You are here: BP HOME > PT > Majjhimanikāya III > fulltext
Majjhimanikāya III

Choose languages

Choose images, etc.

Choose languages
Choose display
  • Enable images
  • Enable footnotes
    • Show all footnotes
    • Minimize footnotes
Search-help
Choose specific texts..
    Click to Expand/Collapse Option Complete text
Click to Expand/Collapse OptionUparipaṇṇāsaṃ
 
131. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. 
Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca: 
Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañ ca vibhaṅgañ ca desissāmi. 
Taṃ suṇātha manasikarotha, bhāsissāmīti. 
Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca: 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ. 
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ. 
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati, Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye. 
Ajj’ eva kiccam ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve? 
Na hi no saṃgaran tena mahasenena maccunā. 
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
(188) Kathañ ca, bhikkhave, atītaṃ anvāgameti? 
-- Evarūpo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; 
evaṃvedano ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃsañño ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃsaṃkhāro ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti, evaṃviññāṇo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. 
-- Evaṃ kho, bhikkhave, atītaṃ anvāgameti. 
Kathañ ca, bhikkhave, atītaṃ nānvāgameti? 
Evarūpo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ na samanvāneti; 
evaṃvedano ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ na samanvāneti; evaṃsañño . . . {evaṃviññāṇo} ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ na samanvāneti. 
-- Evaṃ kho, bhikkhave, atītaṃ nānvāgameti. 
Kathañ ca, bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati? 
Evarūpo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃvedano siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃsañño . . . evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. 
-- Evaṃ kho, bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati. 
Kathañ ca, bhikkhave, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati? 
Evarūpo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃvedano siyaṃ --pe--; evaṃsañño siyaṃ --pe--; evaṃsaṃkhāro siyaṃ --pe--; evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. 
-- Evaṃ kho, bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati. 
Kathañ ca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati? 
Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; 
vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ; saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ; saṃkhāre attato samanupassati, 
(189) saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṃkhāresu vā attānaṃ; viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. 
-- Evaṃ kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. 
Kathañ ca, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati? 
Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme vinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme vinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na vedanaṃ --pe--; na saññaṃ --pe--; na saṃkhāre --pe--; na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. 
-- Evaṃ kho, bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ . . . (&c., as above) . . . Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti Bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañ ca vibhaṅgañ ca desissāmīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttan ti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti. 
BHADDEKARATTASUTTAṂ PAṬHAMAṂ. 
132. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā Ānando upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samut-(190)tejesi sampahaṃseti; bhaddekaratassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca bhāsati. 
Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Ko nu kho, bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi; bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsīti? 
Āyasmā, bhante, Ānando upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi; bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsīti. 
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: 
Yathākathaṃ pana tvaṃ, Ānanda, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi; 
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsīti? 
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ; 
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsiṃ:-- Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ. 
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ. 
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati. 
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ taṃ vidvā-m-anubrūhaye. 
Ajj’ eva kiccam ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve? 
Na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā. 
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Kathañ c', āvuso, atītaṃ anvāgameti? 
Evarūpo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; evaṃvedano ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti, . . . (&c., as in foregoing Sutta1) . . . 
Evaṃ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. 
(191) Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ. 
. . . (&c., as above) . . . Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ sampahaṃsesiṃ; 
bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsin ti. 
Sādhu sādhu, Ānanda; sādhu kho tvaṃ, Ānanda, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi; bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsi. 
Atītaṃ nānvāgameyya . . . --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Kathañ c', Ānanda, atītaṃ anvāgameti? 
--pe--. 
Evaṃ kho, Ānanda, atītaṃ anvāgameti. 
Kathañ c', Ānanda, atītaṃ nānvāgameti? 
--pe--. 
Evaṃ kho, Ānanda, atītam nānvāgameti. 
Kathañ c', Ānanda, anāgataṃ paṭikaṅkhati? 
--pe--. 
Evaṃ kho, Ānanda, anāgataṃ paṭikaṅkhati. 
Kathañ c', Ānanda, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati? 
--pe--. 
Evaṃ kho, Ānanda, anāgataṃ na paṭikaṅkhati. 
Kathañ c', Ānanda, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati? 
--pe--. 
Evaṃ kho, Ānanda, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. 
Kathañ c', Ānanda, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati? 
--pe--. 
Evaṃ kho, Ānanda, paccuppannesu dhammesu na saṃhirati. 
Atītaṃ nānvāgameyya . . . --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 
ĀNANDABHADDEKARATTASUTTAṂ DUTIYAṂ. 
(192) 133. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Tapodārāme. 
Atha kho āyasmā Samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena Tapodo ten' upasaṃkami gattāni parisiñcituṃ. 
Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. 
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ Tapodaṃ obhāsetvā yen' āyasmā Samiddhi ten’ upasaṃkami upasaṃkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. 
Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaṃ Samiddhiṃ etad avoca: Dhāresi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti? 
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca. 
Tvaṃ pan', āvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti? 
Aham pi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca. 
Dhāresi pana tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā ti? 
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. 
Tvaṃ pan', āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā ti? 
Aham pi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. 
Uggaṇhāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; pariyāpuṇāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; dhārehi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; 
atthasaṃhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako ti. 
Idam avoca sā devatā; idaṃ vatvā tatth’ ev’ antaradhāyi. 
Atha kho āyasmā Samiddhi tassā rattiyā accayena yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Samiddhi Bhagavantaṃ etad avoca: 
Idhāhaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena Tapodo ten’ upasaṃkamiṃ gattāni parisiñcituṃ. 
(193) Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. 
Atha kho, bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā . . . (&c., as above) . . . ādibrahmacariyako ti. 
Idam avoca, bhante, sā devatā; 
idaṃ vatvā tatth’ ev’ antaradhāyi. 
Sādhu me, bhante, Bhagavā bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca desetūti. 
Tena hi, bhikkhu, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. 
-- Evaṃ bhante ti kho āyasmā Samiddhi Bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etad avoca: 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ. 
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ. 
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati, Asaṃhīraṃ asaṃkuppam taṃ vidvā-m-anubrūhaye. 
Ajj’ eva kiccaṃ ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve? 
Na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā. 
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Idaṃ vatvā Sugato uṭṭhāy' āsanā vihāram pāvisi. 
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi:-- Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgatam. 
. . . (&c., as above) . . . Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajjeyyāti? 
(194) Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c’ eva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ; pahoti c’ āyasmā Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. 
Yan nūna mayaṃ yen’ āyasmā MahāKaccāno ten’ upasaṃkameyyāma upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etam atthaṃ paṭipuccheyyāmāti? 
Atha kho te bhikkhū yen’ āyasmā Mahā-Kaccāno ten' upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā āyasmatā Mahā-Kaccānena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etad avocuṃ:-- Idaṃ kho no, āvuso Kaccāna, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? 
Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c’ eva saṃvaṇṇito . . . paṭipuccheyyāmāti? 
Vibhajat' āyasmā Mahā-Kaccāno ti. 
Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanañ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato (195) atikamm’ eva mūlaṃ atikamma khandhaṃ sākhapalāse sāram pariyesitabbaṃ maññeyya, -- evaṃ sampadam idaṃ. 
-- Āyasmantānaṃ Satthari sammukhībhūte taṃ Bhagavantaṃ atisitvā amhe etam atthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññetha So h', āvuso, Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. 
So c’ eva pan’ etassa kālo hoti yaṃ Bhagavantaṃ yeva etam atthaṃ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo Bhagavā byākareyya, tathā naṃ dhāreyyathāti. 
Addhā, 'vuso Kaccāna, Bhagavā jānaṃ jānāti . . . kālo hoti yaṃ Bhagavantaṃ etam atthaṃ paṭipuccheyyāma. 
Yathā no Bhagavā byākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma. 
Api c’ āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c’ eva saṃvannito saṃbhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ; pahoti c' āyasmā Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena attham avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. 
Vibhajat’ āyasmā MahāKaccāno agarukaritvā ti. 
Tena h', āvuso, suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. 
-- Evam āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahā-Kaccānassa paccassosuṃ. 
-- Āyasmā Mahā-Kaccāno etad avoca:-- Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
-- imassa kho ahaṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. 
Kathañ c', āvuso, atītaṃ anvāgameti? 
-- Iti me cak-(196)khuṃ ahosi atītam addhānaṃ iti rūpā ti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tad abhinandati; tad abhinandanto atītaṃ anvāgameti. 
Iti me sotaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti saddo ti -- pe --. 
Iti me ghānaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti gandhā ti --pe--. 
Iti me jivhā ahosi atītam addhānaṃ iti rasā ti -- pe --. 
Iti me kāyo ahosi atītam addhānaṃ iti me phoṭṭhabbā ti --pe--. 
Iti me mano ahosi atītam addhānaṃ iti dhammā ti chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tad abhinandati; tad abhinandanto atītaṃ anvāgameti. 
-- Evaṃ kho, āvuso, atītaṃ anvāgameti. 
Kathañ c', āvuso, atītaṃ nānvāgameti? 
-- Iti me cakkhun ahosi atītam addhānaṃ iti rūpā ti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tad abhinandati; na tad abhinandanto atītaṃ nānvāgameti. 
Iti me sotaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti saddā ti --pe--. 
Iti me ghānaṃ ahosi atītam addhānaṃ iti gandhā ti --pe--. 
Iti me jivhā ahosi atītam addhānaṃ iti rasā ti --pe--. 
Iti me kāyo ahosi atītam addhānaṃ iti phoṭṭhabbā ti --pe--. 
Iti me mano ahosi atītam addhānaṃ iti dhammā ti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tad abhinandati; na tad abhinandanto atītaṃ nānvāgameti. 
-- Evaṃ kho, āvuso, atītaṃ nānvāgameti. 
Kathañ c', āvuso, anāgataṃ paṭikaṅkhati? 
-- Iti me cakkhuṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti rūpā ti appaṭiladdhassa patilābhāya cittaṃ paṇidahati; cetaso paṇidhānapaccayā tad abhinandati; tad abhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. 
Iti me sotaṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti saddā ti --pe--. 
Iti me ghānaṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti gandhā ti -- pe. 
Iti me jivhā siyā anāgatam addhābaṃ iti rasā ti --pe--. 
Iti me kāyo siyā anāgatam addhānaṃ iti phoṭṭhabbā ti --pe--. 
Iti me mano siyā anāgatam addhānaṃ (197) iti dhammā ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati; cetaso paṇidhānapaccayā tad abhinandati; tad abhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, anāgataṃ paṭikaṅkhati. 
Kathañ c', āvuso, anāgataṃ na paṭikaṅkhati? 
-- Iti me cakkhuṃ siyā anāgatam addhānaṃ iti rūpā ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso appaṇidhānapaccayā na tad abhinandati; na tad abhinandanto anāgataṃ na paṭikaṅkhati. 
Iti me sotaṃ . . . Iti me mano siyā anāgatam addhānaṃ iti dhammā ti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati; cetaso appaṇidhānapaccayā na tad abhinandati; na tad abhinandanto anāgataṃ na paṭikaṅkhati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, anāgataṃ na paṭikaṅkhati. 
