atha ye yajñena dānena tapasā lokāñ jayanti te dhūmam abhisaṃbhavanti | dhūmād rātrim | rātrer apakṣīyamāṇapakṣam | apakṣīyamāṇapakṣād yān ṣaṇ māsān dakṣiṇāditya eti | māsebhyaḥ pitṛlokam | pitṛlokāc candram | te candraṃ prāpyānnaṃ bhavanti | tāṃs tatra devā yathā somaṃ rājānam āpyāyasvāpakṣīyasvety evam enāṃs tatra bhakṣayanti | teṣāṃ yadā tat paryavaity athemam evākāśam abhiniṣpadyante | ākāśād vāyum | vāyor vṛṣṭim | vṛṣṭeḥ pṛthivīm | te pṛthivīṃ prāpyānnaṃ bhavanti | te punaḥ puruṣāgnau hūyante tato yoṣāgnau jāyante | lokān pratyuthāyinas ta evam evānuparivartante | atha ya etau panthānau na vidus te kīṭāḥ pataṅgā yad idaṃ dandaśūkam ||
16. 'But they who conquer the worlds (future states) by means of sacrifice, charity, and austerity, go to smoke, from smoke to night, from night to the decreasing half of the moon, from the decreasing half of the moon to the six months when the sun goes to the south, from these months to the world of the fathers, from the world of the fathers to the moon. Having reached the moon, they become food, and then the Devas feed on them there, as sacrificers feed on Soma, as it increases and decreases. But when this (the result of their good works on earth) ceases, they return again to that ether, from ether to the air, from the air to rain, from rain to the earth. And when they have reached the earth, they become food, they are offered again in the altar-fire, which is man (see § 11), and thence are born in the fire of woman. Thus they rise up towards the worlds, and go the same round as before. 'Those, however, who know neither of these two paths, become worms, birds,, and creeping things.'
atha punarye naivaṃ vidurutkrāntyādyagnihotrasaṃbandhapadārthaṣaṭkasyaiva veditāraḥ kevalakarmiṇo yajñenāgnihotrādinā dānena bahirvedi bhikṣamāṇeṣu dravyasaṃvibhāgalakṣaṇena tapasā bahirvedyeva dīkṣādivyatiriktena kṛcchracāndrāyaṇādinā lokāñjayanti | lokāniti bahuvacanāttatrāpi phalatāramyamabhipretam | te dhūmamabhisaṃbhavanti | uttaramārga ivehāpi devatā eva dhūmādiśabdavācyāḥ | dhūmadevatāṃ pratipadyanta ityarthaḥ | ātivāhikatvaṃ ca devatānāṃ tadvadeva | dhūmādrātriṃ rātridevatāṃ tato 'pakṣīyamāṇapakṣadevatāṃ tato yānṣaṇmāsāndakṣiṇāṃ diśamāditya eti tānmāsadevatāviśeṣānpratipadyante | māsebhyaḥ pitṛlokaṃ pitṛlokāccandram | te candraṃ prāpyānnaṃ bhavanti tāṃstatrānnabhūtānyathā somaṃ rājānamiha yajña ṛtvija āpyāyasvāpakṣīyasveti bhakṣayantyevamenāṃścandraṃ prāptānkarmiṇo bhṛtyāniva svāmino bhakṣayantyupabhuñjate devāḥ āpyāyasvāpakṣīyasveti na mantraḥ kiṃ tarhyāpyāyyā'pyāyya camasasthaṃ bhakṣaṇenāpakṣayaṃ ca kṛtvā punaḥ punarbhakṣayantītyarthaḥ | evaṃ devā api somaloke labdhaśarīrānkarmiṇa upakaraṇabhūtānpunaḥ punarviśrāmayantaḥ karmānurūpaṃ phalaṃ prayacchantaḥ | taddhi