Evam me sutaṃ: Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde.
Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṃghaparivuto abbhokāse nisinno (140) hoti.
Atha kho Bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: "‘ye te bhikkhave kusalā dhammā ariyā niyyānikā sambodhagāmino, tesaṃ vo bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ ariyānaṃ niyyānikānaṃ sambodhagāmīnaṃ kā upanisā savanāyā’ ti, iti ce bhikkhave pucchitāro assu, te evam assu vacanīyā: ‘yāvad eva dvayatānaṃ dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāyā’ ti.
Kiñ ca dvayataṃ vadetha: ‘idaṃ dukkhaṃ, ayaṃ dukkhasamudayo’ ti ayam ekānupassanā,
‘ayaṃ dukkhanirodho, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ ti ayaṃ dutiyānupassanā.
Evaṃ sammā-dvayatānupassino kho bhikkhave bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṃkhaṃ:12 diṭṭhe va dhamme aññā,
sati vā upādisese anāgāmitā" ti.
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvā Sugato athāparaṃ etad avoca Satthā: