You are here: BP HOME > PT > Dīghanikāya I > fulltext
Dīghanikāya I

Choose languages

Choose images, etc.

Choose languages
Choose display
  • Enable images
  • Enable footnotes
    • Show all footnotes
    • Minimize footnotes
Search-help
Choose specific texts..
    Click to Expand/Collapse Option Complete text
Click to Expand/Collapse OptionBrahmajāla Sutta
Click to Expand/Collapse OptionSāmañña-Phala Sutta
Click to Expand/Collapse OptionAmbaṭṭha Sutta
Click to Expand/Collapse OptionSoṇadaṇḍa Sutta
Click to Expand/Collapse OptionKūṭadanta Sutta
Click to Expand/Collapse OptionMahāli Sutta
Click to Expand/Collapse OptionJāliya Sutta
Click to Expand/Collapse OptionKassapa Sīhanāda Sutta
Click to Expand/Collapse OptionPoṭṭhapāda Sutta
Click to Expand/Collapse OptionSubha Sutta
Click to Expand/Collapse OptionKevaddha Sutta
Click to Expand/Collapse OptionLohicca Sutta
Click to Expand/Collapse OptionTevijja Sutta
(178) (ix. Poṭṭhapāda Sutta.) thiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena Poṭṭhapādo paribbājako samayappavādake tindukācīre eka-sālake Mallikāya ārāme {paṭivasati} mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ timattehi paribbājaka-satehi. 
2. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā, patta-cīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. 
Atha kho Bhagavato etad ahosi: ‘Atippago kho tāva Sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yan nūnāhaṃ yena samayappavādako tindukācīro eka-sālako Mallikāya ārāmo yena Poṭṭhapādo paribbājako ten’ upasaṃkameyyan ti.’ 
Atha kho Bhagavā yena samayappavādako tindukācīro eka-{sālako} Mallikāya ārāmo ten’ upasaṃkami. 
3. Tena kho pana samayena Poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsadda-mahāsaddāya aneka-vihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathīdaṃ rāja-kathaṃ cora-kathaṃ mahāmatta-kathaṃ senā-kathaṃ bhaya-kathaṃ yuddhakathaṃ anna-kathaṃ pāna-kathaṃ vattha-kathaṃ sayanakathaṃ mālā-kathaṃ gandha-kathaṃ ñāti-kathaṃ yānakathaṃ gāma-kathaṃ nigama-kathaṃ nagara-katham (179) janapada-kathaṃ itthi-kathaṃ sūra-kathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhāna-kathaṃ pubba-peta-kathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ {samudda-kkhāyikaṃ} itibhavābhavakathaṃ iti vā iti. 
4. Addasā kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvā sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi: ‘Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. 
Ayaṃ Samaṇo Gotamo āgacchati, appasadda-kāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇa-vādī, appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā {upasaṃkamitabbaṃ} maññeyyāti.' Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. 
5. Atha kho Bhagavā yena Poṭṭhapādo paribbājako ten' upasaṃkami. 
Atha kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca: ‘Etu kho bhante Bhagavā, sāgataṃ bhante Bhagavato, cirassaṃ kho bhante Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yadidaṃ idh’ āgamanāya, nisīdatu bhante Bhagavā, idam āsanaṃ paññattan ti.' Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. 
Poṭṭhapādo kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ {gahetvā}, ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca: ‘Kāya nu 'ttha Poṭṭhapāda etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti?' 
6. Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca: ‘Tiṭṭhat’ esā bhante kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā, n’ esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchā pi savanāya. 
Purimāni bhante divasāni purimatarāni nānā-titthiyānaṃ {samaṇa-brāhmaṇānaṃ} kutūhalasālāya sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ abhisaññā-(180)nirodhe kathā udapādi: "Kathan nu kho bho abhisaññanirodho hotīti?" Tatr’ ekacce evam āhaṃsu: "Ahetuapaccayā purisassa saññā uppajjanti pi nirujjhanti pi. 
Yasmiṃ samaye uppajjanti saññī tasmiṃ samaye hoti, yasmiṃ samaye nirujjhanti, asaññī tasmiṃ samaye hotīti." Itth’ eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti. 
Tam añño evam āha: "Na kho nām’ etaṃ bho evaṃ bhavissati. 
Saññā hi bho purisassa attā, sā ca kho upeti pi apeti pi. 
Yasmiṃ samaye upeti saññī tasmiṃ samaye hoti, {yasmiṃ} samaye apeti asaññī tasmiṃ samaye hotīti." Itth’ eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti. 
Tam añño evam āha: "Na kho nām’ etaṃ bho evaṃ bhavissati. 
Santi hi bho samaṇa-{brāhmaṇā} mahiddhikā mahānubhāvā. 
Te imassa purisassa saññaṃ upakaḍḍhanti pi apakaḍḍhanti pi. 