Kathañ c', āvuso, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati? 
-- Yañ c', āvuso, cakkhuṃ ye ca rūpā ubhayam etaṃ paccuppannaṃ; tasmiṃ yeva paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tad abhinandati; tad abhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. 
Yañ c', āvuso, sotaṃ ye ca saddā --pe--. 
Yañ c', āvuso, ghānaṃ ye ca gandhā --pe--. 
Yā c', āvuso, jivhā ye ca rasā --pe--. 
Yo c', āvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā -- pe --. 
Yo c', āvuso, mano ye ca dhammā ubhayam etaṃ paccuppannaṃ . . . paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. 
Kathañ c', āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati? 
-- Yañ c', āvuso, cakkhuṃ ye ca rūpā ubhayam etaṃ paccuppannaṃ; tasmiṃ yeva paccuppanne na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tad abhinandati; na tad abhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. 
Yañ c', āvuso, sotaṃ ye ca saddā --pe--. 
Yañ c', āvuso, ghānaṃ ye ca gandhā -- pe --. 
Yā c', āvuso, jivhā ye ca rasā --pe--. 
Yo c', āvuso, kāyo ye ca phoṭṭhabbā --pe--. 
Yo c', āvuso, mano ye ca dhammā ubhayam etaṃ paccuppannaṃ; tasmiṃ yeva (198) paccuppanne na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ; 
na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tad abhinandati; 
na tad abhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. 
Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti imassa kho 'haṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. 
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āyasmanto, Bhagavantaṃ yeva upasaṃkamitvā etam atthaṃ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo Bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthāti. 
Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahā-Kaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy’ āsanā yena Bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Yaṃ kho no, bhante, Bhagavā saṃkhittena uddesam uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti tesan no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato. 
etad ahosi: Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesam uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā vihāram paviṭṭho: 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ . . . (&c., as above) . . . Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti (199) Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? 
Tesan no, bhante, amhākaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho, āvuso, Mahā-Kaccāno Satthu c’ eva saṃvaṇṇito . . . etam atthaṃ paṭipuccheyyāmāti. 
Atha kho mayaṃ, bhante, yen’ āyasmā Mahā-Kaccāno ten' upasaṃkamimhā, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ MahāKāccānaṃ etam atthaṃ paṭipucchimhā. 
Tesan no, bhante, āyasmatā Mahā-Kaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto ti. 
Paṇḍito bhikkhave Mahā-Kaccāno mahāpañño bhikkhave Mahā-Kaccāno. 
Mañ ce pi tumhe, bhikkhave, etam atthaṃ paṭipuccheyyātha, aham pi taṃ evam evaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ Mahā-Kaccānena byākataṃ. 
Eso c' eva tassa attho evañ ca naṃ dhārethāti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti. 
MAHĀKACCĀNABHADDEKARATTASUTTAṂ TATIYAṂ. 
134. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā Lomasakaṅgiyo Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme. 
Atha kho Candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ Nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yen’ āyasmā Lomasakaṅgiyo ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. 
Ekamantaṃ thito kho Candano devaputto āyasmantaṃ Lomasakaṅgiyaṃ etad avoca: Dhāresi tvam, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti? 
(200) Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca. 
Tvaṃ pan', āvuso, dhāresi Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cati? 
Aham pi kho, bhikkhu, na dhāremi Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca. 
Dhāresi pana tvaṃ, bhikkhu, Bhaddekarattiyo gāthā ti? 
Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. 
Tvam pan’ āvuso, dhāresi Bhaddekarattiyo gathā ti? 
Dhāremi kho 'ham, bhikkhu, Bhaddekarattiyo gāthā ti. 
Yathākatham pana tvaṃ, āvuso, dhāresi Bhaddekarattiyo gāthā ti? 
Ekamidaṃ, bhikkhu, samayaṃ Bhagavā devesu Tāvatiṃsesu viharati Pāricchattakamūle Paṇḍukambalasilāyaṃ. 
Tatra Bhagavā devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca abhāsi: 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ. 
Yad atītam pahīnan taṃ, appattañ ca anāgataṃ. 
Paccuppannañ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati, Asaṃhīram asaṃkuppaṃ taṃ vidvā-m-anubrūhaye. 
Ajj’ eva kiccam ātappaṃ; ko jaññā maraṇaṃ suve? 
Na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā. 
Evaṃvihārim ātāpiṃ ahorattam atanditaṃ Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhu, dhāremi Bhaddekarattiyo gāthā. 
Uggaṇhāhi tvaṃ, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; pariyāpuṇāhi tvaṃ, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; dhārehi tvaṃ, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca; atthasaṃhito, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako ti. 
Idam avoca Candano devaputto, idaṃ vatvā tatth’ ev’ antaradhāyi. 
Atha kho āyasmā Lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Sāvatthī (201) tena cārikaṃ pakkāmi. 
Anupubbena cārikaṃ caramāno yena Sāvatthī Jetavanaṃ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Lomasakaṅgiyo Bhagavantaṃ etad avoca: Ekamidaṃ, bhante, samayaṃ Sakkesu viharāmi Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme. 
Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ Nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yenāhaṃ ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. 
Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṃ etad avoca: Dhāresi tvaṃ, bhikkhu, Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ cāti? 
Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ devaputtaṃ etad avocaṃ: Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca. 
Tvaṃ pan’ āvuso, dhāresi . . . vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako ti. 
Idam avoca so, bhante, devaputto, idaṃ vatvā tatth’ ev’ antaradhāyi. 
Sādhu me, bhante, Bhagavā Bhaddekarattassa uddesañ ca vibhaṅgañ ca desetūti. 
Jānāsi pana tvaṃ, bhikkhu, taṃ devaputtan ti? 
Na kho ahaṃ, bhante, jānāmi taṃ devaputtan ti. 
Candano nām’ eso, bhikkhu, devaputto. 
Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. 
Tena hi, bhikkhu, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. 
-- Evaṃ bhante ti kho āyasmā Lomasakaṅgiyo Bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etad avoca: 
Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ. 
. . . (&c., as above) . . . Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Kathañ ca, bhikkhu, atītaṃ anvāgameti? 
Evaṃrūpo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti; 
evaṃvedano ahosiṃ --pe--; evaṃsañño ahosiṃ --pe--; evaṃsaṃkhāro ahosiṃ --pe--; evaṃviññāṇo ahosiṃ atītam addhānan ti tattha nandiṃ samanvāneti. 
-- Evaṃ kho, bhikkhu, atītaṃ anvāgameti. 
(202) Kathañ ca, bhikkhu, atītaṃ nānvāgameti? 
-- Evaṃrūpo ahosiṃ . . . atītaṃ nānvāgameti. 
Kathañ ca, bhikkhu, anāgataṃ patikaṅkhati? 
. . . (&c., as in No.131, pp.188-9) . . . -- Evaṃ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. 
Atītaṃ nānvāgameyya --pe-- Taṃ ve bhaddekaratto ti santo ācikkhate munīti. 
Idaṃ avoca Bhagavā. 
Attamano āyasmā Lomasakaṅgiyo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 
LOMASAKAṄGIYABHADDEKARATTASUTTAṂ CATUTTHAṂ. 
135. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinno kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavantaṃ etad avoca: Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃ yeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissati hīnappaṇītatā? 
Dissanti hi, bho Gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; 
dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcākulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti (203) paññāvanto. 
Ko nu kho, bho Gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃ yeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissati hīnappaṇītatā ti? 
Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā. 
Kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyāti. 
Na kho ahaṃ imassa bhoto Gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānami. 
Sādhu me bhavaṃ Gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā 'haṃ imassa bhoto Gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan ti. 
Tena hi, māṇava, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. 
-- Evaṃ bho ti kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavato paccassosi. 
-- Bhagavā etad avoca:-- Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī, hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. 
So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādiṇṇena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. 
Appāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā, yadidaṃ pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. 
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇatipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādiṇṇena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. 
No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. 
Dīghāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā (204) paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. 
So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādiṇṇena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. 
Bavhābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. 
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. 
So tena kammena evaṃ samattena . . . sugatiṃ . . . appābādho hoti. 
Appābādhasaṃvattanikā esā . . . aviheṭhakajātiko . . . satthena vā. 
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo appam pi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. 
So tena kammena evaṃ samattena . . . apāyaṃ . . . dubbaṇṇo hoti. 
Dubbaṇṇasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ kodhano . . . appaccayañ ca pātukaroti. 
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo bahum pi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. 
So tena kammena evaṃ samattena . . . sugatiṃ . . . pāsādiko hoti. 
Pāsādikasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ akkodhano . . . appaccayañ ca pātukaroti. 
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. 
So tena kammena evaṃ samattena . . . apāyaṃ . . . appesakkho hoti. 
Appesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ issāmanako . . . issaṃ bandhati. 
(205) Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. 
So tena kammena . . . sugatiṃ . . . mahesakkho hoti. 
Mahesakkhasaṃvattanikā . . . na issaṃ bandhati. 
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yanaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. 
So tena kammena . . . apāyaṃ . . . appabhogo hoti. 
Appabhogasaṃvattanikā . . . seyyāvasathapadīpeyyaṃ. 
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ . . . seyyāvasathapadīpeyyaṃ. 
So tena kammena . . . sugatiṃ . . . mahābhogo hoti. 
Mahābhogasaṃvattanikā . . . seyyāvasathapadīpeyyaṃ. 
Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī abhivādetabbaṃ na abhivādeti paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti āsanārahassa āsanaṃ na deti maggārahassa na maggaṃ deti sakkātabbaṃ na sakkaroti garukātabbaṃ na garukaroti mānetabbaṃ na māneti pūjetabbaṃ na pūjeti. 
So tena kammena . . . apāyaṃ . . . nīcākulīno hoti. 
Nīcākulīnasaṃvattanikā . . . pūjetabbaṃ na pūjeti. 
Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī abhivādetabbaṃ abhivādeti . . . pūjetabbaṃ pūjeti. 
So tena kammena . . . sugatiṃ . . . uccākulīno hoti. 
Uccākulīnasaṃvattanikā . . . pūjetabbaṃ pūjeti. 
Idha, māṇava, itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ upasaṃkamitvā na paripucchitā hoti: Kiṃ, bhante, kusalaṃ? 
Kiṃ akusalaṃ? 
Kim sāvajjaṃ? 
Kiṃ anavajjam? 
Kiṃ sevitabbaṃ? 
Kiṃ na sevitabbaṃ? 
Kiṃ me kayiramānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti? 
Kiṃ vā pana me kayiramānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotīti? 
So tena kammena . . . apāyaṃ . . . duppañño hoti. 
Duppaññasaṃvattanikā . . . hitāya sukhāya hotīti? 
(206) Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṃkamitvā paripucchitā hoti: Kiṃ, bhante, kusalaṃ? 
. . . hitāya sukhāya hotīti?So tena kammena . . . sugatim . . . mahāpañño hoti. 
Mahāpaññasaṃvattanikā . . . hitāya sukhāya hotīti? 
