Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Aṅguttarāpesu cārikañ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ aḍḍhateḷa-(103) sehi bhikkhusatehi yena Āpaṇaṃ nāma Aṅguttarāpānaṃ nigamo etad avasari.
Assosi kho Keṇiyo jaṭilo: "samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito [F._100] Aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi Āpaṇaṃ anuppatto, taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, iti pi: so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ Buddho Bhagavā, so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ, kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti: sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī" ti.
Atha kho Keṇiyo jaṭilo yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Keṇiyaṃ jaṭilaṃ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
Atha kho Keṇiyo jaṭilo Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito Bhagavantaṃ {etad} avoca:
"adhivāsetu me bhavaṃ Gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā" ti.
Evaṃ vutte Bhagavā Keṇiyaṃ jaṭilaṃ etad avoca: "mahā kho Keṇiya
(104) bhikkhusaṃgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, tvañ ca kho brāhmaṇesu abhippasanno" ti.
Dutiyam pi kho Keṇiyo jaṭilo Bhagavantaṃ etad avoca: "kiñcāpi bho Gotama mahā bhikkhusaṃgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni ahañ ca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṃ Gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā" ti.
Dutiyam pi kho Bhagavā Keṇiyaṃ jaṭilaṃ etad avoca:
"mahā kho Keṇiya bhikkhusaṃgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, tvañ ca kho brāh [F._101] maṇesu abhippasanno" ti.
Tatiyam pi kho Keṇiyo jaṭilo Bhagavantaṃ etad avoca:
"kiñcāpi bho Gotama mahā bhikkhusaṃgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni ahañ ca kho brāhmaṇesu abhippasanno,
adhivāsetv-eva me bhavaṃ Gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā" ti.
Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho Keṇiyo jaṭilo Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo ten’ upasaṃkami,
upasaṃkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: "suṇantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, samaṇo me Gotamo nimantito svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghena, yena me kāyaveyyāvaṭikaṃ kareyyāthā" ti.
"Evaṃ bho" ti kho Keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā Keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā app-ekacce uddhanāni khaṇanti, app-ekacce kaṭṭhāni phāḷenti, appekacce bhājanāni dhovanti, app-ekacce udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpenti, app-ekacce āsanāni paññāpenti, Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṃ yeva maṇḍalamāḷaṃ paṭiyādeti.
Tena kho pana samayena Selo brāhmaṇo Āpaṇe paṭivasati
(105) tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti.
Tena kho pana samayena Keṇiyo jaṭilo Sele brāhmaṇe abhippasanno hoti.
Atha kho Selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṃghāvihāraṃ anucaṃkamamāno anuvicaramāno yena Keṇiyassa jaṭilassa assamo ten’ upasaṃkami.
Addasā kho Selo brāhmaṇo Keṇiyassamiye jaṭile app-ekacce uddhanāni khaṇante --pe-- app-ekacce āsanāni [F._102] paññāpente, Keṇiyaṃ pana jaṭilaṃ sāmañ ñeva maṇḍalamāḷaṃ paṭiyādentaṃ, disvāna Keṇiyaṃ jaṭilaṃ etad avoca: "ki nu bhoto Keṇiyassa āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyenā" ti. "Na me Sela āvāho bhavissati, na pi vivāho bhavissati, na pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyena, api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito atthi: samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ aḍḍhateḍasehi bhikkhusatehi Āpaṇaṃ anuppatto.
Taṃ kho (106) pana bhavantaṃ Gotamaṃ --pe-- Buddho Bhagavā ti, so me nimantito svātanāya saddhiṃ bhikkhusaṃghenā" ti.
"Buddho ti bho Keṇiya vadesi".
"Buddho ti bho Sela vadāmi".
"Buddho ti bho Keṇiya vadesi".
"Buddho ti bho Sela vadāmī" ti.
Atha bho Selassa brāhmaṇassa etad ahosi: ‘ghoso pi kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ ‘Buddho’ ti.
Āgatāni kho pana asmākaṃ mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dve va gatiyo bhavanti anaññā: sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, tass’ imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathīdaṃ: cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanam eva sattamaṃ, parosahassaṃ kho pan’ assa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā, so imaṃ paṭhaviṃ sāgara [F._103] pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.
Sace kho panāgārasmā anagāriyāṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchaddo -- "kahaṃ pana bho Keṇiya etarahi so bhavaṃ Gotamo viharati arahaṃ sammāsambuddho" ti.
Evaṃ vutte Keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṃ bāhaṃ paggahetvā Selaṃ brāhmaṇaṃ etad avoca:
(107) "yen’ esā bho Sela nīlavanarājī" ti.
Atha kho Selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṃ yena Bhagavā ten’ upasaṃkami.
Atha kho Selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: "appasaddā bhonto āgacchantu pade padaṃ nikkhipantā, durāsadā hi te bhagavanto sīhā va ekacarā,
yadā cāhaṃ bho samaṇena Gotamena saddhiṃ manteyyaṃ,
mā me bhonto antarantarā kathaṃ opātetha, kathāpariyosānam me bhavanto āgamentū" ti.
Atha kho Selo brāhmaṇo yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho Selo brāhmaṇo Bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni samannesi.
Addasā kho Selo brāhmaṇo Bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve, dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṃkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati:
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.
Atha kho Bhagavato etad ahosi: ‘passati kho me ayaṃ Selo brāhmaṇo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve, dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṃkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati: kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā’ ti.
Atha kho Bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi, yathā [F._104] addasa Selo brāhmaṇo Bhagavato kosohitaṃ (108) vatthaguyhaṃ.
Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubho pi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalam pi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.
Atha kho Selassa brāhmaṇassa etad ahosi: ‘sammannāgato kho samaṇo Gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehi, no ca kho naṃ jānāmi ‘Buddho vā no vā.'
Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: "ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī" ti, yan nūnāhaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan 'ti.
Atha kho Selo brāhmaṇo Bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:
548. "Paripuṇṇakāyo suruci sujāto cārudassano suvaṇṇavaṇṇo si Bhagavā, susukkadāṭho si viriyavā. || Sn_III,7.1 ||