Yasmiṃ samaye upakaḍḍhanti saññī tasmiṃ samaye hoti, yasmiṃ samaye apakaḍḍhanti asaññī tasmiṃ samaye hotīti." Itth’ eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti. 
Tam añño evam āha: "Na kho nām’ etaṃ bho evam bhavissati. 
Santi hi bho devatā mahiddhikā mahānubhāvā. 
Te imassa purisassa saññaṃ upakaḍḍhanti pi apakaḍḍhanti pi. 
Yasmiṃ samaye upakaḍḍhanti saññī tasmiṃ samaye hoti, yasmiṃ samaye apakaḍḍhanti asaññī tasmiṃ samaye hotīti." Itth’ eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti. 
Tassa mayhaṃ bhante Bhagavantaṃ yeva ārabbha sati udapādi: "Aho nūna Bhagavā aho nūna Sugato, yo imesaṃ dhammānaṃ sukusalo ti." Bhagavā pakataññū abhisaññānirodhassa. 
Kathan nu kho bhante abhisaññā-nirodho hotīti?' 
7. ‘Tatra Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaṃsu: "Ahetu-appaccayā purisassa saññā uppajjanti pi nirujjhanti pīti" ādiso va tesaṃ aparaddhaṃ. 
Taṃ kissa hetu? Sahetū hi Poṭṭhapāda sappaccayā purisassa (181) saññā uppajjanti pi nirujjhanti pi. 
Sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
‘Kā ca sikkhā?’ 
ti Bhagavā avoca. 
‘Idha Poṭṭhapāda Tathāgato loke uppajjati, arahaṃ sammā-sambuddho ... pe ... kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho. 
Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu sīla-sampanno hoti? Idha Poṭṭhapāda bhikkhu {pāṇātipātaṃ} pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūta-hitānukampī viharati. 
Idam pi 'ssa hoti sīlasmiṃ ... pe ... Yathā vā pan’ eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā, te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvena jīvikaṃ kappenti, seyyathīdaṃ santi-kammaṃ, paṇidhi-kammaṃ ... pe ... osadhīnaṃ paṭimokkho; iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. 
Idam pi 'ssa hoti sīlasmiṃ. 
8. ‘Sa kho Poṭṭhapāda evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yadidaṃ sīla-saṃvarato. 
Seyyathā pi Poṭṭhapāda rājā khattiyo {muddhāvasitto} nihita-paccāmitto na kuto ci bhayaṃ samanupassati yadidaṃ paccatthikato, evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yadidaṃ sīla-saṃvarato. 
So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-{sukhaṃ} paṭisaṃvedeti. 
Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu sīla-sampanno hoti. 
9. ‘Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti? Idha Poṭṭhapāda bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇam enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa {saṃvarāya} paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhun-(182)driye saṃvaraṃ āpajjati. 
Sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sayitvā, kāyena poṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya, na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. 
So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ avyāseka-sukhaṃ paṭisaṃvedeti. 
Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti... . pe ... 
10. ‘Tass’ ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmujjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddha-kāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. 
So vivicc’ eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamajjhānam upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā kāma-saññā sā nirujjhati. 
Vivekaja-pītisukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti, vivekaja-{pīti-sukha}-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca. 
11. ‘Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pīti-sukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā vivekajaṃ pīti-sukhaṃ sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati. 
Samādhija-{pīti-sukha}-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye (183) hoti, samādhija-{pīti-sukha}-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā ti’ Bhagavā avoca. 
12. ‘Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ ca kāyena {paṭisaṃvedeti} yan taṃ ariyā ācikkhanti: "Upekhako satimā sukha-vihārī ti," tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā samādhijaṃ pīti-sukhaṃ sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati. 
Upekhā-sukha-sukhumasacca-saññā tasmiṃ samaye hoti, upekhā-sukha-sukhumasacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca. 
13. ‘Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb’ eva somanassa-domanassānaṃ atthagamā {adukkha-m-asukhaṃ} upekhā-sati-pārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā upekhā-sukha-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati. 
{Adukkha-m-asukha}-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti, {adukkha-m-asukha}-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca. 
14. ‘Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭigha-saññānaṃ atthagamā nānatta-saññānaṃ amanasi-kārā "ananto ākāso ti" ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā rūpasaññā sā nirujjhati. 
Ākāsānañcāyatana-sukha-sukhumasacca-saññā tasmiṃ samaye hoti, ākāsānañcāyatanasukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca. 
15. ‘Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso ākāsān-(184)añcāyatanaṃ samatikkamma "anantaṃ {viññāṇan} ti" {viññāṇañcāyatanaṃ} upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā ākāsānañcāyatana-sukhuma-sacca-saññā, sā nirujjhati. 
{Viññāṇañcāyatana}-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti, {viññāṇañcāyatana}-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca. 