Iti kho, māṇava, appāyukasaṃvattanikā paṭipadā appāyukattaṃ upaneti, dīghāyukasaṃvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṃ upaneti; bavhābādhasaṃvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṃ upaneti, appābādhasaṃvattanikā paṭipadā appābādhattaṃ upaneti; dubbaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṃ upaneti; pāsādikasaṃvattanikā paṭipadā pāsādikattaṃ upaneti, appesakkhasaṃvattanikā paṭipadā appesakkhattaṃ upaneti, mahesakkhasaṃvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṃ upaneti; appabhogasaṃvattanikā paṭipadā appabhogattaṃ upaneti, mahābhogasaṃvattanikā paṭipadā mahābhogattaṃ upaneti; nīcākulīnasaṃvattanikā paṭipadā nīcākulīnattaṃ upaneti; uccākulīnasaṃvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṃ upaneti; duppaññasaṃvattanikā paṭipadā duppaññattaṃ upaneti, mahāpaññasaṃvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṃ upaneti. 
Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā. 
Kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyāti. 
Evaṃ vutte Subho māṇovo Todeyyaputto Bhagavantaṃ etad avoca: Abhikkantaṃ bho Gotama, abhikkantaṃ bho Gotama. 
Seyyathāpi, bho Gotama, nikkujjitaṃ vā . . . dakkhintīti, evam eva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca. 
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇagatan ti. 
CŪḶAKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ PAÑCAMAṂ. 
(207) 136. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasamā Samiddhi araññakuṭikāya viharati. 
Atha kho Potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yen’ āyasmā Samiddhi ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmatā Samiddhinā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinno kho Potaliputto paribbājako āyasmantaṃ Samiddhiṃ etad avoca: Sammukhā me taṃ, āvuso Samiddhi, samaṇassa Gotamassa sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ: Moghaṃ kāyakammaṃ, moghaṃ vacīkammaṃ, manokammam eva saccan ti; atthi ca sā samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatīti. 
Mā evaṃ, āvuso Potaliputta, avaca; mā evaṃ, āvuso Potaliputta, avaca1; mā Bhagavantaṃ abbhācikkhi; na hi sādhu Bhagavato abhakkhānaṃ; na hi Bhagavā evaṃ vadeyya: Moghaṃ kāyakammaṃ, moghaṃ vacīkammaṃ, manokammam eva saccan ti; atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatīti. 
Kīvaciraṃ pabbajito si, āvuso Samiddhīti? 
Na ciraṃ, āvuso; tīṇi vassānīti. 
Ettha dāni mayaṃ there bhikkhū kiṃ vakkhāma, yatra hi nām’ evaṃ navo bhikkhu Satthāraṃ parirakkhitabbaṃ maññissati? 
Sañcetanikaṃ, āvuso Samiddhi, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā, kiṃ so vediyatīti? 
Sañcetanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā, dukkhaṃ so vediyatīti. 
Atha kho Potaliputto paribbājako āyasmato Samiddhissa bhāsitaṃ n’ eva abhinandi na paṭikkosi, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāy’ āsanā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā Samiddhi acirapakkante Potaliputte paribbājake yen’ āyasmā Ānando ten’ upasaṃkami, upasaṃ-(208)kamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Samiddhi yāvatako ahosi Potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ āyasmato Ānandassa ārocesi. 
Evaṃ vutte āyasmā Ānando āyasmantaṃ Samiddhiṃ etad avoca: Atthi kho imaṃ, āvuso Samiddhi, kathāpābhataṃ Bhagavantaṃ dassanāya. 
Āyām', āvuso Samiddhi, yena Bhagavā ten' upasaṃkameyyāma, upasaṃkamitvā etam atthaṃ Bhagavato āroceyyāma; yathā no Bhagavā byākarissati, tathā naṃ dhāreyyāmāti. 
Evam āvuso ti kho āyasmā Samiddhi āyasmato Ānandassa paccassosi. 
Atha kho āyasmā ca Ānando āyasmā ca Samiddhi yena Bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando yāvatako ahosi āyasmato Samiddhissa Potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesi. 
Evaṃ vutte Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Dassanam pi kho ahaṃ, Ānanda, Potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto pan’ evarūpaṃ kathāsallapaṃ. 
Iminā va, Ānanda, Samiddhinā moghapurisena Potaliputtassa paribbājakassa vibhajja byākaraṇīyo pañho ekaṃsena byākato ti. 
Evaṃ vutte āyasmā Udāyi Bhagavantaṃ etad avoca: 
Sace pana, bhante, āyasmatā Samiddhinā idaṃ sandhāya bhāsitaṃ, yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin ti. 
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: 
Passa kho tvaṃ, Ānanda, imassa Udāyissa moghapurisassa ummaggaṃ. 
Aññāsiṃ kho ahaṃ, Ānanda, idān’ evāyaṃ Udāyi moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissati; 
ādiso va, Ānanda, Potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. 
Sacayaṃ, Ānanda, Samiddhi moghapuriso (209) Potaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ vyākareyya; 
Sañcetanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṃ, sukhaṃ so vediyati. 
Sañcetanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṃ, dukkhaṃ so vediyati. 
Sañcetanikaṃ, āvuso Potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṃ, adukkhamasukhaṃ so vediyatīti;-- evaṃ vyākaramāno kho, Ānanda, Samiddhi moghapuriso Potaliputtassa paribbājakassa sammā vyākareyya. 
Api c', Ānanda, ke ca aññatitthiyaparibbājakā bālā avyattā ke ca Tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ jānissanti, sace tumhe, Ānanda, suṇeyyātha Tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ vibhajantassāti. 
Etassa, Bhagavā, kālo, etassa, Sugata, kālo yaṃ Bhagavā mahākammavibhaṅgaṃ vibhajeyya. 
Bhagavato sutaṃ bhikkhū dhāressantīti. 
Tena h, Ānanda, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. 
Evam bhante ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etad avoca: 
Cattāro 'me, Ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. 
Katame cattāro? 
Idh', Ānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇāvāco hoti pharusāvāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālū hoti vyāpannacitto hoti micchādiṭṭhī hoti. 
So kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
Idha pan', Ānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti . . . (&c., as in foregoing paragraph) . . . micchādiṭṭhī hoti. 
So kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. 
Idh', Ānanda, ekacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāvācā paṭivirato hoti (210) pharusāvācā paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālū hoti avyāpannacitto hoti sammādiṭṭhī hoti So kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. 
Idha pan', Ānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti . . . (&c., as in foregoing paragraph) . . . sammādiṭṭhī hoti. 
So kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
Idh', Ānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammāmanasikāram anvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ pisuṇāvāciṃ pharusāvāciṃ samphappalāpiṃ abhijjhāluṃ vyāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. 
So evam āha: Atthi kira bho pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ . . . pisuṇāvāciṃ --pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan ti. 
So evam āha:-- Yo kira bho pāṇātipātī adinnādāyī --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti. 
Ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan it. 
Iti so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti. 
Idha pan', Ānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā (211) ātappam anvāya padhānam anvāya . . . amuṃ puggalaṃ passati idha pāṇātipātiṃ adinnādāyim --pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. 
So evam āha: Na 'tthi kira bho pāpakāni kammāni; na 'tthi duccaritassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ --pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokam upapannan ti. 
So evam āha: Yo kira bho pāṇātipātī adinnādāyī -- pe -- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. 
Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti. 
Ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan ti. 
Iti so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti. 
Idh', Ānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya . . . amuṃ puggalaṃ passati idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu micchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisuṇāvācā paṭivirataṃ pharusāvācā paṭivirataṃ samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. 
So evam āha: Atthi kira bho kalyāṇāni kammāni; atthi sucaritassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan ti. 
So evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. 
Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti. 
Ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan ti. 
Iti so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññanti. 
Idha pan', Ānanda, ekacco samaṇo vā . . . amuṃ pug-(212)galaṃ passati idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passati apāyaṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. 
So evam āha: Na 'tthi kira bho kalyāṇāni kammāni; na 'tthi sucaritassa vipāko; apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ upapannan ti. 
So evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ . . . mogham aññan ti. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam āha: Atthi kira bho pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko ti, idam assa anujānāmi. 
Yam pi so evam āha: 
Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ --pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ upapannan ti, idam pi ssa anujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho pāṇātipātī adinnadāyī --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatīti, idam assa nānujānāmi. 
Yam pi so evam āha: Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti micchā tesaṃ ñāṇan ti, idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Yam pi so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: 
Idam eva saccaṃ mogham aññan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Taṃ kissa hetu? 
Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇam hoti. 
Tatr’ Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam āha: Na 'tthi kira bho pāpakāni kammāni na 'tthi duccaritassa vipāko ti, -- idam assa nānujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: Apāhaṃ puggalaṃ addassaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ --pe-- micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan ti, idam assa anujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho pāṇātipātī adinnādāyī --pe-- micchādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjatīti, -- (213) idam assa nānujānāmi. 
Yam pi so evam āha: Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti micchā tesaṃ ñāṇan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Yam pi so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Taṃ kissa hetu? 
Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam āha: Atthi kira bho kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko ti, idam assa anujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: 
Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan ti, -- idam pi 'ssa anujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato pe -- sammādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā sugatim saggaṃ lokaṃ uppajjatīti, -- idam assa nānujānāmi. 
Yam pi so evam āha: Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti micchā tesaṃ ñāṇan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Yam pi so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tad eva tattha tāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti, 
-- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Taṃ kissa hetu? 
Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅge nāṇaṃ hoti. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evam āha: Na 'tthi kira bho kalyāṇāni kammāni na 'tthi sucaritassa vipāko ti, idaṃ assa nānujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ --pe-- sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā param maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan ti, -- idam assa anujānāmi. 
Yañ ca kho so evam āha: Yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, sabbo so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatīti, -- idam assa nānujānāmi. 
Yam pi so evam āha: 
(214) Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye aññathā jānanti micchā tesaṃ ñāṇan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Yam pi so yad eva tassa sāmaṃ ñātaṃ . . . mogham aññan ti, -- idam pi 'ssa nānujānāmi. 
Taṃ kissa hetu? 
Aññathā hi, Ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñaṇaṃ hoti. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī --pe-- micchadiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vā 'ssa hoti micchādiṭṭhī samattā samādiṇṇā; 
tena so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
Yañ ca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti --pe-- micchādiṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ vā apare vā pariyāye. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī --pe-- micchādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vā 'ssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vā 'ssa hoti summādiṭṭhī samattā samādiṇṇā; tena so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati. 
Sace kho so idha pāṇātipātī hotī adinnādāyī hoti --pe-- micchādiṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ apare vā pariyāye. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vā 'ssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vā 'ssa hoti sammādiṭṭhī samattā samādiṇṇā; 
tena so kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upajjati. 
Yañ ca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato (215) hoti adinnādānā paṭivirato hoti --pe-- sammādiṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ vā apare vā pariyāye. 
