saiṣā gāyatry etasmiṃs turīye darśate pade parorajasi pratiṣṭhitā | tad vai tat satye pratiṣṭhitam | cakṣur vai satyam | cakṣur hi vai satyam | tasmād yad idānīṃ dvau vivadamānāv eyātam aham adarśam aham aśrauṣam iti | ya evaṃ brūyād aham adarśam iti | tasmā eva śraddadhyāma | tad vai tat satyaṃ bale pratiṣṭhitam | prāṇo vai balam | tat prāṇe pratiṣṭhitam | tasmād āhur balaṃ satyād ogīya iti | evaṃ v eṣā gāyatry adhyātmaṃ pratiṣṭhitā | sā haiṣā gayāṃs tatre | prāṇā vai gayāḥ | tat prāṇās tatre | tad yad gayāṃs tatre tasmād gāyatrī nāma | sa yām evāmūṃ sāvitrīm anvāhaiṣaiva sā | sa yasmā anvāha tasya prāṇāṃs trāyate ||
4. That Gâyatrî (as described before with its three feet) rests on that fourth foot, the bright one, high above the sky. And that again rests on the True (satyam), and the True is the eye, for the eye is (known to be) true. And therefore even now, if two persons come disputing, the one saying, I saw, the other, I heard, then we should trust the one who says, I saw. And the True again rests on force (balam), and force is life (prâna), and that (the True) rests on life. Therefore they say, force is stronger than the True. Thus does that Gâyatrî rest with respect to the self (as life). That Gâyatrî protects (tatre) the vital breaths (gayas); the gayas are the prânas (vital breaths), and it protects them. And because it protects (tatre) the vital breaths (gayas), therefore it is called Gâyatrî. And that Savitri verse which the teacher teaches, that is it (the life, the prâna, and indirectly the Gâyatrî); and whomsoever he teaches, he protects his vital breaths.
saiṣā tripadoktā yā trailokyatraividyaprāṇalakṣaṇā gāyatryetasmiṃścaturthe turīye darśate pade parorajasi pratiṣṭhitā | mūrtāmūrtarasatvādādityasya | rasāpāye hi vastu nīrasamapratiṣṭhitaṃ bhavati | yathā kāṣṭhādi dagdhasāraṃ tadvat | tathā mūrtāmūrtarasatvādādityasya | rasāpāye hi vastu nīrasamapratiṣṭhitaṃ bhavati | yathā kāṣṭhādi dagdhasāraṃ tadvat | tathā mūrtāmūrtātmakaṃ jagattripadā gāyatryāditye pratiṣṭhitā tadrasatvātsaha tribhiḥ pādaiḥ | tadvai turīyaṃ padaṃ satye pratiṣṭhitam | kiṃ punastatsatyamityucyate-cakṣurvai satyam | kathaṃ cakṣuḥ satyamityāha-prasiddhametaccakṣurhi vai satyam | kathaṃ prasiddhatetyāha-tasmādyadidānīmeva dvau vivadamānau viruddhaṃ vadamānāveyātāmāgaccheyātāmahamadarśaṃ dṛṣṭavānanasmītyanya āhāhamaśrauṣaṃ tvayā dṛṣṭaṃ na tathā tadvastviti tayorya evaṃ brūyādahamadrākṣamiti tasmā eva śraddadhyāma napunaryo brūyādahamaśrauṣamiti | śroturmṛṣā śravaṇamapi saṃbhavati na tu cakṣuṣo mṛṣā darśanam | tasmānnāśrauṣamityuktavate śraddadhyāma | tasmātsatyapratipattihetutvātsatyaṃ cakṣustasminsatye cakṣuṣi saha tribhiritaraiḥ pādaisturīyaṃ padaṃ pratiṣṭhitamityarthaḥ | uktaṃ ca sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti cakṣuṣīti | tadvai turīyapadāśrayaṃ satyaṃ bale pratiṣṭhitam | kiṃ punastadbalamityāha-prāṇo vai balaṃ tasminprāṇe bale pratiṣṭhitaṃ satyam | tathā coktaṃ sūtre tadotaṃ ca protaṃ ceti | yasmādbale satyaṃ pratiṣṭhitaṃ tasmādāhurbalaṃ satyādogīya ojīya ojastaramityarthaḥ | loke 'pi yasminhi yadāśritaṃ bhavati tasmādāśritādāśrayasya balavattaratvaṃ prasiddham | na hi durbalaṃ balavataḥ kvacidāśrayabhūtaṃ dṛṣṭam | evamuktanyāyena u eṣā gāyatryadhyātmamadhyātme prāṇe pratiṣṭhitā | saiṣā gāyatrī prāṇaḥ | ato gāyatryāṃ jagatpratiṣṭhitam | yasminprāṇe sarve devā ekaṃ bhavanti | sarvaṃ vedāḥ karmāṇi phalaṃ ca saivaṃ gāyatrī prāṇarūpā satī jagata ātmā | sā haiṣā gayāṃstatre trātavatī | ke punargayāḥ prāṇā vāgādayo vai gayāḥ | śabdakaramāt | tāṃstatre saiṣā gāyatrī |
tattatra yadyasmādgayāṃstatre tasmādgāyatrī nāma |
gāyatrāṇādgāyatrīti prathitā |
sa ācārya upanīya māṇavakamaṣṭavarṣaṃ yāmevāmūṃ gāyatrīṃ sāvitrīṃ savitṛdevatākāmanvāha pacchordharcaśaḥ samastāṃ ca |
eṣaiva sā sākṣātprāṇo jagata ātmā māṇavakāya samarpitehedānīṃ vyākhyātā nānyā sa ācāryo yasmai māṇavakāyānvāhānuvakti tasya māṇavakasya gayānprāṇāṃsrāyate narakādipatanāt || 4 ||