16. ‘Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso {viññāṇañcāyatanaṃ} samatikkamma "n’ atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. 
Tassa yā purimā {viññāṇañcāyatana}-sukhuma-sacca-saññā, sā nirujjhati. 
Ākiñcaññāyatana-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti, ākiñcaññāyatana-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti. 
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjanti, sikkhā ekā saññā nirujjhanti. 
Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca. 
17. ‘Yato kho Poṭṭhapāda bhikkhu idha saka-saññī hoti, so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati. 
Tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti: "Cetayamānassa me pāpiyo, acetayamānassa me seyyo. 
Ahañ ce va kho pana ceteyyaṃ {abhisaṅkhareyyaṃ}, imā ca me saññā nirujjheyyuṃ, aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ. 
Yan nūnāham na ceteyyaṃ na abhisaṃkhareyyanti." So na c' eva ceteti na abhisaṃkharoti. 
Tassa acetayato anabhisaṃkharoto tā c’ eva saññā nirujjhanti, aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti. 
So nirodhaṃ phusati. 
Evaṃ kho Poṭṭhapāda anupubbābhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti hoti. 
18. ‘Taṃ kim maññasi, Poṭṭhapāda? Api nu te ito pubbe evarūpā anupubbābhisaññā-nirodha-sampajānasamāpatti suta-pubbā ti?' ‘No h’ etaṃ bhante. 
Evaṃ kho ahaṃ bhante Bhagavato bhāsitaṃ ājānāmi:-- "Yato kho Poṭṭhapāda bhikkhu idha saka-saññī hoti, so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati. 
Tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti: (185) ‘Cetayamānassa me pāpiyo, acetayamānassa me seyyo. 
Ahañ ce va kho pana ceteyyaṃ {abhisaṅkhareyyaṃ}, imā ca me saññā nirujjheyyuṃ, aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ. 
Yan nūnāhaṃ na ceteyyaṃ na abhisaṃkhareyyan ti?' So na c’ eva ceteti, na abhisaṃkharoti. 
Tassa acetayato anabhisaṃkharoto tā c’ eva saññā nirujjhanti, aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti. 
So nirodhaṃ phusati. 
Evaṃ kho Poṭṭhapāda anupubbābhisaññā-nirodha-sampadāna2samāpatti hotīti."' ‘Evaṃ kho Poṭṭhapādāti.' 
19. ‘Ekaṃ yeva nu kho bhante Bhagavā saññaggaṃ paññāpeti, udāhu puthu pi saññagge paññāpetīti?' ‘Ekam pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda saññaggaṃ paññāpemi, puthu pi saññagge paññāpemīti.' ‘Yathā kathaṃ pana bhante Bhagavā ekam pi saññaggaṃ paññāpeti, puthu pi saññagge paññāpetīti?' ‘Yathā yathā kho Poṭṭhapāda nirodhaṃ phusati, tathā tathā 'haṃ saññaggaṃ paññāpemi, evaṃ kho ahaṃ Poṭṭhapāda ekam pi saññaggaṃ paññāpemi, puthu pi saññagge paññāpemīti.' 
20. ‘Saññā nu kho bhante paṭhamaṃ uppajjati, pacchā ñāṇaṃ, udāhu paṭhamaṃ ñāṇaṃ uppajjati, pacchā saññā, udāhu saññā ca ñāṇañ ca apubbaṃ acarimaṃ uppajjantīti?' ‘Saññā kho Poṭṭhapāda paṭhamaṃ uppajjati, pacchā ñāṇaṃ, saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hoti. 
So evaṃ pajānāti: "Idappaccayā kira me ñāṇaṃ udapādīti." Iminā p’ etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā saññā paṭhamaṃ uppajjati pacchā ñāṇaṃ, saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hotīti.' 
21. ‘Saññā nu kho bhante purisassa attā, udāhu aññā saññā, añño attā ti?' ‘Kim pana tvaṃ Poṭṭhapāda attānaṃ paccesīti?' (186) ‘Oḷārikam kho ahaṃ bhante attānaṃ paccemi rūpiṃ cātummahābhūtikaṃ {kabaliṅkārāhāra}bhakkhan ti.' ‘Oḷāriko ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa rūpī {cātummahābhūtiko} kabaliṅkārāhāra-bhakkho, evaṃ santaṃ kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati añño attā. 
Tad iminā p’ etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ, yathā aññā va saññā bhavissati añño attā. 
Tiṭṭhat’ evāyaṃ Poṭṭhapāda oḷāriko attā rūpī cātummahābhūtiko kabaliṅkārāhāra-bhakkho, atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti, aññā va saññā {nirujjhanti}. 
Iminā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ, yathā aññā va saññā bhavissati, añño attā ti.' 
22. ‘Manomayaṃ kho ahaṃ bhante attānaṃ paccemi sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīnindriyan' ti. 