Tatr', Ānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati, pubbe vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vā 'ssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vā 'ssa hoti micchādiṭṭhī samattā samādiṇṇā; tena so kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. 
Yañ ca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti --pe-- sammādiṭṭhī hoti, tassa diṭṭhe va dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti uppajjaṃ vā apare vā pariyāye. 
Iti kho, Ānanda, atthi kammaṃ abhabbaṃ abhabbābhāsaṃ; atthi kammaṃ abhabbaṃ bhabbābhāsaṃ2; atthi kammaṃ bhabbañ c’ eva bhabbābhāsañ ca; atthi kammaṃ bhabbaṃ abhabbābhāsan ti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 
MAHĀKAMMAVIBHAṄGASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ. 
137. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. 
Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca: 
Saḷāyatanavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. 
Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. 
Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca:-- (216) Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni; cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā; aṭṭhādasa manopavicārā veditabbā; 
chattiṃsa sattapadā veditabbā. 
Tatr’ idaṃ nissāya idam pajahatha. 
Tayo satipaṭṭhānā yad ariyo sevati, yad ariyo sevamāno Satthā gaṇam anusāsituṃ arahati. 
So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti. 
Ayam uddeso saḷāyatanavibhaṅgassa. 
Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānīti iti kho pan' etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. 
Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Cha bāhirāni āyatāni veditabbānīti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. 
Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etam paṭicca vuttaṃ. 
Cha viññāṇakāyā veditabbā ti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. 
Cha viññāṇakāyā veditabbā ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Cha phassakāyā veditabbā ti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso. 
Cha phassakāyā viditabbā ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Aṭṭhādasa manopavicārā veditabbā ti iti kho pan' etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati upekhaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati; sotena saddaṃ sutvā --pe--; ghānena gandhaṃ ghāyitvā --pe--; jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe--; kāyena (217) phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe--; manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati upekhaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati. 
Iti cha somanassupavicārā cha domanassupavicārā cha upekhupavicārā. 
Aṭṭhādasa manopavicārā veditabbā ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Chattiṃsa sattapadā veditabbā ti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paticca vuttaṃ? 
Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni; cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni; cha gehasitā upekhā, cha nekkhammasitā upekhā. 
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? 
Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. 
Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ -- pe --; ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ --pe--; jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ --pe--; kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ -- pe --; manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. 
Imāni cha gehasitāni somanassāni. 
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? 
Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c’ eva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā anicca dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ; 
saddānaṃ tveva --pe--; gandhānaṃ tveva --pe--; rasānaṃ tveva --pe--; phoṭṭhabbānaṃ tveva --pe--: dhammānaṃ (218) tvevā aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c’ eva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. 
Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni. 
Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? 
Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. 
Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ -- pe --; ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ --pe--; jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ --pe--; kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ --pe--; manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. 
Imāni cha gehasitāni domanassāni. 
Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? 
Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c’ eva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: Kadā 'ssu nām’ ahaṃ tad āyatanaṃ upasampajja viharissāmi yad ariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantīti, iti anuttaresu vimokhesu pihaṃ uppaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. 
Saddānaṃ tveva --pe--; gandhānaṃ tveva --pe--; rasānaṃ tveva --pe--; phoṭṭhabbānaṃ tveva --pe--; dhammānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c’ eva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadham-(219)mā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokhesu pihaṃ upaṭṭhāhāpeti: Kadā 'ssu nām' ahaṃ tad āyatanaṃ upasampajja viharissāmi yad ariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantīti iti anuttaresu vimokhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā {domanassaṃ}; yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. 
idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. 
Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni. 
Tattha katamā cha gehasitā upekhā? 
Cakkhunā rūpaṃ disvā upekhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa; 
yā evarūpā upekhā, rūpaṃ sā nātivattati; tasmā sā upekhā gehasitā ti vuccati. 
Sotena saddaṃ sutvā --pe--; ghānena gandhaṃ ghāyitvā --pe--; jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe--; kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe--; manasā dhammaṃ viññāya uppajjati upekhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa; yā evarūpā upekhā, dhammaṃ sā nātivattati; 
tasmā sā upekhā gehasitā ti vuccati. 
Imā cha gehasitā upekhā. 
Tattha katamā cha nekkhammasitā upekha? 
Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c’ eva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekhā; yā evarūpā upekhā, rūpaṃ sā ativattati; tasmā sā upekhā nekkhammasitā ti vuccati. 
Saddānaṃ tvevā -- pe --; gandhānaṃ tveva --pe--; rasānaṃ tveva --pe--; phoṭṭhabbānaṃ tveva --pe--; dhammānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ: Pubbe c’ eva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ti evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekhā; yā evarūpā upekhā, dhammaṃ sā ativattati; tasmā sā upekhā nekkhammasitā vuccati. 
Imā cha nekkhammasitā upekhā. 
Chattiṃsa sattapadā veditabbāti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
(220) Tatra idaṃ nissāya idam pajahathāti iti kho pan etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni, tāni nissāya tāni āgamma, yāni cha gehasitāni somanassāni, tāni pajahatha tāni samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ samatikkamo hoti. 
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni, tāni nissāya tāni āgamma, yāni cha gehasitāni domanassāni, tāni pajahatha tāni samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ samatikkamo hoti. 
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekhā, tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekhā, tā pajahatha, tā samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; 
evam etesaṃ samatikkamo hoti. 
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni, tāni nissāya tāni āgamma, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni, tāni pajahatha tāni samatikkamatha; evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ samatikkamo hoti. 
Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekhā, tā nissāya tā āgamma, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni, tāni pajahatha tāni samatikkamatha: 
evam etesaṃ pahānaṃ hoti; evam etesaṃ samatikkamo hoti. 
Atthi, bhikkhave, upekhā nānattā nānattasitā; atthi upekhā ekattā ekattasitā. 
Katamā ca, bhikkhave, upekhā nānattā nāttasitā? 
Atthi, bhikkhave, upekhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu. 
Ayaṃ, bhikkhave, upekhā nānattā nānattasitā. 
Katamā ca, bhikkhave, upekhā ekattā ekattasitā? 
Atthi, bhikkhave, upekhā ākāsānañcāyatananissitā; atthi viññāṇañcāyatananissitā; atthi ākiñcaññāyatananissitā; atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā. 
Ayaṃ, bhikkhave, upekhā ekattā ekattasitā. 
Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekhā ekattā ekattasitā, taṃ nissāya taṃ āgamma, yāyaṃ upekhā nānattā nānattasitā, taṃ pajahatha taṃ samatikkamatha; evam etissā pahānaṃ hoti; evam etissā samatikkamo hoti. 
Atammayataṃ, bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma, yāyaṃ upekhā ekattā ekattasitā, taṃ pajahatha taṃ samatikkamatha; evam etissā pahānaṃ hoti; evam etissā samatikkamo hoti. 
Tatr' (221) idaṃ nissāya idaṃ pajahathāti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Tayo satipaṭṭhānā yad ariyo sevati yad’ ariyo sevamāno satthā gaṇam anusāsituṃ arahatīti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya: Idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti. 
Tassa sāvakā na sussūyanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpenti, vokkamma ca satthu sāsanā vattanti. 
Tatra, bhikkhave, Tathāgato na c’ eva attamano hoti na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. 
Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ yad ariyo sevati yad ariyo sevamāno satthā gaṇam anusāsituṃ arahati. 
Puna ca paraṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya; Idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyāti. 
Tassa ekacce sāvakā na sussūyanti na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ upaṭṭhāpenti, vokkamma ca satthu sāsanā vattanti. 
Ekacce sāvakā sussūyanti sotaṃ odahanti añña cittaṃ upaṭṭhāpenti na ca vokkamma satthu sāsanā vattanti. 
Tatra, bhikkhave, Tathāgato na c’ eva attamano hoti na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti, na ca anattamano hoti na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti; attamanatañ ca anattamanatañ ca tad ubhayaṃ abhinivajjetvā so upekhako viharati sato sampajāno. 
Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yad . . . arahati. 
Puna ca paraṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti . . . sukhāyāti. 
Tassa sāvakā sussūyanti sotaṃ odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhāpenti na ca vokkamma satthu sāsanā vattanti. 
Tatra, bhikkhave, Tathāgato attamano c' eva hoti attamanatañ ca paṭisaṃvedeti anavassuto ca viharati sato sampajāno. 
Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yad . . . arahati. 
(222) Tayo satipaṭṭhānā yad ariyo sevati yad ariyo sevamano satthā gaṇam anusāsituṃ arahatīti iti taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃ yeva disaṃ dhāvati, -- puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhīṇaṃ vā. 
Assadammakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaṃ yeva disaṃ . . . dakkhiṇaṃ vā. 
Godamakena, bhikkhave, godammo sārito . . . dakkhiṇaṃ vā. 
Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati. 
Rūpī rūpāni passati; ayaṃ paṭhamā disā. 
Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati; ayaṃ dutiyā disā. 
Subhan t’ eva adhimutto hoti; ayaṃ tatiyā disā. 
Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā, nānattasaññānaṃ amanasikārā: Ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajjā viharati; ayaṃ catutthā disa. 
Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma: Anantaṃ viññāṇan ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ pañcamī disā. 
Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma: Na 'tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ chaṭṭhā disā. 
Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ sattamī disā. 
Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati; ayaṃ aṭṭhamī disā. 
Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati. 
So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttan ti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti. 
SAḶĀYATANAVIBHAṄGASUTTAṂ SATTAMAṂ. 
(223) 138. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. 
Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca: Uddesavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. 
Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. 
Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca:-- Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā 'ssa upaparikkhato bahiddhā c’ assa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya; bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotīti. 
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvā Sugato uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ pāvisi. 
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi:-- Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy' āsanā vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathā 'ssa upaparikkhato bahiddhā c' assa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya; bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotīti. 
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? 
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno Satthu c’ eva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti c’ āyasmā Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ; yannūna mayaṃ yen’ āyasmā Mahā-(224)Kaccāno ten’ upasaṃkameyyāma upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etam atthaṃ paṭipuccheyyāmāti. 
Atha kho te bhikkhū yen’ āyasmā Mahā-Kaccāno ten' upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā āyasmatā Mahā-Kaccānena saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etad avocuṃ:-- Idaṃ kho no, āvuso Kaccāna, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: 
Tathā tathā . . . na hotīti. 
Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā . . . vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā . . . na hotīti. 
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? 
Tesan no, āvuso Kaccāna, amhākaṃ etad ahosi: 
Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno . . . paṭipuccheyyāmāti. 
Vibhajat’ āyasmā Mahā-Kaccāno ti. 
Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanañ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm’ eva mūlaṃ atikamma khandhaṃ sākhāphalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya, -- evaṃ-sampadam idaṃ. 
Āyasmantānaṃ Satthari sammukhībhūte taṃ Bhagavantaṃ atisitvā amhe etam atthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. 
So h', āvuso, Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī Tathāgato. 
So c’ eva pan’ etassa kālo ahosi yaṃ Bhagavantaṃ yeva etam atthaṃ paṭipuccheyyātha; yathā vo Bhagavā byākareyya, tathā naṃ dhāreyyāthāti. 