teṣāmāpyāyanaṃ somasyā'pyāyanamivopabhuñjata upakaraṇabhūtāndevāḥ teṣāṃ karmiṇāṃ yadā yasminkāle tadyajñadānādilakṣaṇaṃ somalokaprāpakaṃ karma paryavaiti parigacchati parikṣīyata ityarthaḥ | atha tademameva prasiddhamākāśamabhiniṣpadyante | yāstāḥ śraddhāśabdavācyā dyulokāgnau hutā āpaḥ somākārapariṇatā yābhiḥ somaloke karmiṇāmupabhogāya śarīramārabdhamammayaṃ tāḥ karmakṣayāddhimapiṇḍa ivā'tapasaṃparkātpravilīyante | pravilīnāḥ sūkṣmā ākāśabhūtā iva bhavanti tadidamucyata imamevā'kāśamabhiniṣpadyanta iti | te punarapi karmiṇastaccharīrāḥ santaḥ purovātādinā itāścāmutaśca nīyante 'ntarikṣagāstadāha-ākāśādvāyumiti | vāyorvṛṣṭiṃ pratipadyante | taduktam-parjanyāgnau somaṃ rājānaṃ juhvatīti | tato vṛṣṭibhūtā imāṃ pṛthivīṃ patanti | te pṛthivīṃ prāpya vrīhiyavādyannaṃ bhavanti | taduktamasmiṃlloke 'gnau vṛṣṭiṃ juhvati tasyā āhutyā annaṃ saṃbhavatīti | te punaḥ puruṣāgnau hūyante 'nnabhūtā retaḥsici | tato retobhūtā yoṣāgnau hūyante tato jāyante lokaṃ pratyutthāyinaste lokaṃ pratyuttiṣṭhanto 'gnihotrādikarmānutiṣṭhanti | tato dhūmādinā punaḥ punaḥ somalokaṃ punarimaṃ lokamiti | ta evaṃ karmiṇo 'nuparivartante ghaṭīyantravaccakrībhūtā baṃbhramantītyarthaḥ | uttaramārgāya sadyomuktaye vā yāvadbrahma na viduḥ | iti nu kāmayamānaḥ saṃsaratītyuktam | atha punarya uttaraṃ dakṣiṇaṃ caitau panthānau na viduruttarasya dakṣiṇasya vā pathaḥ pratipattaye jñānaṃ karma vā nānutiṣṭhantītyarthaḥ | te kiṃ bhavantīti | ucyate-te kīṭāḥ pataṅgā yadidaṃ yaccedaṃ dandaśūkaṃ daṃśamaśakamityetadbhavanti | evaṃ hīyaṃ saṃsāragatiḥ kaṣṭāsyāṃ nimagnasya punaruddhāra eva durlabhaḥ | tathā ca śrutyantaram-"tānīmāni kṣudrāṇyasakṛdāvartīni bhūtāni bhavanti jāyasva mriyasva"iti | tasmātsarvotsāhena yathāśakti svābhāvikakarmajñānahānena dakṣiṇottaramārgapratipattisādhanaṃ śāsrīyaṃ karma jñānaṃ vānutiṣṭhediti vākyārthaḥ | tathā coktam"ato vai khalu durniṣprapataraṃ tasmājjugupseta"iti śrutyantarānmokṣāya prayatetetyarthaḥ | atrāpyuttaramārgapratipattisādhana eva mahānyatnaḥ kartavya iti gamyate | evamevānuparivartanta ityuktatvāt | evaṃ praśnāḥ sarve nirṇītāḥ | esau vai loka ityārabhya puruṣaḥ saṃbhavatīticaturthaḥ praśno yatithyāmāhutyāmityādiḥ prathamyena |
pañcamastu dvitīyatvena devayānasya vā pathaḥ pratipadaṃ pitṛyāṇasya veti dakṣiṇottaramārgapratipattisādhanakathanena |
tenaiva ca prathamo 'pyagnerābhya kecidarciḥ pratipadyante keciddhūmamiti vipratipattiḥ |
punarāvṛttiśca dvitīyaḥ praśna ākāśādikrameṇemaṃ lokamāgacchantīti |
tenaivāsau loko na saṃpūryate kīṭapataṅgādipratipatteśca keṣāñciditi tṛtīyo 'pi praśno nirṇītaḥ16 ||
iti bṛhadāraṇyakopaniṣadi ṣaṣṭhādhyāyasya dvitīyaṃ brāhmaṇam || 2 ||
http://www2.hf.uio.no/common/apps/permlink/permlink.php?app=polyglotta&context=ctext&uid=253202e8-9200-11ee-937a-005056a97067