‘Manomayo ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa sabbaṅga-paccaṅgī ahīnindriyo evaṃ santam pi kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati añño attā. 
Tad iminā p’ etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ, yathā aññā va saññā bhavissati añño attā. 
{Tiṭṭhat'} evāyaṃ Poṭṭhapāda manomayo {attā} sabbaṅga-paccaṅgī ahīnindriyo, atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti aññā va saññā nirujjhanti. 
Iminā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attā ti.' 
(187) 23. ‘Arūpiṃ kho ahaṃ bhante attānaṃ paccemi saññāmayan ti.' ‘Arūpī ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa saññāmayo, evaṃ santam pi kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati añño attā. 
Tad iminā p’ etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attā. 
Tiṭṭhat’ evāyaṃ Poṭṭhapāda arūpī attā saññāmayo, atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti, aññā va saññā nirujjhanti. 
Iminā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati añño attā ti.' 
24. ‘Sakkā pan’ etaṃ bhante mayā ñātuṃ: "Saññā purisassa attā" ti vā, "aññā saññā añño attā" ti vā?' ‘Dujjānaṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda tayā añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena aññatrāyogena aññatthācariyakena: "Saññā purisassa attā" ti vā, "aññā saññā añño attā" ti vā.' 
25. ‘Sac’ etaṃ bhante mayā dujjānaṃ añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena aññatrāyogena aññatthācariyakena: "Saññā purisassa attā" ti vā, "aññā saññā añño attā" ti vā, kim pana bhante, sassato loko? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Avyākataṃ kho Poṭṭhapāda mayā: "Sassato loko, idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' ‘Kim pana bhante, asassato loko? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Etam pi kho Poṭṭhapāda avyākataṃ mayā: "Asassato loko, idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' ‘Kim pana bhante, antavā loko? Idam eva saccaṃ mogham aññanti?' ‘Avyākataṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda mayā: "Antavā loko, idam eva saccaṃ mogham aññan’ ti. 
‘Kim pana bhante, anantavā loko? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' (188) ‘Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ: "Anantavā loko, idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' 
26. ‘Kim pana bhante, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Avyākataṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda mayā: "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' ‘Kim pana bhante, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran ti? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ: "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran. 
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' 
27. ‘Kim pana bhante, hoti Tathāgato param maraṇā? Idam eva saccam mogham aññan ti?' ‘Avyākataṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda mayā: "Hoti Tathāgato param maraṇā. 
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' ‘Kim pana bhante, na hoti Tathāgato param maraṇā? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ: "Na hoti Tathāgato param maraṇā. 
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' ‘Kim pana bhante, hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Avyākataṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda mayā: "Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā. 
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' ‘Kim pana bhante, n’ eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā? Idam eva saccaṃ mogham aññan ti?' ‘Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ: "N’ eva hoti na na hoti Tathāgato param {maraṇā}. 
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti."' 
28. ‘Kasmā bhante Bhagavatā avyākatan’ ti? ‘Na h’ etaṃ Poṭṭhapāda attha-saṃhitaṃ na dhamma-(189)saṃhitaṃ na ādibrahmacariyakaṃ, na nibbidāya na {virā gāya}na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. 
Tasmā taṃ mayā avyākatan ti.' 
29. ‘Kim pana bhante Bhagavatā vyākatan ti?' "‘Idam dukkhan" ti Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ. 
"Ayaṃ dukkha-samudayo" ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ. 
"Ayaṃ dukkha-nirodho" ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ. 
"Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī {paṭipadā}" ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākatan ti.' 
30. ‘Kasmā pan’ etaṃ bhante Bhagavatā vyākatan ti?' ‘Etaṃ hi kho Poṭṭhapāda attha-saṃhitaṃ etaṃ dhamma-saṃhitaṃ etaṃ ādibrahmacariyakaṃ, etaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 
Tasmātaṃ mayā vyākatan ti.' ‘Evam etaṃ Bhagavā, evam etaṃ Sugata. 
Yassa dāni bhante Bhagavā kālaṃ maññatīti.' Atha kho Bhagavā uṭṭhāy’ āsanā pakkāmi. 
31. Atha kho te paribbājakā acira-pakkantassa Bhagavato Poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ samantato vācāya sannitodakena sañjambhariyaṃ akaṃsu: ‘Evam eva panāyaṃ Poṭṭhapādo yaṃ yad eva Samaṇo Gotamo bhāsati taṃ tad ev’ assa abbhanumodati: "Evam etaṃ Bhagavā evam etaṃ Sugatāti." Na kho pana mayaṃ kiñci Samaṇassa Gotamassa ekaṃsikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma "Sassato loko" ti vā, "Asassato loko" ti vā, "Antavā loko" ti vā, "Anantavā loko" ti vā, "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran" ti vā, "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran" ti vā, "Hoti Tathāgato param maraṇā" ti vā, "Na hoti Tathāgato param maraṇā" (190) ti vā, "Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā" ti vā, "N’ eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā" ti vā ti.' Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etad avoca: ‘Aham pi kho bho na kiñci Samaṇassa Gotamassa ekaṃsikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi "Sassato loko" ti vā, "Asassato loko" ti vā ... pe ... "N’ eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā ti" vā. 