Addhā, 'vuso Kaccāna, Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī Tathāgato. 
So c’ eva pan’ etassa kālo yaṃ Bhagavantaṃ yeva etam atthaṃ paṭipuccheyyāma; yathā no Bhagavā (225) byākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma. 
Āpi c’ āyasmā MahāKaccāno Satthu c’ eva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. 
pahoti c’ āyasmā Mahā-Kaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. 
Vibhajat’ āyasmā Mahā-Kaccāno agarukaritvā ti. 
Tena h', āvuso, suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti Evam āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahā-Kaccānassa paccassosuṃ. 
Āyasmā Mahā-Kaccāno etad avoca:-- Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na hotīti, -- imassa kho ahaṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. 
Kathañ c', āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭan ti vuccati? 
Idh', āvuso, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā rūpanimittānusārī viññāṇaṃ hoti rūpanimittassādagathitaṃ rūpanimittassādavinibaddhaṃ rūpanimittassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭan ti vuccati. 
Sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena gandhaṃ ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā -- pe kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya dhamanimittānusārī viññāṇaṃ hoti dhammanimittassādagathitaṃ dhammanimittassādavinibaddhaṃ dhammanimittassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭan ti vuccati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭan ti vuccati. 
Kathañ c', āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti vuccati? 
Idh', āvuso, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā na rūpanimittānusārī viññāṇaṃ hoti na rūpanimittassādagathitaṃ na rūpanimittassādasaṃyojanosaṃyuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti (226) vuccati. 
Sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena gandhaṃ ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe-- kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya na dhammanimittānusārī viññāṇaṃ hoti na dhammanimittassādagathitaṃ na dhammanimittassādavinibaddhaṃ na dhammanimittassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti vuccati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭan ti vuccati. 
Kathañ c', āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati? 
Idh', āvuso, bhikkhu vivicc’ eva kāmehi vivicc akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa vivekajapītisukhānusārī viññāṇaṃ hoti vivekajapītisukhassādagathitaṃ vivekajapītisukhassādavinibaddhaṃ vivekajapītisukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. 
Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa samādhijapītisukhānusārī viññāṇaṃ hoti samādhijapītisukhassādagathitaṃ samādhijapītisukhassādavinibaddhaṃ samādhijapītisukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. 
Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti yan taṃ ariyā acikkhanti:-- Upekhako satimā sukhavihārīti, tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa upekhānusārī viññāṇaṃ hoti upekhāsukhassādagathitaṃ upekhāsukhassādavinibaddhaṃ upekhāsukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. 
Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa adukkhamasukhānusārī viññāṇaṃ hoti adukkhamasukhassādagathitaṃ adukkhamasukhassādavinibaddhaṃ adukkhamasukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitan ti vuccati. 
(227) Kathañ c', āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati? 
Idh', āvuso, bhikkhu vivicc’ eva kāmehi --pe-- paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa na vivekajapītisukhānusārī viññāṇaṃ hoti na vivekajapītisukhassādagathitaṃ na vivekajapītisukhassādavinibaddhaṃ na {vivekajapītisukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ}, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. 
Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā --pe-- dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa na samādhijapītisukhānusārī viññāṇaṃ hoti na samādhijapītisukhassādagathitaṃ na samādhijapītisukhassādavinibaddhaṃ na samādhijapītisukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. 
Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā --pe-- tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa na upekhāsukhānusārī viññāṇaṃ hoti na upekhāsukhassādagathitaṃ na upekhāsukhassādavinibaddhaṃ na upekhāsukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. 
Puna ca paraṃ, āvuso, bhikkhu, sukhassa ca pahānā --pe-- catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Tassa na adukkhamasukhānusārī viññāṇaṃ hoti na adukkhamasukhassādagathitaṃ na adukkhamasukhassādavinibaddhaṃ na adukkhamasukhassādasaṃyojanasaṃyuttaṃ, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitan ti vuccati. 
Kathañ c', āvuso, anupādā paritassanā hoti? 
Idh', āvuso, asutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. 
Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇāmati aññathā hoti, tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa rūpaṃ vipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca upekhavā ca anupādāya ca paritassati. 
Vedanaṃ (228) --pe-- saññaṃ --pe-- saṃkhāre --pe-- viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. 
Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇāmati aññāthā hoti, tassa viññāṇavipariṇāmaññāthābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca upekhavā ca anupādāya ca paritassati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, anupādā paritassanā hoti. 
Kathañ c', āvuso, anupādā aparitassanā hoti? 
Idh', āvuso, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ. 
Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇāmati aññathā hoti, tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa na rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso apariyādānā na c’ ev’ uttāsavā hoti na ca vighātavā na ca upekhavā anupādāya ca na paritassati. 
Na vedanaṃ --pe-- na saññaṃ -- pe -- na saṃkhāre --pe-- na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. 
Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇāmati aññathā hoti, tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā na c’ ev' uttāsavā hoti na ca vighātavā na ca upekhavā anupādāya ca na paritassati. 
-- Evaṃ kho, āvuso, anupādā aparitassanā hoti. 
Yaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: Tathā, tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na hotīti, 
-- imassa kho ahaṃ, āvuso, Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena (229) atthaṃ ājānāmi. 
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantaṃ yeva upasaṃkamitvā etam atthaṃ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo Bhagavā byākaroti, tathā naṃ dhāreyyathāti. 
Atha kho te bhikkhu āyasmato Mahā-Kaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy’ āsanā yena Bhagavā ten’ upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Yaṃ kho no, bhante, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na hotīti; tesan no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ kho no, āvuso, Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā . . . vihāraṃ paviṭṭho: Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu . . . na hotīti. 
Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? 
Tesan no, bhante, amhākaṃ etad ahosi: 
Ayaṃ kho āyasmā Mahā-Kaccāno . . . paṭipuccheyyāmāti. 
Atha kho mayaṃ, bhante, yen’ āyasmā Mahā-Kaccāno ten' upasaṃkamimha upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etam atthaṃ paṭipucchimha. 
Tesan no, bhante, āyasmatā Mahā-Kaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto ti. 
Paṇḍito, bhikkhave, Mahā-Kaccāno; mahāpañño, bhikkhave, Mahā-Kaccāno. 
Mañ ce pi tumhe, bhikkhave, etam atthaṃ paṭipuccheyyātha, aham pi taṃ evam evaṃ byākareyyaṃ, yathā taṃ Mahā-Kaccānena byākataṃ. 
Eso c' etassa attho evañ ca naṃ dhārethāti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti. 
UDDESAVIBHAṄGASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ. 
(230) 139. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. 
Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca: Araṇavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desissāmi. 
Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. 
Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca:-- Na kāmasukham anuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ; ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 
Ussādanañ ca jaññā apasādanañ ca jaññā ussādanañ ca ñatvā apasādanañ ca ñatvā n’ ev’ ussādeyya na apasādeyya dhammam eva deseyya. 
Sukhavinicchayaṃ jaññā sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukham anuyuñjeyya. 
Raho vādaṃ na bhāseyya. 
Sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe. 
Ataramāno va bhāseyya, no taramāno. 
Janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāveyyāti. 
-- Ayam uddeso araṇavibhaṅgassa. 
Na kāmasukham anuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogaṃ anuyañjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitan ti iti pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Yo kāmapaṭisandhisukhiṇo somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. 
Yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ (231) ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. 
Yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. 
Yo attakilamathānuyogo ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthadukkhaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. 
Na kāmasukham anuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na c' attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitan ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatīti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 
Ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā . . . saṃvattatīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Ussādanañ ca jaññā apasādanañ ca jaññā ussādanañ ca ñatvā apasādanañ ca ñatvā n’ ev’ ussādeyya na apasādeyya dhammam eva deseyyāti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c' etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Kathañ ca, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca hoti no ca dhammadesanā? 
"Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth’ eke apasādeti. "Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth’ eke ussādeti. "Ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitam, sabbe te sa-(232)dukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth’ eke apasādeti. "Ye attakilamathānuyogaṃ ananuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth’ eke ussādeti. "Yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ appahīnaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāpāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth' eke apasādeti. "Yesaṃ kesañci vibhavasaṃyojanaṃ pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" iti vadaṃ itth’ eke ussādeti. 
Evaṃ kho, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca no ca dhammadesanā. 
Kathañ ca, bhikkhave, n’ ev’ ussādanā hoti na apasādanā dhammadesanā ca? 
"Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" na evam āha. 
"Anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo sa-upaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" na evam āha. "Ananuyogo ca kho adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthāsaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāyāsā sapariḷāhā micchāpatipannā ti" na evam āha. "Anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo sa-upaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" na evam āha. "Ananuyogo ca kho adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā ti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ appahīmaṃ, sabbe te sadukkhā sa-upaghātā sa-upāvāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā ti" na (233) evam āha. "Bhavasaṃyojane kho appahīne, bhavo appahīno hotīti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. "Yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā ti" na evam āha. 
"Bhavasaṃyojane ca kho pahīne bhavo pahīno hotīti" iti vadaṃ dhammam eva deseti. 
Evaṃ kho, bhikkhave, n’ ev' ussādanā hoti na apasādanā dhammadesanā ca. 
Ussādanañ ca jaññā apasādanañ ca jaññā ussādanañ ca ñatvā apasādanañ ca ñatvā n’ ev’ ussādeyya na apasādeyya dhammam eva deseyyāti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Sukhavinicchayaṃ jaññā sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukham anuyuñjeyyāti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Pañc’ ime, bhikkhave, kāmaguṇā. 
Katame pañca? 
-- Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā --pe-- ghānaviññeyyā gandhā --pe--, jivhāviññeyyā rasā --pe--, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. 
Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. 
Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhasomanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ. 
Na āsevitabbaṃ na bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti vadāmi. 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicc’ eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ --pe-- tatiyajjhānaṃ --pe-- catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. 
Idaṃ vuccati nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ. 
Āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ bahulīkātabbaṃ na bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti (234) vadāmi. 
Sukhavinicchayaṃ jāññā sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukham anuyuñjeyyāti iti yan {taṃ} vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Rahovādaṃ na bhāseyya; sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe ti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Tatra, bhikkhave, yaṃ jaññā rahovādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sasakkaṃ taṃ rahovādaṃ na bhāseyya; 
yam pi jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, tassa pi sikkheyya avacanāya; yan ca kho jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū assa tassa rahovādassa vacanāya. 
Tatra, bhikkhave, yaṃ jaññā sammukhā khīṇavādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sasakkaṃ taṃ sammukhā khīṇavādaṃ na bhāseyya; 
yam pi jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, tassa pi sikkheyya avacanāya; yañ ca kho jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū assa tassa sammukhā khīṇavādassa vacanāya. 
Rahovādaṃ na bhāseyya; sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Ataramāno va bhāseyya no taramāno ti iti kho pan' etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Tatra, bhikkhave, taramānassa bhāsato kāyo pi kilamati cittam pi upahaññati saro pi upahaññati kaṇṭho pi āturīyati, avissaṭṭham pi hoti aviññeyyaṃ taramānassa bhāsitaṃ. 
