_III,9[=34].3 Mahānubhāvo ’si tuvaṃ lomahaṃsanarūpavā,
piṭṭhimaṃsāni attano sāmaṃ ukkacca khādasi. || 500 ||
Vv_III,9[=34].4 Kin nu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ kissa kammavipākena piṭṭhimaṃsāni attano sāmaṃ ukkacca khādasi. || 501 ||
Vv_III,9[=34].5 Attano ’haṃ anatthāya jīvaloke acārisaṃ pesuññamusāvādena nikativañcanāya ca. || 502 ||
Vv_III,9[=34].6 Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā saccakāle upaṭṭhite atthaṃ dhammaṃ niraṃkatvā adhammaṃ anuvattisaṃ. || 503 ||
Vv_III,9[=34].7 Evaṃ so khādat’ attānaṃ yo hoti piṭṭhimaṃsiko yathāhaṃ ajja khādāmi piṭṭhimaṃsāni attano. || 504 ||
Vv_III,9[=34].8 Ta-y-idaṃ tayā Nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi mā kho ’si piṭṭhimaṃsiko tuvan ti. || 505 ||
Kūṭavinicchayika-petavatthu navamaṃ
(063) 35 Dhātuvivaṇṇakapetavatthu
Vv_III,10[=35].1 Antalikkhasmiṃ tiṭṭhanto duggandho pūti vāyasi mukhañ ca te kimayo pūtigandhaṃ khādanti, kiṃ kammam akāsi pubbe. || 506 ||
Vv_III,10[=35].2 Tato satthaṃ gahetvāna okkantanti punappunaṃ khārena paripphositvā okkantanti punappunaṃ. || 507 ||
Vv_III,10[=35].3 Kin nu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ kissa kammavipākena idaṃ dukkhaṃ nigacchasi. || 508 ||
Vv_III,10[=35].4 Ahaṃ Rājagahe ramme ramaṇīye Giribbaje issaro dhanadhaññassa supahūtassa mārisa. || 509 ||
Vv_III,10[=35].5 Tassāyaṃ me bhariyā ca dhītā ca suṇisā ca me tā mālam uppalañ cāpi paccagghañ ca vilepanaṃ thūpaṃ harantiyo vāresiṃ taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā. || 510 ||
Vv_III,10[=35].6 Chaḷāsītisahassāni mayaṃ paccattavedanā thūpapūjaṃ vivaṇṇetvā paccāma niraye bhusaṃ. || 511 ||
Vv_III,10[=35].7 Ye ca kho thūpapūjāya vattante arahato mahe ādīnavaṃ pakāsenti, vivecayetha ne tato. || 512 ||
Vv_III,10[=35].8 Imā ca passa āyantiyo māladhārī alaṅkatā mālāvipākaṃ anubhontiyo samiddhā tā yasassiniyo. || 513 ||
Vv_III,10[=35].9 Tañ ca disvāna accheraṃ abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ namo karonti sappañña vandanti taṃ mahāmuniṃ. || 514 ||
(064) Vv_III,10[=35].10 So hi nūna ito gantvā yoniṃ laddhāna mānusiṃ thūpapūjaṃ karissāmi appamatto punappunan ti. || 515 ||
Dhātuvivaṇṇakapetavatthu dasamaṃ
Tass’ uddānaṃ: Abhijjamāno Kuṇḍiyo rathakārī bhusena ca kumāro gaṇikā c’ eva dve luddā piṭṭh’ apūjayo;
vaggo tena pavaccatī ti.
CŪḶAVAGGO TATIYO.
Permanent link
http://www2.hf.uio.no/common/apps/permlink/permlink.php?app=polyglotta&context=ctext&uid=e35de040-8d51-11e6-98cc-0050569f23b2
Go to Wiki Documentation
Enhet:
Det humanistiske fakultet
Utviklet av:
IT-seksjonen ved HF
Login