Api ca Samaṇo Gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpeti dhammaṭṭhitaṃ dhamma-niyāmakaṃ. 
Bhūtaṃ kho pana tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpentassa dhammaṭṭhitaṃ dhamma-niyāmakaṃ kathaṃ hi nāma mādiso viññū Samaṇassa Gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodeyyāti?' 
32. Atha kho dvīha-tīhassa accayena Citto ca {Hatthisāri putto} Poṭṭhapādo ca paribbājako yena Bhagavā ten' upasaṃkamiṃsu. 
Upasaṃkamitvā Citto {Hatthisāriputto} Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, Poṭṭhapādo pana paribbājako Bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ kathaṃ {vītisāretvā} ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinno kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca: ‘Tadā maṃ bhante paribbājakā acira-pakkantassa Bhagavato samantato vācāya sannitodakena sañjambhariyaṃ akaṃsu: "Evam eva panāyaṃ Poṭṭhapādo yaṃ yad eva Samaṇo Gotamo bhāsati, taṃ tad ev’ assa abbhanumodati: ‘Evam etaṃ Bhagavā evam etaṃ Sugatāti.’ 
Na kho pana mayaṃ kiñci Samaṇassa Gotamassa {ekaṃsikaṃ} dhammaṃ desitaṃ ājānāma: ‘Sassato loko’ ti vā, ‘Asassato loko’ ti vā, ‘Antavā loko’ ti vā, ‘Anantavā loko’ ti va, ‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā, ‘Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā, ‘Hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā, ‘Na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā, ‘Hoti ca na ca hoti (191) Tathāgato param maraṇā’ ti vā, ‘N’ eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā." Evaṃ vuttāhaṃ bhante te paribbājake etad avocaṃ: "Aham pi kho bho na kiñci Samaṇassa Gotamassa {ekaṃsikaṃ} dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, ‘Sassato loko’ ti vā, ‘Asassato loko’ ti vā ... pe ... ‘N’ eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā. 
Api ca Samaṇo Gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpeti dhamma-ṭṭhitaṃ dhamma-niyāmakaṃ. 
Kathaṃ hi nāma mādiso viññū Samaṇassa Gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodeyyāti?"' 
33. ‘Sabbe va kho ete Poṭṭhapāda paribbājakā andhā acakkhukā, tvaṃ yeva nesaṃ eko cakkhumā, {ekaṃsikā} pi hi Poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā, {anekaṃsikā} pi hi kho Poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā. 
Katame ca te Poṭṭhapāda mayā {anekaṃsikā} dhammā desitā paññattā? "Sassato loko" ti vā Poṭṭhapāda mayā ane{kaṃsiko} dhammo desito paññatto, "Asassato loko" ti kho Poṭṭhapāda mayā {anekaṃsiko} dhammo desito paññatto "Antavā loko" ti kho Poṭṭhapādā mayā ... pe ... "Anantavā loko" ti kho Poṭṭhapāda ... "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran" ti kho Poṭṭhapāda ... "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran" ti kho Poṭṭhapāda ... "Hoti Tathāgato param maraṇā" ti kho Poṭṭhapāda ... "Na hoti Tathāgato param {maraṇā}" ti kho Poṭṭhapāda ... "Hoti ca na hoti Tathāgato param maraṇā" ti kho Poṭṭhapāda ... "N’ eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā" ti kho Poṭṭhapāda mayā {anekaṃsiko} dhammo desito paññatto. 
‘Kasmā ca te Poṭṭhapāda mayā {anekaṃsikā} dhammā desitā paññattā? Na h’ ete Poṭṭhapāda attha-saṃhitā, na dhamma-saṃhitā, na ādibrahmacariyakā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhisaññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti. 
Tasmā te mayā {anekaṃsikā} dhammā desitā paññattā. 
‘Katame ca te Poṭṭhapāda mayā {ekaṃsikā} dhammā desitā paññattā? "Idaṃ dukkhan" ti kho Poṭṭhapāda mayā (192) {ekaṃsiko} dhammo desito paññatto. 
"Ayaṃ dukkha-samudayo" ti kho Poṭṭhapāda mayā {ekaṃsiko} dhammo desito paññatto. 
"Ayaṃ dukkha-nirodho" ti kho Poṭṭhapāda mayā {ekaṃsiko} dhammo desito paññatto. 