Tatra, bhikkhave, ataramānassa bhāsato kāyo pi na kilamati cittam pi na upahaññati saro pi na upahaññati kaṇṭho pi na āturīyati, vissaṭṭham pi hoti viññeyyaṃ ataramānassa bhāsitaṃ. 
Ataramāno va bhāseyya na taramāno ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāveyyāti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Kathañ ca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro? 
Idha, bhikkhave, tad ev’ ekaccesu janapadesu Pātīti sañjānanti, 
(235) Pattan ti sañjānanti, Vitthan ti sañjānanti, Sarāvan ti sañjānanti, Dhāropan ti sañjānanti, Poṇan ti sañjānanti, Pisīlan ti sañjānanti. 
Iti yathā yathā naṃ tesu tesu janapadesu sañjānanti, tathā tathā thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Idam eva saccaṃ mogham aññan ti. 
Evaṃ kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro. 
Kathañ ca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti samaññāya ca anatisāro? 
Idha, bhikkhave, tad ev’ ekaccesu janapadesu pātī ti sañjānanti, pattan ti sañjānanti, vitthan ti sañjānanti, sarāvan ti sañjānanti, dhāropan ti sañjānanti, poṇan ti sañjānanti, pisīlan ti sañjānanti. 
Iti yathā yathā naṃ tesu tesu janapadesu sañjānanti: 
Idaṃ kira 'me āyasmanto sandhāya vohārantīti, tathā tathā voharati aparāmasaṃ. 
Evaṃ kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti samaññaya ca anatisāro. 
Janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, {samaññaṃ} nātidhāveyyāti iti yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjano anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogaṃ ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭi-(236)padā; tasmā eso dhammo araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yā 'yaṃ majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yā 'yaṃ ussādanā ca apasādanā ca no ca dhammadesanā, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā esa dhammo saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yā 'yaṃ n’ ev’ ussādanā na apasādanā dhammadesanā vā, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yam idaṃ kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo sarano. 
Tatra, bhikkhave, yam idaṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhamma araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo abhūto ataccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yo pāyaṃ rahovādo bhūto taccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho atthasaṃhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo abhūto ataccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto sa-upāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā; tasmā eso dhammo saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yo pāyaṃ sammukhā khīnavādo bhūto taccho anatthasaṃhito, sadukkho . . 
ṃicchāpaṭipadā . . . saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yo pāyaṃ sammukhā (237) khīṇavādo bhūto taccho atthasaṃhito, adukkho . . . sammāpaṭipadā . . . araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yam idaṃ taramānassa bhāsitaṃ, sadukkho eso dhammo . . . micchāpaṭipadā . . . saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yam idaṃ ataramānassa bhāsitaṃ, adukkho . . . sammāpaṭipadā . . . araṇo. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca abhiniveso samaññāya ca atisāro, sadukkho eso dhammo sa-upaghāto . . . micchāpaṭipadā . . . saraṇo. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca anabhiniveso samaññāya ca anatisāro, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā; tasmā eso dhammo araṇo. 
Tasmāt iha, bhikkhave, saraṇañ ca dhammaṃ jānissāma araṇañ ca dhammaṃ jānissāma, saraṇañ ca dhammaṃ ñatvā araṇañ ca dhammaṃ ñatvā araṇapaṭipadaṃ paṭipajjissāmāti, -- evaṃ kho, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. 
Subhūti ca pana, bhikkhave, kulaputto araṇapaṭipadaṃ paṭipanno ti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti. 
ARAṆAVIBHAṄGASUTTAṂ NAVAMAṂ. 
140. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Magadhesu cārikaṃ caramāno yena Rājagahaṃ tad avasari, yena Bhaggavo kumbhakāro ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhaggavaṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Sace te, Bhaggava, agaru, viharām’ āvesane ekarattin ti. 
Na kho me, bhante, garu. 
Atthi c’ ettha pabbajito paṭhamaṃ vāsupagato; sace so anujānāti, vihara, bhante, yathāsukhan ti. 
(238) Tena kho pana samayena Pukkhusāti nāma kulaputto Bhagavantaṃ uddissa saddhāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. 
So tasmiṃ kumbhakārāvesane paṭhamaṃ vāsupagato hoti. 
Atha kho Bhagavā yen’ āyasmā Pukkusāti ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Pukkusātiṃ etad avoca: Sace te, bhikkhu, agaru, vihārām’ āvesane ekarattin ti. 
Ūrundaṃ, āvuso, kumbhakārāvesanaṃ; viharat' āyasmā yathāsukhan ti. 
Atha kho Bhagavā kumbhakārāvesanaṃ pavisitvā ekamantaṃ tiṇasantharakaṃ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. 
Atha kho Bhagavā bahud eva rattiṃ nisajjāya vītināmeti. 
Āyasmā pi kho Pukkusāti bahud eva rattiṃ nisajjāya vītināmesi. 
Atha kho Bhagavato etad ahosi: 
Pāsādikaṃ nu kho ayaṃ kulaputto iriyati? 
yannūnāhaṃ puccheyyan ti. 
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Pukkusātiṃ etad avoca:-- Kaṃ si tvaṃ, bhikkhu, uddissa pabbajito? 
Ko vā te satthā? 
Kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti? 
Atth', āvuso, samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito; taṃ kho pana Bhagavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Iti pi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ Buddho bhagavā ti. 
Tāhaṃ Bhagavantaṃ uddissa pabbajito; so ca me Bhagavā satthā; tassāhaṃ Bhagavato dhammaṃ rocemīti. 
Kahaṃ pana, bhikkhu, etarahi so Bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho ti? 
Atth', āvuso, uttaresu janapadesu Sāvatthī nāma nagaraṃ; tattha so Bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho ti. 
Diṭṭhapubbo pana te, bhikkhu, so Bhagavā? 
Disvā ca pana jāneyyāsīti? 
(239) Na kho me, āvuso, diṭṭhapubbo so Bhagavā; disvā cāhaṃ na jāneyyan ti. 
Atha kho Bhagavato etad ahosi: Maṃ khvāyaṃ kulaputto uddissa pabbajito; yannūn’ assāhaṃ dhammaṃ deseyyan ti. 
Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Pukkusātiṃ āmantesi: Dhamman te, bhikkhu, desissāmi; taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti. 
Evam āvuso ti kho āyasmā Pukkusāti Bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etad avoca:-- Chadhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso chaphassāyatano aṭṭhādasamanopavicāro caturādhiṭṭhāno (yattha ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti, maññassave kho pana nappavattamāne muni santo ti vuccati) 
paññaṃ nappamajjeyya, saccam anurakkheyya, cāgam anubrūheyya, santim eva so sikkheyyāti ayam uddeso chadhātuvibhaṅgassa. 
Chadhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu. 
Chadhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ idaṃ etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Chaphassāyatano ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan' etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Cakkhusamphassāyatanaṃ sotasamphassāyatanaṃ ghānasamphassāyatanaṃ jivhāsamphassāyatanaṃ kāyasamphassāyatanaṃ manosamphassāyatanaṃ. 
Chaphassāyatano ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Aṭṭhādasamanopavicāro ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Cakkhumā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, upekkhaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā --pe-- ghānena (240) gandhaṃ ghāyitvā --pe-- jivhāya rasaṃ sāyitvā --pe-- kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā --pe-- manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati; iti cha somanassupavicārā, cha domanassupavicārā, cha upekkhūpavicārā. 
Aṭṭhādasamanopavicāro ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Caturādhiṭṭhāno ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti kho pan' etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Paññādhiṭṭhāno saccādhiṭṭhāno cāgādhiṭṭhāno upasamādiṭṭhāno. 
Caturādhiṭṭhāno ayaṃ, bhikkhu, puriso ti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Paññaṃ nappamajjeyya, saccam anurakkheyya cāgam anubrūheyya, santim eva so sikkheyyāti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Kathañ ca bhikkhu paññaṃ nappamajjati? 
Chayimā dhātuyo:-- paṭhavīdhātu, āpodhātu tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. 
Katamā ca, bhikkhu, paṭhavīdhātu? 
Paṭhavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. 
Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā paṭhavīdhātu? 
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ; yaṃ vā pan’ aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati, bhikkhu, ajjhatikā paṭhavīdhātu. 
Yā c’ eva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu, yā ca bāhirā paṭhavīdhātu paṭhavīdhātur’ ev’ esā, taṃ: N’ etaṃ mama, n’ eso 'ham asmi, na me so attā ti, evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. 
Evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati, paṭhavīdhātuyā cittaṃ virājeti. 
Katamā ca, bhikkhu, āpodhātu? 
Āpodhātu siyā ajjhat-(241)tikā siyā bāhirā. 
Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu? 
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṃ; yaṃ vā pan’ aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādiṇṇaṃ; 
-- ayaṃ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu. 
Yā c’ eva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhātur’ ev’ esā, taṃ: N’ etaṃ mama, n’ eso 'ham asmi, na me so attā ti, evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. 
Evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṃ virājeti. 
Katamā ca, bhikkhu, tejodhātu? 
Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. 
Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu? 
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: yena ca santappati yena ca janīyati yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammāpariṇāmaṃ gacchati; yaṃ vā pan’ aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu. 
Ya c’ eva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhātur’ ev’ esā,taṃ: 
N’ etaṃ mama, n’ eso 'ham asmi, na me so attā ti, evaṃ etaṃ . . . cittaṃ virājeti. 
Katamā ca, bhikkhu, vāyodhātu? 
Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. 
Katamā ca, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu? 
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdam: uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhasayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā assāso passāso; yaṃ vā pan’ aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati, bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu. 
Yā c’ eva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhātur’ ev’ esā, taṃ . . . cittaṃ virājeti. 
Katamā ca, bhikkhu, ākāsadhātu? 
Ākāsadhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. 
Katamā ca {bhikkhu}, ajjhattikā (242) ākāsadhātu? 
Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ upādiṇṇaṃ, seyyathīdaṃ: kaṇṇacchiddam nāsacchiddam mukhadvāraṃ, yena ca asitāpītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ adhobhāgā nikkhamati; yaṃ vā pan' aññam pi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ upādiṇṇaṃ;-- ayaṃ vuccati bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu. 
Yā c’ eva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu, yā ca bāhirā ākāsadhātu, ākāsadhātur’ ev’ esā, taṃ . . . cittaṃ virājeti. 
Athāparaṃ viññāṇaṃ yeva avasissati parisuddhaṃ pariyodātaṃ, tena viññāṇena kiñci jānāti. 
-- Sukhan ti pi vijānāti; 
Dukkhan ti pi vijānāti; Adukkhamasukhan ti pi vijānāti. 
Sukhavedanīyaṃ bhikkhu phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
So sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno Sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. 
Tass’ eva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti. 
Dukkhavedanīyaṃ. 
bhikkhu, phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
So dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno Dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. 
Tass’ eva dukkhavedaṇīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti. 
Adukkhamasukhavedanīyaṃ bhikkhu phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 
So adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. 
Tass’ eva adukkhamasukhavedaṇīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti. 
Seyyathāpi, bhikkhu, dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ samphassasamodhānā usmā jāyati tejo abhinibbattati, tesaṃ yeva dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ nānābhāvā vinikkhepā yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati, -- evam eva kho, bhikkhu, sukha-(243)vedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
So sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno Sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti; tass’ eva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti. 
Dukkhavedanīyaṃ, bhikkhu, phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
So dukkhaṃ vedanaṃ . . . vediyāmīti pajānāti; tass’ eva dukkhacedanīyassa . . . sā vūpasammatīti pajānāti. 
Adukhamasukhavedanīyaṃ, bhikkhu, phassaṃ paṭicca . . . sā vūpasammatīti pajānāti. 
Athāparaṃ upekhā yeva avasissati parisuddhā pariyodāta mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. 
Seyyathāpi, bhikkhu, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandheyya ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeyya ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya, tam enaṃ kālena kālaṃ abhidhameyya kālena kālaṃ udakena paripphoseyya kālena kālaṃ ajjhupekkheyya, taṃ hoti jātarūpaṃ dhantaṃ suddhantaṃ niddhantaṃ nīhaṭaṃ ninnītakasāvaṃ mudu ca kammaññañ ca pabhassarañ ca, yassā yassā va paḷindhanavikatiyā ākaṅkhati yadi pavaṭṭikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya, tañ c’ assa atthaṃ anubhoti; evam eva kho, bhikkhu, athāparaṃ upekhā yeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca pabhassarā ca. 
So evaṃ pajānāti: Imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ ākāsānañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ, tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya; 
imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya; imañ ce (244) ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ ākiñcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya; imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, evam me ayaṃ upekhā tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyyāti. 
So evaṃ pajānāti: Imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ ākāsānañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṃkhatam etaṃ; imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṃkhatam etaṃ; imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṃkhatam etaṃ; 
imañ ce ahaṃ upekhaṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ tadanudhammañ ca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṃkhatam etan ti. 
So n’ eva abhisaṃkharoti nābhisañcetayati bhavāya vā vibhavāya vā. 
So anabhisaṃkharonto anabhisañcetayanto bhavāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyati: 
Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. 
So sukhañ ce vedanaṃ vedeti, Sā aniccā ti pajānāti; Anajjhositā ti pajānāti; Anabhinanditā ti pajānāti. 
Dukkhañ ce vedanaṃ vedeti, Sā aniccā ti pajānāti; Anajjhositā ti pajānāti; Anabhinanditā ti pajānāti. 
Adukkhamasukhañ ce vedanaṃ vedeti, Sā . . . pajānāti. 
So sukhañ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto naṃ vedeti; so dukkhaṃ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto naṃ vedeti; adukkhamasukhañ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto naṃ vedeti. 
So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno Kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. 
Jīvitapa (245) riyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno: Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. 
Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idh’ eva sabbavedayitāni abhinanditāni sītibhavissantīti pajānāti. 
Seyyathāpi, bhikkhu, telañ ca paṭicca vaṭṭiñ ca paṭicca telappadīpo jhāyati, tass’ eva telassa ca vattiyā ca pariyādānā aññassa ca anupāhārā anāhāro nibbāyati, -- evam eva, bhikkhu, kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno: Kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti; jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno: Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti; kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idh' eva sabbavedayitā abhinanditāni sītibhavissantīti pajānāti. 
Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hoti. 
Esā hi, bhikkhu, paramā ariyā paññā yadidaṃ sabbadukkhakkhaye ñāṇaṃ. 
Tassa sā vimutti sacce ṭhitā akuppā hoti. 
Taṃ hi, bhikkhu, musā yaṃ mosadhammaṃ, taṃ saccaṃ yaṃ amosadhammaṃ nibbānaṃ; tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti. 
Etaṃ hi, bhikkhu, paramaṃ ariyasaccaṃ, yadidaṃ amosadhammaṃ nibbānaṃ. 
Tass’ eva kho pana pubbe aviddasuno upadhī honti samattā samādiṇṇā. 
Tyassa pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā; tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti. 
Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo cāgo, yadidaṃ sabbūpadhipaṭinissaggo. 
Tass' eva kho pana pubbe aviddasuno abhijjhā hoti chando sārāgo. 
Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. 
Tass’ eva kho pana pubbe aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso, svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. 
Tass’ eva kho pana pubbe aviddasuno avijjā hoti sammoho sampadoso, svāssa pahīno hoti ucchin-(246)namūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. 
Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti. 
Eso hi, bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadidaṃ rāgadosamohānaṃ upasamo. 
Paññaṃ nappamajjeyya saccam anurakkheyya cāgam anubrūheyya santim eva so sikkheyyāti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Yattha ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti, maññussave kho pana nappavattamāne muni santo ti vuccatīti iti kho pan’ etaṃ vuttaṃ. 
Kiñ c’ etaṃ paṭicca vuttaṃ? 
Asmīti bhikkhu maññitam etaṃ; Ayam aham asmīti maññitam etaṃ; Bhavissan ti maññitam etaṃ; Na bhavissan ti maññitam etaṃ; Rūpī bhavissan ti maññitam etaṃ; Arūpī bhavissan ti maññitam etaṃ; Saññī bhavissan ti maññitam etaṃ; 
Asaññī bhavissan ti maññitam etaṃ; Nevasaññīnāsaññī bhavissan ti maññitam etaṃ. 
Maññitaṃ, bhikkhu, rogo, maññitaṃ gaṇḍo, maññitaṃ sallaṃ; sabbamaññitānaṃ tveva, bhikkhu, samatikkamā muni santo ti vuccati. 
Muni kho pana, bhikkhu, santo na jāyati na jiyyati na kuppati nappiheti; tam pi 'ssa bhikkhu na 'tthi yena jāyetha, ajāyamāno kiṃ jiyyissati, ajiyyamāno kiṃ miyyissati, amiyyamāno kiṃ kuppissati, akuppamāno kissa pihessati? 
Yattha ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti, maññussave kho pana nappavattamāne muni santo ti vuccatīti iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ. 
Imaṃ kho me tvaṃ, bhikkhu, saṃkhittena chadhātuvibhaṅgaṃ dharehīti. 
Atha kho āyasmā Pukkusāti: Satthā kira me anuppatto, Sugato kira me anuppatto, Sammāsambuddho kira me anuppatto ti uṭṭhāy’ āsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaṃ etad avoca: 
Accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ (247) yathā-akusalaṃ, yo 'haṃ Bhagavantaṃ āvuso-vādena samudācaritabbaṃ amaññissaṃ; tassa me, bhante, Bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti. 
Taggha tvaṃ, bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā-akusalaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ āvuso-vādena samudācaritabbaṃ amaññittho; yato ca kho tvaṃ, bhikkhu, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, tan te mayaṃ paṭiggaṇhāma. 
Vuddhi h’ esā, bhikkhu, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatīti. 
Labheyyāhaṃ, bhante, Bhagavato santike upasampadan ti? 
Paripuṇṇaṃ pana te, bhikkhu, pattacīvaran ti? 
Na kho me, bhante, paripuṇṇaṃ pattacīvaran ti. 
Na kho, bhikkhu, Tathāgatā aparipuṇṇapattacīvaraṃ upasampādentīti. 
Atha kho āyasmā Pukkusāti Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy’ āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pattacīvarapariyesanaṃ pakkāmi. 
Atha kho āyasmā Pukkusātim pattacīvarapariyesanaṃ carantaṃ bhantagāvī jīvitā voropesi. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten' upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 
Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ:-- Yo so, bhante, Pukkusāti nama kulaputto Bhagavatā saṃkhittena ovādena ovadito so kālakato. 
Tassa kā gati ko abhisamparāyo ti? 
Paṇḍito, bhikkhave, Pukkusāti kulaputto paccapādi dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ viheṭhesi. 
Pukkusāti, bhikkhave, kulaputto pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ti. 
Idam avoca Bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti. 
DHĀTUVIBHAṄGASUTTAṂ DASAMAṂ. 
(248) 141. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā. 
Bārāṇasiyaṃ viharati Isipatane migadāye. 
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. 
Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. 
Bhagavā etad avoca:-- Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena va Brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. 
Katamesaṃ catunnaṃ? 
-- Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. 
Dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā . . . uttānīkammaṃ. 
Dukkhanirodhassa ariyasaccassa . . . uttānīkammaṃ. 
Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa . . . uttānīkammaṃ. 
Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā . . . kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ mesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ . . . uttānīkammaṃ. 
Sevatha, bhikkhave, Sāriputta-Moggallāne, bhajatha, bhikkhave, Sāriputta-Moggallāne, paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā brahmacārīnaṃ. 
-- Seyyathāpi, bhikkhave, janettī, evaṃ Sāriputto; seyyathāpi jātassa āpādeta, evaṃ Moggallāno. 
Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, Moggallāno uttamatthe; Sāriputto, bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātun ti. 
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vutvā Sugato uṭṭhāy’ āsanā vihāraṃ pāvisi. 
(249) Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato bhikkhū āmantesi: Āvuso bhikkhavo ti. 
Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ. 
Āyasmā Sāriputto etad avoca:-- Tathāgatena, āvuso, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ . . . dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaranā vibhajanā uttānīkammaṃ. 
Katamañ c’ āvuso, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? 
-- Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā, maraṇam pi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā. 
Yam p’ icchaṃ na labhati, tam pi dukkhaṃ; saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 
Katamā c', āvuso, jāti? 
-- Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti, nibbati abhinibbatti, khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho; 
-- ayaṃ vuccat', āvuso, jāti. 
Katamā c', āvuso, jarā? 
-- Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhānī indriyānaṃ paripāko; ayaṃ vuccat', āvuso, jarā. 
Katamañ c', āvuso, maraṇaṃ? 
-- Yaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā, bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā, khandhānaṃ bhedo kaḷebarassa nikkhepo;-- idaṃ vuccat', āvuso, maraṇaṃ. 
Katamo c', āvuso, soko? 
-- Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ, antosoko antoparisoko;-- ayaṃ vuccat', āvuso, soko. 
Katamā c', āvuso, paridevo? 
-- Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo, 
(250) ādevanā paridevanā, ādevitattaṃ paridevitattaṃ;-- ayaṃ vuccat', āvuso, paridevo. 
Katamañ c', āvuso, dukkhaṃ? 
-- Yaṃ kho, āvuso, kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ;-- idaṃ vuccat', āvuso, dukkhaṃ. 
Katamañ c', āvuso, domanassaṃ? 
-- Yaṃ kho, āvuso, cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, -- idaṃ vuccat', āvuso, domanassaṃ. 
Katamo c', āvuso, upāyāso? 
-- Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso, āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, -- ayaṃ vuccat', āvuso, upāyāso. 
Katamañ c', āvuso,yam p’ icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ? 
-- Jātidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: Aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti; na kho pan’ etaṃ icchāya pattabbaṃ; idam pi yam p’ icchaṃ na labhati, tam pi dukkhaṃ. 
Jarādhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ --pe-- byādhidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ --pe-- maraṇadhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ --pe-- sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: Aho vata mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsādhammā assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyun ti; na kho pan’ etaṃ icchāya pattabbaṃ; 
idam pi yam p’ icchaṃ na labhati tam pi dukkhaṃ. 
Katame c', āvuso, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? 
-- Seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho;-- ime vuccant', āvuso, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 
Idaṃ vuccat', āvuso, dukkhaṃ ariyasaccaṃ. 
Katamañ c', āvuso, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? 
Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: Kāmataṇhā bhavataṇhā vi-(251)bhavataṇha;-- idaṃ vuccat', āvuso, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ. 
Katamañ c', āvuso, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? 
Yo tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo;-- idaṃ vuccat', āvuso, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ. 
Katamañ c', āvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccam? 
-- Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 
Katamā c', āvuso, sammādiṭṭhi? 
-- Yaṃ kho, āvuso, dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nāṇaṃ;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammādiṭṭhi. 
Katamo c', āvuso, sammāsaṃkappo? 
Nekkhammasaṃkappo abyāpādasaṃkappo avihiṃsāsaṃkappo;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāsaṃkappo. 
Katamā c', āvuso, sammāvācā? 
Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāvācā. 
Katamo c', āvuso, sammākammanto? 
-- Pāṇātipātā veramaṇī, adinnadānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammākammanto. 
Katamo c', āvuso, sammā-ājīvo? 
-- Idh', āvuso, ariyasāvako micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ kappeti;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammā-ājīvo. 
Katamo c', āvuso, sammāvāyāmo? 
Idh', āvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti . . . padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dham-(252)mānaṃ uppādāya chandaṃ janeti . . . padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammohāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti . . . padahati;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāvāyāmo. 
Katamo c', āvuso, sammāsati? 
-- Idh', āvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu --pe--; citte --pe--; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī . . . abhijjhādomanassaṃ;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāsati. 
Katamo c', āvuso, sammāsamādhi? 
-- Idh', āvuso, bhikkhu vivicc’ eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyajjhānaṃ --pe--; tatiyajjhānaṃ --pe--; catutthajjhānaṃ upasampajja viharati;-- ayaṃ vuccat', āvuso, sammāsamādhi. 
Idaṃ vuccat', āvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ. 
Tathāgaten', āvuso, arahatā sammāsambuddhena Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ acikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamman ti. 
Idam avoc’ āyasmā Sāriputto. 
Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandun ti 
SACCAVIBHAṄGASUTTAṂ EKĀDASAMAṂ. 
(253) 14. Evam me sutaṃ. 
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme. 
Atha kho Mahāpajāpatī Gotamī navaṃ dussayugaṃ ādāya yena Bhagavā ten’ upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 
Ekamantaṃ nisinnā kho Mahāpajāpatī Gotamī Bhagavantaṃ etad avoca:-- Idaṃ me, bhante, navaṃ dussayugaṃ Bhagavantaṃ uddissa sāmaṃ kantaṃ sāmaṃ vāyitaṃ; tam me, bhante, Bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyāti. 
Evaṃ vutte Bhagavā Mahāpajāpatiṃ Gotamiṃ etad avoca:-- Saṃghe, Gotami, dehi; saṃghe te dinne ahañ c’ eva pūjito bhavissāmi saṃgho cāti. 
Dutiyam pi kho Mahāpajāpatī Gotamī Bhagavantaṃ etad avoca:-- Idam me . . . upādāyāti. 
Dutiyam pi kho Bhagavā Mahāpajāpatiṃ Gotamiṃ etad avoca:-- Saṃghe . . . saṃgho cāti. 
Tatiyam pi kho Mahāpajāpatī . . . saṃgho cāti. 
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca: 
-- Paṭiggaṇhātu, bhante, Bhagavā Mahāpajāpatiyā Gotamiyā navaṃ dussayugaṃ; bahūpakārā, bhante, Mahāpajāpatī Gotamī Bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā Bhagavantaṃ janettiyā kālakatāya thaññaṃ pāyesi. 
Bhagavā pi, bhante, bahūpakāro Mahāpajāpatiyā Gotamiyā; 
Bhagavantaṃ, bhante, āgamma Mahāpajapatī Gotamī Buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṃghaṃ saraṇaṃ gatā. 
Bhagavantaṃ, bhante, āgamma Mahāpajāpatī Gotamī pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. 
Bhagavantaṃ, bhante, āgamma Mahāpajāpatī Gotamī Buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannagatā, saṃghe aveccappasādena samannāgatā, ariya-(254)kantehi sīlehi samannāgatā. 
Bhagavantaṃ, bhante, āgamma Mahāpajāpatī Gotamī dukkhe nikkaṅkhā dukkhasamudaye nikkaṅkhā dukkhanirodhe nikkaṅkhā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkhā. 
Bhagavā pi, bhante, bahūpakāro Mahāpajāpatiyā Gotamiyā ti. 
Evam etaṃ, Ānanda; evam etaṃ, Ānanda. 
Yaṃ h', Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma Buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṃghaṃ saraṇaṃ gato hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ abhivādanapaccupaṭṭhānañjalikammaṃ sāmīcikammaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena. 
Yaṃ h', Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ . . . -- uppadānena. 
Yaṃ h', Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, dhamme . . . sīlehi samannāgato hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ . . . -- uppadānena. 
{Yaṃ} h', Ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma dukkhe nikkaṅkho hoti dukkhasamudaye nikkaṅkho hoti dukkhanirodhe nikkaṅkho hoti dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho hoti, imass', Ānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi yadidaṃ . . . -- uppadānena. 
Cuddasa kho pan’ im', Ānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Tathāgate arahante Sammāsambuddhe dānaṃ deti;-- ayaṃ paṭhamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Paccekabuddhe dānaṃ deti;-- ayaṃ dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Tathāgatasāvake arahante dānaṃ deti;-- ayaṃ tatiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;-- ayaṃ catutthī pātipuggalikā dakkhiṇā. 
Anāgāmissa dānaṃ deti;-- ayaṃ pañcamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
(255) Anagāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;-- ayaṃ chaṭṭhā paṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Sakadāgāmissa dānaṃ deti;-- ayaṃ sattamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;-- ayaṃ aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Sotāpanne dānaṃ deti;-- ayaṃ navamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti;-- ayaṃ dasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṃ deti;-- ayaṃ ekādasamī pātipuggalikā dakkhiṇā. 
Puthujjanasīlavante dānaṃ deti;-- ayaṃ dvādasamī pātipuggalikā dakkhiṇā. 
Puthujjanadussīle dānaṃ deti;-- ayaṃ terasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇa. 
Tiracchānagate dānaṃ deti;-- ayaṃ cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. 
Tatr', Ānanda, tiracchānagate dānaṃ datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; puthujjanadussīle dānaṃ datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; puthujjanasīlavante dānaṃ datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; 
bāhirake kāmesu vītarāge dānaṃ datvā koṭisatasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā; sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ datvā asaṅkheyyā appameyyā dakkhiṇā pāṭikaṅkheyyā. 
Ko panā vādo sotāpanne? 
Ko pana vādo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne? 
Ko pana vādo sakadāgāmissa? 
Ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne? 
Ko pana vādo anāgāmissa? 
Ko pana vādo arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne? 
Ko pana vādo Tathāgatasāvake arahante? 
Ko pana vādo Paccekabuddhe? 
Ko pana vādo Tathāgate arahante Sammāsambuddhe? 
Satta kho pan’ im', Ānanda, saṃghagatā dakkhiṇā. 
Buddhapamukhe ubhatosaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ paṭhamā saṃghagatā dakkhiṇā. 
Tathāgate parinnibbute udhatosaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ dutiyā saṃghagatā dakkhiṇā. 
Bhikkhusaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ tatiyā saṃghagatā dakkhiṇā. 
Bhikkhunīsaṃghe dānaṃ deti;-- ayaṃ catutthī saṃghagatā dakkhiṇā. 
Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo (256) ca saṃghato uddissathāti dānaṃ deti;-- ayaṃ pañcamī saṃghagatā dakkhiṇā. 
Ettakā me bhikkhū saṃghato uddissathāti dānaṃ deti;-- chaṭṭhā saṃghagatā dakkhiṇā. 
Ettakā me bhikkhuniyo saṃghato uddissathāti dānaṃ deti; 
-- ayaṃ sattamī saṃghagatā dakkhiṇā. 
Bhavissanti kho pan', Ānanda, anāgatamaddhānaṃ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā tesu dussīlesu saṃghaṃ uddissa dānaṃ dassanti. 
Tadā p’ ahaṃ. 
Ānanda, saṃghagataṃ dakkhiṇaṃ asaṅkheyyaṃ appameyyaṃ vadāmi, na tvevāhaṃ, Ānanda, kenaci pariyāyena saṃghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṃ dānaṃ mahapphalataraṃ vadāmi. 
Catasso kho imā, Ānanda, dakkhiṇāvisuddhiyo. 
Katamā catasso? 
Atth', Ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. 
Atth', Ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. 
Atth', Ānanda, dakkhiṇā n’ eva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. 
Atth', Ānanda, dakkhiṇā dāyakato c’ eva visujjhati paṭiggāhakato ca. 
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇa dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? 
Idh', Ānanda, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā;-- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. 
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato? 
Idh', Ānanda, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā -- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. 
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇā n’ eva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? 
Idh', Ānanda, dāyako ca hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā; 
-- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā n’ eva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. 
Kathañ c', Ānanda, dakkhiṇā dāyakato c’ eva visujjhati paṭiggāhakato ca? 
Idh', Ānanda, dāyako ca hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā ca honti sīlavanto kalyāṇa-(257)dhammā;-- evaṃ kho, Ānanda, dakkhiṇā dāyakato c’ eva visujjhati paṭiggāhakato ca. 
Imā kho, Ānanda, catasso dakkhiṇāvisuddhiyo ti. 
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvā Sugato athāparam etad avoca satthā:-- Yo sīlavā dussīlesu dadāti Dānaṃ dhammena laddhā supasannacitto Abhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāram, Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati. 
Yo dussīlo sīlavantesu dadāti Dānaṃ adhammena laddhā apasannacitto Anabhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ, Sā dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati. 
Yo dussīlo dussīlesu dadāti Dānaṃ adhammena laddhā apasannacitto Anabhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ, Sā dakkhiṇā n’ ev’ ubhato visujjhati. 
Yo sīlavā sīlavantesu dadāti Dānaṃ dhammena laddhā supasannacitto Abhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ, Taṃ ve dānaṃ vipullaphalan ti brūmi. 
Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti Dānaṃ dhammena laddhā supasannacitto Abhisadd ahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ, Taṃ ve dānaṃ āmisadānaṃ vipulan ti brūmi. 
DAKKHIṆĀVIBHAṄGASUTTAṂ DVĀDASAMAṂ. 
VIBHAṄGAVAGGO CATUTTHO.