"Ayaṃ dukkhanirodha-gāminī paṭipadā" ti kho Poṭṭhapāda mayā {ekaṃsiko} dhammo desito paññatto. 
‘Kasmā ca te Poṭṭhapāda mayā {ekaṃsikā} dhammā desitā paññattā? Ete Poṭṭhapāda attha-saṃhitā ete dhammasaṃhitā ete ādibrahmacariyakā, ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. 
Tasmā te mayā {ekaṃsikā} dhammā desitā paññattā. 
34. ‘Santi Poṭṭhapāda eke samaṇa-{brāhmaṇā} evaṃvādino evaṃ-diṭṭhino: "Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā ti." Tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi: "Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: ‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā’ ti?" Te ce me evaṃ puṭṭhā āmo ti paṭijānanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti"? Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekanta-{sukhiṃ} attānaṃ sañjānāthāti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto jānātha: ‘Ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchikiriyāyāti'?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ {vadāmi}: "Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ {uppannā} tāsaṃ bhāsamānānaṃ saddaṃ suṇātha: ‘Suppaṭipann' attha mārisā ujupaṭipann’ attha mārisā ekanta-sukhassa lokassa sacchikiriyāya, mayam pi hi mārisā evam pi paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ up-(193)pannā’ ti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda? Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?' 
35. ‘Seyyathā pi puriso evaṃ vadeyya: "Ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapada-kalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemīti." Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "Ambho purisa, yan tvaṃ janapada-kalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapada-kalyāṇiṃ Khattī vā Brāhmaṇī vā Vessī vā Suddī vā ti?" Iti puṭṭho no ti vadeyya. 
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "Ambho purisa yaṃ tvaṃ janapada-kalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapada-kalyāṇiṃ evaṃ-nāmā evaṃ-gottā ti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā ti vā, kāḷī vā sāmā vā maṅgura-cchavī vā ti, amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā ti?" Iti puṭṭho no ti vadeyya. 
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "Ambho purisa yan tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti?" Iti puṭṭho āmo ti vadeyya. 
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda? Na nu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti'? ‘Addhā kho bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
36. ‘Evam eva kho Poṭṭhapāda, ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: "Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā ti," tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi: "Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃvādino evaṃ-diṭṭhino: ‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā ti?’ 
Te ca me evaṃ puṭṭhā āmo ti paṭijānanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti?" (194) Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ, upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ, ekanta-sukhiṃ attānaṃ sañjānāthāti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi; "Api pana tumhe āyasmanto jānātha: ‘Ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchikiriyāyāti'?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi; "Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ uppannā tāsaṃ bhāsamānānaṃ saddaṃ suṇātha: ‘Supaṭipann’ attha mārisā uju-{paṭipann}’ attha mārisā ekanta-sukhassa lokassa sacchikiriyāya, mayam pi hi mārisā evaṃ paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ uppannā' ti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapada? Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?' ‘Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
37. ‘Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso cātummahāpathe nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohaṇāya. 
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "Ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi, jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya, pacchimāya vā disāya, uttarāya vā disāya, dakkhiṇāya vā disāya, ucco vā nīco vā majjhimo vā ti?" Iti puṭṭho va no ti vadeyya. 
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ: "Ambho purisa yan tvaṃ na jānāsi na passasi, tassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosīti." Iti puṭṭho {āmo} ti vadeyya. 
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda? Na nu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?' ‘Addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
38. ‘Evam eva kho Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino: "Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā ti," tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi: "Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino: ‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param (195) maraṇā’ ti?" Te ce me evaṃ puṭṭhā āmo ti paṭijānanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathāti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ, upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ, ekanta-sukhiṃ attānaṃ sañjānāthāti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto jānātha: "Ayaṃ maggo, ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchikiriyāyāti'?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: "Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ uppannā, tāsaṃ bhāsamānānaṃ saddaṃ suṇātha: ‘Supaṭipann’ attha mārisā uju-paṭipann’ attha mārisā ekanta-sukhassa lokassa sacchikiriyāya, mayam pi hi mārisā evaṃ paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ uppannā' ti?" Iti puṭṭhā no ti vadanti. 
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda? Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?' ‘Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
39. ‘Tayo kho 'me Poṭṭhapāda atta-paṭilābhā, oḷāriko atta-paṭilābho, manomayo atta-paṭilābho, arūpo atta-paṭilābho. 
Katamo ca Poṭṭhapāda oḷāriko atta-paṭilābho? Rūpī cātummahābhūtiko {kabaliṅkārāhāra}bhakkho, ayaṃ oḷāriko atta-paṭilābho. 
Katamo manomayo atta-paṭilābho? Rūpī manomayo sabbaṅga-paccaṅgī ahīnindriyo, ayaṃ manomayo atta-paṭilābho. 
Katamo ca arūpo atta-paṭilābho? Arūpī saññāmayo, ayaṃ arūpo atta-paṭilābho. 
40. ‘Oḷārikassa kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya dhammaṃ desemi, yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe (196) va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. 
Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa: "Saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro ti." Na kho pan' etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ. 
Saṃkilesikā c’ eva dhammā {pahīyissanti}, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjaṃ c’ eva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañ ca, sukho ca vihāro. 
41. ‘Manomayassa pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya dhammaṃ desemi yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. 
Siyā kho {pana} te Poṭṭhapāda evam assa: "Saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, {paññā}-pāripūriṃ vepullatañ ca {diṭṭhe} va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro cāti." Na kho pan’ etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ. 
Saṃkilesikā c’ eva dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ {vepullatañ} ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjaṃ c’ eva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañ ca, sukho ca vihāro. 
42. ‘Arūpassa pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya dhammaṃ desemi yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā (197) abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. 
Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa: Saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, dukkho ca kho vihāro ti." Na kho pan’ etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ. 
Saṃkilesikā c’ eva dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññāpāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati, pāmujjaṃ c’ eva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañ ca, sukho ca vihāro. 
43. ‘Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ: "Katamo pana so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā ābhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti?" tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma: "Ayaṃ vā so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.’" 
44. ‘Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ: "Katamo pana so āvuso manomayo atta-paṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha {yathā} paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti?" tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma: "Ayaṃ vā so āvuso manomayo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā (198) abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.’" 
45. ‘Pare ce {Poṭṭhapāda} amhe evaṃ puccheyyuṃ: "Katamo pana so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti'?" tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma: "Ayaṃ vā so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema, yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā {abhivaḍḍhissanti}, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.’" 
‘Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda? Nanu evaṃ sante sappāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti'? 
‘Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
46. ‘Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohaṇāya, tass’ eva pāsādassa {heṭṭhā}. 
Tam enaṃ evaṃ {vadeyyuṃ}: "Ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi, jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya, dakkhiṇāya vā disāya, pacchimāya vā disāya, uttarāya vā disāya, ucco vā nīco vā majjho vā ti?" 
So ce evaṃ vadeyya: "Ayaṃ vā so āvuso pāsādo yassāhaṃ {ārohaṇāya} nisseṇiṃ karomi tass’ eva pāsādassa {heṭṭhā} ti." 
Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda? nanu evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti'? 
‘Addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
(199) 47. ‘Evam eva kho Poṭṭhapāda pare ce amhe evaṃ puccheyyuṃ: 
"Katamo pana so āvuso {oḷāriko} atta-paṭilābho"? 
... pe ... "Katamo pana so āvuso manomayo atta-paṭilābho?" 
... pe ... Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ: 
"Katamo pana so āvuso arūpo attapaṭilābho yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti?" 
tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma: 
"Ayaṃ vā so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā {paṭipannānaṃ} vo saṃkilesikā dhammā pahīyissanti, vodāniyā dhammā abhivaḍḍhissanti, paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti."' 
‘Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda? Na nu evaṃ sante sappāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?' 
‘Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.' 
48. Evaṃ vutte Citto Hatthisāri-putto Bhagavantaṃ etad avoca: 
‘Yasmiṃ bhante samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti, mogh’ assa tasmiṃ samaye manomayo atta-paṭilābho hoti, mogho arūpo atta-paṭilābho hoti. 
Oḷāriko assa attapaṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti. 
Yasmiṃ bhante samaye manomayo atta-paṭilābho hoti, mogh’ assa tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti, mogho arūpo attapaṭilābho hoti. 
Manomayo assa atta-{paṭilābho} tasmiṃ samaye sacco hoti. 
Yasmiṃ bhante samaye arūpo attapaṭilābho hoti, mogh’ assa tasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, mogho manomayo atta-paṭilābho hoti. 
Arūpo assa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hotīti.' 
49. ‘Yasmiṃ Citta samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti, n’ eva tasmiṃ samaye manomayo atta-paṭilābho ti saṅ-(200)khaṃ gacchati, na arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, oḷāriko atta-paṭilābho tveva tasmiṃ samaye {saṅkhaṃ} gacchati. 
Yasmiṃ Citta samaye manomayo atta-paṭilābho hoti, n’ eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, na arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, manomayo atta-paṭilābho tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati. 
Yasmiṃ Citta samaye arūpo attapaṭilābho hoti, n’ eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, na manomayo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, arūpo atta-paṭilābho tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati. 
Sace taṃ Citta evaṃ puccheyyuṃ: "Ahosi tvaṃ atītam addhānaṃ, na tvaṃ na ahosi, bhavissasi tvaṃ anāgatam addhānaṃ, na tvaṃ na bhavissasi, atthi tvaṃ etarahi, na tvaṃ n’ atthīti?", evaṃ puṭṭho tvaṃ Citta kin ti vyākareyyāsītī?' ‘Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ: "Ahosi tvaṃ atītam addhānaṃ na tvaṃ na ahosi, bhavissasi tvaṃ anāgatam addhānaṃ, na tvaṃ na bhavissasi, atthi tvaṃ etarahi, na tvaṃ n’ atthīti?" evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyaṃ: "Ahos’ ahaṃ atītam addhānaṃ nāham nāhosiṃ, bhavissām’ ahaṃ anāgatam addhānam nāhaṃ {na} bhavissāmi, atthāhaṃ etarahi nāhaṃ {n’ atthīti.}" Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyan ti.' 
50. ‘Sace pana taṃ Citta evaṃ puccheyyuṃ: "Yo te ahosi atīto atta-paṭilābho, sveva te atta-paṭilābho sacco, mogho anāgato mogho paccuppanno? Yo vā te bhavissati anāgato atta-paṭilābho, sveva te atta-paṭilābho sacco, mogho anāgato mogho paccuppanno? Yo {vā} te etarahi paccuppanno atta-paṭilābho, sveva te atta-paṭilābho sacco, mogho atīto mogho anāgato ti?", evaṃ puṭṭho tvaṃ Citta kin ti vyākareyyāsīti?' ‘Sace pana maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ: "Yo te (201) ahosi atīto atta-paṭilābho, sveva te atta-paṭilābho sacco, mogho anāgato mogho paccuppanno? Yo vā te bhavissati anāgato atta-paṭilābho, sveva te atta-paṭilābho sacco, mogho atīto mogho paccuppanno? Yo vā te etarahi paccuppanno atta-paṭilābho, sveva te atta-paṭilābho sacco, mogho atīto mogho anāgato ti?", evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyaṃ: "Yo me ahosi atīto atta-paṭilābho sveva me atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco ahosi, mogho anāgato mogho paccuppanno. 
Yo vā me bhavissati anāgato attapaṭilābho, sveva me atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco bhavissati, mogho atīto bhavissati mogho paccuppanno. 
Yo me etarahi paccuppanno atta-paṭilābho, sveva me attapaṭilābho sacco, mogho atīto mogho anāgato ti." Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante vyākareyyan ti.' 
51. ‘Evam eva kho Citta yasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti, n’ eva tasmim samaye manomayo attapaṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, na arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, oḷāriko atta-paṭilābho tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati. 
Yasmiṃ Citta samaye manomayo atta-paṭilābho hoti ... pe ... Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti, n’ eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, na {manomayo} atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, arūpo atta-paṭilābho tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati. 
52. ‘Seyyathā pi Citta gavā khīraṃ, khīramhā dadhi, dadimhā navanītaṃ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, yasmiṃ samaye khīraṃ hoti n’ eva tasmiṃ samaye dadhīti saṅkhaṃ gacchati, na navanītan ti saṅkhaṃ gacchati, na sappīti saṅkhaṃ gacchati, na sappi-maṇḍo ti saṅkhaṃ gacchati, khīran tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati; yasmiṃ samaye dadhi hoti ... navanītaṃ hoti ... sappi hoti ... sappi-maṇḍo hoti, n’ eva tasmiṃ samaye khīran ti saṅkhaṃ gacchati, na dadhīti saṅkhaṃ gacchati, na navanītan ti saṅkhaṃ gacchati, na sappīti saṅkhaṃ gacchati, sappi-maṇḍo tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati. 
(202) 53. ‘Evam eva kho Citta yasmiṃ samaye oḷāriko attapaṭilābho hoti ... pe ... {Yasmiṃ} Citta samaye manomayo atta-paṭilābho hoti ... pe ... Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti, n’ eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, na manomayo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati, arūpo atta-paṭilābho tveva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati. 
Itimā kho Citta loka-samaññā loka-niruttiyo loka-vohārā loka-paññattiyo yāhi Tathāgato voharati aparāmasan ti.' 
54. Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca: ‘Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. 
Seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paticchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ {ācikkheyya}, andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti -- evam evaṃ Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhu-saṃghañ ca. 
Upāsakaṃ maṃ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.' 
55. Citto pana Hatthisāri-putto Bhagavantaṃ etad avoca: ‘Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. 
Seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paticchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti -- evam evaṃ Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhu-saṃghañ ca. 
Labheyyāhaṃ bhante Bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan ti.' 
56. Alattha kho Citto Hatthisāri-putto Bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. 
Acirūpasampanno kho pan’ āyasmā Citto Hatthisāri-putto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto, na cirass' eva yass’ atthāya kula-puttā sammad eva agārasmā ana-(203)gāriyaṃ {pabbajanti} tad anuttaraṃ brahmacariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, ‘{khīṇā} jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparam itthattāyāti’ abbhaññāsi. 
Aññataro kho pan’ āyasmā Citto Hatthisāri-putto arahataṃ ahosīti. 
POṬṬHAPĀDA-SUTTANTAṂ.